SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” uroloģijas nodaļa strādā ar modernu aparatūru un mūsdienīgām tehnoloģijām. Nodaļas vadītājs urologs Māris Vlazņevs norāda, ka Latvijā nav daudz slimnīcu, kurās ir uroloģijas nodaļa un dienas stacionārs, kur tiek veiktas minimāli invazīvas uroloģiskās manipulācijas. Tapēc šajā jomā Jēkabpils slimnīca ir spērusi soli uz priekšu, lai tās pakalpojumi uroloģijā kļūtu pieprasīti pacientiem no dažādām Latvijas vietām.

“Mēs strādājam ar modernu aparatūru, tehnoloģiju, ar pierādījumiem balstītu medicīnisko literatūru, labas prakses metodēm attiecībā uz endoskopiskas retrogrādi intra renālas operācijas (angļu val. ‘RIRS’) operatīvo ārstēšanu. Gribētu atzīmēt, ka Jēkabpils Reģionālai slimnīcai šī ir jauna, iepriekš nebijusi ārstēšanas metode. Tas nozīmē operācijas personāla apmācības ar darba aparatūru, drošības instruktāžas, lāzeraparatūras apkopes un uzturēšanas, dārgu medicīnisko instrumentu pareizas lietošanas: apkopes, sterilizācijas, transportācijas. Tas ir liels darbs, bez kura nevar iztikt, jo tikai veiksmīga gala rezultātā pacients ir ieguvējs, ar noteikumu, ka viss iepriekš minētais strādā kompleksi kā Šveices pulksteņmehānisms,” saka Dr. Māris Vlazņevs.

 Jēkabpils reģionālajā slimnīcā līdz ar moderno tehnoloģiju iegādi – ir pieejamas sekojošas minimāli invazīvas operācijas uroloģijā:

1. Urīnizvadkanāla paplašinoša operācija – optiska uretrotomija;
2. Operatīva akmens izņemšana no urīnpūšļa – cistolitotripsija;
3. Minimāli invazīvu jeb endoskopisku akmens, tā šķembu vai svešķermeņa izņemšana no nieres vai urīnvada;
4. Urīnvada atveres paplašināšana ar griezienu;
5. Urīnvada akmens lāzerskaldīšana jeb ureteroskopija ar lāzerkontaktitotripsiju;
6. Nierakmeņu lāzerskaldīšana jeb ureterorenoskopija ar lāzerkontaktlitotripsiju.

Lielākoties, minētās operācijas ir veicamas dienas stacionāra ietvaros. Tas nozīmē, ka pacients operācijas dienā vai vēlākais nākamās dienas rītā var doties mājās. Tomēr ir gadījumi, kad pacientam nepieciešama ilgāka uzturēšanās stacionārā, tas ir līdz trim dienām, lai būtu medicīnas personāla uzraudzībā (tā saucamā īslaicīgā ķirurģija). Katrā gadījumā ārstējošais ārsts izvērtē katra pacienta veselības stāvokli, izmeklējumus, pacienta līdzestību un spēju par sevi parūpēties pēc operācijas, un pieņem lēmumu par pacienta atbilstību dienas stacionāram vai tā saucamai plānveida īslaicīgai ķirurģija, kad pacientam būs jāpavada stacionārā līdz trim dienām”

Tā kā daudzās citās slimnīcās ir ārsti urologi, kas sniedz tikai konsultācijas un veic diagnostiku, bet neveic operācijas, tad uz Jēkabpili pacienti ierodas no plašas apkārtnes – Valmieras, Rēzeknes, Daugavpils, Līvāniem, Preiļiem, Cēsīm, Jaunjelgavas un citām vietām. Kopš šī gada 13. jūnija, kad Jēkabpils slimnīcā tika veiktas pirmās  minimāli invazīvās operācijas ar moderno tehnoloģisko parku, jau veiktas aptuveni  30 operācijas.

“Patlaban rinda uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem – plānveida operācijām (nierakmeņu endoskopisko ārstēšanu) dienas stacionārā ir ierobežota, jo saucamā kvota uroloģiskām operācijām dienas stacionārā pašlaik nav tik liela kā gribētos un faktiski būtu nepieciešams. Tas saistīts ar to, ka iepriekšējos gados uroloģiskās operācijas dienas stacionārā tika veiktas pavisam maz. Tomēr ar pozitīvu skatu uz nākamo gadu, var domāt, ka valsts apmaksāto pakalpojumu kvota uroloģiskām operācijām dienas stacionārā palielināsies un valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība pacientiem vēl vairāk uzlabosies. Tomēr, ja pacients nevēlas gaidīt rindā uz plānveida valsts apmaksāto, un to saņemt ātrāk, pacientam ir tiesības atteikties no gaidīšanas uz valsts apmaksāto pakalpojumu un saņemt to ātrāk, bet tad pacientam jārēķinās, ka būs jāveic samaksa par operāciju pilnā apmērā kā par maksas operāciju”.

Māris Vlazņevs stāsta, ka pēc pasaules literatūras datiem nierakmeņu slimība skar no 8 līdz pat 20% iedzīvotāju un vidēji aptuveni 12%. Tas nozīmē, ka katrs astotais cilvēks dzīves laikā saskaras ar nierakmeņu slimību! Viņš norāda – ārstēt, operēt vai novērot – lai paliek speciālista un pacienta kopējs lēmums, izņemot, protams, neatliekamos gadījumus. Jautāts, cik droši vai tieši pretēji – riskanti ir neārstēt un neatbrīvoties no nierakmeņiem, ja tādi konstatēti.

“Jebkurš simptomātisks akmens, kurš pats vai ar medikamentu palīdzību nav spējīgs iziet no urīnceļiem, un var radīt ilgtermiņa veselības traucējumus, būtu jāārstē! Parasti tie ir lielāki par 5 mm.  Simptomātiski nierakmeņi visbiežāk saistīti ar nierakmeņu lēkmi – pēkšņām asām lēkmjveida sāpēm sānā/mugurā, plus mīnus sliktu dūšu, vemšanu, kas ir sekas urīna atteces traucējumiem no nieres. Līdzīga nieres kolika varētu būt ne tikai no nierakmeņiem, tāpēc arī būtu jāprecizē asins piejaukumu urīnā, urīnceļu infekciju utt. Diemžēl ilgtermiņā neārstēti un simtpomātiski nierakmeņi, īpaši tie, kas atrodas urīnvadā, lieli izmēros (>10mm) var radīt arī ilgtermiņa nevēlamas veselības sekas, piemēram, hronisku un terminālu nieru mazspēju, sirds asinsvadu slimības, arteriālu hipertensiju, cukura diabētu u.c..,” skaidro Dr. Māris Vlazņevs.

Jautāts vai pacienti ņem vērā urologa norādes, Māris Vlazņevs teic, ka nereti ir gadījumi, kad pacienti cenšas paši sev noteikt diagnozi un netic ārsta teiktajam.
“Dažreiz pacienti netic, kad viņiem saka: atvainojiet, Jums nav nierakmeņu slimība. Viņi uzstājīgi iebilst: “Bet, dakter, kad man taisīja ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējumu teica, ka esot akmeņi nierēs!” Nierakmeņu slimību jeb NAS saīsinājumā, pierāda nevis USG, bet gan datortomogrāfijas izmeklējums. Ultrasonogrāfija tikai izsaka aizdomas par to, ka nierakmeņu slimība varētu būt, bet ultrasonogrāfijas izmeklējums nesniedz precīzus datus par akmens izmēriem, lokalizāciju nierē, un vēl jo vairāk ar ultrasonogrāfijas izmeklēšanas metodi nevar atklāt urīnvadā esošus akmeņus,” saka Dr. Māris Vlazņevs.

Māris Vlazņevs teic, ka pacienta profils, kas meklē urologa palīdzību, ir vīrietis vecumā no 55 līdz 60 gadiem ar apakšējo urīnceļu simptomātiku, izmainītām laboratorajām analīzēm, taču pie viņa uz konsultācijām nāk visa vecuma pacienti, arī māmiņas ar pusaudžiem, cilvēki spēka gados un ne tikai vīrieši, arī sievietes, jo kļūdaini tiek uzskatīts, ka urologs ir vīriešu ārsts.

Jautāts, kas veicina uroloģiskās saslimšanas, Māris Vlazņevs skaidro, ka, piemēram, prostatas vēzis, varētu agrīnāk izpausties un tikt diagnosticēts dēlam, kura tēvam ir bijis prostatas vēzis. Diemžēl viņi ir iekļauti riska grupā iedzimtības dēļ. Ja runā par nierakmeņu slimību, tad, pirmkārt, nepietiekoša šķidruma uzņemšana ilgtermiņā ir viens no riska faktoriem, lai nierakmeņi veidotos. Ikdienā būtu jāuzņem vismaz divi litri ūdens! Pie nierakmeņu saslimšanas jāmin arī pārmērīga gaļas ēšana (organismam pietiek ar vienu gramu dzīvnieku gaļas uz 1 kg cilvēka svara, tālāk jau kā kuram ar matemātiku), sāls uzņemšana jāierobežo līdz 4 – 5 gramiem dienā. Runāt par šo tēmu var daudz, bet zelta standarts paliks veselīgs, aktīvs dzīvesveids, sabalansēts dzīvesveids gan uztura, gan fiziskās nodarbinātības ziņā.

Dr. Māris Vlazņevs aicina visus ievērot veselīgu dzīvesveidu un uzturu, dzert daudz ūdens, savukārt nepieciešamības gadījumā laikus meklēt mediķu palīdzību.