DERMATOLOĢE GUNDEGA PROVAIS IR PACIENTU ATZINĪBU GUVUSI JAUNĀ SPECIĀLISTE

26/02/2021
image_6487327-1-1.jpg

Gundegas Provais dzimtā puse ir Sēlpils pagasts, Salas novadā. Absolvējusi Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultāti un Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoveneroloģijas rezidentūras studijas viņa  nu jau vairākus gadus pieņem pacientus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. G. Provais ir gandarīta par slimnīcas vadības un pašvaldības atbalstu jauno mediķu darbam Jēkabpils slimnīcā, kas ir nozīmīga reģionam. G. Provais ir guvusi pacientu atzinību par profesionalitāti, ieinteresētību un empātiju, tāpēc piedāvājam ieskatu speciālistes viedoklī un padomos.

Ziema ir gadalaiks, kad daudzi sūdzas par sausu, apsārtušu, niezošu ādu. Ko varat ieteikt profilaktiski un kam būtu  jāpievērš uzmanība un jāmeklē dermatologa konsultācija?

Kad sākas apkures sezona, gaiss telpās kļūst sausāks un āda zaudē mitrumu. Irļoti daudz pacientu ar atopisku jeb ļoti sausu ādu. Atopisko  dermatītu agrāk sauca arī par neirodermatītu, un tā jau ir ģenētiska problēma jeb mutācija filagrīna gēnā,kad ādā neveidojas pietiekama aizsargbarjera. Es pacientiem stāstu, ka āda ir kā ķieģelīši, kam jābūt cieši kopā, bet atopiskā dermatīta gadījumā ķieģelīši ir ar spraugām. Tās ir mikroplaisas, kas sākotnēji uz ādas nav redzamas, un pa tām āda zaudē mitrumu. Āda kļūst arvien sausāka, sāk niezēt, iekaist, parādās sarkani niezoši plankumi. Tajos iekaisums ir dziļāk ādā un tad jau neiztikt bez dermatologa padoma un recepšu medikamentiem. Jau laicīgi rudenī jāsāk par ādu rūpēties. Regulāri, katru reizi pēc mazgāšanās jālieto lipīdus saturošs krēms. Sliktākajā gadījumā vismaz trīs reizes nedēļā visu ķermeni vajadzētu sasmērēt ar krēmu. Vienkāršoti sakot krēms ir kā līme, kas aizpilda ādas plaisas un neļauj ūdenim iztvaikot. Bērniem atopiskais dermatīts ir raksturīgs ieloku virsmās – elkoņu ielokos, pacelēs. Pieaugušajiem tie biežāk būs sausi pleķi  sejas ādā, sausa āda ap acīm un arī apsārtums, ādas sausums kakla ādā, un, atbilstoši nekopjot atopisko ādu, process var izplatīties tālāk pa ķermeni.

Nevajadzētu mēģināt ādas niezi pašam ārstēt ar aptiekās nopērkamiem pretalerģijas līdzekļiem.

Atopiskais dermatīts nav tas pats, kas alerģiskais dermatīts. Alerģisko dermatītu izraisa iekšēji vai ārēji alergēni –  produkti,  medikamenti, veļas pulveris vai līdzekļi, ko lietojam uz ādas. Noņemot alergēnu, alerģiskais dermatīts visbiežāk pāriet, bet pie atopiskā dermatīta tā ir ādas problēma, un āda ir pareizi jākopj. Pieaugušajiem jāsaprot, ka krēma daudzums, kas jālieto, ir pat 500 mililitri nedēļā. Tas nav tā, ka nopērk mazu tūbiņu un smērē tikai vietām. Tad, kad ir apsārtums un iekaisums ir dziļāk ādā, krēms var radīt kairinošas sajūtas. Pacients domā, ka tā ir alerģija pret šo krēmu, bet tas tā nav. Āda ir tik izteikti iekaisusi, ka krēms izraisa šādu reakciju. Tādā gadījumā ir vajadzīgi recepšu medikamenti, kas darbosies dziļāk un noņems iekaisumu. Šos recepšu medikamentus sauc par  kortikosteroīdus saturošām jeb hormonālām ziedēm. No tā nevajag baidīties, arī tad, ja tos izraksta bērniem. Tas ir nepieciešams, un tie jālieto tikai tā, kā ārsts to ir noteicis  – vienu reizi dienā ar pēc iespējas īsāku kursu un pakāpenisku atcelšanu. Tas ir tipisks mīts, ka hormoni – tas ir slikti. Jā ir jāvērtē hormonu lietošana iekšķīgi, ko nozīmē tikai pie smagām slimībām, bet ārīgi hormonu preparāti ir pamata ārstēšana dermatoloģijā. Tos nelietojot, iekaisums izplatīsies, un tad varbūt medikamenti būs jālieto iekšķīgi.   Ja ir atopiskais dermatīts un dzīvojamajās telpās ir ļoti sauss gaiss, ir ieteicams izvietot telpā gaisa mitrinātāju. Protams regulāri jāvēdina telpas, pārsvarā jāizvēlas kokvilnas veļa. Tāpat nav ieteicams iet karstā vannā un dušā, kas sausina ādu. Vanna vienu reizi nedēļā būtu maksimums. Dušā ieteicams ilgi neuzturēties un  mazgāties ar remdenu ūdeni. No mazgāšanas līdzekļiem, kas tagad aptiekās ir pieejami plašā klāstā, ieteicams, izvēlēties dušas eļļas.

