Vēlies ziedot asinis… seko

5CDA3F6C-5CBB-446C-A648-B09A3F4B721A-1.jpeg

19/11/2019 JAUNUMI

Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai veltītajā svinīgajā sarīkojumā “Es savai Tēvzemei” mūsu kolēģi saņēma Jēkabpils pilsētas domes apbalvojumus:

Uldis Urtāns – Goda pilsoņa titulu par nopelniem iedzīvotāju veselības aprūpē, ieguldījumu kultūrā, sabiedrisko aktivitāti, godā turot kristīgās un ģimeniskās vērtības

Sandra Teimane – Goda rakstu par ieguldījumu un augstu profesionālu darbu veselības aprūpē

Gunārs Siliņš – Goda rakstu par ilggadēju augsti kvalitatīvu darbu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā

Jurģis Urtāns – Pateicības rakstu par augstu profesionalitāti iedzīvotāju veselības aprūpē

Atbildība un patiesais smagums strādāt veselības aprūpe ne vienmēr ir atzīts, bet tas vienmēr prasa ziedošanos un pašaizliedzīgu darbu, jo strādāt šajā jomā var tikai tie, kam tas ir aicinājums un sirds darbs.

Kā slimnīcas valdes priekšsēdētāja varu tikai lepoties ar to, ka man ir iespēja strādāt ne tikai ar šiem četriem kolēģiem, kas 18.novembrī saņēma pilsētas apbalvojumus, bet ar visiem, kas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā veic kādu pienākumu. Nav lielāku vai mazāku darbu, atbildīgu vai mazāk atbildīgu darbu, jo katram pienākumam ir sava vieta un nozīme, lai darbs slimnīcā ritētu raitāk un iedzīvotāji saņemtu arvien pieejamākus, kvalitatīvākus veselības aprūpes pakalpojumus.

Valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova


59721193-F8A0-4880-AE69-DC3BC737AD9A.jpeg

15/11/2019 JAUNUMI

Mums ticis visszilākais ezers,
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/

SVEICAM LATVIJAS VALSTS SVĒTKOS!

 

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Valde


C3E1EA32-D998-4AD6-88D5-10A0E9011F7A.jpeg

14/11/2019 JAUNUMI

Lielākā vērtība ir un būs cilvēki – gan tie, kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz, gan tie, kas šos pakalpojumus saņem. Mijiedarbība, kurā viens bez otra nevar.

8.novembrī apritēja 100 dienas, kopš SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdi vada Margarita Meļņikova un valdē strādā Renārs Putniņš. No novembra darbu valdē atstāja Andrejs Miļčevskis, kas tajā darbojās vēl no iepriekšējā valdes sastāva. Pagaidām slimnīcas valde darbu turpina divu cilvēku sastāvā. Par godu darba pirmajām 100 dienām notika preses konference, kurā slimnīcas vadība iepazīstināja ar paveikto, bet lielāku uzsvaru liekot uz nākotnes skatījumu.

Margarita Meļņikova, sākot preses konferenci, pirmkārt, pateicās slimnīcas kolektīvam, katram darbiniekam par viņu darbu pacientu labā, kā arī sniegto atbalstu un sapratni. Viņa uzsvēra, ka ienākt jaunā kolektīvā nav viegli, vēl jovairāk, ja vadība mainās bieži. Jāatzīst, ka pirmās 100 dienas nebija vieglas nedz jaunajai valdei, nedz slimnīcas kolektīvam, jo pārmaiņas nekad nenāk viegli.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības vadītājs Aivars Kraps, uzrunājot preses konferences dalībniekus, atzīmēja, ka ir prieks, jo slimnīcas kolektīvs ir pieņēmis jauno valdi un izmaiņas medicīnas iestādē ir pozitīvas. Par to liecinot viņa sarunas ar mediķiem un dzirdētās atsauksmes, kā arī iestādes finanšu rādītāji. Aivars Kraps piebilda, ka līdz jaunajam gadam valde strādās divu cilvēku sastāvā, pēc tam tiks lemts vai izsludināt konkursu trešā valdes locekļa amatam. Viņš arī atzina, ka valdei darbā ir devis brīvību un tās lēmumos neiejaucas, taču viņš tiekot informēts par plānotajiem lielākajiem darbiem un svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem.

Arī domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola atzina, ka pašvaldībai ir izveidojusies laba sadarbība ar slimnīcas valdi. Viņa uzsvēra, ka par slimnīcas valdes darbu varot teikt tikai to labāko. Viņa uzsvēra, ka ir prieks, ka valde sakārtojusi jautājumus saistībā ar ERAF projektu un viss tiek darīts, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus. Kristīne Ozola vēlēja, lai slimnīcas darbs ir veiksmīgs un pēc iespējas mazāk par to tiek saņemtas sūdzības.

Margarita Meļņikova piebilda, ka jaunajai slimnīcas valdei ir izveidojusies laba sadarbība ar arodbiedrību. Arī tās vadītāja Margarita Saveļjeva uzsvēra, ka arodbiedrībai ar valdes vadītāju ir izdevies panākt kopsaucēju dažādos jautājumos. Viņa izteica cerību, ka arī turpmāk sadarbība būs tikpat konstruktīva un produktīva.

Slimnīcas valdes priekšēdētāja īsumā iepazīstināja ar paveikto pirmajās simts dienās. Viņa sacīja, ka no 1.novembra ir sadalītas valdes locekļu atbildības sfēras. Tās publicētas arī slimnīcas mājaslapā. Margarita Meļņikova atbild par uzņēmuma stratēģisko vadību, finanšu, personāla un administratīvo procesu vadību. Savukārt valdes locekļa Renāra Putniņa pārziņā ir iepirkumu procesi, investīciju projekti, saimnieciskā nodrošinājuma vadība un no 1.novembra arī ārstnieciskā procesa vadība. Taču tas nenozīmējot, ka šīs atbildības sfēras nodalītas kā ar nazi, jebkurš jautājums, kas skar lielākā vai mazākā mērā slimnīcas kolektīvu, tiek kopīgi pārrunāts.

Slimnīcas vadības mērķis, lai Jēkabpils reģionālā slimnīca būtu uz attīstību vērsta, droša un pacientiem draudzīga multidisciplināra slimnīca, kuras pamatvērtības ir darbinieki, pacienti un vide. Tādēļ slimnīcas vadība ir “instruments”, kas tikai ar visu darbinieku līdzdalību un atbalstu var šo mērķi sasniegt. Tādēļ arī slimnīcas galvenās prioritātes: slimnīca sabiedrības acīs jeb komunikācija; cilvēkresursi – personāls; slimnīcas struktūra un procesi; veselības aprūpes pakalpojumu attīstība un modernizācija; kā arī uzņemšanas nodaļas renovācijas projekts.

Masu mediji tika informēti, ka slimnīcas Uroloģijas nodaļā darbu ir sācis jauns vadītājs, kas iepriekš te strādāja kā rezidents. Viņa atzina, ka tas ir zināms risks no valdes puses, uzticēt nodaļas vadību jaunam speciālistam, taču jau šobrīd esot skaidrs, ka risks attaisnosies, jo jaunais nodaļas vadītājs ierosinājis vairākas labas pārmaiņas un redzams, ka speciālists ir savā vietā. Slimnīcā darbu sācis arī jauns kardiologs. Arī viņš iepriekš šeit strādājis kā rezidents. Kardiologs savus pakalpojumus sniedz uz pusslodzi strādājot slimnīcā un uz pusslodzi poliklīnikā. Tāpat no novembra darbu ir uzsākusi jauna uzņemšanas nodaļas vadītāja, kura ar savu skatījumu no malas spēs iedvest pozitīvas pārmaiņas, kas nāks par labu gan pašiem darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, kuri vērsīsies uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības.

Valdes darba pirmajās simts dienās pārmaiņas skārušas arī slimnīcas laboratoriju. Kliedējot šaubas par to, ka vadība gribētu nodot laboratoriju ārpakalpojumā, tika uzsvērts, ka slimnīcas vadībai ir ambiciozi mērķi panākt, ka slimnīcas laboratorija ir konkurētspējīga ar visām citām privātajām laboratorijām. Margarita Meļņikova piebilda, ja “nebūs ambiciozu mērķu, mēs paliksim tur, kur esam”. Lemjot par laboratorijas vadītāju, bija svarīga potenciālā laboratorijas vadītāja pieredze un kompetence ne tikai klīniskajā laboratorijā, bet arī tuberkulozajā un mikrobioloģiskajā jomā.

Priecē starpperioda pārskats par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kas liecina, ka SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” periodu noslēgusi ar zaudējumiem – mīnus 19 997 eiro, salīdzinot, pērn pirmos deviņus mēnešus slimnīca noslēdza ar mīnus 464 339 eiro un 2018.gadu ar mīnus – 824 721 eiro. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos apgrozījums palielinājies par 1 310 206 eiro jeb 16%, kas saistīts ar to, ka palielinājies Nacionālā veselības dienesta finansējums. Tomēr būtiskākais ir strādāt griboši un optimistiski darbinieki un apmierināti pacienti. Tādēļ finanšu rādītāji svarīgi, bet nesaraujami ar slimnīcas galveno uzdevumu: sniegt kvalitatīvus un pacientiem drošus veselības aprūpes pakalpojumus.

Ir lietas, kas ir izdarītas, bet vēl vairāk ir tās lietas, kas vēl ir jāveic un jārisina. Preses konferencē netika slēpti tie jautājumi, kas ir problemātiski un rada arī neērtības un neapmierinātību iedzīvotājos. Tas attiecas gan uz telefonsakaru problēmām, gan komunikāciju starp personālu un iedzīvotājiem, gan personāla izdegšanas riskiem. Tādēļ tiek strādāts pie slimnīcas mājaslapas satura, lai iedzīvotājiem tā būtu “parocīga” un tajā būtu atrodama iedzīvotājus interesējošā informācija, gan par slimnīcas sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, gan pakalpojumu saņemšanas kārtību, gan citiem iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem. Tāpat ir būtiski atjaunot uzņemšanas nodaļas prestižu iedzīvotāju vidū, jo uzņemšanas nodaļa ir slimnīcas “seja”. Tieši tādēļ izstrādes procesā ir inforgrafikas iedzīvotājiem par uzņemšanas nodaļas darba organizāciju, pacientu grupēšanu pēc prioritātēm, “par to, kur pazūd laiks”. Tiek domāts arī par vienota medicīniskā personāla apģērbu, kas primāri tiks ieviests tieši uzņemšanas nodaļā un pakāpeniski arī citās nodaļās. Prioritāri risināmos jautājumos ietilpst arī atalgojuma politikas pārskatīšana, ko plānots izdarīt līdz šā gada beigām. Neiztrūkstoša sadaļa ir ārstnieciskā procesa caurskatīšana, komunikācijas jautājumu risināšana, vienotu vadības procesu izstrādāšana un aktualizēšana, antibiotiku lietošanas monitoringa un lietošanas vadlīniju iestrādāšana ikdienas procesos, kas ir būtiski multirezistento baktēriju risku mazināšanai.

Ņemot vērā pastāvošās telefonsakaru problēmas, par kurām iedzīvotāji arvien biežāk izsaka nepamierinātību. No šobrīd esošās “vecās telefoncentrāles” četrām zvanu līnijām, darbojas tikai divas, tāpēc daudzi pacienti nesaņem savienojumu ar ģimenes ārsta vai speciālista kabinetu. Šīs problēmas tiks novērstas, turpinot telefonsakaru atjaunošanu.

Iepazīstoties ar situāciju slimnīcā, diemžēl secināts, ka ilgstošā laika periodā nav veikti slimnīcas infrastruktūras uzturēšanas darbi. Tāpēc tiek apzināti veicamie darbi un pakāpeniski tiek veikti, ievērojot prioritātes un steidzamības pakāpes – slimnīcas teritorijas apgaismes sistēmas modernizācija, ventilācijas sistēmas apkope, apkārtējās teritorijas infrastruktūras sakārtošana, darbinieku auto novietošanas kārtība.

Renārs Putniņš sacīja, ka tiek turpināta ERAF līdzfinansētā projekta “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” īstenošana. Ir izveidota profesionāla projekta vadības grupa, kurai ir izdevies novērst projekta izstrādes problēmjautājumus un panākt projekta veiksmīgu turpināšanu. Ņemot vērā, ka bija jārisina jautājumi par būvprojektu atbilstību tehniskajai specifikācijai un normatīvajiem aktiem, nebija iespējams pabeigt būvprojektu izstrādi sākotnēji paredzētajos termiņos un nonākt līdz būvniecības iepirkumam līdz ša gada beigām. Tādēļ tika pieņemts lēmums primāri izsludināt iepirkumus par iekārtām, kas tādejādi nodrošina maksājumu plūsmu un projekta sekmīgu virzību atbilstoši prasībām.

Projekta kopējās izmaksas ir 6 409 808 eiro, no šīs summas 1,6 miljoni paredzēti aparatūras iegādei, bet 4,8 miljoni būvniecībai. Jāatzīst, ka sākotnējā būvprojekta tāme bija izstrādāta uz gandrīz septiņiem miljoniem eiro, kas būtiski pārsniedz projektā paredzētos 4,8 miljonus. Tādēļ šīs neatbilstības bija prioritāri risināmas, lai būvprojekts būtu atbilstīgs un to būtu iespējams īstenot gan no finansiālajiem aspektiem, gan medicīniskajām prasībām un vadlīnijām, attiecībā uz ārstniecības iestādēm.

Jau ziņots, ka projekta ietvaros paredzēta slimnīcas piecstāvu ēkas pirmā stāva uzņemšanas nodaļas pārbūve, ambulatorās daļas pārbūve, kā arī jaunu tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža-divi ultrasonogrāfi, datortomogrāfs stacionāra diagnostikas nodaļai, trīs rentgena iekārtas (divas – stacionāra diagnostikas nodaļai, viena – ambulatorajā daļā), kā arī divas jaunās paaudzes mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas Austrumlatvijas perinatālā aprūpes centra jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļai.

Projektu sākotnēji bija paredzēts realizēt līdz 2020.gada decembrim, bet, ņemot vērā pārņemtā projektā identificētās problēmas, bet kuras tiek veiksmīgi risinātas, projekta ieviešanas termiņš ir pagarināts līdz 2022.gadam. Līdz ar to esam optimistiski noskaņoti, ka slimnīca 110.gadu jubileju varēs sagaidīt ar veiksmīgi īstenotu ERAF līdzfinansēto projektu “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”.


2.jpeg

30/10/2019 JAUNUMI

2019.gada 29.oktobrī pl.16.00 notika preses konference, kurā masu mediji tika informēti par ceturto Jēkabpils pilsētā organizēto labdarības akciju “Dzīvo vesels”. Labdarības akcija “Dzīvo vesels” šogad noritēs no 11.līdz 13.decembrim.

Preses konferencē piedalījās idejas iniciators traumatologs ortopēds Kaspars Ūdris, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, vietniece Kristīne Ozola, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova un valdes loceklis Renārs Putniņš.

Kā jau iepriekš ir izskanējis šādas labdarības akcijas iniciators un “sirds” ir traumatologs ortopēds Kaspars Ūdris, kurš par šīs idejas iedzīvināšanu Latvijā un pirmo akcijas iniciēšanu Jēkabpilī, saņēma apbalvojumu “Latvijas lepnums 2016” nominācijā “Vairāk, nekā prasa pienākums”.

Labdarība akcijas mērķis ir sniegt bezmaksas konsultācijas un veikt nepieciešamās mazinvazīvas ķirurģiskās manipulācijas (operācijas traumatoloģijā un ķirurģijā un pēdu aprūpe) sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem Jēkabpils pilsētā un apkārtējos novados.

Labdarības akcijas mērķa īstenošanai finansiālu atbalstu apstiprinājuši Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecība Latvijā, Jēkabpils novada un Aknīstes novada dome.

Atšķirīgi no iepriekšējiem gadiem, šogad labdarības akcija notiks plašākā mērogā ar starptautisku nozīmi, jo savu piedalīšanos ir apstiprinājuši ārzemju traumatologi ortopēdi, tādi kā K.Ūdra skolotājs – profesors Viktoras Jermolajevas (Lietuva, Klaipēda), kolēģis no Krievijas profesors Oļegs Miļeņins, profesori no Ukrainas Ruslanas Sergijenko un Maksims Golovaha, kā arī ultrasonogrāfijas speciāliste no Ukrainas Anna Sergijenko.

Tāpat akcijai atsaukušies kolēģi no Latvijas – Aigars Vugulis (Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas prezidents), anesteziologs Āris Graudiņš un podologs Anete Meinerte, kā arī ārsti no Jēkabpils reģionālās slimnīcas – traumatologi ortopēdi Kaspars Ūdris, Dmitrijs Kirejevs un Aldis Šperliņš, ķirurgs Jānis Danevičs un anesteziologs Edīte Meldere.

