Informācijā par medicīnu un slimnīcu darbu šobrīd pirmajā plānā ir Covid–19 situācija – ar vīrusu inficēto skaita  pieaugums, līdz spēku izsīkumam strādājoši mediķi. Neskatoties uz to, ka tas ir lielākais izaicinājums, Jēkabpils reģionālās slimnīcas (JRS) valde un kolektīvs turpina darbu pie izvirzīto attīstības virzienu īstenošanas. Par sasniegto un iecerēm stāsta JRS valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.

– Pastāstiet par līdzšinējo sadarbību ar medicīnas mācību iestādēm, no­drošinot studentiem prakses vietas JRS. Kādi ir JRS  kolektīva izaicinājumi un ieguvumi, nodrošinot studentiem praksi? Informē­jiet par šovasar piesaistītajiem rezidentiem, noslēgtiem līgumiem un šo mediķu specialitātēm.

– Kopumā esam izvirzījuši trīs Jēkabpils reģionālās slimnīcas attīstības virzienus: personāla piesaiste, infrastruktūras attīstība un darbinieku apmācības un tālākizglītība. Attiecībā uz trešo virzienu – varam to sadalīt vairākos posmos. Pirmkārt, mēs nodrošinām prakses iespējas studentiem, kuri ir uzsākuši vai turpina studijas universitāšu medicīnas fakultātēs vai kādā no koledžām – iegūstot māsas, ārsta palīga vai fizioterapeita izglītību. Šajā posmā students iegūst primāro priekšstatu par slimnīcu kā iestādi un kā vienu no potenciālām nākotnes darba vietām.

Tam seko otrs posms, kad jaunais ārsts, kurš jau ir diplomēts, bet iegūst savu specializāciju, savas rezidentūras laikā slimnīcā iziet kādu no rezidentūras cikliem. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā kādu no rezidentūras cikliem iziet tie rezidenti, kuriem mūsu slimnīca ir rezidentūras bāzes slimnīca un kuriem mēs varam šo ciklu nodrošināt pietiekamā kvalitātē, lai rezidents iegūtu maksimālās zināšanas un pieredzi cikla ietvaros, piemēram, topošajiem ģimenes ārstiem – ķirurģijas ciklu. Un kā trešo posmu varētu pieminēt studentu un rezidentu darba iespējas atbilstoši jau apgūtajai specialitātei. Studenti var veikt medicīnas asistenta pienākumus, kas sākotnēji atbilst māsas palīga, bet pēc tam māsas pienākumiem. Savukārt ārsti, kas ir pabeiguši medicīnas fakultāti, var veikt ārsta stažiera darbus sertificēta ārsta uzraudzībā, kā arī rezidenti var veikt ārsta speciālista darba pienākumus savas specialitātes ietvaros sertificēta ārsta vadībā vai tiešā uzraudzībā.

Lai visus šos posmus ap­tvertu, nepieciešams regulārs un ilglaicīgs darbs no slimnīcas puses, gan darbs ar studentiem (sadarbība ar konkrētu jomu studentu zinātniskajiem pulciņiem), gan tiešā komunikācija, gan sadarbība ar mācību iestādēm, sniedzot pietiekamu informāciju par prakses iespējām, rezidentūras vietām, mūsu piedāvājumiem studentiem un rezidentiem.

Ļoti nozīmīgs darbs šeit ir priekšstata maiņa par mūsu slimnīcu, lai pārliecinātu studentus, ka esam slimnīca, kurai ir nepieciešami jaunie speciālisti, un mūsu pieredzējušie ārsti speciālisti jaunos kolēģus gaida un labprāt iepazīstinās un ievadīs darbos. Tas arī ir lielākais izaicinājums studentu piesaistē. Taču jaunu speciālistu piesaiste ir ieguvums pārējam kolektīvam. Pieredzes bagātie mediķi iegūst kolēģus ar ci­tādāku skatījumu par darbu norisi, jo, nenoliedzami, jaunajiem speciālistiem ir dzirksts un vēlme ieguldīt savu pienesumu savas izvēlētās nozares attīstībā. Jā­atzīst, ka šajā procesā nevar izvairīties no paaudžu konfliktiem vai viedokļu atšķirībām. Bet šeit ir jāsaprot, kas mums ir būtiskākais – un tā ir kvalitatīva un uz pacientu vajadzībām orientēta, atbilstoša ārstniecība, kur, protams, mums visiem ir jāseko arī jaunajām metodēm un tehnoloģijām.

Noslēgti līgumi (gan ar pašvaldības atbalstu stipendijai un studiju maksai, gan bez tās) ar diviem medicīnas studentiem (par anestezioloģiju-reanimatoloģiju un dermatoveneroloģiju),  diviem rezidentiem (anestezioloģijā-reanimatoloģijā un kardioloģijā) un diviem ģi­menes medicīnas rezidentiem. Vienlaikus noslēgti lī­gumi par kvalifikācijas celšanu, metodes apgūšanu – USG metodes apgūšana (muskuloskeletālā) un ra­di­ografera izglītības apgūšanai.

Šobrīd pašvaldībā esam iesnieguši lūgumu veikt grozījumus stipendiju piešķiršanas kārtībā, lai noteiktu at­balsta pasākumus ne tikai rezidentiem, bet arī tādām specialitātēm, kur studenti iegūst profesionālo izglītību un mācību process neparedz rezidentūru, piemēram, zobārsti, fizioterapeiti u.c. specialitātes.

Jāatzīmē, ka rezidenti ir nozīmīgs atbalsts mums šī brīža smagajā situācijā ar Covid-19 pacientu stacionēšanu. Patlaban Covid-19 nodaļā darbu uzsākuši trīs no četriem ģimenes ārstu rezidentiem, kā arī viena rezidente ir atsaukusies un ir gatava iesaistīties Covid pacientu aprūpē, tiklīdz būs akūta nepieciešamība un tiks atvērtas papildus Covid gultas. Tāpat Covid pacientu aprūpē ir iesaistījušies  arī mūsu rezidenti ķirurģijas un anestezioloģijas reanimatoloģijas specialitātēs. Savu­kārt rezidente kardioloģijas specialitātē ir atsaukusies, lai stiprinātu uzņemšanas nodaļas ārstu komandu kā ārsts stažieris brīvdienās. Līdz ar to varu teikt tikai vislabākos vārdus par mūsu rezidentiem, viņu atsaucību, iesaisti un rūpēm. Gribētu uzteikt, ka jaunie ārsti nebaidās, bet labprāt iesaistās, lai palīdzētu mūsu sertificētajiem ārstiem šajā grūtajā laikā, kā arī sniegtu medicīnisko palīdzību rūpēs par pacientiem.

– Augustā JRS mācības uzsāka 52 LU Rīgas 1. Me­di­cīnas koledžas studenti – topošie ārsta palīgi. Kāpēc izšķīrāties par studiju no­drošināšanu Jēkabpilī? Vai studenti ir ne tikai no Jē­kabpils novada, bet arī no reģiona? Vai tie ir speciālisti, kas papildina zināšanas, vai tai skaitā arī personas, kas uzsākušas me­dicīnas studijas kā ārstu palīgi?

– Ar LU Rīgas 1. Medi­cīnas koledžu ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība, tādēļ šāds lēmums ir pašsaprotams. Turklāt līdzīgu praksi īsteno arī citos reģionos, lai nodrošinātu izglītības apgūšanu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Studenti ir no plašāka reģiona, ne tikai no Jēkabpils. Ārsta palīga profesija ir patstāvīga augstākā izglītība, kuru var apgūt gan jau ar esošo izglītību kādā citā nozarē, gan apgūstot šo profesiju kā pirmo.

– Pastāsties par oktobra nogalē notikušo konferenci «Politraumu un polimorbidu pacientu ārstēšanas iespējas reģionālā slimnīcā». Kāpēc tā ir aktuāla tieši šobrīd? Kādi ir plānotie ieguvumi personāla izaugsmē?

– Konferences organizēšana ir viens no mūsu izvirzītajiem attīstības virzieniem, par ko jau minēju sākumā. Mēs vēlamies būt aktīvi ve­selības aprūpes sistēmas dalībnieki, ku­riem rūp ak­tuālās tēmas, kā arī iesaistāmies, lai šos jautājumus vai problēmas risinātu. Kāpēc tieši politraumas un polimorbidu pacientu ārstēšana? Politraumu ārstēšana ir vienmēr aktuāla tēma, jo būtiskākais politraumu ap­rūpes organizēšanā ir koordinēta pieeja pirmsstacionēšanas un stacionāra posmā, speciālistu prasmju un zināšanu regulāra pilnveide. Savukārt politrauma jeb multitrauma tiek definēta kā divu vai vairāku anatomisko rajonu ievainojums, ja vismaz viens no tiem apdraud dzīvību. Traumas dēļ pacientam rodas fizisks, psihisks vai psihosociāls defekts (arī invaliditāte), kas apdraud dzīvību vai darba spējas. Politraumas aprūpi pamato koncepcija «pareizo pacientu uz pareizo slimnīcu īstajā laikā» – RRR princips («Right patient to the Right hospital in the Right time» – Donald Trunkey.)

Bet polimorbidu pacientu ārstēšanas jautājums arvien kļūst aktuālāks, jo sabiedrība noveco, līdz ar to kļūst arvien vairāk gados vecāku pacientu skaits, kuriem ir vairākas diagnozes un tās visas prasa savu noteiktu ārstēšanas taktiku. Turklāt pie «nobadinātās» veselības aprūpes sistēmas pacienti nereti laikus netiek pie ārsta garo rindu, savu baiļu, bet pēdējo gadu laikā arī Covid-19 pandēmijas laikā apturēto plānveida pakalpojumu dēļ. Tāpēc šobrīd pacientu ar vairākām diagnozēm kļūst vairāk, un tie ir arī smagāki un ar ilgāku ārstēšanas laiku slimnīcā.

Tieši šo iemeslu dēļ vēlējāmies aktualizēt šīs tēmas ārstu vidū un diskutēt par jaunākajām tendencēm, ārstēšanas pamatprincipiem un veidiem.

Konferences vieslektoru vidū bija gan akadēmiskajā, gan profesionālajā vidē pazīstami ārsti, profesori, kas ir cienīti savā nozarē, un viņu viedoklis tiek ņemts vērā un viņos ieklausās. Konference tiešsaistē pulcēja teju 400 dalībniekus, un saņēmām pozitīvas atsauksmes par vērtīgo konferences programmu.

– No 18. septembra JRS uzsākta pacientu pieņemšana arī sestdienās. Kāpēc radās iecere attīstīt šo pakalpojumu? Kādu speciālistu konsultācijas tiks nodrošinātas? Vai viņi pieņems regulāri?

– Ambulatorās pieņemšanas sestdienās plānojam kā regulāru aktivitāti, jo mums ir būtiski, lai pakalpojums būtu pēc iespējas ērtāk pieejams ikvienam, proti, arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespēja darba dienās «izrauties» uz ambulatoro pieņemšanu.

Vienlaicīgi ņemam vērā arī ārstu speciālistu iespējas nodrošināt papildus pieņemšanas, kuras nereti izdodas ieplānot tikai brīvdienās, jo darbadienas jau ir piepildītas ar citiem darbiem. Pašlaik šādas iespējas ir mūsu bērnu ķirurgam. Līdz ar ko dažkārt idejas rodas atkarībā no noteiktiem apstākļiem. Līdz šim sestdienu ambulatorās pieņemšanas nodrošināja šādi speciālisti:  bērnu ķirurgs, ķirurgs proktologs, USG speciālists, ginekologs, endoskopists. Strādāsim pie tā, lai speciālistu klāsts sestdienās paplašinātos un iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamība tikai uzlabotos. Mēs skatāmies gan no pakalpojumu pieprasījuma, gan speciālistu pieejamības prizmas. Tās ir nepieciešams saskaņot, lai spējam apmierināt pieprasījumu ar pieejamiem ārstu resursiem un iespējām. Jo pa­liek nemainīgs princips  «Pareizais pacients pareizā laikā un vietā», un kopumā mū­su galvenā vērtība ir pa­cients un spēja sniegt ārst­niecību atbilstoši veselības stāvoklim un vajadzībai.

 

Inese Zone, laikraksts “Brīvā Daugava”