G.MOISEJEVS: VĒLOS PADARĪT SLIMNĪCU VĒL PIEVILCĪGĀKU PACIENTIEM UN MEDIĶIEM
No 1.februāra Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ārsta pienākumus pilda Georgijs Moisejevs, kurš ir sertificēts ārsts internista, nefrologa un dietologa specialitātēs. Viņš ieguvis arī veselības zinātņu maģistra grādu veselības aprūpē. Ārsts veic zinātniski pētniecisko darbu, ir daudzu konferenču tēžu un publikāciju autors, šobrīd – Rīgas Stradiņa universitātes doktorants, kā arī pasniedzējs RSU divās katedrās, vada studentu zinātniskos darbus un veic to recenzēšanu. Līdz darba attiecību uzsākšanai Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, Georgijs Moisejevs pildīja Rīgas 1.slimnīcas galvenā ārsta pienākumus.
Georgija Moisejeva kā galvenā ārsta darba pienākumi Jēkabpils slimnīcā saistīti ar atbildību par visu ārstniecības un diagnostikas struktūrvienību darba kārtību, kvalitatīva un pacientiem droša ārstniecības procesa pilnveidošanu un kontroli, kā arī slimnīcas struktūrvienību gatavības nodrošināšanu obligātajām prasībām. Laikraksts “Ceturtdiena” aicināja Georgiju Moisejevu uz sarunu.
- Kāpēc pieņēmāt piedāvājumu un izlēmāt nākt strādāt uz Jēkabpils slimnīcu?
GM.: Mani uzaicināja esošā valde – Margarita Meļņikova un Renārs Putniņš, jo īpaši aktīvi uzrunāja Putniņa kungs. Kāpēc nolēmu ieņemt šo amatu? Es pieņēmu izaicinājumu paskatīties, kā strādā reģionā, pierādīt, ka lielā medicīna nekoncentrējas tikai galvaspilsētā, bet ir arī reģionos un ņemot vērā, ka Jēkabpilī ir viena no septiņām Latvijas reģionālajām slimnīcām, pieņēmu uzaicinājumu. Vēlos pierādīt, ka arī reģionos ir kvalitatīva medicīna un labi speciālisti.
- Kādi secinājumi, atziņas pēc pirmā darba mēneša Jēkabpils slimnīcā?
GM.: Jēkabpils slimnīcas kapacitāte ir ļoti liela, slimnīcas nākotne iezīmējas laba. No savas puses redzu, ka mans pienesums varētu būt uzlabot uzskaites mehānismu medicīnas pakalpojumu plānošanā un rindu veidošanā, palielinot pieejamību reģiona iedzīvotājiem. Tas patlaban ir galvenais mērķis, ko es varu darīt lietas labā. Pārskatu dokumentāciju par medicīnisko aprūpi, arī tur šo to plānoju papildināt un pārveidot. Būtiskus mīnusus slimnīcas darbā es neesmu pamanījis, tādu nebija. Protams, vienu un to pašu lietu var darīt desmit dažādos veidos, es fokusēšos uz to, lai kaut ko pārveidojot, ceļš pie mērķa ir īsāks. Manā pārziņā ir jautājumi, kas saistīti ar ārstniecības kvalitāti tiešā veidā, ja ienāk kādas sūdzības, tad arī tās izskatām, analizējam, veicam secinājumus, preventīvās darbības. Notiek regulāras vizītes nodaļās, kur kopā ar nodaļu kolēģiem apskatām pacientus, es no sava skatu punktu mēģinu sniegt kādus padomus, ierosinājumus, kā labāk kādu jautājumu risināt, kā labāk darīt.
- Kāds ir Jūsu iespaids par slimnīcas mediķu kolektīvu?
GM.: Lielākā daļa ir ļoti pretimnākoši, zinoši, atvērti, uz dialogu vērsti. Kopumā ir diezgan labs iespaids, neko sliktu nevaru teikt.
- Pastāstiet plašāk par savu darba ikdienu?
GM.: Galvenokārt tas ir darbs ar ārstniecisko un diagnostisko daļu, kas ir slimnīcas mērķu un uzdevumu pamatā, tas, ko slimnīcā dara ar visu nodaļu klīnisko dienestu darbinieku pārraudzību. Tāpat arī mēģinām uzlabot plānošanu, piemēram, pakalpojumu plānošanu.
- Vai plānojat ieviest kādu jauninājumu slimnīcas līdzšinējā darba organizācijā?
GM.: Plāns ir attīstīt plānošanu, jo tad, kad ir plānošana ir vieglāk visu pārraudzīt, modificēt, jo patlaban ir diezgan sarežģīta sistēma valsts līmenī ar to, kā tiek apmaksāti medicīnas pakalpojumi, kā tiek vērtēts ārstu darbs. Mans mērķis ir mēģināt šo jautājumu sakārtot uz vietas, sniegt priekšlikumus valdei un padarīt šo iestādi gan pievilcīgāku pacientiem, gan arī kā pievilcīgu darba vietu cilvēkiem, kas te strādā. Mans redzējums ir, ka mums jāpiestrādā pie kvalitātes un kontroles mehānismiem, jo, kontrolējot un palielinot latiņu, mēs varētu gan ieviest jaunus pakalpojumus, gan uzlabot un modificēt esošos. Ir diezgan daudz jaunu speciālistu, kas ir atvērti kontaktam. Kopā sākam šo to pārskatīt, piemēram, ar radioloģijas nodaļas vadītāju pārrunājam, kādā veidā varētu kombinēt pakalpojumus, kādā veidā varētu sekot labāk rindām, tādā veidā mazinot rindas uz izmeklējumiem.
- Pastāstiet par savu līdzšinējo darba pieredzi, tajā skaitā arī strādājot kā nefrologam un USG speciālistam Jēkabpils slimnīcā?
GM.: Jēkabpils slimnīcā darbu es uzsāku pagājušā gada oktobrī, pamatā šeit biju sestdienās, jau pirmais iespaids par slimnīcu bija pozitīvs, šeit ir kvalitatīvi izremontētas telpas, aprīkojums līdzvērtīgs kā citviet Latvijā. Mani patīkami pārsteidza pacientu attieksme, tieši tas, ka reģionā cilvēki vairāk izturas pret ārstiem ar cieņu, vairāk ieklausās dotajos padomos. Esmu gandrīz desmit gadus strādājis Rīgas Austrumu slimnīcā iekšķīgo slimību klīnikā, vēlāk arī nieru slimību un nieru aizstājterapijas klīnikā, paralēli esmu kopā ar kolēģiem Latvijā izstrādājis mājas enterālās un parenterālās barošanas programmu, ko esam veiksmīgi realizējuši. Paralēli joprojām turpinu darbu Rīgas Stradiņa universitātē, pamatā iekšķīgo slimību katedrā, nedaudz arī sporta uztura katedrā, tur pamatā mācību darbs ar ceturtā un sestā gada ārstniecības studentiem un trešā ceturtā gada uzturzinātnes studentiem. Īsu brīdi biju arī Rīgas 1.slimnīcas galvenais ārsts, tad pieņēmu uzaicinājumu nākt uz Jēkabpili. Esmu nedaudz mainījis savu dzīvi. Darba dienās dzīvoju Jēkabpilī, pašvaldības piešķirtajā dzīvoklī, pirmdien no rīta atbraucu, piektdien aizbraucu, brīvdienās esmu mājās Rīgā.
- Zināms, ka Jūs veicat Zinātniski pētniecisko darbu, esat daudzu publikāciju autors, pastāstiet par šo jomu?
GM.: Te būtu jānodala zinātnisko literatūru no populārās. Zinātniskajā jomā tie ir raksti starptautiskos medicīnas izdevumos. Laika gaitā tematika ir mainījusies, sākuma tematika bija onkoloģija un gastroentoroloģija, pēdējā laikā vairāk pievērsos tēmai, kas ir arī mans doktordarbs – par sepsi un nieru aizstājterapijas metodēm. Savukārt zinātniski populārie raksti publicēti vairākos izdevumos latviešu valodā, piemēram, žurnālā “Latvijas ārsts”, portālā Doctus.lv un citviet. Rakstu pamatā ir temats par uzturterapiju, kā arī par nieru slimībām.
- Vai Jūs pieņemat arī pacientus poliklīnikā?
GM.: Darba dienu vakaros, pēc pamatpienākumu veikšanas, līdz pulksten sešiem vakarā es poliklīnikā pieņemu pacientus kā nefrologs vai veicu ultrasonogrāfiju, kā arī papildus pieņemšanām, es konsultēju arī kolēģus. Ar kolēģiem pamatā strādājam ar intensīvo terapiju un interno medicīnu, apskatam statiskos momentus, kā labāk rīkoties.
- Pastāstiet par sevi: Kādi ir Jūsu vaļasprieki? Ko vislabprātāk darāt brīvajos brīžos?
GM.: Pēdējā laikā kopā ar draugiem man patīk brīvdienās doties izbraukumā pa Latviju. Piemērām, pagājušajās brīvdienās devāmies uz Jelgavas pusi, apmeklējām strausu audzētavu. Šādi izbraukumi ir gandrīz katras nedēļas nogalē, kad dodos ārpus Jēkabpils, ārpus Rīgas uz citām Latvijas pilsētām un novadiem. Brīvajos brīžos man patīk arī lasīt, lasu mūsdienu autoru filozofiska satura grāmatas. Patlaban lasu Nikolasa Taleba grāmatu par risku teoriju.
- Kādi ir Jūsu nākotnes plāni un vai tie saistās ar Jēkabpilī?
GM.: Mans šī gada lielākais plāns un apņemšanās ir pabeigt disertāciju un aizstāvēt doktora grādu, ceru, ka izdosies. Runājot par Jēkabpili, vēl nezinu, domāju, ja pusotra, divu gadu laikā viss būs kārtībā, var apsvērt domu par īpašuma iegādi pilsētā un pārvākšanos.
- Paldies par interviju!
Sandra Mikanovska,
Radio1, Ceturtdiena