Apmeklējot ģimenes ārstu, mēs nereti tiekam nosūtīti uz dažnedažādiem izmeklējumiem, jo, kā zināms, ārsts, uzklausot pacienta sūdzības, novērtē viņa veselības stāvokli, bet ne vienmēr var nosaukt precīzu diagnozi. Gūstot traumu, ciešot no klepus vai iesnām, vai atnākot pie ārsta ar kādām citām sūdzībām, pacientiem bieži tiek nozīmēts rentgens, ultrasonogrāfija vai citi izmeklējumi, bez kuriem nav iedomājama neviena mūsdienu poliklīnika vai slimnīca. Liela loma pacienta veselības stāvokļa novērtēšanā ir ārstniecības speciālistam – radiologam, kas  izmantojot tehnoloģijas, veic radioloģiskās procedūras vai diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus, lai palīdzētu ārstam noteikt pacienta sūdzību cēloni un piemeklēt atbilstošu terapiju.

 

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā Radioloģijas nodaļā patlaban strādā vairāki radiologi, kas pievienojušies slimnīcas jauno speciālistu komandai. Laikraksts “Ceturtdiena” vienu no viņiem – Radioloģijas nodaļas vadītāju Jekaterinu Safronovu aicināja uz sarunu.

 

• Sākot sarunu, pastāstiet, kāpēc izvēlējāties medicīnu un kur studējāt?

JS: Sākot mācības vidusskolā, sāku arī domāt par nākotnes profesiju un  mani vecāki bija tie, kas mudināja izvēlēties medicīnas nozari. Absolvējot skolu, veiksmīgi iestājos Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātē un tālāk rezidentūrā. Rezidentūras laiku galvenokārt pavadīju Gaiļezerā un citos RAKUS stacionāros. Studijas un rezidentūru esmu beigusi jau pērn, kopumā mācību laiks ilga desmit gadus.

 

• Kāpēc Jūsu izvēle bija specializēties radioloģijā?

JS: Mani vecāki, kā jau cilvēki, kuri nav saistīti ar medicīnu, sapņoja, ka es kļūšu par ģimenes ārsti, strādāšu skaistās telpās, baltā halātā. Tāda bija viņu vēlme. Taču studiju laikā, apmeklējot nodarbības, kuras notika dažādās slimnīcās, kā arī studiju laikos, strādājot slimnīcā par sanitāru, sapratu, ka mierīgs darbs mani nesaista, man iepatikās darbs uzņemšanā. Tāpat arī studiju laikā biju devusies apmaiņas mācībās uz Slovākiju, kur izvēlējos radioloģiju,  jo nezinot valodu es nevarētu komunicēt ar pacientiem, un tur man ļoti patika. Absolvējot universitāti, vajadzēja izvēlēties rezidentūru, radās dilemma starp radioloģiju un  neatliekamās medicīnas ārstu, mana izvēle tomēr bija – radioloģija. Radiologs ir ārsts, kurš veic ultrasonogrāfijas un apraksta  rentgena, datortomogrāfijas, magnētiskas rezonanses izmeklējumus. Par šīs profesijas popularitāti  liecina, ka katru gadu arvien vairāk rezidentu izvēlas radioloģiju.

 

• Ko Jūs ieteiktu jauniešiem, kuri plāno savu nākotni saistīt ar šo jomu?

JS: Es ieteiktu mēģināt rast laiku voluntēšanai jeb brīvprātīgo darbam slimnīcā, kas palīdzēs gan uzzināt katras medicīnas nozares specifiku, gan iegūt praktiskas zināšanas nākotnes specialitātē.

 

• Kāds ir nodrošinājums ar mūsdienu iekārtām radioloģijā Jēkabpils slimnīcā?

JS: Nesen Jēkabpils slimnīcā tika uzstādīts jauns rentgena aparāts, kurš pēc tehniskām īpašībām neatšķiras no citām iekārtām, kuras ir arī lielajās valsts slimnīcās.  Tāpat arī ir jauns datortomogrāfijas aparāts ar kuru iespējams izmeklēt jebkuru ķermeņa daļu, tajā skaitā arī asinsvadus. Jāpiebilst, ka ir atsevišķi izmeklējumi, kurus Jēkabpils slimnīcā pagaidām neveic, tas vairāk skar ultrasonogrāfijas metodi (piemēram, muskuloskeletālā ultrasonogrāfija), taču nākotnē tiek plānots, ka arī šie pakalpojumi pēc iespējas būs pieejami uz vietas.

 

• Kas ir jūsu specialitātes pozitīvās un ēnas puses?

JS: Man gandarījumu sniedz, kad  pacienta ārstējošais ārsts, pēc mana izmeklējuma apraksta, zina un saprot, kā ārstēt pacientu, vienalga vai tā ir ķirurģiska problēma vai ir  saistīta ar terapijas izvēli. Kā jau jebkurai specialitātei, arī šeit ir ēnas puse.  Protams, ka radiologs pēc izmeklējuma attēliem, apraksta redzēto un balstoties uz tiem, nosaka diagnozi. Diemžēl, ir gadījumi, kad nezinot pacienta  vēsturi, veiktās operācijas vai ārstējoša ārsta aizdomas par kādu no saslimšanām, var rasties  attēlu interpretācijas kļūdas vai radiologa slēdziens ir ļoti vispusējs, izplūdis. Lai to novērstu, ir ļoti būtiska ārstu savstarpējā komunikācija.

 

• Vai darbs radioloģijā ir veselībai kaitīgs?

JS: Jebkurš darbs ir kaitīgs, ja neievēro samērīgumu. Lielākas problēmas ir sonogrāfistiem, jo daudziem pēc ilgstošām darba stundām sāp plaukstas locītava.

 

• Vai piekrītat apgalvojumam, ka radioloģija ir “medicīnas acis”?

JS: Piekrītu, jo visas radioloģiskas metodes ļauj izmeklēt un  izzināt pacienta veselības problēmas. Taču jāņem vērā, ka ne visas izmeklēšanas metodes ir nekaitīgas. Piemēram, arī datortomogrāfijas izmeklējumus paredz nelielās devās, jo starojumam un izmeklējumiem ar kontrastvielu ir iespējamas vairākas blaknes. Toties ultrasonogrāfija ir absolūti nekaitīga, bet ne vienmēr sniedz atbildi uz visiem jautājumiem.

 

• Kāpēc darbam izvēlējāties Jēkabpils slimnīcu?

JS: Rezidentūras sākumā man bija noslēgts līgums ar Dobeles slimnīcu. Vēlāk, esot rezidentūrā Rīgā, bija doma daļēji strādāt arī  kādā slimnīcā ārpus galvaspilsētas. Rezidentūras beigās saņēmu piedāvājumu nākt uz Jēkabpils slimnīcu. Uzsākot dežūras, man šeit patika vide, bija redzams, ka slimnīcā uzsāk darbu daudzi jauni  arī citas nozares speciālisti. Salīdzinot ar slimnīcām Rīgā, šeit ir mazāka darba intensitāte, kas dod iespēju vairāk laika veltīt izmeklējumam un to paveikt kvalitatīvi. Radioloģijas nodaļā šobrīd ir vēl divi jauni radiologi, kuri strādā arī Gaiļezerā, bet atrod laiku, lai būtu arī šeit.

 

• Jau kādu laiku strādājat Jēkabpils slimnīcā, kā patīk darbs šajā iestādē?

JS: Man šeit patīk. Apkārt atsaucīgi, laipni kolēģi. Kopā ar radiologiem strādā fantastiski radiologu asistenti, bez kuriem nav iespējams mūsu darbs. Tieši viņi veic izmeklējumus, pieskata pacientus izmeklējuma laikā, sakārto nosūtījumus.  Darba kolektīvs ir dažāds, ir ārsti, kuri jau ilgāku laiku strādā nodaļā, ir  arī jauni speciālisti, kas nesen atnākuši. Tāpat arī radiologu asistenti ir gan pieredzējuši, gan arī jauni, ir prieks strādāt ar atsaucīgu komandu.

 

• Kāds ir Jūsu ikdienas darba ritms?

JS: Man tuvāks ir darbs maiņās, kur es varu nostrādāt diennakti un tad atpūsties. Papildus darbam šeit, vēl dežūrēju Gaiļezera neatliekamās radioloģijas nodaļā. Darba intensitāte var būt ļoti dažāda, ir mierīgas dienas, kad darbs plūst rāmi un viss tiek laicīgi  izdarīts, bet var būt intensīvs, kad pēc kārtas tiek izmeklēti vairāki smagi, akūti pacienti un atbildei jābūt visiem un uzreiz. Tajās reizēs ir saspringti, viss jāpaspēj ātri un kvalitatīvi. Gribu pieminēt, ka dažreiz ir ļoti neparasti un grūti gadījumi, kuru izmeklēšana, analīze un slēdziens prasa ilgāku laiku.

 

• Pastāstiet mazliet par sevi, kur smeļaties enerģiju darbam, ko darāt brīvajā laikā, un vai savu nākotni saistāt ar Jēkabpils slimnīcu ?

JS: Vislabākais enerģijas avots ir kvalitatīvs miegs. Savukārt brīvajā laikā man patīk sportot un dejot. Ja brīvā laika ir vairāk, jo īpaši svētkos, man patīk cept  tortes. Jāatzīst, ka man ļoti patīk gatavot dažādus saldos ēdienus. Pēdējā laikā no izklaides pasākumiem, kuros bija iespēja būt, ļoti patika baleta un operas apmeklējums. Runājot par nākotnes plāniem, viennozīmīgi tie saistās ar darbu Jēkabpils slimnīcā. Tāpat arī turpināšu profesionāli pilnveidoties, apmeklējot kursus, kā arī centīšos piesaistīt jaunus speciālistus.

 

• Ir sācies jauns gads, ko novēliet laikraksta lasītājiem un kolēģiem?

JS : Jaunajā gadā visiem novēlu stipru veselību un līdzās mīlošus, saprotošus cilvēkus.

 

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena