SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde par jūlija mēneša mediķiem izvirzījusi Ginekoloģijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāju, ginekoloģi Diānu Bušmani, ginekoloģes – Ritu Akermani un Viju Bruzguli. Mediķes aicināja uz sarunu. Diāna Bušmane, sākot sarunu, sacīja, ka mēneša mediķa tituls ginekoloģēm esot gan pārsteigums, gan arī raisot duālas sajūtas, jo nupat Jēkabpils slimnīcas ginekologi bijuši visu uzmanības centrā, gan slimnīcā, gan presē un līdz ar to arī plašākā sabiedrībā, kamēr tika atrisināta konfliktsituācija, tāpēc varbūt šis nav labākais brīdis tieši ginekologiem būt mēneša mediķu godā.

Viens no pirmajiem jautājumiem, ko allaž uzdodam visiem šī titula nominantiem ir – cik ilgi strādājat Jēkabpils slimnīcā?

Diāna Bušmane:  Jēkabpils slimnīcā strādāju 14 gadus, no 2006.gada. Pirms tam strādāju Līvānos. Joprojām dzīvoju Līvānos un visus 14 gadus katru dienu braucu uz darbu Jēkabpilī.

Rita Akermane: Jēkabpils slimnīcā strādāju kopš 1986.gada 1.augusta, Jēkabpils slimnīca ir mana pirmā un vienīgā darba vieta un domāju arī pēdējā. Strādāju dzemdību nodaļā, pēdējos 15 gadus tikai dzemdību nodaļā, protams, dežūras slimnīcā, pieņemšana poliklīnikā, taču pamata darbs man ir dzemdību nodaļā.

Vija Bruzgule: Jēkabpils slimnīcā strādāju jau astoto gadu. Iepriekš mana darba vieta bija Aizkraukles slimnīca, nāca reformas, slimnīcu likvidēja, palika ambulatorais darbs, kādu brīdi strādāju Ogres slimnīcā un tad pamazām sākās sadarbība ar Jēkabpils slimnīcu. Sāku ar dežūrām, pieņemšanu poliklīnikā un pēc tam jau ar pilnas slodzes darbu slimnīcā. Dzīvoju Aizkrauklē, bet uz darbu katru dienu braucu uz Jēkabpili. Tehnikas laikmetā tas nav grūti.

Vai mediķa profesija ir Jūsu aicinājums, kā to izvēlējāties?

Diāna Bušmane: Jau no bērnības zināju, ka būšu mediķis, es vēl skolā negāju un nezināju profesijas nosaukumu, nezinot, kas tas ir, es zināju, ka strādāšu tur, kur dzimst bērni.

Rita Akermane: Man jau no bērnības patika mediķa profesija, savulaik lasīju Arčibalda Kronina un krievu rakstnieku romānus par ārstiem, patika šī profesija, tāpēc devos studēt medicīnu. Ginekoloģiju izvēlējos jau studējot, jo man šķita, ka šī joma ir mazāk saistīta ar smagām slimībām un veciem ļaudīm, likās tik skaisti – atnāk divi jauni cilvēki un aiziet jau trīs ar bērniņu. Praksē protams, viss ir citādāk un dzemdniecība ir viena no sarežģītākajām medicīnas jomām. Šeit ātri jāpieņem lēmumi nereti dažu minūšu vai pat sekunžu laikā. Tāpēc savai meitai šo profesiju es neieteicu, viņa izvēlējās būt ārsts internists. Taču man tas ko daru patīk.

Vija Bruzgule: Jau no bērnības zināju, ka būšu mediķis un es nevaru sevi iedomāties citā profesijā, man patīk tas, ko daru.

Kāda ir Jūsu darba ikdiena?

Diāna Bušmane: Dažreiz darba dienas ir ļoti garas, līdz pat nākamās dienas pēcpusdienai, kad darbs jāturpina pēc naktsdežūras. Ejot uz darbu, es nekad nevaru pateikt, kā izvērsīsies mana diena, cik dzemdību būs jāpieņem, kādas tās būs, vai būs jāveic ķeizargrieziens. Protams, es esmu savā darba vietā un savas kompetences pienākumos, bet cik būs intensīva būs mana diena to nekad iepriekš paredzēt nevar. Medicīna ir medicīna, tā nav prognozējama. Reizi nedēļā pacientus pieņemu poliklīnikā, strādāju arī sonogrāfijas kabinetā.

Rita Akermane: Darba diena sākas no deviņiem rītā un ilgst līdz trijiem četriem pēcpusdienā, darba dienas ir dažādas, ir dienas, kad dzemdību nav, ir dienas, kad dzemdētājas nāk viena pēc otras vai pat reizē. Ir jādara viss – jāpieņem dzemdības, jāveic ķeizargriezieni un plānveida operācijas, kā arī akūtas operācijas. Strādāju arī pieņemšana poliklīnikā un mēnesī man ir piecas sešas diennakts dežūras slimnīcā. Pēc dežūrām turpinās darba diena slimnīcā. Savā jomā esam maz speciālistu Jēkabpils slimnīcā, tāpēc slodze ir liela. Cerams, ka kaut kas mainīsies un nāks jauni ginekologi. Lai gan jaunie ginekologi negrib strādāt slimnīcu dzemdību nodaļās, kur samaksa ir zemāka nekā privātpraksē, bet atbildība desmit reizes lielāka. Arī citos rajonos, kur slimnīcās ir dzemdību nodaļas, ir līdzīgi – dzemdniecībā strādā maz jauno speciālistu.

Vija Bruzgule: Slimnīcā savā jomā daru visus darbus. Strādāju ar pacientēm ginekoloģijas nodaļā, pieņemu dzemdības, veicu ķeizargriezienus, pieņemu pacientes arī poliklīnikā. Tāpat arī man ir diennakts dežūras slimnīcā, daru visu, kas vajadzīgs.

Kāds ir Jūsu pacientu profils? Vai tas gadu gaitā mainās?

Diāna Bušmane: Saslimšanas un sūdzības nav mainījušās, mainījušās ir pacientes. Tās ir daudz zinošākas, izlasījušas daudz informācijas internetā, ar viņām nav viegli strādāt. Nereti ir augstas prasības pret personālu, bet nav prasības pret sevi. Konfliktsituācijas risinām ar sarunām un argumentiem, kā jebkurā gadījumā.

Rita Akermane: Slimības jau nemainās. Izmaiņas Dzemdību nodaļas darbā bija ārkārtas situācijas laikā, kad bija noteikti stingri ierobežojumi, dzemdībās nebija atļauts piedalīties bērnu tēviem. Pacientēm ņēmām analīzes, pastiprinājās visi dezinfekcijas pasākumi. Jēkabpils dzemdību nodaļā netika reģistrēta neviena paciente ar Covid-19.

Vija Bruzgule: Problēmas paliek, tās nepazūd, jāteic, ka tagad pacienti nāk zinoši, jau visu izlasījuši par savām problēmām un nereti jau savā prātā arī noteikuši sev diagnozes un tad tos pārliecināt par reālo situāciju ir grūtāk. Taču lielos vilcienos nekas nav mainījies. Vienīgi varbūt dzemdības tagad ir kļuvušas daudz sarežģītākas, kā kādreiz. Tagad jaunietēm vairs nav tik liela fiziskā slodze un aktivitāte un dzemdētājām ir grūtāk, nav tik fiziski sagatavotas. Tā ir cita paaudze un mazkustīgais dzīves veids ietekmē dzemdību procesu.

Vai ir kāda joma pienākumos, ko veicat, kas visvairāk iet pie sirds, ko vislabprātāk darāt?

Diāna Bušmane: Īstenībā patīk viss, ko es daru, sadalīt, kas vairāk, kas mazāk, nevar. Ir interesanti, ka visu laiku kaut kas mainās, nekas nav vienveidīgs, tas neiziet no tava kompetences līmeņa, bet visu laiku situācija mainās. Tāpēc esi spiests visu laiku mācīties, papildināt zināšanas – semināros un konferencēs, lai būtu augstā profesionālā līmenī. Medicīna ir mūža izglītība.

Rita Akermane: Man patīk viss, ko daru.

Vija Bruzgule: Man patīk mans darbs viss kopumā, bet, protams, vairāk patīk darbs ar grūtniecēm, arī sonogrāfijā.

Kāds ir Jūsu kolektīvs? Komanda ar ko strādājat ikdienā?

Diāna Bušmane: Komanda mums ir laba, patlaban tā ir mainījusies, ir jauni apstākļi, jauni noteikumi, bet es domāju, ka mēs ar visu tiksim galā un ginekoloģijas joma tiks nodrošināta. Kā esmu teikusi – man ir vislabākie kolēģi, vislabākās vecmātes, vislabākās māsiņas kādas vien var būt.

Rita Akermane: Komandā esam trīs ārsti, kādas desmit vecmātes, māsiņas un bērnu ārsti. Dienā nodaļā esam – divi ginekologi, divas vecmātes, bērnu ārsts un palīgpersonāls. Vecmātes ir ļoti augstā līmenī, profesionālas. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc pārdomāju un paliku, jo nevaru pievilt savu kolektīvu. Nodaļā esam ne tikai, mēs, ārsti ginekologi, bet aiz mums ir mūsu komanda, kolektīvs. Ja aizejam, arī viņi paliek bez darba, turklāt tik liela pilsēta kā Jēkabpils nevar palikt bez dzemdību nodaļas, bez ginokologu pakalpojuma. Dzemdētājas uz Jēkabpili brauc arī no plašākas apkārtnes, jo daudzviet dzemdību nodaļas ir likvidētas vai šobrīd atrodas remontā, brauc no Madonas, Aizkraukles, Pļaviņām, tagad arī no Daugavpils. Slodze ir liela, kolektīvs iet mazumā, bet pakalpojums ir jāsaglabā un to arī darām, jo komanda ir laba.

Vija Bruzgule: Kolektīvs man patīk, mums ir labs, profesionāls kolektīvs. Pacienti arī ir jauki un saprotoši, un man ļoti patīk Jēkabpils.

Kur smeļaties spēku garajām darba stundām? Kādi ir Jūsu vaļasprieki?

Diāna Bušmane:  Es daudz lasu, man mājās uz lodžijas ir puķu dārziņš, kas sagādā prieku. Es sadarbojos arī ar folkloras kopu “Ceiruleits”, kopā ar to esmu bijusi ārzemēs, piedalījusies koncertos. Esmu bijusi Ekvadorā, Indonēzijā, Kamerūnā, Dienvidamerikā, dejojot tautiskās dejas. Tā ir apziņa, ka tu pārstāvi valsti. Sagatavošanās šiem koncertiem ir bijusi diezgan intensīva. Ņemot vērā, ka slodze ir liela, muskulatūra ir jāatslābina, tāpēc es vēl dejoju vēderdejas. Līvānos netālu no manām mājām ir peldbaseins, tur es eju uz ūdens aerobiku. Man ir arī suns, par kuru gan pamatā rūpējas bērni, bet šad un tad arī es dodos pastaigās ar viņu. Veltu laiku draugiem, apmeklēju koncertus, teātra izrādes, bieži braucu uz pasākumiem “Gorā”.

Rita Akermane: Man patīk grāmatas lasīt, kriminālromānus, kuros ir gan spriedze, gan intriga, gan izklaide. Patīk ceļot, esmu bijusi daudzās vietās Eiropā un Skandināvijā. Ceļojot cenšos divreiz vienā vietā neatgriezties, jo pasaulē ir gana daudz vietu, ko apskatīt. Šogad gan, ņemot vērā visus apstākļus ārpus Latvijas neesmu devusies, augustā ir plānots brauciens uz Islandi, vai izdosies vēl nezinu. Šovasar ceļoju pa Latviju, nesen biju Kolkā. Ceļojumos dodos ar automašīnu, patīk pašai braukt pie stūres. Patīk arī sports, jau ilgāku laiku esmu hokeja fanu kluba dalībniece. Braucu gan uz hokeja spēlēm, gan čempionātiem, dzīvojot līdzi “Dinamo” komandai var ļaut vaļu emocijām.

Vija Bruzgule: Dzīvoju personīgā mājā un tas nozīmē, ka pie mājas darba ir daudz. Audzēju puķes, patīk arī ceļot, šovasar, kā visi, izmantoju iespēju apskatīt Latviju. Man patīk Eiropa, tās skaistās valstis, jo īpaši skaista ir Itālija, kur esmu vairākas reizes atgriezusies.

Vai Jums ir kāds sapnis, ko gribas piepildīt?

Diāna Bušmane: Grūti pateikt vai ir kāds nepiepildīts sapnis? Man studē divas meitas, būšu priecīga, ja viņas sekmīgi pabeigs studijas.

Rita Akermane: Neesmu par to domājusi.

Vija Bruzgule: Darba ritmā nav laika sapņiem, ir gana ko darīt gan slimnīcā, gan mājās, dzīve ir piepildīta.

Ko novēlat saviem kolēģiem un pacientiem?

Diāna Bušmane: Veselību, izturību un dzīvesprieku!

Rita Akermane: Izmantot mūsu pakalpojumus. Aicinu mūsu pacientes – nāciet droši Jēkabpils slimnīcā un poliklīnikā ir nodrošināti visi ar ginekoloģiju un dzemdniecību saistītie pakalpojumi. Gan ārsti, gan vecmātes, māsiņas un palīgpersonāls, mēs esam ierindā un darām savu darbu.

Vija Bruzgule: Stipru veselību, izaugsmi un attīstību, labu savstarpējo sadarbību un arī turpmāk būt tikpat labai komandai, kāda tā ir patreiz.

Paldies par sarunu!