ALDIS ŠPERLIŅŠ
(17.03.1961. – 09.12.2024.)

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums kas liesmiņās plīvo, izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas paliek, un mirdz.
Dvēselīte aiziet, bet tās izstarotā gaisma paliek mūžīgi.
Tā iemiesojas tevis satiktajos cilvēkos,
Kļūst neredzama, bet vienmēr klātesoša.

Pirmdienas drēgnais rīts atnesa skumju ziņu. Pēc smagas slimības, pāragri ir aprāvies ārsta Alda Šperliņa mūžs.
Aldis Šperliņš dzimis 1961. gada 17. martā Liepājā.
1987. gadā beidzis Rīgas medicīnas institūtu ārstniecības specialitātē. Darba gaitas pirmā dzīves lappuse patstāvīga ārsta darba gaitu stāstā tika atšķirta Rīgas 1.  slimnīcas politraumu nodaļā.
2009. gadā Dr. A. Šperliņš pārceļas uz skaisto Vidzemes pērli Cēsīm, kur turpina darbu kā ,, Cēsu klīnikas” uzņemšanas nodaļas traumatologs ortopēds, bet 2012. gadā jau kā vadošais speciālists traumatoloģijas ortopēdijas, ķirurģijas, uzņemšanas un ambulatorajā nodaļās.
2016. gads staltajam kurzemniekam pavēra iespēju savas darba gaitas turpināt Sēlijas, Latgales un Zemgales krustpunktā – Jēkabpilī. Dr. A. Šperliņš arī pieņēma šo izaicinājumu un 2016. gada 1.  februārī uzsāka darba gaitas SIA ,,Jēkabpils reģionālajā slimnīcā” kā traumatologs ortopēds Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā, paralēli pieņēma pacientus ambulatorajā nodaļā, un neatteica sniegt savus pakalpojumus kā dežūrtraumatologs Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā.
No 2018. gada 28. augusta līdz 2022. gada 1. martam vadīja SIA  ,,Jēkabpils reģionālās slimnīcas” Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļu.
Šajā laika posmā dr. A. Šperliņš paralēli vadītāja pienākumiem, Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā organizēja traumatologa posteņa nodrošinājumu, bija darba vadītājs daudziem jaunajiem ārstiem stažieriem un rezidentiem.
Kurzemnieka sīkstums neļauj ilgi kurnēt, tāpēc Dr. A. Šperliņš atgriežas slimnīcā, kur darbu turpina kā traumatologs ortopēds, pildot arī nodaļas vadītāja pienākumus, vienlaicīgi veicot dežūras Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā.
Dr. A.Šperliņam bija rūpīga un atbildīga pieeja darbam, augsta profesionalitāte. Dakteris bija atsaucīgs, saprotošs, galants un inteliģents, apveltīts ar humoru, ar interesi un cieņu par līdzcilvēkiem. Humora dzirksts bija tā, kas palīdzēja pārvarēt ne vienu vien dzīves nedienu.
Dakteris bija kaislīgs mednieks, autosporta fans un šo sacensību galvenais ārsts, kultūras dzīves aktīvists.
Likteņupe Daugava ik dienu ar savu tecējumu pasveicinās Daugavas Ozolkalnus.
Tukšuma un neaizvietojamības sajūta gan ģimenei, gan darba kolēģiem.
Ir nodzīvota krietna cilvēka dzīve, un nu vairs nav arī sāpju – tās kopā ar dvēseli padebešos uz saviem baltajiem spārniem aiznesīs vēlie gājputnu kāši, atstājot mums vienīgi atmiņas.
Šajā drūmajā laikā, kad rudenīgajam ,,vējam līdzi vijole raud žēli”, Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolektīvs ar visgaišākajām atmiņām atvadās no profesionāla ārsta, atsaucīga kolēģa, sirsnīga cilvēka un dziļā cieņā un pateicībā noliec galvas daktera Alda Šperliņa godīgi nodzīvotā mūža priekšā.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolektīvs izsaka patiesu līdzjūtību tuviniekiem un visiem, kuri skumst par daktera Alda Šperliņa aiziešanu mūžībā.