SIA “JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA” VALDĒ IECELTS KASPARS ČANDERS

Kaspars-Canders.jpg

05/10/2022 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļa amatā iecelts Kaspars Čanders. Darba pienākumus viņš sāks pildīt no 1.novembra.

Atklātais konkurss uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļa amatu tika izsludināts 8.augustā un kandidāti varēja pieteikties līdz 8.septembrim. Konkursa nominācijas komisija veica sākotnējo pārbaudi atbilstoši pretendentu iesniegtajiem dokumentiem. Sākotnējā pārbaudē tika izskatīti septiņu pretendentu iesniegtie dokumenti un uz konkursa otro kārtu tika izvirzīti pieci kandidāti.

Konkursa otrajā kārtā tika veikts pretendentu kompetenču izvērtējums (intervija, lai pārliecinātos par amatam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm) un tika vērtēts iesniegtais uzņēmuma attīstības redzējums, atbilstoši uzņēmumam izvirzītajiem vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem, uzņēmuma vidējā termiņa stratēģijai.

Apkopojot konkursa abu kārtu kandidātu vērtējumus, nominācijas komisija 27.septembrī pieņēma lēmumu SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļa amatam izvirzīt divus kandidātus.

Par atbilstošāko kandidātu kapitāla daļu turētājs – Jēkabpils novada pašvaldība – par atbilstošāko kandidātu novērtēja Kasparu Čanderu.

Pēc apstiprināšanas Kaspars Čanders sacīja: “Mana līdzšinējā darba pieredze ir bijusi saistīta gan ar darbu valsts pārvaldē – valsts policijā, kur pēdējais ieņemamais amats bija Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas nodaļas priekšnieka vietnieks. Gan privātā sektorā, finanšu iestādē – SEB bankā, kopš 2006.gada. SEB bankā esmu strādājis dažādos amatos, pēdējos gados vadot Jēkabpils filiāli un Madonas Finanšu konsultāciju centru. Kopš 2022.gada arī Daugavpils un Rēzeknes filiāles.

Mana motivācija pieteikties vakantajai valdes locekļa vietai ir saistīta ar to, ka uzskatu, ka mana esošā pieredze finansēs, personāla un iestādes vadībā, projektu vadībā, saimniecisko lietu organizēšanā, arī jurisprudencē būtu noderīga arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā gan tagad, gan strādājot pie stratēģisko mērķu sasniegšanas. Esmu dzimtās pilsētas patriots un vēlos, lai ar slimnīcu un tās sniegtajiem pakalpojumiem varam lepoties. Tādēļ esmu gatavs strādāt, lai ik dienu tuvotos slimnīcas misijas izpildei: “uz pacientu unikālo vajadzību fokusēts augsta līmeņa daudzprofilu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs reģionā”.

 

Autors: Jēkabpils novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un digitālās komunikācijas nodaļa


Rezidentūras-izlaidums.jpg

19/09/2022 JAUNUMI

No 1.septembra SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” darbu uzsākusi Neiroloģijas nodaļas apakšstruktūra – Insulta vienība. Tās galvenais uzdevums ir sniegt pēc iespējas operatīvāku un kvalitatīvāku medicīnisko palīdzību pacientiem insulta gadījumā. Insulta vienību vada slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja dr. Kristīne Sūna. Laikraksts “Ceturtdiena” aicināja neiroloģi uz sarunu par Insulta vienības darbu.

 

  • Ko dara insulta vienība?

KS.: Vienība ir paredzēta akūtai insulta ārstēšanai. Tas nozīmē, ka mēs varam nodrošināt palīdzību pirmo stundu laikā pēc insulta simptomu rašanās. Varam veikt trombolīzi, kas ir tromba šķīdināšana un nepieciešamības gadījumā pārsūtīt pacientu uz kādu no universitātes slimnīcām tromba izvilkšanai jeb trombektomijai.

 

  • Kas ir insults?

KS.: Insults ir akūta asinsvadu nosprostošanās galvas smadzenēs, kas ir nekavējoties jārisina, lai pacients nepaliktu guļošs, aprūpējams un kopjams, vai nepaliktu ar kādu kustību vai runas defektu.

 

  • Kāpēc ir svarīgi pie insulta ārstēšanu sākt pēc iespējas ātrāk?

KS.: Laikam ir ļoti liela nozīme, jo insultu efektīvi ārstēt ar specifisku terapiju mēs varam tikai pirmās 4,5 stundas. Ja laiks ir nokavēts, mēs neko specifiski izdarīt nevaram. Turpmākā ārstēšana ir nespecifiska, proti, tad mēs vērojam asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs, vērojam vispāŗējos pacienta rādītājus. Taču akūti ārstēt insultu var tikai pirmās 4,5 stundas. Tāpēc katra minūte ir no svara, jo ātrāk mēs šo trombu izšķīdinām vai izvelkam, jo lielāka iespēja, ka pacients pilnībā atkopsies.

 

  • Cik pacientu jau ir saņēmuši Jēkabpils slimnīcas Insulta vienības palīdzību?

KS.: Seši. Trīs trombolīzes, trombu šķīdināšanas, kuras bija ar labu efektu. Viens pacients tika atvests no Madonas rajona, Jēkabpils ir daudz tuvāk, nekā, ja būtu bijis jābrauc uz Rēzekni. Ja šeit nebūtu insulta vienības, pacients zaudētu vēl stundu laika no akūtās ārstēšanas laika loga jeb no četrarpus stundām, kurās iespējams sniegt efektīvu palīdzību. Pēc ārstēšanas, pacients no Madonas novada no Jēkabpils slimnīcas izrakstījās bez jebkādiem simptomiem.

 

  • Vai ir kādas pazīmes, kas liecina, ka cilvēkam ir risks saslimt ar insultu?

