Ieviesta jauna funkcionalitāte Robotzvans, kas aktualizē Ambulatorās daļas vizīšu pierakstus. Tā kā rindas uz pierakstu bieži vieni ir pēc īsāka vai ilgāka laika perioda, ir ļoti svarīgi pacientam atgādināt par ārsta pierakstu, lai pacients ierodas pie speciālista kā plānots, un ārstam neveidotos dīkstāve, kuras laikā būtu bijis iespējams sniegt konsultāciju citam pacientam.
Robotzvans Jēkabpils reģionālajai slimnīcai palīdzēs veikt šo funkciju paralēli reģistratūras darbiniekiem, tādējādi nodrošinot labāku zvanu centra sasniedzamību.
Robotzvanu apzvans notiek automātiskā režīmā: sistēma pēc iepriekš izveidota scenārija, pieprasa datus no pacientu ieraksta sistēmas un veic to apzvanu. Balstoties uz pacientu izvēli, automatizēti tiek veiktas korekcijas kalendārā – atstāj pierakstu vai dzēš pierakstu.
Pašlaik Robotzvana funkcija piesaistīta pierakstam pie noteiktiem speciālistiem – Otolaringologa (LOR), oftalmologa, kardiologa, urologa, ginekologa, endokrinologa vizītei. Tuvākā nākotnē plānots šo funkciju nodrošināt, organizējot arī pārējo speciālistu un izmeklējumu pierakstu apzvanīšanu.
Robotzvani piesaistīti mobilā tālruņa numuram 26143109. Atbildot uz zvanu, pacients tiek informēts, ka zvans saņemts no Jēkabpils reģionālās slimnīcas.
Kā tas darbojas?
Divas dienas pirms vizītes, sākot no plkst. 10:00, Robotzvans zvana pacientiem, lai
atgādinātu par vizīti un lūdz apstiprināt vai atcelt pierakstu.
Lai apstiprinātu ierašanos, jānospiež taustiņš 1.
Savukārt, lai atceltu – taustiņš 2.
Šādu instrukciju pacients saņem zvana laikā!
Ja pacients neatbild vai nenospiež nevienu no taustiņiem, pieraksts
tiek saglabāts.
Ja tomēr sanācis nospiest nepareizo taustiņu vai rodas jebkādi citi
jautājumi, droši var pārzvanīt mums uz vienoto tālruni 62203333.
Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta karjeras izglītības programma 7.-12. klašu skolēniem un tās mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum.
Šogad pie mums ēnot ieradās 37 jaunieši no Jēkabpils, Salas, Rīgas, Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils, Aizkraukles, Kokneses un Ulbrokas.
Jaunieši izvēlējās ēnot pediatru, neirologu, neatliekamās medicīnas ārstu, ginekologu, vispārējās aprūpes medicīnas māsu, medicīnas iekārtu inženieri, operāciju māsu, fizioterapeitu, traumatologu-ortopēdu, ķirurgu, internistu,
neonatologu, anesteziologu, laborantu, ārsta palīgu un anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu.
Ēnu diena iesākās ar valdes priekšsēdētāja prezentāciju par slimnīcu iekļaujot video materiālu, kas tapis sadarbībā ar “Divi kadri”
(Music licence code KZ17VDNLHCHXG0AY)
Noslēgumā jaunieši ar prieku dalījās savās emocijās un iespaidos, ko ieguva apmeklējot slimnīcas nodaļas un speciālistus.
Dārta, Jēkabpils Valsts ģimnāzija:
“Man patika šī iespēja iepazīt slimnīcas darbību, kā arī sadarboties ar laboratorijas darbiniecēm. Es guvu iespēju izpētīt asins, urīna un mikrobioloģijas analīžu veikšanu. Esmu ļoti priecīga, ka atnācu, jo visi darbinieki ir ļoti atvērti, izpalīdzīgi un palīdzēja man labāk izprast ikdienas dzīvi laboratorijā. Liels Jums visiem paldies. Es noteikti tiekšos, lai nākotnē varētu ar Jums turpināt sadarboties. Uz drīzu tikšanos!”
Rūdolfs, Jēkabpils Valsts ģimnāzija:
“Bija iespēja redzēt anesteziologa darba vidi un pacientu stāvokļus. Ļoti iespaidīgas un labas sajūtas pēc šīs dienas. Esmu uzzinājis ko vairāk par ārsta profesiju un saprotu, ka jā es vēlos būt ārsts. Esmu ieguvis daudz un dažādas zināšanas šodien. Ļoti patika arī šīs slimnīcas telpas. Ļoti jauki un komunikabli ārsti un māsas. Noteikti vēlētos šeit nākotnē strādāt.”
Ieva, Jelgavas Valsts ģimnāzija:
“Man bija patiess prieks piedalīties ēnu dienā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, jo šeit valda patīkama atmosfēra, saprotami, entuziastiski, pretimnākoši un saprotoši medicīnas darbinieki. Slimnīca ir ļoti skaista un gaiša, radot vēlmi apsvērt šo kā nākotnes darbavietu. Ēnu diena bija labi organizēta un bija iespēja labāk iepazīt anesteziologa-reanimatologa profesiju, kuras laikā vēroju katetra ievietošanu vēnā. Nākotnes specialitāti, diemžēl, vēl neesmu izvēlējusies, taču noteikti apsveru anestezioloģijas nozari. Vēlos teikt lielu paldies Jums par šo iespēju!”
Agnija, Jēkabpils Valsts ģimnāzija:
“Šī gada 4. aprīlī iepazinos ar profesiju anesteziologs-reanimatologs. Paklausoties viņu ikdienu un iepazīstot aparatūru ieinteresēja, bet kad uzsāka darbību bija sajūta, ka varētu noģībt. Pati aparatūra izskatās moderna un atbilstoši situācijai. Bija iespēja apskatīt pacientus un uzzināt viņu situāciju. Apdomājos, ka šī profesija, diemžēl, man nederēs. Toties telpas ir skaistas! Kopumā šī diena pagāja labi, neskaitot, ka uz nelabumu vilka. “
Edvards, Rīgas Kultūru vidusskola:
“Uzzināju, ka slimnīcās var būt izplatītas MRSA baktērijas, tādēļ jāievēro stingri sterilizācijas nosacījumi. Apskatīju intensīvās terapijas nodaļu, spiediena kontrolētās ventilācijas iekārtas, uzzināju kāda ir anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas ikdiena, kā arī uzzināju kā citi speciālisti strādā sadarbojoties. Arī redzēju kā notiek katetra ievietošana. Vēlētos strādāt kā anesteziologs.”
Elīza, Jēkabpils Valsts ģimnāzija:
“Man ļoti patika redzēt, ko tieši šī profesija (anesteziologs) ietver un šī bija mana pirmā reize ēnojot un atstāja ļoti labu iespaidu. Man patika redzēt kas tieši notiek šajā profesijā. Es noteikti apsveru iespēju strādāt par anesteziologu. Man arī ļoti patika redzēt ar ko tieši mana ome strādājot šajā nodaļā sastopas.”
Jevgenijs un Nikita, Daugavpils Valsts ģimnāzija:
“Šodien bija lieliska iespēja apskatīt ārsta profesiju. Bija ļoti, ļoti, ļoti interesanti un izglītojoši. Mēs ieguvām jaunas zināšanas, piemēram, kā mērīt asinsspiedienu un skābekļa daudzumu asinīs. Ieguvām priekšstatu par pacienta ārstēšanu ar izgulējumiem un nieru problēmām. Apmeklējām un apskatījām jaunas, modernas telpas: reanimācijas nodaļa, uzņemšanas nodaļa, dialīzes nodaļa un citas. Mēs vēl neesam līdz galam izvērtējuši vai gribam strādāt šajā profesijā, bet ēnu diena ļāva labāk izprast gan priekšrocības, gan mīnusus!”
Dārta, Jēkabpils Valsts ģimnāzija:
“Es saprotu, ka vēlos būt medicīnā ar bērniem. Apskatīju gan māsiņu darbu, gan ārstes. Visvairāk patika pavadīt laiku ar mazajiem un redzēt dažādus medicīnas aparātus un instrumentus. Paldies par iespēju, ļoti novērtēju!”