Vai aizsargkrēmi pret ultravioleto starojumu būtu jālieto jau tagad, nevis tikai sauļojoties pludmalē?

Sauļošanās ir atrašanās saulē ilgāk par 20 -30 minūtēm un nav būtiski, vai tā ir pastaiga, dārza darbi, vai gulēšana pludmalē.  Diemžēl tieši uz sejas tipiski atrod ļaundabīgus veidojumu, jo deguns un seja dzīves laikā ir visvairāk pakļauti saulei. Gluži kā traukā cilvēka āda uzkrāj saules ietekmi, tai skaitā, saules apdegumus, un tad kad tas trauks iet pāri, pacientam rodas problēmas un potenciāli attīstās pirmsvēža stāvokļi un ādas vēzis.Un tas nav tikai senioru vecums, piemērs, ir paciente no piejūras pilsētas, kam jau 27 gadu vecumā dekoltē zonā ir bazālo šūnu vēzis. Tas nozīmē, ka jau ir sakrāts saules ietekmes maksimums.  Bazālo un plakanšūnu vēzis ir tieši atkarīgi no atrašanās saulē, un ģenētikai tur ir minimāla nozīme. Tātad ikdienā obligāti jālieto saules aizsargkrēms sejai, un arī citām ķermeņa daļām, kas ir pakļautas saulei. Saules aizsargkrēmu faktoram ir jābūt SPF 50+. Saule ir tā, kas arī veicina ādas novecošanos. Es strādāju arī ar  lāzerprocedūrām jeb fotoatjaunojošām metodēm un ikdienas praksē redzu daudz pacientus ar fotobojājumu jeb pārmērīgu saules ietekmi , kas izraisījusi ādas agrīnu novecošanu. Kolagēns ir tas, kas veido ādas karkasu un stingrumu, bet saule to sagriež kā ar šķērēm. Tāpēc saules aizsargkrēms ir jālieto un jāatceras, ka tas jāatjauno ik pēc divām stundām. Varbūt tas šķiet apgrūtinoši, bet ir tik plašs klāsts: aerosola veida līdzekļi, krēmi, pūderi. Un var taču uzlikt cepuri, kas aizsargā no saules. Un atgādinu, ka šie līdzekļi ir jālieto ne tikai pludmalē, bet ikdienā. Pavasara saule ir ļoti mānīga un iedegums veidojas ātri. Viedtālruņiem ir pieejama aplikācija  -UV indekss, ko izsaka no 0-11, jo tas ir augstāks, jo lielāku ietekmi var atstāt uz ādu un acīm, līdz ar to, kad tas pieaug, ejot ārā, jau no rīta jālieto saules aizsargkrēms.  Var izmantot arī dekoratīvo kosmētiku, bet saules aizsargkrēmam arī  ir jābūt. Ir pieejama arī dekoratīvā kosmētika ar aizsargfaktoru.

Vai jāsaprot, ka sauļošanās nebūtu īsti ieteicama. Un kā tad ar solārija apmeklējumu?

Sauļoties var, bet tas jādara droši,lietojot pirms tam saules aizsargkrēmu un regulāri ik pēc divām stundām atjaunojot to. Pret solāriju apmeklēšanu es esmu ļoti skarba un saku saviem pacientiem, ka tas ir kā zārks, jo sauļošanās tajā būtiski paaugstina risku saslimt ar ādas vēzi. Tur nav jautājumu, tas ir pierādīts, ka solārija UVA starojums ir simtprocentīgi kancerogēns jeb tāds, kas izraisa ādas vēzi.

Ādas vēzis –  kad nav jākrīt panikā par katru veidojumu, bet kad  jākonsultējas ar speciālistu?

