ERAF PROJEKTS 1.1.1.1/18/A/184

04.12.2019.

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniekiem sadarbojoties ar daudzām starptautiskām organizācijām, tai skaitā ar Vesela kuņģa iniciatīvu un Starptautisko vēža pētniecības aģentūru, Latvijā kļuvis iespējams realizēt gremošanas slimību profilakses pētījumu GISTAR, kuram atbalstu paudusi arī Latvijas Veselības ministrija. Līdz šim pētījums ir veikts Cēsīs, Alūksnē, Ludzā, Dobelē, Saldū, Tukumā, Madonā un Rēzeknē, no šā gada septembra projekta realizācija notiek Jēkabpilī. Jēkabpils poliklīnikas telpās darbojas gremošanas sistēmas slimību profilakses pētījuma GISTAR Jēkabpils reģionālais centrs.

GISTAR mērķis ir pētīt gremošanas trakta audzēju skrīninga iespējas, to agrīnu diagnostiku un procesa efek­tivitāti.

Zinātniskais pētījums izstrādāts, lai meklētu jaunas stratēģijas kuņģa onkoloģisko saslimšanu mirstības samazināšanai augsta riska zonās.
GISTAR pētījuma inici­ators un zinātniskais vadītājs ir LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta di­rektors un vadošais pētnieks, profesors, ārsts gastroenterologs Mārcis Leja.

GISTAR pētījuma Jēkab­pils reģionāla centra ārsta palīgs Sendija Vītola stāsta, ka ne tikai Jēkabpils un apkārtējo novadu, bet arī citu pašvaldību – Līvānu, Neretas, pat Rēzeknes – iedzīvotāji aktīvi izmanto pētījuma piedāvātas iespējas pārliecināties par gremošanas sistēmas veselību. Pētījumā Jēkabpils reģionālajā centrā paredzēts iekļaut no 1000 līdz aptuveni 1500 personām, un šobrīd jau piereģistrējušies 500 cilvēki. Kopumā pētījumā kopš 2013. gada iekļauti jau vairāk nekā 8 500 respondenti.

Olga Kirejeva ir piecsimtais Jēkabpilī reģistrētais pētījuma dalībnieks, kam veiktas skrīninga pārbaudes. Viņa stāsta, ka par šo iespēju uzzinājusi no savas draudzenes.

– Viņa piereģistrējās kā pētījuma dalībniece, un es sāku domāt: varbūt man arī tas jādara. Tad izlasīju informāciju par šo pētījumu vietējā preses izdevumā un nolēmu, ka būtu jāiesaistās. Vispirms pamudināju atnākt un pārbaudīties savu vīru. Viņš ir tālbraucējs šoferis, un darba ikdiena saistīta ar neregulārām ēdienreizēm. Tāpēc viņš piekrita pārbaudīties.

Es pati izlēmu pārbaudīties, jo, pirmkārt, tas ir bez maksas, kas nav mazsvarīgi, un ir sajūta, ka par tevi ir kāda interese, ka tev tiek nodrošināta aprūpe, ka tevi nepamet likteņa varā, piedāvā iespējas.

Cilvēkam pašam ir grūti saņemties nopietnākām pārbaudēm – ar tā dēvēto «kobru» vai zarnu kolonoskopiju. Parasti uz to sadūšojas, kad tiešām kļūst slikti, tad gan iet, bet līdz tam atliek un atliek, jo vēl jau nav tik traki. Dau­dziem ir negatīva pieredze par to, kā šīs pārbaudes ar to pašu «kobru» notika pa­domju laikos, tāpēc viņi nevēlas tās, bet tagad tas ir pavisam kaut kas cits, – stāsta Olga Kirejeva.

S. Vītola skaidro, ka visiem nav nepieciešami būtiski invazīvi izmeklējumi, ja profilaktiskajās skrīninga pārbaudēs nav atklāti atbilstoši simptomu. Tāpēc vispirms ir skrīninga testi, lai pārliecinātos, vai nav aizdomas par nopietnākām problēmām, un, ja tādi simptomi ir, tad arī nosaka citas pārbaudes. Tas nenozīmējot, ka tūlīt ir pamats aizdomām par onkoloģiju, jo iemesli var būt palielināts kuņģa skābes daudzums, čūla, polipi zarnās. Tās nav onkoloģiskas saslimšanas, bet arī var parādīties slēptās asinis fēcēs. Savukārt, veicot tālākas pārbaudes, piemēram, kolonoskopiju, var secināt problēmu iemeslu.

– Ja tiek konstatētas nelielas izmaiņas, sūtām cilvēkus uz tālākiem izmeklējumiem. Tas ir svarīgi, ka vispirms veicam skrīningu, jo ir tādi izmeklējumi, kas var sniegt priekšstatu par veselības stāvokli arī bez tālākiem nopietnākiem izmeklējumiem. Tā jau ir profilaktiskā diagnostika. Mēs nemaz ne­reģistrējam cilvēkus, kuriem jau ir konstatētas konkrētas problēmas. Ideja ir veikt profilaktiskas pārbaudes, jo tagad ir daudz iespēju, medicīna ir tik attīstīta, ka visas problēmas var laikus atklāt un ārstēt. Problēmas rodas tad, ja slimību laikus neatklāj un ievelk. Statistika attiecībā uz Latviju ir diezgan bēdīga, jo kuņģa un zarnu saslimšanas, arī ļaundabīgas, tiek atklātas novēloti. Aptuveni 70% vēža jau tiek atklāts trešajā vai ceturtajā stadijā. Tāpēc pētījuma mērķis ir agrīna diagnostika, kas ir pamatu pamats jebkurai saslimšanai, un, protams, arī onkoloģijā. Taču tas, ko mēs pārbaudām un atklājam, nenozīmē, ka uzreiz tā ir liecība par onkoloģisku saslimšanu, jo dažādi simptomi var būt arī citām saslimšanām. Skrīnings uz slēptajām asinīm fēcēs ir ļoti svarīgs tests, kas parāda situāciju. Ja zarnās, kuņģī ir kāda asiņošana no čūlām vai citiem iemesliem, tad fēcēs parādās slēptās asinis. Mums šo testu veic ar speciālu aparātu – vienīgo tādu Latvijā. Tā ir ļoti precīza aparatūra, kas analīzēs sastāvu nosaka līdz nanogramiem, un tā ir unikāla iespēja GISTAR projekta ietvaros pārbaudīties ar šo aparatūru, kas pagaidām citādi Latvijā nav pieejama. Ir pat situācijas, kad cilvēki ir veikuši šo skrīningu ar citām metodēm, un rezultāts bijis labs, bet mūsu aparatūra uzrāda slēptās asinis. Es domāju, ka mūsu pētījums ir arī atbalsts ģimenes ārstiem, jo cilvēks, kas būs veicis skrīningu pie mums, rezultātu varēs nodot ģimenes ārstam, savukārt ārsts šo rezultātu var pievienot medicīniskajai dokumentācijai. Pacientam tajā gadā skrīnings vairs nebūs jāveic. Uz izmeklējumiem pacienti tiek aicināti tikai tad, ja analīžu rezultātos ir novirzes no normas. Citos gadījumos cil­vēkiem sarunās iesakām, kā viņi var uzlabot savu veselību ar diētu vai uzmanīgi izvēloties produktus. Cilvēki bieži pat nezina, kāda ir dažādu produktu ietekme. Viņi dažreiz ir pārsteigti, kāpēc tik sīki iztaujājam. Mēs atbilstoši pētījuma metodikai uzdodam daudz jautājumu, rūpīgi izvaicājam cilvēku. Ēšanas paradumi, darba apstākļi, piemēram, sēdošs darbs un citi faktori var negatīvi ietekmēt arī kuņģa un zarnu darbību. Tāpēc arī ir tik daudz jautājumu, lai to visu noskaidrotu. Mēs daudz jautājam par uzturu, un cilvēki sāk aizdomāties par uzturu, par saviem paradumiem, jo uzturs ļoti ietekmē gremošanas sistēmu. Bet ir arī tādi, kam šis process ļoti patīk. Viņi saka: beidzot kāds ar viņiem aprunājas, par visu iztaujā. Speciālisti un ģimenes ārsti ir ļoti noslogoti un nevar veltīt tik daudz laika. Un tā pētījums ir iespēja gan veikt izmeklējumus, gan uzzināt jaunu veselībai svarīgu informāciju, – saka Sendija Vītola.

Arī O. Kirejeva uzsver, ka plašāka saruna palīdz iegūt jaunu informāciju, ir viela pārdomām, un ir patīkami, ka tev velta tik daudz laika.

Patīkami esot arī tas, ka centra speciālisti ir pretimnākoši, gatavi jebkurā brīdī pielāgoties pacienta situācijai, jo daudzi taču ir strādājošie, un mainīt noteikto apmeklējuma vai izmeklējuma laiku.

O. Kirejeva un S. Vītola secina, ka daudzi saņēmušies atnākt un pieteikties pētījumam, uzzinot par to no paziņām, vai to, ka paziņas paši ir pieteikušies. Vīrieši parasti neesot tik aktīvi kā sievietes, bet, ja draugs ir pieteicies vai sieva, tad sadūšojas arī pats. Tā uz skrīningu pieteikušies kungi, kas pie ārsta nav bijuši pat gadus desmit.

– Es savam vīram arī teicu: nu aizej taču, tas daudz laika neaizņems un ir izdevīgi, jo uz Rīgu nav jā­brauc, tepat var visu noskaidrot. Lai brauktu uz Rīgu, tur vajag nosūtījumu, jādomā, kā nokļūt, tad vēl visas izmaksas. Te viss uz vietas un bez maksas. Tas ļoti daudz ko dod. Tā ir laba lieta, ko noteikti vajadzētu izmantot. Vismaz sirdsmieram, jo varēsi labāk justies, kad zināsi, ka tev nav no­pietnu problēmu. Savukārt, ja tādas ir, tad taču vēl jo svarīgāk to uzzināt un ātrāk sākt ārstēties, – saka Olga Kirejeva.

S. Vītola stāsta, ka pētījuma dalībniekiem ir vecuma ierobežojumi. Tie ir praktiski veseli indivīdi vecumā no 40 līdz 64 gadiem. Tiek plānota arī tālāka projektā iesaistīto pacientu novērošana 10 līdz 15 gadu periodā. Tāpēc arī ir vecuma ierobežojumi, jo mūža ilgums Latvijā ir vidēji līdz 80 gadiem, un doma ir, lai būtu iespēja sazināties ar cilvēkiem 15 gadu laikā un sekot līdzi, kā tas viss attīstās, un saprastu, kā slimības progresē, kā to ietekmē cilvēka paradumi.

Pētījuma mērķis ir atklāt un pierādīt jaunu diagnostisko metožu efektivitāti kuņģa un zarnu onkoloģisko saslimšanu agrīnai atklāšanai un profilaksei augstas vēža saslimšanas izplatības reģionos, kāds diemžēl ir arī Latvija. Tāpēc ir pamatota nepieciešamība turpināt darbu pie kuņģa un kolorektālā vēža agrīnas diagnosticēšanas un kontroles atbilstoši starptautisku vadlīniju ieteikumiem. Jēkabpilī pētījums tiek plānots līdz 2020. gada beigām, taču iedzīvotāju lielākas aktivitātes gadījumā tiks izvērtēta iespēja tā realizāciju turpināt ilgāk.

Pētījuma centrs atrodas Jēkabpils poliklīnikā, 2. stāvā, Stadiona ielā 1, darba laiks no plkst. 7.00 līdz 13.00 (darba dienās), tālrunis 25679868 (pierakstiem un izmeklējumiem). Plašāk iepazīties ar šo projektu iespējams www.gistar.eu. Pirms pārbaudes ir nepieciešams pieteikties pa minēto tālruņa numuru, kā arī jā­ņem vērā tas, ka pārbaude ilgst aptuveni vienu stun­du.

02.03.2020.

Jēkabpils un tuvējās apkārtnes iedzīvotājus aicina piedalīties gremošanas sistēmas slimību profilakses pētījumā GISTAR

Jau vairāk kā pusgadu Jēkabpilī projekta “H.pylori eradikācijas shēmas optimizācijas masveida kunģa vēža prevencijas pasākumiem”, Nr.1.1.1.1/18/A/184 īstenošanas ietvaros savu darbību turpina gremošanas slimību profilakses pētījums – GISTAR.

Pētījums Jēkabpilī tika aizsākts pagājušā gada rudenī, un pa šo laiku pētījumu centru ir apmeklējuši jau gandrīz 1000 respondenti.
Pētījuma ietvaros ir iespēja veikt Latvijas apstākļiem unikālus izmeklējumus, kā arī tā ir iespēja savu veselības stāvokli pārbaudīt bez maksas. Šāda tipa analīzes pie mums var veikt tikai GISTAR pētījuma ietvaros.
Uz pētījumu centru tiek aicināti praktiski veseli cilvēki, kuriem nav nekādu sūdzību par kuņģa vai zarnu trakta darbību, vecumā no 40 līdz 64 gadiem. Aicinām iedzīvotājus būt atsaucīgiem un gadījumā, ja tiek saņemts zvans no pētījumu centra reģistratores, neatteikt un ierasties uz izmeklējumiem. Cilvēki pētījumu centrā var vērsties arī paši. Pētījums notiek sadarbībā ar ģimenes ārstiem.
Uz izmeklējumiem cilvēkam jāierodas tukšā dūšā, procedūra ilgst apmēram stundu. Vispirms reģistratore izstāsta dalībniekam par pētījumu, tiek veikta anketēšanu, lai uzzinātu par dalībnieku dzīvesveidu, saslimšanām un ēšanas paradumiem, tiek veikti dažādi mērījumi un paņemtas analīzes.
Pētījuma iniciators un zinātniskais vadītājs ir Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, profesors, gastroenterologs Mārcis Leja.

Līdz šim pētījums ir veikts Cēsīs, Alūksnē, Ludzā, Dobelē, Saldū, Tukumā, Madonā un Rēzeknē.
Paralēli šogad tiek plānots atvērt nākamo pētījumu centru kādā no Latvijas lielajām pilsētām.
Kopumā Latvijā GISTAR pētījumā jau ir iekļauti vairāk kā 9 000 respondenti.

Informācijai:
GISTAR – Latvijas universitātes (LU) un starptautisku ekspertu atbalstīta iniciatīva pētīt gremošanas trakta audzēju skrīninga iespējas, to agrīnu diagnostiku un procesa efektivitāti. Rēzeknes pilsētas dome līdzfinansē GISTAR pētījumu “Daudzcentru randomizēts pētījums kuņģa vēža izraisītas mirstības samazināšanai, veicot H.pylori eradikāciju un nosakot pepsinogēnu līmeni (GISTAR)”. Arī Latvijas Republikas Veselības ministrija ir atbalstījusi pētījuma realizāciju.
Pētījuma norises vieta:
• Jēkabpils reģionālās slimnīcas (ambulatorajā daļā) poliklīnikā, 2. stāvā, Stadiona ielā 1
• Pieraksts pa tālruni 25679868
Pētījumu centra darba laiks darba dienās no 7:00 līdz 13:00
Vairāk informācijas: www.gistar.eu un www.jrslimnica.lv

01.06.2020.

22.07.2020.

Projekta “H.pylori eradikācijas shēmas optimizācijas masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem”,Nr.1.1.1.1/18/A/184 īstenošanas gaita laika posmā
no 01.01.2020.-30.06.2020.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” sadarbībā ar Latvijas Universitāti kopš 2019.gada septembra mēnesi īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu “H.pylori eradikācijas shēmas optimizācijas masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem”,Nr.1.1.1.1/18/A/184, kura ietvaros ir izveidots tā GISTAR centrs Jēkabpilī.

Projektā veiktās aktivitātes laika posmā no 01.01.2020.līdz 30.06.2020.

2020.gada 1.pusgada laikā centru apmeklējuši 456 respondenti, kopējais apmeklētāju skaits no centra darbības sākuma uz 2020.gada 30.jūniju 1089 respondenti.

Ņemot vērā 2020.gada 1.pusgada perioda COVID-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumusvisā valstī,  centrs uz īsu brīdi bija slēgts, atradās dīkstāves periodā, taču ar 2020.gada maija mēnesi tas savu darbību atsāka. Šobrīd aktīvi norisinās  jauno respondentu pieņemšana un analīžu veikšana. Lai veicinātu apkartējo novadu iedzīvotāju iesasitīšanos projektā, 2020.gada jūnija mēnesī intensīvi tika strādāts pie tā, lai pēc iespējas vairāk petījumā iesaistītu apkārtējo novadu pašvaldības iedzīvotājus, līdz ar to sadarbībā ar plaša mēroga vietejās apkārtnes pašvaldību palīdzību tika nodrošināta iedzīvotaju informēšana par projekta esamību Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Par projekta esamību un tā pētījumu kuņģa vēža prevencijas pasākumiem tika informētas 10 novada pašvaldības (Krustpils novads, Jēkabpils novads, Salas novads, Aizkraukles novads, Kokneses novads, Lielvārdes novads, Preiļu novads, Līvānu novads, Aknīkstes novads un Neretas novads).Tāpat centru apmeklēja Vidusdaugavas televīzija, kas veidoja sižetu par iespēju iesaistīties projektā un bezmaksas veikt pārbaudes.

Viena no projekta aktivitātēm paredz, cilvēkam atklājot helikobaktērijas klātbūtni kuņģī, bezmaksas zāļu ārstēšanas kursu baktērijas izskaušanai nodrošināšanu. Līdz ar to 2020.gada 1.pusgada laikā Jēkabpils reģionālā slimnīca  veica  zāļu iepirkumu, identifikācijas Nr. JRS2020/05M/ERAF, kā rezultātā starp SIA “Jēkabpils regionālā slimnīca” un SIA “MAGNUM MEDICAL” tika noslēgts līgums par zāļu piegādi 14 804,90 EUR bez PVN apmērā.

Paralēli respondentu izmeklējumu veikšanā, notiek arī zāļu kursu izsniegšana pacientiem, kam kuņģī atklāta helikobaktērijas klātbūtne. Uz doto brīdi ārstēšanas kurss, kas paredz vairāku medikamentu kopumu izsniegts aptuveni 198 cilvēkiem.

19.10.2020.

Projekta “H.pylori eradikācijas shēmas optimizācijas masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem”,Nr.1.1.1.1/18/A/184 īstenošanas gaita laika posmā no 01.07.2020.-30.09.2020.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” sadarbībā ar Latvijas Universitāti kopš 2019.gada septembra mēnesi īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu “H.pylori eradikācijas shēmas optimizācijas masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem”,Nr.1.1.1.1/18/A/184, kura ietvaros ir izveidots tā GISTAR centrs Jēkabpilī.

Projektā veiktās aktivitātes laika posmā no 01.07.2020.-30.09.2020.

Centru apmeklējuši 230 respondenti.

Kopējais apmeklētāju skaits no centra darbības sākuma uz 2020.gada 30.septembri 1318 respondenti.

Aizvien norisinās  jauno respondentu pieņemšana un analīžu veikšana, kā arī ārstniecības zāļu kursu izsniegšana, respondentiem, kuriem analīžu rezultātos konstatēta helikobaktērijas klātbūtne kuņģī, minētajā laika periodā 229 respondenti ir saņēmuši ārstniecības kursus.

Tāpat projekta īstenošanas ietvaros tika veikts zaļais iepirkums medicīniskā autoklāva iegādei. Saskaņā ar veikto iepirkumu SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” š.g. 29.septembrī noslēdza līgumu ar SIA “A.Medical” par medicīniskā autoklāva iegādi 8100 EUR vērtībā, bez PVN.

Pavisam kopā no atvēršanas brīža – GISTAR centru Jēkabpilī apmeklējuši 1367 respondenti.