Izabella, Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola – licejs:
“Man bija priekšstats, ka neonatologa darbs ir saistīts tikai ar bērniem, taču arī ārstiem vajag daudz zināt par aparātiem, tehnoloģijām. Katram bērnam ir sava individuāla pieeja, kā arī ir svarīgs kolēģu atbalsts, jo visi ir atkarīgi viens no otra. Kā arī neonatologogam nepieciešams arī aizpildīt daudz dokumentus, nekļūdīties ar datiem, kurus vajag atšifrēt, kā arī iegūt no asins analīzēm, kurus vajag analizēt un saprast kas ir par daudz un kas ir par maz. Neonatologa darbs ir ļoti daudzpusīgs un sarežģīts, taču interesants un ļoti nopietns. Mani ļoti pārsteidza tas un esmu priecīga, ka šogad ēnoju neonatologu Jēkabpils slimnīcā. Pēc šodienas es nopietni padomāšu par nākotnes darbu, un labprāt kļūšu par neonatologu. Man patika kā bērni reaģē uz ārstiem, viņi smaida un visu saprot, ka ārsti grib palīdzēt. Kā arī visi darbinieki ir ļoti aktīvi un atsaucīgi. ”
Ksenija, J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija:
“Draudzīgas medmāsas, kas paskaidro ko un kāpēc dara. Pozitīva attieksme pret pacientiem un profesijas ēnotājiem. Patika, ka tika parādīti daži darba procesi, piemēram, dzirdes pārbaude, asins ņemšanu, jaundzimušo aprūpi ar specializētām tehnoloģijām un jaundzimušo sagatavošanu procedūrām. Es domāju, ka tā ir diezgan izaicinoša profesija un ļoti svarīga cilvēku dzīvē. Neonatologa darbs ir ļoti daudzpusīgs un vajag strādāt ne tikai ar pacientiem, bet arī ar dokumentu aizpildīšanu un sarežģītām tehnoloģijām”
Samanta, Salas vidusskola:
“Kopumā ļoti patika, pirmo reizi redzēju dzemdības, kā arī pārliecinājos, ka vēlos strādāt šajā profesijā. Brīnišķīga pieredze, kas man palīdzēja ar nākotnes profesijas izvēli”
Sindija, Zasas vidusskola:
“Apskatīju kā neonatologs veic bērniņu apskati. Piedalījos dzemdībās, jeb raudzījos no malas. Ļoti emocionāls brīdis. Puisīti apģērbu. Man ļoti patīk vecmātes profesija. Domāju, ka pēc vidusskolas beigšanas iešu mācīties par vecmāti.”
Elvita, Jēkabpils Valsts ģimnāzija:
“Man ļoti patika, jo bija iespējams uzzināt ne tikai par ginekologa darbu, bet arī vecmātes, neonatologa un māsu darbu. Bija ļoti interesanti, jo bija iespēja redzēt dzemdības”
Evelīna, Jēkabpils 3. vidusskola:
“Šī bija mana pirmā pieredze ēnot ārstu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Es izvēlējos tieši traumatologu-ortopēdu, jo manuprāt locītavu, muskuļu un kaulu uzbūve ir ļoti interesanta. Es noteikti paturēšu galvā šo profesiju un, iespējams, traumatologs būs tā īstā profesija priekš manis. Nākamgad arī noteikti piedalīšos ēnu dienās un paplašināšu zināšanas vēl vairāk! ”
Sintija, Ulbrokas vidusskola:
“Sarežģīts, intensīvs un atbildīgs darbs, uzskatu, ka atbilstošs tiem, kam patīk izaicinājumi. Bet ēnojot abas medicīnas inženieres, esmu nu jau 110% pārliecināta, ka arī es varētu nākotnē pretendēt un censties uz šo profesiju. Ēnu dienā ļoti patika no malas vērot slimnīcas darbu, kā tieši tas notiek ikdienā no slimnīcas puses, ne tikai no pacienta puses, kā arī tikt vietās, kur, iespējams, ne visi ir tikuši. Ļoti priecājos par ēnu dienas norisi un par visu ekskursiju, kuras laikā par visu ļoti detalizēti meitenes izstāstīja! Paldies! ”
Dainis, Daugavpils Valsts ģimnāzija:
“Ēnu dienas laikā bija patīkami iepazīties ar līdz šim maz pazīstamu profesiju, bija patīkami redzēt darbības, ko ikdienā pilda medicīnas iekārtu inženieri. Grūti teikt, vai nākotnē strādāšu šajā jomā, bet ja būs tāda iespēja, neatteikšos”
Ieva, Aizkraukles novada vidusskola:
“Bija ļoti interesanti! Nākotnē apsvēršu strādāt kā neatliekamās medicīnas ārsts. Žēl, ka nesanāca redzēt vizuāli izteiktas brūces! Bet labi, ka šodien darbiniekiem nav tik stresaina diena Ļoti novērtēju iespēju šeit ēnot. Paldies!”
Viktorija, Jēkabpils 2. vidusskola:
“Es ēnoju ārsta palīgu uzņemšanas nodaļā un tagad esmu 100% pārliecināta, ka nākotnē izvēlos mācīties un strādāt šajā profesijā. Šodien izbaudīju mediķu ikdienu esot viņu ēna. Mediķi Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir ļoti laipni un profesionāli pret pacientiem, attieksme ir ļoti laipna un saudzīga, tiek skaidrota un stāstīta katra darbība un ar šādu darba skaidrošanu es šodien uzzināju ļoti daudz kā jauna, kā arī varēju piedalīties palīdzot sniegt palīdzību. Lieliski pavadīta diena un iegūta milzīga pieredze, kuru noteikti izmantošu nākotnē strādājot šajā profesijā. Darba vietu jau izvēlos kā Jēkabpils reģionālās slimnīcas neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu, jo vērojot no malas kolektīvs ir ļoti jauks un atsaucīgs, kā arī viens otram palīdz.”
✅Jekaterina, Daugavpils Iespēju vidusskola: “Viss bija forši, bija interesnatipaskatīties kā izskatās operāciju zāles, nepieciešamie instrumenti, iekārtas. Nākotnē apsveru, ka varēšu strādāt šajā jomā”
✅Nellija, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola: “Man ļoti patika un guvu atbildes uz saviem jautājumiem. Bija interesanti skatīties kā sagatavojas operācijām un kā tas notiek. Es uzzināju cik lielas pūles izmanto, lai varētu sagatavoties. Viss patika!”
E. coli celmus, kas spēj veidot toksīnus dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E. coli) vai EHEC (enterohemorāģiskā E. coli), un to toksīni var izraisīt smagu, asiņainu caureju, kas dažos gadījumos rada akūtu nieru mazspēju (hemolitiski urēmisko sindromu), kam nepieciešama intensīva aprūpe. Ir vairāki atšķirīgi STEC celmi, un to identifikāciju var izmantot, lai precīzāk noteiktu konkrētā slimības uzliesmojuma avotu.
Lai gan iespējamais infekcijas avots vēl nav identificēts, ikviens var veikt vienkāršus pasākumus, lai novērstu inficēšanos. SPKC iesaka:
jebkurai personai, kurai ir caureja vai vemšana, jāatturas no pārtikas apstrādes;
gaļa, tostarp maltā gaļa, pietiekami termiski jāapstrādā;
visi augļi pirms mizošanas jānoskalo zem tekoša dzeramā ūdens;
visi dārzeņi kārtīgi jānomazgā zem tekoša dzeramā ūdens, īpaši tie, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa;
mizojiet visus sakņu dārzeņus un noskalojiet tos zem tekoša dzeramā ūdens;
dārzeņu un gaļas pamatīga termiska apstrāde iznīcina slimību izraisošās baktērijas un vīrusus;
izvairieties no krusteniskās kontaminācijas, t. i., baktēriju izplatīšanas no jēla pārtikas produkta uz ēšanai gatavu vai termiski apstrādātu pārtikas produktu, piemēram, izmantojot atsevišķus dēlīšus jēlas gaļas un termiski apstrādātas gaļas vai svaigu dārzeņu griešanai, un mazgājiet griešanas dēlīti ar ziepēm starp jēlas un ēšanai gatavas pārtikas apstrādi.