KS.: Nē. Pirms paša insulta nevar pateikt, ka tev tuvojas insults. Kad tas notiek, visklasiskākie insulta parametri ir vienas ķermeņa puses paralīze. Tiek paralizēta vai nu labā vai kreisā puse, labā vai kreisā roka vai kāja, novērojami runas traucējumi, ka nesaprot, ko viņam saka un ko viņš saka. Protams, mutes kaktiņa noslīdējums paralizētajā ķermeņa pusē. Šie simptomi var kombinēties dažādās kombinācijās. Taču pietiek ar vienu no šiem simptomiem, piemēram, mutes kaktiņa noslīdējumu, lai uzreiz nekavējoties sauktu ātro palīdzību un vestu uz slimnīcu, jo tas jau ir insults un pārējie simptomi – vienas ķermeņa puses paralīze, runas traucējumi – var parādīties tuvāko minūšu laikā. Ir nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Ir tests ĀTRI, kas jāveic insulta gadījumā – A- atsmaidi, ar to mēs redzam vai ir sejas kaktiņa noslīdējums, vai seja ir simetriska, T – turi, palūdz pacelt rokas skatās vai viena roka neslīd zemē, R – runā, skatās vai nav runas traucējumi un I – izsauc ātro palīdzību.

 

  • Vai profilaktiski var kaut ko darīt lai novērstu insultu?

KS.: Jā, jāievēro vispārējie veselības pamatprincipi, bet specifiskāk runājot, ir jākontrolē savs cukura līmenis, vai nav cukura diabēts, jākontrolē holesterīna līmenis, asinsspiediens, ja ir kādi kardiovaskulāri riska faktori, tad ir jāveic kaklam asinsvadu ultrasonogrāfija, kur var redzēt vai veidojas vai nē ateroskleroze, vai netiek nosprostoti asinsvadi. Jāseko līdzi vai nav mirdzaritmija, kura sabiedrībā ir bieži sastopama. Mirdzaritmija ir neritmiska sirdsdarbība, kuras laikā var rasties trombi un trombs kādā brīdī var aiziet līdz galvas smadzenēm. Ja ir mirdzaritmija, ir jālieto specifiski asins šķīdinātāji, lai šie trombi neveidotos.

 

  • Vai ir izteiktas insulta riska grupas?

KS.: Īsti nē. Taču, protams, insults lielāko tiesu skar gados vecākus cilvēkus, virs sešdesmit gadu vecumam. Taču mūsdienās insults kļūst jaunāks un tas novērojams arī 30 un 40 gadus jauniem cilvēkiem. Tāpēc īsti teikt, ka insults ir vecu cilvēku slimība, vairs nevar, taču tendence pastāv. Ja runājam par dzimumu, tad nav nekādas starpības, insults vienādi skar gan vīriešus, gan sievietes.

 

  • Vai insulta slimnieku vajadzētu nogādāt slimnīcā vai izsaukt mediķus uz mājām?

KS.: Jāsauc ātrā palīdzība. Var, protams, vest arī paši, jo pamatdoma – pēc iespējas ātrāk nogādāt insulta pacientu medicīnas iestādē, kur ir insulta vienība. Ja ir zināms, kur tā ir un pats pacientu var nogādāt ātrāk, var to darīt, taču labāk nekavējoties saukt ātro palīdzību, jo mediķi profesionāli monitorēs pacienta uzvedības izmaiņas. Kā jau minēju, pie insulta ir ļoti svarīgs laiks. Tuviniekiem vai līdzcilvēkiem ir svarīgi piefiksēt pacientam insulta gadījuma laiku, jo insulta manipulācijas pēc 4,5 stundām vairs nav veicamas vai, ja nezinot precīzu laiku tiek veiktas, piemēram, trombu šķīdināšana, tas var izraisīt pacientam asiņošanu. Laiks ir ļoti nozīmīgs, svarīgi pēc iespējas precīzi zināt, kad ir noticis insults un pēc iespējas ātrāk pacientu nogādāt slimnīcā. Pie mazākajām aizdomām par insultu, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, jo te vienīgais, kas strādā ir  laiks. Laiks! Laiks! Laiks!

 

  • Vai vienam un tam pašam pacientam insulta gadījumi var atkārtoties?

KS.: Slimnīcā mediķiem viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir atrast iemeslu, kāpēc pacientam insults ir noticis. Ja mēs atrodam iemeslu, mēs arī varam ārstēt šo iemeslu, piemēram, asinsvadu aterosklerozi, kad ir jālieto aspirīns, jākontrolē holesterīna līmenis un, ja ir ļoti liels nosprostojums, tad nosūta pie asinsvadu ķirurga un šo nosprostojumu izoperē. Attiecīgi, ja pacientam konstatē mirdzaritmiju, nozīmē asins šķīdinātājus, kas neļauj trombiem veidoties. Ja mēs zinām iemeslu, tad nav problēmu ārstēt un novērst, lai insults neatkārtojas. Protams, risks vienmēr pastāv un simtprocentīgu garantiju dot nevar, bet zinot iemeslus, šis risks tiek samazināts.

 

  • Kā mainās pacienta dzīve pēc insulta?

KS.:  Viss atkarīgs ar kādiem simptomiem pacients iziet no slimnīcas. Ja bijusi efektīva ārstēšana, pacients turpina iesākto dzīvi. Taču, ja pacients ar insultu slimnīcā nonācis novēloti un viņam pēc ārstēšanas ir kustību vai runas traucējumi, vai viņš paliek guļošs, kopjams, viņa dzīve radikāli mainās. Ne tikai pacientam, bet arī viņa piederīgajiem. Bet, kā jau iepriekš minēju, stāstot par pacientu no Madonas novada, ir arī pozitīvi gadījumi, kad terapija nostrādā ļoti labi un cilvēks pēc izrakstīšanās no slimnīcas var atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Katra situācija ir ļoti individuāla.

 

  • Insulta ārstēšanā ir daudz runāts par tā sauktajiem audu plazminogēna aktivatoriem, kā tie palīdz?

KS.:  Tā ir tā viela ar kuru šķīdina trombus. Mēs to pielietojam un to pielieto visās Latvijas slimnīcās, visas insulta vienības.

 

  • Vai attīstoties zinātnei ir ienākušas arī jaunas tehnoloģijas insulta ārstēšanā?

KS.: Latvijā, Universitātes slimnīcā tiek izmēģināts jauns medikaments, kurš pēc iedarbības ir līdzīgs plazminogēna aktivātoram un šis medikaments ļauj insulta laika logu, šīs 4,5 stundas pagarināt. Taču šis medikaments pagaidām ir izpētes stadijā. Taču tas ir ļoti svarīgi, jo ļauj darboties un sniegt palīdzību arī pēc šīm 4,5 stundām. Jēkabpils slimnīcā pagaidām šis jaunais medikaments netiek lietots. Taču visādi citādi pagaidām jaunu, unikālu tehnoloģiju vai medikamentu insulta ārstēšanai pie apvāršņa neredzu. Ir trombektomija, kad pacientus sūtām uz Rīgu pie invazīvā radiologa un viņi invazīvā veidā velk šos trombus laukā, un ir trombu šķīdināšana, taču citu metožu pagaidām nav. Bez trombu šķīdināšanas un trombu izvilkšanas, viss pārējais ir rehabilitācija.

 

  • Vai insulta pacientam ārstēšanās izmaksā dārgi?

KS.: Nē. Pacientam jāmaksā standarta iemaksa par gultas dienu slimnīcā, visu pārējo sedz valsts.

 

  • Pastāstiet par Jēkabpils slimnīcas Insulta vienības komandu?

KS.: Jēkabpils slimnīcas neiroloģijas nodaļā esam trīs pamatneirologi, kas arī strādā insulta vienībā. Tā ir daktere Borisāne, daktere Vārsberga-Apsīte un es, daktere Sūna. Mums ir arī divi kolēģi, kuri brauc tikai uz dežūrām. Pagaidām darbojamies piecu cilvēku sastāvā un nodrošinām dežūras 24/7 režīmā.

 

  • Cik ilgi esat Jēkabpils slimnīcā?

KS.: Neiroloģijas nodaļā strādāju no 2020.gada, līdz tam kā rezidente braucu šeit uz dežūrām.

 

  • Paldies par sarunu!

 

 

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena


20220620-0070-1200x800.jpg

14/09/2022 JAUNUMI

Jēkabpils poliklīnikas Vakcinācijas kabinetā no šīs nedēļas pieejamas pielāgotās vakcīnas pret Covid-19 infekciju.

Vakcinācijas kabinets atrodas Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikā, Stadiona ielā 1 225.kabinetā no pl.9:00-16:00 ar pusdienu pārtraukumu no pl.13:00-13:30. Pieteikties vakcinācijai iespējams: zvanot t. 62102798 vai 27824773. Vakcinācijas kabinets: 65237854.

Pielāgotās vakcīnas ir paredzētas lietošanai personām no 12 gadu vecuma, kuras saņēmušas vismaz primāro vakcināciju pret Covid-19. Šīs pielāgotās vakcīnas ir oriģinālo vakcīnu “Comirnaty” (Pfizer/BioNTech) un “Spikevax” (Moderna) izmainītas versijas, kas paredzētas aizsardzībai gan pret omikrona apakšpaveidu BA.1, gan pret oriģinālo Covid-19 vīrusu.

Vakcīnas ir pielāgotas, lai labāk atbilstu cirkulējošajiem Covid-19 paveidiem, tādējādi sagaidāms, ka tās nodrošinās optimālu aizsardzību pret Covid-19 laikā, kad vīruss attīstās un pārveidojas. NVD atgādina, ka balstvakcinācija nodrošina papildu aizsardzību pret vīrusu un līdz minimumam samazina smagas slimības, hospitalizācijas un nāves risku no Covid-19 infekcijas.

Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes (IVP) rekomendāciju Covid-19 rudens sezonai, sezonāla vakcinācija pret Covid-19 ir ieteicama visai sabiedrībai.

Vakcinācija stingri rekomendējama:

  • veselības aprūpes personālam;
  • senioriem vecumā no 65 gadiem;
  • cilvēkiem ar hroniskām slimībām;
  • imūnsupresētiem cilvēkiem un viņu ciešām kontaktpersonām;
  • ilgstošiem sociālās aprūpes centru iemītniekiem un viņu aprūpes personālam;
  • grūtniecēm.

NVD vērš uzmanību, ka 2022. gada rudens sezonā tiek rekomendēts:

  • veikt primāro vakcināciju, ja tā vēl nav saņemta;
  • veikt balstvakcināciju, ja pagājuši:
  • 3 mēneši pēc pēdējās vakcīnas saņemšanas cilvēkiem no 65 gadu vecuma un imūnsupresētiem cilvēkiem;
  • 6 mēneši (bet ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem) pēc pēdējās vakcīnas saņemšanas pārējiem cilvēkiem;
  • 4-6 mēneši (bet ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem) pēc pārslimota Covid-19.

 

 


20211228-0121-1200x799.jpg

05/09/2022 JAUNUMI

No 1.septembra SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” darbu uzsākusi Neiroloģijas nodaļas apakšstruktūra – Insulta vienība. Tās galvenais uzdevums ir sniegt pēc iespējas operatīvāku un kvalitatīvāku medicīnisko palīdzību pacientiem insulta gadījumā.

Insulta vienībā tiek nodrošināta neirologu pieejamība 24 stundas diennaktī, kas ievērojami uzlabo insulta pacientu ārstēšanas rezultātus. Līdz šim neirologu pieejamība slimnīcas pacientiem bija tikai darba dienās līdz pl.16:00 un brīvdienās.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas Insulta vienība ir atvērta ar 3 pacientu gultām, kas atradīsies Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļā.

Insulta vienības un Neiroloģijas nodaļas vadītājas pienākumus no 2022.gada septembra pilda Dr.Kristīne Sūna.


DSC_0030-1.jpg

02/09/2022 JAUNUMI

Jēkabpils reģionālās slimnīcas laboratorijas vadītāja Agnese Vizule ir viena no jaunajām speciālistēm, kas sākusi darbu Jēkabpils slimnīcā. Viņa stāsta par laboratorijas sniegtajiem pakalpojumiem, tajā skaitā analīžu nodošanu kā profilaktisku ikgadēju pasākumu, rūpējoties par savu veselību, un jaunām iecerēm.

-Kas ieinteresēja mediķa darbā un lika izvēlēties tieši laboratorijas ārsta specialitāti?

-Mammai bija pazīstami draugi, kas strādāja slimnīcā, un arī es bērnībā tur biju biežs viesis. Tā bija iespēja nokļūt slimnīcas vidē, bērna acīm to visu redzēt, un jau tad ar interesi vēroju  medicīnas ikdienas darbus. Nāku no Vidzemes, no Valmieras, un studiju laikā strādāju toreizējās Valmieras slimnīcas dzemdību nodaļā, kur mani ikdienas pienākumi bija saistīti ne tikai ar jaundzimušo apkopšanu, bet arī palīdzību jaunajām māmiņām: kā apgūt krūts barošanu, jauno vecāku pienākumus. Tāpat bija jāņem paraugs jaundzimušo skrīningam, un tas bija pirmais, kas man apzināti radīja interesi par diagnostiku un bija vēlme sīkāk par to uzzināt. Vēlos uzsvērt, ka laboratorijas darbs saistīts ne tikai ar diagnostiku, bet arī ar pētniecību un jaunām diagnostikas iespējām, kā arī saistību ar akadēmisko vidi. Jau vairākus gadus mācu studentus. Sākumā, strādājot laboratorijā, sāku apmācīt ERASMUS apmaiņas programmas studentus, un vairāk tās bija praktiskas nodarbības. Arī šobrīd Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā mācu biomedicīnas laborantus, un mēģinu viņiem pasniegt ne tikai sausu teoriju, bet arī pastāstīt praktiskas lietas, kas nāk tikai ar ilggadēju pieredzi. Laboratorijas darbs ikdienā ir sadalīts pa sfērām, tas nozīmē, ka darbinieks specializējas un apgūst padziļinātas zināšanas konkrētā jomā.

  1. gadā absolvēju Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti iegūstot ārsta grādu. Jāteic, ka laboratorijas medicīna pēdējos gados ir ļoti attīstījusies un pilnveidojusies, kas palīdz ārstiem ātrāk nonākt pie klīniskās diagnozes un uzsākt efektīvu pacienta ārstēšanu. Vēlos arī uzsvērt, ka laboratoriskā diagnostika nav tikai primārie diagnostikas testi, kas ir rutīnas izmeklējumi, bet arī kādā konkrētā saslimšanā sekundāri apstiprinoši testi, kas palīdz jau atklāt saslimšanu.

-Kā uzsākāt sadarbību ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu?

-Slimnīcā tika meklēts ārsts laboratorijas nozarē, un viņiem bija interese jau tad, kad es biju rezidentūrā, bet es izvēlējos kā prioritāti pabeigt rezidentūru. Iegūstot laboratorijas ārsta sertifikātu piekritu strādāt Jēkabpils slimnīcas laboratorijā. Sākotnēji biju pārdomās, vai es to varēšu, bet tā kā man patīk izaicinājumi piekritu un nenožēloju savu izvēli.

-Kāda ir laboratorijas vadītāja darba specifika?

-Pirmais ir akreditācijas dokumentu uzturēšana un pilnveidošana, un laboratorijas kvalitātes vadība atbilstoši akreditācijas standartam, kurš nodrošina ātru un precīzu izmeklējumu veikšanu. Ļoti svarīgi  organizēt laboratorijas darba nepārtrauktību, lai ne vienu mirkli nebūtu tā, ka nevaram nodrošināt pakalpojumus. Tāpat arī uzraudzīt laboratorijas testu kvalitāti, kas nozīmē augstu testu precizitāti, ko mēs varam sniegt saviem   stacionāra pacientiem un ambulatorajiem klientiem.  Vēl arī svarīga ir sadarbības organizēšana ar klientiem – slimnīcas un ambulatoriem speciālistiem, kuri uzticas mūsu laboratorijai un izmeklējumus  norīko veikt  pie mums. Nozīmīgi ir tas, ka mūsu slimnīcas laboratorijā analīzes varam veikt tepat uz vietas. Paraugi nekur nav jāved, un tāpēc varam pēc iespējas ātrāk izsniegt atbildi pacientam. Šis ir ļoti nozīmīgs faktors  īpaši nodaļu pacientiem, kuriem ir sarežģītāka un komplicēta klīniskā situācija, lai varētu ātrāk uzsākt pareizu terapiju. Gan neatliekamā medicīniskā centra, gan stacionāra pacientiem, gan ambulatoriem klientiem, atkarībā no testa sarežģītības,  maksimāli divu stundu laikā ir iespējams saņemt atbildi. Tas ir būtisks faktors, kāpēc pacientiem un klientiem mūsu laboratorijas pakalpojumi ir izdevīgi. Kā jau minēju, laboratorijas darbs ir nepārtraukti 24 stundu režīmā, tiek piedāvāti rutīnas izmeklējumi – bioķīmiskie, hematoloģiskie, aknu darbības rādītāji, sirds problēmas diagnosticējoši marķieri, nieru rādītāji. Viss, kas var palīdzēt apstiprināt aizdomas par konkrētu saslimšanu neatliekamās palīdzības nodaļā un slimnīcas nodaļu  pacientiem,  ir pieejams jebkurā diennakts laikā. Svarīgi atcerēties, testu rezultātu iegūšana ir atkarīga no analīžu specifikas, ir tādi, kur atbilde būs ātra, bet bioķīmiskām analīzēm būs vajadzīgs ilgāks analizēšanas laiks.

-Laboratorija nesen ir akreditēta. Tas liecina par kvalitātes prasību atbilstību, kas taču visām laboratorijām ir vienādas.

-Mēs pagarinājām akreditāciju, kas ir svarīga kvalitāti uzturoša procedūra. Akreditāciju piešķir uz pieciem gadiem un katru gadu notiek uzraudzība un tiek pārbaudīti dažādi ar analizēšanu saistīti kvalitātes procesi, un šādai akreditācijai ir pakļauta jebkura laboratorija. Visām ir vienots starptautisks standarts, kas jāievēro, vienalga vai tā ir slimnīcas laboratorija vai privāts uzņēmums. Visas laboratorijas izpilda šos kvalitātes nosacījumus, un prasības ir visiem vienādas.

Kāpēc jūs ieteiktu analīžu veikšanai izvēlēties tieši Jēkabpils reģionālas slimnīcas laboratoriju?

-Laboratorijā strādā augsti kvalificēti un sertificēti darbinieki, kā ar atrodamies uz vietas viegli pieejami. Vienalga vai pacients nāk uz laboratoriju pēc savas ierosmes, lai veiktu analīzes kā maksas pakalpojumu vai viņam ir ģimenes ārsta vai speciālista norīkojums, mums nozīmīgi ir atdot izmeklējuma rezultātus pēc iespējas ātrāk. Blakus lietas kā transportēšana, uzglabāšana var atstāt ietekmi uz izmeklējuma rezultātiem, kā arī pagarina atbildes saņemšanas laiku.

-Kur pieejama informācija par to, kādas analīzes var veikt slimnīcas laboratorijā?

Informācija ir pieejama Jēkabpils slimnīcas mājaslapā. Var nākt un nodot paraugu dzīvajā rindā, vai arī pa tālruni pieteikties nodot analīzes sev vēlamā laikā. Ja tas ir ģimenes ārsta vai speciālista norīkojums, atbilde nonāk tieši pie viņa. Taču arī cilvēks pats jebkurā gadījumā var saņemt  atbildi laboratorijā, un tā ir pieejama arī “Datamed” portālā. Īpaši cilvēki gados izvēlas saņemt izmeklējuma atbildi papīra formā pirms došanās pie ģimenes ārsta vai speciālista. Taču pacientiem vienmēr jāatceras, ka lielākā kļūda ir sākt interpretēt rezultātus pašam. Būtiski, ka rezultāti tiek izvērtēti kopā ar speciālistu, jo nevērtē tikai analīzes, bet ievāc anamnēzes datus par pacientu – klīniskie simptomi, to ilgums un raksturs, vai pacients ir kaut kur ceļojis, piemēram, saistībā ar infekcijas slimībām, kas ir aktuāli šobrīd, vai pacientam ir bijis kontakts ar citu cilvēku, kas slimo ar konkrētu saslimšanu. Tā var nonākt pie galīgās klīniskās diagnozes un uzsākt ārstēšanu.

-Kas veido analīžu izmaksas, jo nereti dzirdams, ka cilvēki ir neizpratnē, kāpēc tās tik dārgas, jo paņēma taču tikai asinis.

– Izmaksas veido daudzi faktori. Nozīmīgi saprast, ka testēšana ir saistīta ar  analizatoru un reaģentu, kā arī ar analizēšanu saistītiem piederumiem, tajā skaitā kalibratori, kvalitātes kontroles, izmeklējumu trauciņi utt., bet nevar aizmirst arī papildu izmaksas – elektrība, personāla atalgojums,  šķietami tāds sīkums kā cimdi, individuālie aizsardzības līdzekļi u.c piederumi, kas tad arī kopā veido galīgās izmaksas. Vēl svarīgs faktors ir tas, ka retāk veikti izmeklējumi būs dārgāki, jo  nav apjoma, kas ļautu samazināt cenu.  Bet cenšamies ieviest pakalpojumus, atbilstoši klientu vēlmēm. Jo lielāks pieprasījums, jo lielāka iespēja ieviest izmeklējumus, jo iespējamas zemāks izmaksas, bet galvenais iespēja ātri un kvalitatīvi veikt izmeklējumu uz vietas.

– Kādi būtu jūsu ieteikumi cilvēkam, kas vēlas veikt analīzes.

-Ja grib saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu, ir svarīgi lai būtu ārsta nosūtījums konkrētas analīzes veikšanai. Tāpat nozīmīgi, lai ārstam, kurš raksta norīkojumu, ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, jo tikai tad pakalpojums būs valsts apmaksāts. Ja nav līguma – šis būs maksas pakalpojums. Iespējams veikt rutīnas izmeklējumus arī pēc paša iniciatīvas, lai pārbaudītu savu veselību. Šobrīd tas vēl ir izstrādes procesā, bet vēlamies piedāvāt sagatavotu analīžu sarakstu jeb paneli ar konkrētiem izmeklējumiem, ko mēs veiktu, lai pacients varētu pārbaudīt savu veselības stāvokli. Es uzskatu, ka cilvēkam ir pašam jārūpējas par savu veselību, tāpēc vēlamies attīstīt šādu pakalpojumu. Mums kā valsts un pašvaldības finansētai iestādei ir jāvērtē izmaksas, jo budžets ir ierobežots, un mēs daudzas lietas varam ieviest tikai pakāpeniski. Bet ar maziem soļiem varam nonākt pie lieliem mērķiem!

-Ir dzirdēts, ka visiem būtu aktuāli veikt HIV un hepatīta testu. Kāpēc? Cilvēki parasti aizbildinās, ka man jau nav, tāpēc nevajag.

-Tā ir viena no stigmām jeb aizspriedumiem tieši par šīm saslimšanām, ka mani tas neskar un man taču nekas nesāp. Bet ir nozīmīgi to visu diagnosticēt agrīni, kad slimība vēl ir “snaudošā” stāvoklī, lai pacients var uzsākt terapiju pēc iespējas ātrāk, nesagaidot klīniskos simptomus.  Savukārt, runājot par hepatītiem, vairāk vēlos pieskarties B un C hepatītiem, kurus var iegūt ar asins starpniecību. Cilvēki domā, ka tas ir iespējams tikai medicīnas iestādē kādu procedūru laikā. Gluži pretēji, mūsdienās risks ir niecīgs, jo tiek ievēroti daudz un dažādi dezinfekcijas un sterilizācijas nosacījumi, bet inficēties var, piemēram, apmeklējot tetovēšanas salonu, liekot pīrsingu, veicot skaistumkopšanas pakalpojumus, tai skaitā, manikīru un pedikīru. Izmantojot šādus pakalpojumus, jūs meistaram varat droši jautāt, vai tiek ievēroti visi dezinfekcijas etapi, vai meistars spēj uzrādīt apmācību sertifikātus. To ir tiesīgs jautāt katrs klients, un meistaram jābūt kompetentam atbildēt uz klienta jautājumiem. Laboratorijā piedāvājam veikt  primāros HIV un hepatītu testus, ievērojot konfidencialitātes politiku un Datu aizsardzības likumu. Un pat, ja mēs kā ārstniecības personas kaut ko zinātu, šī informācija par pacientu nekur un nekad netiek izpausta. Ja pacients šajos primārajos testos saņem atbildi, ka tie ir pozitīvi,  tālāk tiek veikti apstiprinošie testi, ko jau veic Latvijas Infektoloģijas centrā. Tālāk jau tā ir infektologa kompetence, ja konkrēto gadījumu apstiprina iepriekš pieminētie apstiprinošie testi. Lasītāju iedrošināšanai veikt šos izmeklējumus, vēlos teikt, ka periodiski pati veicu šos testus, lai būtu pasargāta ne tikai es, bet arī apkārt esošie līdzcilvēki. Strādājot laboratorijā, ikdienā ir saskarsme ar pacientu materiāliem, kas ir jāuzskata par potencionāli infekcioziem.

-Kādi būtu jūsu ieteikumi pacientiem par sagatavošanos analīžu paraugu ņemšanai.

-Šī informācija ir pieejama slimnīcas mājaslapā, kur var izlasīt kādi nosacījumi jāievēro gatavojoties konkrētam izmeklējumam. Pacientam ir ļoti būtiski tos ievērot, jo no tā atkarīga analīžu rezultātu precizitāte. Saistībā par sagatavošanos izmeklējumiem būtu nepieciešams iztaujāt ārstējošo ārstu, kurš norīko uz analīzēm, un interesēties pašam, vai analīzes jāveic tukšā dūšā, kas ir svarīgi pie daudzām saslimšanām.  Informāciju mājaslapā ar vien papildinām un aktualizējam, jo ir dažādas klīniskās vadlīnijas ne tikai laboratorijas, bet arī specialitātēs, un tām jāseko līdzi, lai pēc iespējas ātrāk nodotu informāciju pacientiem un ārstiem. Ja pacients par kaut ko nav pārliecināts, kas viņam jāņem vērā pirms analīžu nodošanas, vienmēr var zvanīt uz laboratorijas informatīvo tālruni un  konsultēties. Protams, netiek sniegtas konsultācijas par analīžu rezultātiem,  jo to var darīt tikai ārsts, un arī pacientu datu aizsardzība to nepieļauj.

-Kas jums kā laboratorijas vadītājai ir būtiski laboratorijas un slimnīcas darbā?

-Slimnīca – tas ir komandas darbs, ko varētu salīdzināt ar puzles likšanu pa gabaliņam. Lai varētu nonākt pie galīgās diagnozes, ir jāiesaistās dažādu specialitāšu mediķiem, tai skaitā laboratorijas darbiniekiem. Ja visi puzles gabaliņi pēc iespējas ātrāk saliksies kopā, mēs ātrāk redzēsim kopainu, un pacients ātrāk atveseļosies. Arī laboratorijā ir svarīgs komandas darbs, un man prieks, ka Jēkabpils slimnīcas laboratorijā ir mērķtiecīgi cilvēki, kas strādā profesionāli augstā līmenī, un es kopā ar kolēģiem varu skatīties vienā virzienā. Mēs visi esam tendēti uz attīstību un pilnveidošanos. Darbiniekiem vienmēr esmu teikusi, ka mana kabineta durvis ir atvērtas ierosinājumiem, dažādiem pilnveidošanās procesiem, lai rastu kopsaucēju, kas uzlabotu gan laboratorijas, gan slimnīcas darbu. Atbalstu slimnīcu, un arī eju ar ierosinājumiem,  kā mēs varam attīstīties, lai varētu sniegt augsta līmeņa pakalpojumus pacientiem. Man kolektīvā ir nozīmīga savstarpēja sadarbība un cieņa. Cieņa vienam pret otru. Nav nozīmes, vai tas ir zemāka vai augstāka līmeņa darbinieks, jo mēs nekad nezinām, kurā brīdī kāds no mums var sniegt lielāko atbalstu pacientam, un mūsu visu mērķis ir pēc iespējas efektīvāk palīdzēt slimniekiem!

 

Autors: Inese Zone, “Brīvā Daugava”


20220818-0099-1200x799.jpg

02/09/2022 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļa šonedēļ ir uzsākusi darbu atjaunotajās telpās!

Vēršam iedzīvotāju uzmanību, ka galvenās fasādes pusē ir izvietotas 2 atsevišķas ieejas – izmantojot ieeju “Uzņemšana” akūtie pacienti nokļūs Uzņemšanas nodaļā (t.sk.traumpunktā), bet izmantojot ieeju “Stacionārs” apmeklētāji nokļūs telpās, kur iespējams saņemt ultrasonogrāfijas, rentgena un datortomogrāfa izmeklējumus, kā arī nokļūt citos stacionāra ēkas stāvos.


IMG-1543-1200x900.jpg

01/09/2022 JAUNUMI

Nākamās Donoru dienas Jēkabpilī notiks 5. un 19. septembrī.

Atgādinām, ka mainījusies Donoru dienu norises vieta – tās norisinās Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikas ēkas 1.stāvā (ieeja no t/c “Sedumi” puses, bijušās 1.terapijas nodaļas telpas).

Donoru dienas norisināsies ierastajā laikā – no pl.9:00-13:00. Informācijai par Donoru dienu norises datumiem vienmēr seko līdzi www.jrslimnica.lv.

Lai varētu palīdzēt ārstiem glābt smagi slimu pacientu dzīvības, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Valsts asinsdonoru centrs (VADC) aicina ikvienu iedzīvotāju, kurš jūtas vesels, kļūt par asinsdonoru. Viens donors, nododot asinis, var izglābt dzīvību pat trīs cilvēkiem.

Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu.

Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto.


Zanda-Barinska-apgriezts-1200x980.jpeg

26/08/2022 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” kopš pavasara ginekoloģiskās operācijas veic dr. Zanda Barinska. Līdz ar to Jēkabpils pilsētas un tuvākās apkārtnes sievietēm ir iespēja saņemt ķirurģisko palīdzību tuvu dzīvesvietai. Lai noskaidrotu, kāds ir pacientes ceļš līdz operācijai, laikraksts «Ceturtdiena» uz sarunu aicināja operējošo ginekoloģi dr. Zandu Barinsku.

 

  • Kā sākās Jūsu sadarbība ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu?

ZB.: Tika izteikts darba piedāvājums, atbraucu paskatīties un iepatikās slimnīca, modernās operāciju zāles un nolēmu pamēģināt. Operāciju zāļu aprīkojums ir labā līmenī līdz ar to ir forši un ērti strādāt. Operēju kopā ar savu skolotāju un mentoru Dr. Androniku Mitiļdžanu. Viņa operatīvās spējas iedvesmoja man pašai mācīties operēt un attīstīties. Operācijas uzsākām šī gada pavasarī.

 

  • Kas ir operējoša ginekologa pacientes, kāda noteikta vecuma vai profesijas sievietes, kurām ir lielāks risks saslimt vai vecumam un profesijai nav nozīmes?

ZB.: Pacientes, ko operēju, ir gan manas pacientes ar primāri diagnosticētu ginekoloģisku patoloģiju, gan kolēģu nozīmētās pacientes, kuri grib, lai viņas tiktu operētas mūsdienīgi, ar mazinvazīvām metodēm, mazākām rētām, nelielu asins zudumu un līdz ar to arī ātrāku atlabšanas periodu. Kolēģes rekomendē konsultācijas pie manis un tad tiek izlemta tālākā taktika. Pacientes ir sievietes dažādās vecuma grupās, jo palīdzība var būt nepieciešama ikviena vecuma meitenei vai sievietei.

 

  • Vai ir kādi izteikti faktori, dzīvesveids, ieradumi, kas var veicināt ginekoloģiskās saslimšanas ?

ZB.: Daudzām saslimšanām nav zināmi izraisītājfaktori, tomēr pastāv vairākas teorijas. Piemēram, hormonāls disbalanss, smēķēšana, adipozitāte, ja nav bijušas dzemdības, ja ģimenes anamnēzē bijušas līdzīgas saslimšanas, augsts asinsspiediens, cukura diabēts, tireotoksikoze, stress, utt.

 

  • Kādi ir ginekoloģisko operāciju veidi un vai visus veicat?

ZB.: Visvairāk man patīk laparoskopiskās operācijas, kuru laikā tiek operētas olnīcu cistomas, dzemdes miomas. Veicu arī diagnostiskas laparoskopijas, kas nereti nepieciešams arī sievietēm/pāriem ar neizskaidrojamu neauglību, neskaidrām sāpēm vēderā, kā arī situācijās, kad nepieciešams veikt biopsiju, lai precizētu diagnozi. Veicu arī olvadu operācijas kā auglības kontroles metodi. Iemesli ir daudz un dažādi, ko vajag un var operēt, viss atkarīgs no sievietes sūdzībām, ginekologa dinamisko novērojumu atradnes, kā arī primāri diagnosticētām patoloģijām. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā veicu arī histerorezektoskopiju, kad tiek operētas dažādas dzemdes dobuma patoloģijas.

 

  • Kāpēc tieši laparoskopijas operācijas, kādi ir to plusi?

ZB.: Mazinvazīva ārstēšana ar īsāku atveseļošanās laiku, mazākas rētas, mazs asins zudums. Nereti pacientes iet mājās tajā pašā dienā pēc operācijas.

 

  • Vai metodi ar kuru operēt, izvēlas ārsts, vai lēmuma pieņemšanā iesaistās arī paciente?

ZB.: Pamatā metodi izvēlas ārsts, taču gala lēmums ir pacientei. Savukārt ārsta pienākums ir izskaidrot operācijas gaitu, iespējamo apjomu, iespējamos sarežģījumus.

 

  • Cik būtiski ir izveidot uzticamu kontaktu pacientei ar savu ginekologu?