Mēs ikdienu redzam savu seju spogulī, un jāpievērš uzmanību veidojumiem uz deguna, vaigiem, pieres, ausīm, arī uz galvas virspuses, sevišķi ja ir maz matu, kā arī plaukstu virspuses, vai tur nav sausi pleķīši ar apsārtumu ar krevelīti, kas ik pa brīdim noiet un tad atjaunojas. Tās ir aktīniskās keratozes un tas ir pirmsvēža stāvoklis, kas var pārveidoties par ļaundabīgu plakanšūnu vēzi. Aktīniskās keratozes ir jāārstē pie dermatologa ar kriodestrukciju vai speciālu ziedi.  80% gadījumu ādas vēzis būs jauns veidojums. Melanoma, kas ir ļaundabīgākais no ādas vēžiem, var parādīties kā jauns, ļoti mazs – dažus milimetrus diametrā – veidojums.  Noteikti, ja ir jauni veidojumi, kas rada aizdomas, ir jādodas pie dermatologa nekavējoties, jo tā var būt dzīvības cena. Latvijā ir vairāk nekā 150 dermatologu,  un lai arī ir rindas, nav tā, ka konsultācijas nebūtu pieejams, vajag meklēt ātrāko iespēju. Ideālā variantā vispār būtu reizi divos gados jānāk uz konsultāciju pie dermatologa.

Kā ar nostāstiem, ka dzimumzīme var pārtapt par ādas vēzi, ka dzimumzīmes un kārpas, piemēram, papilomas var kļūt ļaundabīgas, ja tās traumē?

Tas ir retāk nekā ar jaunveidojumiem, bet aptuveni 20% gadījumu var pārveidoties. Cits ādas vēža veids ir bazalioma jeb bazālo šūnu vēzis,kas var būt kā mazs, caurspīdīgs veidojums uz sejas, kas var stāvēt nemainīgs gadiem, bet tad izčūlot. Attiecībā uz kārpām būtu uzmanīgi jāizturas pret līdzekļiem, ko piedāvā lai cilvēki paši tās likvidētu. Vismaz nedarīt to uz sejas, kakla, jo pašam grūti precīzi rīkoties un tad ir ķīmiski apdegums un rētas. Labāk vērsties pie dermatologa, īpaši, ja nav pārliecības, vai tā ir papiloma. Zinātniski ir pieradīts, ka aizskarot kārpu nevar veidoties ļaundabīgs veidojums. Lai tiktu vaļā no kārpas ir divas metodes: tā saucamā piesaldēšana, kas nav tūlītējs process, vai ar lāzeru, kad kārpa tiek likvidēta uzreiz.

Pateicoties slimnīcas valdes atbalstam,  arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tagad ir pieejams CO2 lāzers, ar ko var noņemt ādas veidojumus. Protams, vispirms ir jānāk uz konsultāciju.

Bet to var darīt kaut 80 gados. Bērniem pēdu kārpas var noņemt ar aptiekā pieejamiem līdzekļiem, bet jāsaprot, ka tas būs ilgs process, kas prasa pacietību un precīzu lietošanas instrukcijas ievērošanu. Savukārt papilomu iemesls ir cilvēka papilomas vīruss, kam ir daudz tipu, un viens no tiem ierosina papilomu augšanu. Papilomas nav ļaundabīgas. Ir gan tā, ka ļaundabīgs veidojums var atgādināt papilomu. Ja tā kaut kur ir viena, tad  tā jāpārbauda rūpīgi, bet ja to ir daudz un sīkas, tad tās parasti ir papilomas. Un noteikti gribu teikt, lai cilvēki neuztver nopietni visas viltus ziņas internetā ar brīnumlīdzekļu piedāvājumu, piemēram, ka zarnu parazīti var  radīt papilomas, tas nav patiesi. Tas ir reklāmas triks. Par dzimumzīmju aizskaršanu ir pierādīts, ka to traumēšana, nerada ļaundabīgus veidojums un nav bīstama. Bet dzimumzīmju noņemšana ir jāvērtē, jo ne ar visām var to darīt. Dzimumzīme gan var iekaist, radīt nepatīkamas sajūtas, ja to, piemēram sakairina ar apģērbu, bet tas nav bīstami.

Daudziem problēmas rada ādas un nagu sēnīte, bet cilvēki kautrējas par to runāt, iet pie ārsta.

Nevajadzētu kautrēties un nākt pie ārsta, bet šādos gadījumos ieteicams arī podologa apmeklējums, īpaši, ja runa ir par nagu sēnīti. Podologs ir ārstniecības persona, kura darbības joma tieši ir bojātu nagu un pēdu ādas apstrāde. Tāpat pie podologa var vērties ar sabiezētiem un ieaugušiem nagiem. Īpaši cilvēkiem gados tas ir ieteicams, jo lietojot iekšķīgi pretsēnīšu medikamentus, tā ir liela slodze aknām un nierēm. Varu ieteikt katru dienu, atnākot mājas izpūst savus apavus ar dezinfekcijas līdzekli.

Ko varat ieteikt psoriāzes pacientiem?

Psoriāze ir hroniska slimība ar ko jāsadzīvo visu mūžu, bet ar atbilstošu terapiju var sasniegt uzlabošanos.  Taču daudziem pacientiem  cerības ir zudušas, jo agrāk bija tikai ziedes. Ja pacientam psoriāze ir pārņēmusi 50% pat 80% ķermeņa, tad viņam dzīves kvalitāte ir pamatīgi ietekmēta. Ar dažām tūbiņām ziedes, ko izraksta, pacients nesasniedz vēlamo uzlabošanos, un tā zūd ticība ko mainīt. Bet aicinu šos pacientus neatmest cerības  un nākt pie dermatologa, jo vidēji smagas un smagas psoriāzes pacientiem ir pieejamas imūnsupresantu jeb metotreksāta injekcijas, kā arī ar konsīlija lēmumu – bioloģiskie medikamenti, kas var  būtiskisamazināt psoriātiskos elementus ķermeņa ādā un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.

Ir bijuši pacienti, kas pēc injekciju kursa raud aiz prieka, jo beidzot var atļauties kvalitatīvu dzīvi: valkāt apģērbu, ko nevarēja, apmeklēt pasākumus, no kuriem kautrējās psoriāzes elementu dēļ. Tāpēc nekad nevajag zaudēt cerību.

Vēl gribu pieminēt psoriātisko artrītu, kad pacientam var arī nebūt ādas problēmu, bet ir locītavu sāpes un raksturīga viena no pirmajām pazīmēm ir daktilīts jeb piepampis kā cīsiņveida pirksts, kā arī plaukstas locītavu sāpes, šādā gadījumā noteikti jāmeklē reimatologa palīdzība.

Ko jūs gribētu sacīt saviem pacientiem?

Mums jābūt savstarpēji līdzestīgiem. Cilvēku viedoklis ļoti bieži ir: kāpēc rinda, vai tad nevar strādāt vairāk, vajag taču tikai paskatīties un uzrakstīt kādu smērīti. Mums kā sabiedrībai jābūt tolerantākiem vienam pret otru un jābūt cieņai pret ārsta profesiju un zināšanām. Šobrīd visu var izlasīt Google, un pacients dažreiz pie ārsta nāk ar gatavām prasībām, un kabinetā notiek ārsta zināšanu, es pat teiktu arī pacietības, pārbaude.Cieņa pret ārstu un pacienta līdzestība ir būtiski komponenti, lai sasniegtu labu rezultātu ārstniecības procesā. Tas ir  mans novēlējums, cienīt ārsta darbu un laiku, ko ārsts velta pacientam, jo īpaši valsts sektorā. Es saprotu, ka pandēmijas laikā cilvēki izjūt pastiprinātu spriedzi, bet veselības aprūpē strādājošajiem šī spriedze pašlaik ir ne tikai dubultojusies, bet pat trīskāršojusies. Arī es strādāju garas stundas ambulatori, pieņemu daudz pacientus, bet bieži saskaros ar vainas apziņu, ka nevaru pieņemt visus,kam tas nepieciešams. Arī es esmu tikai cilvēks un man ir ģimene, savas vajadzības un brīvais laiks, kas nepieciešamas, lai kvalitatīvi un ar pilnu atdevi veiktu ārstniecības procesu un palīdzētu pacientiem.

Dažkārt paralēli pamata terapijai,  labākās zāles ir iejūtība un cilvēcīgums, ko spēj sniegt līdzcilvēkam jeb pacientam.

Empātija un cilvēcīgums, tās noteikti ir īpašības, kas mani raksturo. Aicinu pacientus būt iecietīgiem un saprotošiem, jo no tā arī ir atkarīgs, lai ārsti neizdeg, lai viņi velta jums vairāk laika, iedziļinās, nevis tikai 10 rutīnas minūtes. Tas ir pašu pacientu interesēs. Es negribētu, lai pēc dažiem gadiem jau esmu izdegusi un vienaldzīga, tāpēc aicinu pacientiem novērtēt katra ārsta laiku un darbu, kas tiek ieguldīts ārstniecības procesā.

Laikraksts “Brīvā Daugava”

KONTAKTI

Tālrunis 62203333
E-pasts: info@jrslimnica.lv
A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201

    

PALĪDZĪBA

ZIŅOT PAR KORUPCIJU

KNAB
Konsultāciju tālrunis
8000 20 70

© JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA