SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” veiksmīgi turpina realizēt vairākus projektus, piesaistot investīcijas un attīstot pakalpojumu klāstu un veicinot pieejamību veselības aprūpei reģiona iedzīvotājiem. Vairāki iesāktie projekti tuvojas noslēgumam, tāpat arī slimnīcas vadība plāno uzsākt jaunus projektus, attīstot iestādi un piesaistot finanšu līdzekļus. Jēkabpils slimnīcai pagājušais gads bijis veiksmīgs, iestāde strādājusi ar peļņu – 1,1 miljons eiro.

Plašāk par aktualitātēm Jēkabpils slimnīcā saruna ar valdes locekli Renāru Putniņu.

 

• Pastāstiet par aktualitātēm būvniecības jomā Jēkabpils slimnīcā?

RP.: Iepriekšējā valde, vēl kopā ar Margaritu Epermani (bijušo – Meļņikovu), šo triju gadu laikā strādājusi pie vairākiem projektiem, par kuru norisi aktīvi esam informējuši sabiedrību. Realizējām divus ERAF projektus. Vienu no tiem, sākot darbu slimnīcas valdē, saņēmām no iepriekšējās valdes un tajā brīdī šis projekts bija tālu no vēlamā. Mums izdevās projektu sakārtot un saglabāt piešķirto finansejumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Šajā projektā izveidojām jaunu uzņemšanas nodaļu stacionārā un atjaunojam poliklīnikas telpas.  Projekta realizēšanas laikā bija iespēja pieteikties vēl uz vienu ERAF projektu sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Projektam no visiem ģimenes ārstiem pieteicās tikai trīs, projekta kopējās izmaksas ir 24 000 eiro.  Projekts jau ir realizēts un ģimenes ārsti strādā atjaunotās telpās. Ar tiem ārstiem ar kuriem esmu runājis, ir apmierināti ar izremontētām telpām, atjaunotiem kabinetiem, kuros  viņiem ir ērtāk strādāt un arī pacientiem ērtāk saņemt pakalpojumu. Ambulatorās daļas jeb poliklīnikas otrā stāva kreisais spārns ir izremontēts. Mums bija plānots visu otro stāvu atdot ģimenes ārstiem. Kā zināms, slimnīca nesniedz ģimenes ārstu pakalpojumus, bet izīrē telpas ģimenes ārstiem. Šiem ārstiem bija iespēja piesaistīt ERAF finansējumu, ko piedāvājām pilnīgi visiem. Diemžēl lielākā daļa ģimenes ārstu, atsaucoties uz iepriekšējo slikto pieredzi, atteicās no šī projekta. Otrā stāva labo spārnu varēsim atjaunot tikai daļēji, veicot remontu gaitenī un atjaunojot gaiteņa sienas, plašākiem darbiem līdzekļu nepietiks. Šis projekts ir pabeigts.

Nākamie ar būvniecību saistītie projekti, kas jau realizēti, ir Covid kapacitātes stiprināšanas finansējums – kopsummā 5,9 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem, kā jau medijos ziņots, izveidots pilnībā jauns dialīzes jeb mākslīgās nieres kabinets, paplašinātas un labiekārtotas slimnīcas aptiekas telpas, lai izpildītu MK noteikumus, kas paredz uzglabāt trīs mēnešus slimnīcai vajadzīgo zāļu apjomu. Trešais lielākais un vērienīgākais projekts par Covid līdzekļiem, par kuru esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes gan no universitātes slimnīcu kolēģiem, gan Veselības ministrijas ir reanimācijas nodaļa, kuru mēs pilnībā pārbūvējām, paplašinājām un izveidojām nodaļu ar 15 reanimācijas gultām. Mēs esam izveidojuši vienu no modernākajām, ja ne  šobrīd modernāko reanimācijas nodaļu Latvijā.

Ko plānojam tuvākajā nākotnē attiecībā uz projektu īstenošanu? Iepriekšējās valdes sastāvā esam uzrakstījuši projektu poliklīnikas fasādes siltināšanai, tādejādi arī fasādes vizuālai uzlabošanai, lai poliklīnikas fasāde būtu vienā vizuālajā stilā ar stacionāra ēkas izskatu, esam pieteikušies ERAF energoefektivitātes projektam sadarbībā ar VARAM. Mūsu projekts ir atzinīgi novērtēts un saņemta ziņa, ka šī projekta atbalstam nauda ir rezervēta. Ja viss noritēs veiksmīgi, vasaras sākumā uzsāksim poliklīnikas siltināšanu un fasādes remontu. Pilnīgi iespējams, ka vasaras beigās poliklīnikas fasāde būs atjaunota, bet šobrīd to garantēt nevaru, jo tie ir plāni, kas gan ir jau daļēji apstiprināti ar finansējumu, bet vēl jāsagaida gala lēmums. Finansējuma apmērs, kas varētu tikt piesaistīts poliklīnikas siltināšanai, ir aptuveni miljons eiro.

Iepriekšējās valdes sastāvā, kopā ar Margaritu Epermani, esam saņēmuši arī tā dēvēto atveseļošanās fonda finansējumu divu miljonu eiro apmērā un ar tā palīdzību ir plānots attīstīt Dienas stacionārā sniegto ambulatoro pakalpojumu klāstu, kā rezultātā novada iedzīvotājiem būs pieejamāks medicīniskais pakalpojums. Par atveseļošanās fonda līdzekļiem jau ir atjaunotas Endoskopijas telpas. Drīzumā par atveseļošanās fonda finansējumu slimnīcai tiks piegādāts mikroskops, ar kuru varēs strādāt mūsu LOR speciālisti. Drīzumā darbu slimnīcā sāks arī vēl viens LOR speciālists. Mikroskops ļaus sniegt plašāku un kvalitatīvāku LOR pakalpojumu mūsu slimnīcā, varēs veikt sarežģītākas operācijas un arī pateicoties šim mikroskopam es varēšu veikt mugurkaula ķirurģijas operācijas Jēkabpilī, tādējādi izveidojot jaunu pakalpojumu, respektīvi, mugurkaula ķirurģija būs pieejama arī Jēkabpils slimnīcā.

Vēl šogad visā slimnīcā tiks nomainītas gultas uz jaunām multifunkcionālām gultām.

 

• Lūdzu komentējiet Jēkabpils slimnīcas 2021.gada pārskatu?

RP.: Jāteic, ka ir laime nelaimē, proti, saistībā ar Covid ārstniecību Jēkabpils slimnīcai tika piesaistīti lieli naudas līdzekļi. Šis finansējums tika ieguldītas slimnīcas pamatkapitālā un tas arī daļēji veido slimnīcas peļņu. Iepriekšējais gads ir pabeigts ar izcili lielu peļņu Jēkabpils slimnīcai, kas ir 1,1 miljons eiro. Jāsaprot, ka liela daļa šīs peļņas ir ieguldīta slimnīcas pamatkapitālā un nav skaidrā naudā kasē paņemama, bet tā ir peļņa. Atcerēsimies, ka šai valdei uzsākot darbu, situācija Jēkabpils slimnīcā bija citāda, proti, zaudējumi mīnus 800 000 eiro apmērā. Taču tagad ir peļņa – plus 1,1 miljons eiro.

Pats svarīgākais, kas paveikts pagājušā gadā, ir piesaistīti 14 jauni speciālisti, kuri ir uzsākuši darbu Jēkabpils slimnīcā. Tas ir visgrūtākais un lielākais izaicinājums valdei – atrast un piesaistīt speciālistus Jēkabpils slimnīcai, jo visā valstī trūkst ārstu, trūkst vidējā personāla – medicīnas māsas un māsu palīgi. Jaunos speciālistus esam piesaistījuši no Rīgas, piemēram, mūsu ambulatorās daļas vadītāju, vienu no vadošajiem onkoloģijas ķirurgiem Latvijas onkoloģijas centrā Dr. Gunti Ancānu. Kā minēju iepriekš, esam atjaunojuši un paplašinājuši endoskopijas kabinetu un esam noslēguši līgumu ar gremošanas slimību centru “GASTRO”, kas ir viens no vadošajiem gremošanas slimību centriem Baltijā. Viņu speciālisti veic izmeklējumus mūsu endoskopiju kabinetā, kas jau devis labus rezultātus. Kopš šīs sadarbības mērķtiecīgas attīstīšanas, mūsu slimnīcā ir izdevies pacientus izmeklēt un atklāt audzēju sākuma stadijā. Šogad Dr.G.Ancāna vadībā jau ir veiktas divas operācijas, kādas nekad līdz šim nav veiktas Jēkabpils slimnīcā. Abas operācijas bija veiksmīgas, pacienti turpina ārstēties mājās. Jēkabpils slimnīca ir augusi ar to, ka mēs spējam diagnosticēt sarežģītu diagnozi un arī to ārstēt, veikt operāciju, pateicoties Dr. Ancānam un GASTRO centra speciālistiem. Ja runājam par gastroenteroloģiju, tad Latvijā kopumā gadā tiek atklāti tikai 20 šāda audzēja gadījumi – plakanšūnu vēža gadījumi tūpļa kanālā. Šī ir reta saslimšana, šo saslimšanu izraisa papilomas vīruss. Ja gadā izdodas atklāt tikai 20 šādus gadījumus, tad šogad divi atklāti Jēkabpilī, kas ir pozitīvs sasniegums. Tas rāda to, cik mums ir laba diagnostika. Vienā gadījumā pacientam likās ka viņam ir hemoroīdi, otrā – ģimenes ārsts pacientam bija ārstējis tūpļa kanāla plīsumu. Abus gadījumus diagnosticēja savlaicīgi, un laikus tika saņemta ārstēšana. Gribu uzsvērt, ka ir jāvēršas pie speciālistiem laikus un nevajag mājās pašiem nodarboties ar sevis ārstēšanu. Ģimenes ārstiem vēršu uzmanību, ka Jēkabpils slimnīcā ir kvalitatīva izmeklēšana, diagnostika, ārstēšana. Var droši sūtīt pacientus uz Jēkabpils slimnīcu.

Vēl svarīgs faktors, ka no 2022.gada vakcinācija pret papilomas vīrusu ir valsts apmaksāta arī vīriešiem. Aicinu visus iedzīvotājus – vīriešus un sievietes veikt gan izmeklējumus, gan vakcināciju pret šo vīrusu.

 

• Šonedēļ valdība paziņoja, ka Latvijas slimnīcām no neparedzētiem līdzekļiem atvēli 4,9 miljoni eiro dažādu izmaksu segšanai. Vai finansējums pienāksies arī Jēkabpils slimnīcai?

RP.: Jēkabpilij no šī finansējuma tiks piešķirts salīdzinoši nedaudz, un šie līdzekļi ir saistīti ar Covid ārstniecības izdevumiem, mūsu slimnīcai no šīs naudas tiek segti individuālās aizsardzības līdzekļi. Vēl vasarā ir paredzēts slimnīcā pilnībā pārbūvēt un atjaunot skābekļa sistēmas padevi. Saistībā ar Covid pacientu ārstēšanu, redzējām, ka bija daudz pacientu, kuriem bija vajadzīgs skābeklis, arī mākslīgā plaušu ventilācija, bet slimnīcas pašreizējā sistēma nav pietiekami spēcīga un jaudīga. Ar šo finansējumu paredzēts slimnīcā izveidot jaunu, daudz jaudīgāku skābekļa apgādes sistēmu. Tas ir pozitīvs moments un to paveiksim šī gada laikā.

 

• Patlaban visi sekojam līdzi notikumiem Ukrainā. Cik, jūsuprāt, ja rastos vajadzība, ir gatavas Latvijas un Jēkabpils slimnīca karā gūtu ievainojumu ārstēšanai?

RP.: Protams, kara medicīnai ir sava specifika – kā ārstē kara brūces, ķīmiskos apdegumus utt. Speciālisti, kuri to ir īpaši apguvuši, šādiem gadījumiem būs vairāk sagatavoti. Uzskatu, ka Latvijā vajadzētu būt ķirurgu grupai, kas apgūst apmācības kara medicīnā, atjaunojot zināšanas un prasmes vismaz reizi gadā. Ja sekojam līdzi situācijai Ukrainā, tad, visticamāk, arī Latvijā no karadarbības teritorijām nonāks ukraiņu pacienti, kuriem būs jācīnās ar ievainojumu sekām. Proti, pirmo palīdzību veic un veiks Ukrainā uz vietas, taču mums būs jāpalīdz ar šo traumu seku novēršanu un tur mēs varam iesaistīties diezgan labi – Latvijā ir labi rehabilitologi, kas spēj strādāt ar šādiem pacientiem. Taču jāņem vērā, ka visā valstī mediķu kapacitāte ir ļoti zema, par ko medicīnas darbinieki un organizācijas runā jau visus 30 neatkarības gadus. Esam visu laiku šīs problēmas uzsvēruši valdībai un arī Covid pandēmija to uzskatāmi pierādīja, ka ir nepieciešams sakārtot veselības aprūpes sistēmu, kā arī izstrādāt vai pārskatīt vadlīnijas, ja kaut kas, nedod Dievs, notiek Latvijā vai tuvu pie Latvijas – lai mēs būtu gatavi palīdzēt arī kara medicīnā.

 

• Nākamnedēļ Latvijā svinam Baltā galdauta dienu, 4.maiju – Latvijas neatkarības dienu, ko šajos svētkos novēlāt savam kolektīvam, pacientiem, laikraksta lasītājiem?

RP.: Novēlu šajā nemiera pilnajā laikā saglabāt visiem mieru un iekšēju sirds mīlestību pret valsti, pret saviem tuvajiem un novērtēt to, kas mums ir – brīvību un neatkarību. Mēs redzam, ka pavisam netālu no mums cilvēki par to cīnās un atdod dzīvības, lai nosargātu savas valsts neatkarību. Mums tas viss ir, tādēļ priecāsimies un novērtēsim to, kā arī darīsim visu, lai neatkarību un brīvību nosargātu un rūpētos par to, lai mūsu valsts augstu un attīstītos! Vēlu – sirds mieru, sirds siltumu un jaukus ģimeniskus baltā galdauta svētkus!

 

• Paldies par sarunu!

Sandra Mikanovska, Radio1, Ceturtdiena