ZB.: Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Vismaz puse manas pacientes ir man teikušas: “Ārprāts, kā man nepatīk iet pie ginekologa, kā man nepatīk šis krēsls”. Tas mudina izveidot uzticamāku kontaktu ar pacienti, lai vismaz mani, kā ārstu, personu būtu patīkami satikt un nākt uz konsultāciju. Domāju, ka jebkuram ārstam jāmēģina izveidot labs kontakts ar pacientu, jo tas ir būtiski rezultatīvai ārstēšanai.

 

Ko darīt, ja nepieciešama operācija, bet sievietes ārstējošais ginekologs operācijas neveic?

ZB.: Jautāt savam ārstam, lai iesaka, kur meklēt operējošu dakteri un vēl labāk, ja tas ir tavā pilsētā vai vismaz tās tuvumā.

 

  • Kā pieteikties uz operāciju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā?

ZB.: Sākumā jāatnāk pie manis uz konsultāciju, lai saprastu, kas tiek rekomendēts operēt un kāds būs operācijas apjoms. Tas jānoskaidro un jāsaprot jau iepriekš, jo reizēm nepieciešami papildus izmeklējumi, lai izslēgtu, piemēram, ļaundabīgas saslimšanas.

 

  • Atgādiniet, kas, kādi dokumenti jāņem līdzi uz konsultāciju pirms operācijas?

ZB.: Pie ginekologa NAV vajadzīgs nosūtījums.

 

  • Vai ilgi jāgaida rindā uz operāciju?

ZB.: Nē, vienu līdz pusotru mēnesi.

 

  • Kādas ir pacienta izmaksas par operāciju un vai cena varētu būt iemesls, kāpēc pacientes nevēršas laikus pie ginekologa?

ZB.: Operācijas tiek veiktas par Nacionālā veselības dienesta finansējumu. Izmaksas pacientei ir nelielas, jo valsts apmaksā šīs operācijas. Iespējams, ka ir daļa pacientes, kuras baidās, ka būs jāmaksā daudzi simti vai pat tūkstoši, taču tas tā nav. Ja ir sūdzības, nevajadzētu atlikt vizīti pie ginekologa.

 

  • Nosauciet būtiskākos simptomus, kad sievietei vizīti pie ginekologa nevajadzētu atlikt?

ZB.: Sāpes vēdera lejasdaļā, pastāvīga smaguma sajūta vēderā, neskaidra asiņošana no dzimumceļiem, ilgstošas, stipras menstruācijas, ļoti sāpīgas menstruācijas, menstruālā cikla neizskaidrojami traucējumi, asiņošana menopauzē.

 

  • Kas veic tālāko pacientes apskati/uzraudzību, kad tā izrakstās no slimnīcas?

ZB.: Vai nu es pati, vai pacientes ārstējošais ginekologs, kas bija viņu novirzījis uz operāciju.

 

  • Kāda nozīme ir regulārām profilaktiskām apskatēm?

ZB.: Tiek laicīgi diagnosticētas patoloģijas, kas ne vienmēr ļoti agrīni dod simptomus.

 

  • Ko sadarbības ziņā sagaidāt no pacientēm?

ZB.: Pacientes, kurām ir pieraksti pie manis un jebkura cita ārsta, mudinu nākt uz vizītēm. Ja tomēr kaut kādu iemeslu dēļ netiekat, tad lūdzu laikus ziņojiet, atsakiet vizīti, lai apmeklējuma laiku var operatīvi piedāvāt citai pacientei, kas gaida vizīti pie ginekologa, lai ārstu darba laiks tiek efektīvi izmantots.

 

  • Šobrīd arvien vairāk izskan informācija par iespēju pusaudžiem – gan zēniem, gan meitenēm – vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Kāpēc ir svarīgi izmantot šo iespēju?

ZB.: Vakcinācija ir droša un CPV ir galvenais dzemdes kakla vēža ierosinātājs. Savukārt vakcīna ir galvenais profilakses veids, kas var pasargāt no vēža, kas, piemēram, nereti skar ļoti jaunas sievietes, vecumā ap 20 gadiem, kurām vēl nav pat dzimuši bērni. Tas ir traģiski. Aicinu ikvienu sievieti, saņemot skrīninga uzaicinājuma vēstuli, doties pie ginekologa un veikt analīzes.

 

  • Kā vērtējat darba vidi un tehnisko nodrošinājumu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā?

ZB.: Operācijas bloks ir ļoti labs, pieejami daudz labi instrumenti un personāls ir atsaucīgs un labprāt sadarbojas. Ja rodas kādi sarežģījumi, viss tiek laicīgi atrisināts. Tas iedvesmo darīt vairāk un attīstīt sevi darbā, lai viss notiek raiti.

 

  • Paldies par sarunu!

 

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena

 

Uzziņai: Lai veiktu pierakstu pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (tajā skaitā poliklīnikā), zvaniet 62203333 vai rakstiet uz pieraksts@jrslimnica.lv!


IMG-1563-1200x900.jpg

23/08/2022 JAUNUMI

Lūdzam iedzīvotājus ņemt vērā, ka SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīca” Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļa darbu atjaunotajās telpās uzsāks augusta beigās, šobrīd ieeja slimnīcas uzņemšanas nodaļā atrodas turpat, kur līdz šim – blakus Dienas stacionāram. Savukārt ieeja stacionāra (piecstāvu ēkā) atrodas stacionāra ēkas sānā (pretī virtuves ēkai).

Par nodaļas darba uzsākšanu jaunajās telpās un līdz ar to arī mainītajām stacionāra un uzņemšanas ieejām, tiks paziņots atsevišķi www.jrslimnica.lv un Jēkabpils reģionālās slimnīcas sociālajos tīklos!

 


Kontakti

Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv

A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201