Ja jums vai jūsu bērnam ir minētās STEC/VTEC infekcijas pazīmes (krampjveida sāpes vēderā, asiņaina caureja) nekavējoties jāsazinās ar ārstu. Ja jums parādās caureja un jūs strādājat virtuvē, kurā tiek gatavota pārtika sabiedriskai ēdināšanai, jums jāsazinās ar ārstu un jāatturas no pārtikas gatavošanas. Ja jums ir parādījušies simptomi, pievērsiet rūpīgu uzmanību roku higiēnai un mazgājiet rokas ar ziepēm un noskalojiet zem tekoša dzeramā ūdens uzreiz pēc tualetes apmeklējumiem.
E. coli (zarnu nūjiņas) celmus, kas spēj veidot toksīnus dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E. coli) vai EHEC (enterohemorāģiskā E. coli), un to toksīni var izraisīt smagu, asiņainu caureju, kas dažos gadījumos rada akūtu nieru mazspēju (hemolitiski urēmisko sindromu), kam nepieciešama intensīva aprūpe. Ir vairāki atšķirīgi STEC celmi, un to identifikāciju var izmantot, lai precīzāk noteiktu konkrētā slimības uzliesmojuma avotu. STEC/VTEC galvenais rezervuārs ir zālēdāji dzīvnieki, īpaši liellopi. Izraisītājs izdalās no dzīvnieka vai no cilvēka organisma ar fekālijām. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā inficētu pārtiku (nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, nemazgātus vai neapstrādātus augļus vai dārzeņus). Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku.
2023. gadā Latvijā STEC/VTEC infekcija tika reģistrēta 37 gadījumos, 2024. gadā – 42 gadījumos, šogad līdz šim reģistrēti 18 gadījumi. Vidēji mēnesī tiek reģistrēti 4-5 STEC/VTEC gadījumi.
Jēkabpils novadā šogad nav reģistrēts neviens STEC/VTEC saslimšanas gadījums!
Cik gājums garš – nav izmērīts,
Cik bagāts bijis tas – nav svērts.
Bet mūžs ir pateicības vērts.
/ V. Kokle- Līviņa/
Dziļās sērās paziņojam, ka 2025.gada 5. martā mūžībā tika aizsaukts ilggadējais Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārsts traumatologs Vitālijs Korobatovs.
Vitālijs Korobatovs dzimis 1941.gada 5. oktobrī Azerbaidžānā.
1969. gadā absolvējis ārstniecības fakultāti Novosibirskas valsts Medicīnas Institūtu iegūstot ārsta diplomu.
Darba gaitas kā ārstam ķirurgam tiek uzsāktas Kokčņevskas centrālajā rajona slimnīcā.
1972. gada augustā darba gaitas dr. Vitālijs Korobatovs turpina Latvijā, Pļaviņu zonālā slimnīcā kā ķirurgs.
1972. gada septembrī darbs tiek turpināts Jēkabpils centrālajā rajona slimnīcā.
No 1973.gada aprīļa darbu dr. Vitālijs Korobatovs turpina kā traumatologs, bet jau 1975.gada aprīlī kļūst par Jēkabpils centrālās rajona slimnīcas traumatoloģijas nodaļas vadītāju.
1985.gada 16.jūnijā Latvijas PSR Veselības Aizsardzības Ministrija ar pavēli nosūtīja dr. Vitāliju Korobatovu komandējumā uz Angolu. Divus gadus ārsts savu palīdzību sniedza tālajā zemē, dažreiz operējot apstākļos, kad pret mediķiem tika pavērsti automāti. Bija grūti, bailes par sevi, ģimeni, par medicīnas personālu ar ko kopā sniedza palīdzību cietušajiem. Taču ārsts izturēja un atgriezās Jēkabpilī, lai darba gaitas turpinātu slimnīcā.
Paralēli darbam Jēkabpils reģionālās slimnīcas traumatoloģijas nodaļā, dr. V. Korobatovs pieņēma pacientus arī Ambulatorajā daļā un Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā strādāja kā dežūrtraumatologs.
Dr. V. Korobatovs bija darba vadītājs daudziem jaunajiem ārstiem stažieriem un rezidentiem. Arī daudzi jaunie ārsta palīgi un māsas ir pateicīgi par iemaņām un prasmēm, ko dakteris praktiski iemācīja.
Ilgus gadus dr. V.Korobatovs pieņēma kā ārsts – eksperts invaliditātes ekspertīzes jautājumu risināšanā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā.
Skaudri apzināties, ka miris mūsu ārsts Vitālijs Korobatovs, kas visu savu profesionālo darba mūžu pavadījis Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.
Dr. V. Korobatovam bija savs darba stils, uzdrošināšanās, domas asums un milzīgas darbaspējas.
Darbā disciplinēts, akurāts, vienmēr prasīgs pret sevi un kolēģiem, iejūtīgs un atsaucīgs pret pacientiem.
Vislielākā dr. V. Korobatova bagātība bija viņa ģimene, prieks par meitām, sevišķi Marinu, kura savu dzīvi tāpat kā tētis veltījusi ārsta profesijai Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, par trim mazdēliem un vienu mazmeitu un mazmazmeitiņu.
51 gads ārsta profesijā – klusums,
Tevis vairs nav,
Tikai atmiņas,
Kas aizkustina dvēseli,
Vārdi, kas nepateikti – skan.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolektīvs ar visgaišākajām atmiņām atvadās no profesionāla ārsta, atsaucīga kolēģa, sirsnīga cilvēka un dziļā cieņā un pateicībā noliec galvas daktera Vitālija Korobatova godīgi nodzīvotā mūža priekšā.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolektīvs izsaka patiesu līdzjūtību tuviniekiem un visiem, kuri skumst par daktera Vitālija Korobatova aiziešanu mūžībā.
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā 13. februārī, viesojās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāvji, lai runātu par pediatrijas un jaundzimušo veselības aprūpes vajadzībām un iespējamiem risinājumiem, kā arī pārrunātu iespējamos slimnīcas sadarbības veidus ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
BKUS pārstāvji informēja par metodiskās vadības institūcijas darbību, vienotu kvalitātes uzraudzību, speciālistu apmācību , jaunu metožu ieviešanu, kā arī par iespējām konsultēt ārstniecības iestādes visā Latvijā.
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā viesi tika iepazīstināti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļu, bērnu nodaļu, perinatālās aprūpes nodaļu , kā arī apskatīja Intensīvās terapijas nodaļu.
Pēc slimnīcas telpu apskates abu slimnīcu pārstāvji vienojās par turpmāku sadarbību personāla profesionālo prasmju pilnveidošanā, kā arī turpināt sadarboties pacientu ārstniecībā atbilstoši slimnīcu profiliem.
Piedāvājam vingrošanu grupā bērniem vecumā no 7 līdz 16 gadiem pieredzējušu fizioterapeitu vadībā.
Funkcionālo treniņu mērķis ir mazināt stājas asimetriju, muskuļu disbalansu, kā arī uzlabot vispārējo fizisko sagatavotību, spēku, lokanību, koordināciju, līdzsvaru.
Nodarbības notiks piektdienās pulkstens 15:00, Poliklīnikas 302.kab.
28 dienu abonementa cena 40,00Euro. Abonements paredzēts līdz 4 nodarbību apmeklēšanai, attaisnota kavējuma gadījumā – nodarbību būs iespējams pārcelt.
Pieteikšanās, detalizēta informācija pa tālruni:
27103239 – fizioterapeite Ieva
20626091 – fizioterapeite Madara
Pēc NVD un SPKC informācijas, no 2025. gada 10. janvāra vakcinācijas iestādēm ir atļauts paplašināt pret gripu vakcinējamo iedzīvotāju grupas un ar valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu vakcinēt visus iedzīvotājus, ievērojot vakcīnu lietošanas instrukcijās noteikto pacientu vecumu.
SPKC vērš uzmanību, ka vakcinācija pret gripu joprojām ir ieteicama, jo gripas izplatība var turpināties līdz pat maija beigām. Aizsardzība pēc vakcinācijas veidojas 10-14 dienu laikā, tāpēc cilvēks var gūt labumu no vakcinācijas pat tad, ja viņš nav vakcinēts pirms gripas epidēmijas sākuma.
Vakcinācijas kabineta darba laiks no plkst. 8 – 16, pusdienu pārtraukums 13.00 – 13.30. 225. kabinets Poliklīnikā. Uz vakcināciju nav iepriekš jāpiesakās, līdzi vēlams ņemt Potēšanas pasi.
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums kas liesmiņās plīvo, izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas paliek, un mirdz.
Dvēselīte aiziet, bet tās izstarotā gaisma paliek mūžīgi.
Tā iemiesojas tevis satiktajos cilvēkos,
Kļūst neredzama, bet vienmēr klātesoša.
Pirmdienas drēgnais rīts atnesa skumju ziņu. Pēc smagas slimības, pāragri ir aprāvies ārsta Alda Šperliņa mūžs.
Aldis Šperliņš dzimis 1961. gada 17. martā Liepājā.
1987. gadā beidzis Rīgas medicīnas institūtu ārstniecības specialitātē. Darba gaitas pirmā dzīves lappuse patstāvīga ārsta darba gaitu stāstā tika atšķirta Rīgas 1. slimnīcas politraumu nodaļā.
2009. gadā Dr. A. Šperliņš pārceļas uz skaisto Vidzemes pērli Cēsīm, kur turpina darbu kā ,, Cēsu klīnikas” uzņemšanas nodaļas traumatologs ortopēds, bet 2012. gadā jau kā vadošais speciālists traumatoloģijas ortopēdijas, ķirurģijas, uzņemšanas un ambulatorajā nodaļās.
2016. gads staltajam kurzemniekam pavēra iespēju savas darba gaitas turpināt Sēlijas, Latgales un Zemgales krustpunktā – Jēkabpilī. Dr. A. Šperliņš arī pieņēma šo izaicinājumu un 2016. gada 1. februārī uzsāka darba gaitas SIA ,,Jēkabpils reģionālajā slimnīcā” kā traumatologs ortopēds Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā, paralēli pieņēma pacientus ambulatorajā nodaļā, un neatteica sniegt savus pakalpojumus kā dežūrtraumatologs Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā.
No 2018. gada 28. augusta līdz 2022. gada 1. martam vadīja SIA ,,Jēkabpils reģionālās slimnīcas” Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļu.
Šajā laika posmā dr. A. Šperliņš paralēli vadītāja pienākumiem, Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā organizēja traumatologa posteņa nodrošinājumu, bija darba vadītājs daudziem jaunajiem ārstiem stažieriem un rezidentiem.
Kurzemnieka sīkstums neļauj ilgi kurnēt, tāpēc Dr. A. Šperliņš atgriežas slimnīcā, kur darbu turpina kā traumatologs ortopēds, pildot arī nodaļas vadītāja pienākumus, vienlaicīgi veicot dežūras Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā.
Dr. A.Šperliņam bija rūpīga un atbildīga pieeja darbam, augsta profesionalitāte. Dakteris bija atsaucīgs, saprotošs, galants un inteliģents, apveltīts ar humoru, ar interesi un cieņu par līdzcilvēkiem. Humora dzirksts bija tā, kas palīdzēja pārvarēt ne vienu vien dzīves nedienu.
Dakteris bija kaislīgs mednieks, autosporta fans un šo sacensību galvenais ārsts, kultūras dzīves aktīvists.
Likteņupe Daugava ik dienu ar savu tecējumu pasveicinās Daugavas Ozolkalnus.
Tukšuma un neaizvietojamības sajūta gan ģimenei, gan darba kolēģiem.
Ir nodzīvota krietna cilvēka dzīve, un nu vairs nav arī sāpju – tās kopā ar dvēseli padebešos uz saviem baltajiem spārniem aiznesīs vēlie gājputnu kāši, atstājot mums vienīgi atmiņas.
Šajā drūmajā laikā, kad rudenīgajam ,,vējam līdzi vijole raud žēli”, Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolektīvs ar visgaišākajām atmiņām atvadās no profesionāla ārsta, atsaucīga kolēģa, sirsnīga cilvēka un dziļā cieņā un pateicībā noliec galvas daktera Alda Šperliņa godīgi nodzīvotā mūža priekšā.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolektīvs izsaka patiesu līdzjūtību tuviniekiem un visiem, kuri skumst par daktera Alda Šperliņa aiziešanu mūžībā.
Šogad Jēkabpils reģionālā slimnīcā 11.oktobrī notiks jau devītā labdarības akcija “Dzīvo vesels”.
Labdarības akcijas mērķis ir sniegt bezmaksas konsultācijas un veikt nepieciešamās mazinvazīvas ķirurģiskās manipulācijas sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem (pensionāriem, invalīdiem, politiski represētām personām) Jēkabpils novadā un apkārtējos novados.
2024.gada “Dzīvo vesels” akcijā plānots:
veikt līdz 10 operācijām un konsultēt līdz 110 pacientus ar pleca, ceļa un gūžas locītavu deģeneratīvām izmaiņām, traumām vai muskuļa cīpslu, saišu plīsumiem, muguras kakla, krūšu un jostas daļas problēmām, plaukstu un pēdu locītavu problēmām, vēdera trūci, žultsakmeņu slimību, sevišķi, simptomātiskas slimības gadījumos (sāpju lēkmes, akūta iekaisuma epizodes).
Šogad dalību labdarības akcijā ir apstiprinājuši traumatologi-ortopēdi un, kā ierasts, akcijai atsaukušies vairāki kolēģi – traumatologs-ortopēds Dmitrijs Kirejevs, anesteziologs Jurijs Bormotovs, kā arī ārsti no Jēkabpils reģionālās slimnīcas – traumatologi ortopēdi Kaspars Ūdris, Mykola Kuvaldin, ķirurgi Juris Larnovskis, Kristaps Štolcers, slimnīcas anesteziologs – Mareks Andruškevičs, ārsta palīgi Arnis Greizis, Aleksands Šapavalovs. Konsultāciju un operāciju nodrošināšanai akcijā iesaistīsies Jēkabpils reģionālās slimnīcas Dienas stacionāra, Ķirurģijas un Operāciju bloka personāls.
Informācija PAR PIETEIKŠANOS dalībai labdarības akcijā “Dzīvo vesels”
diagnoze (ja ir zināma) vai īss veselības traucējuma apraksts.
SVARĪGI:
Ierodoties uz konsultācijām, iedzīvotājiem būs jāņem līdzi visi pieejamie ar diagnozi saistītie dokumenti (izmeklējumi, slēdzieni utml), kā arī personas (pase vai ID karte) un statusu apliecinošie dokumenti.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas pārstāvji informē, ka pacientiem, kuri pierakstīsies un saņems konsultāciju labdarības akcijas “Dzīvo vesels” ietvaros, jābūt gataviem ierasties uz operāciju, ja operācijas veikšanas iespējamību ārsts konstatēs (diagnosticēs) konsultācijas laikā.
Ārstu specialitātes, kas nodrošinās konsultāciju sniegšanu: traumatologi, ortopēdi, ķirurgi, Pacientiem pirms operācijas veikšanas pēc ārstu speciālistu nozīmējuma tiks veikts arī rentgenoloģisks izmeklējums un asins analīzes.
Mērķauditorija: Sociāli neaizsargātās iedzīvotāju grupas (Pensionāri, invalīdi, politiski represētās personas).
Labdarības akcijas iniciators ir traumatologs-ortopēds Kaspars Ūdris, akcijas norisi finansiāli atbalsta Jēkabpils novada pašvaldība un vietējie uzņēmēji SIA „Ošukalns” un citi.
No š.g. 19.septembra SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca” Poliklīnikas Vakcinācija kabinetā ir pieejama maksas pretgripas vakcīna (24 euro). Vakcinācijas kabineta darba laiks no 8 – 16, pusdienu pārtraukums no 13. – 13.30, tālrunis 65237854, 27824773.