Pirmajā dienā (11.decembrī) tiks sniegtas līdz 315 konsultācijām (līdz 280 traumatologu, ortopēdu un līdz 35 ķirurgu) un akcijas otrajā un trešajā dienā kopā līdz 20 operācijām – pacientiem, kuriem ārsti-speciālisti konsultāciju laikā identificēs operācijas veikšanas iespējamību. Lai operācijas noritētu veiksmīgi pacientiem tiks veiktas pēc nepieciešamības ultrasonogrāfijas un rentgena izmeklējums, kā arī asins analīzes. Tādēļ pacientiem, kas pieteiksies uz konsultācijām akcijas laikā, jābūt gataviem uz operācijas veikšanu tuvākajās divās dienās (12., 13.decembris).

Savukārt visas trīs dienas tiks nodrošināta podologa pakalpojuma saņemšana – kopā līdz 36 pacientiem.

Akcijas laikā piedāvātās konsultācijas plānotas sekojošas kategorijās:

Traumatologi, ortopēdi Ķirurgs Podologs
1. Pleca, ceļa locītavu problēmas 2. Pēdas un plaukstas locītavu problēmas 3. Pleca un plaukstas locītavu problēmas 4. Muguras problēmas 5. Vēdera ķirurģiskas problēmas, trūces, brukas 6.kāju pēdu aprūpe

Pieteikšanās un reģistrēšanās konsultācijām un pie podologa tiks uzsākta 27.novembrī un noslēgsies 9.decembrī, kura laikā pacienti būs aicināti zvanīt uz tieši šim mērķim organizētu tālruņa numuru. Tālruņa numurs un sīkāka informācija pacietniem tiks publicēta 25.novembrī Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājaslapā www.jrslimnica.lv un pilsētas pāsvaldības mājas lapā www.jekabpils.lv

Informāciju sagatavoja:
Jēkabpils reģionālās slimnīcas
valdes priekšsēdētāja
Margarita Meļņikova


20191024_083928.jpg

24/10/2019 JAUNUMI

Akreditācijas iegūšana un tās turpmākā saglabāšana apliecina Jēkabpils Reģionālās slimnīcas laboratorijas darba procesu kvalitāti, profesionālo kompetenci, kā arī gatavību nepārtrauktai attīstībai un jauninājumiem.

Atgādinām, ka Jēkabpils Reģionālās slimnīcas laboratorija pirmreizēji tika akreditēta (reģ. Nr. LATAK–M-497-00-2014) standarta LVS EN ISO 15189:2013 prasībām 2014.gada 18.septembrī.

2019.gada 29.augustā Valsts aģentūra “ Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” veica laboratorijas uzraudzības pārbaudi, kā rezultātā atbildīgā institūcija ir pieņēmusi lēmumu Nr. 274/2019 par laboratorijas atbilstības standarta LVS EN ISO 15189:2013 “Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības ” prasībām nereglamentā akreditācijas sfēra – no cilvēka iegūta materiāla imūnhematoloģiska, klīniski ķīmiska, klīniska un hemataloģiska izmeklēšana” prasībām saglabāšanu, nosakot laboratorijas jauno akreditācijas darbības laiku līdz 2023.gada 17.septembrim.

SIA “Jēkabpils reģionalā slimnīca ” valde


2-1200x583.jpg

17/10/2019 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” turpina labo tradīciju nominēt mēneša ārstu. Oktobrī šajā godā ir slimnīcas Reanimācijas nodaļas vadītāja -reanimatoloģe-anestezioloģe Edīte Meldere. Viņa ir līvāniete, tāpēc izvēlējusies darbu tuvāk mājām – Jēkabpils slimnīcā. Šeit viņa strādā kopš 2018.gada janvāra, savukārt nodaļas vadītājas amatā ir no šīs vasaras jūnija. Edīti Melderi aicināja uz sarunu par mediķa darba ikdienu un šīs profesijas plusiem un mīnusiem.

Kur apguvāt izglītību un kā nonācāt Jēkabpilī?

Nekad nesakiet “Nekad”! Iespējams, ar šiem vārdiem dzīve izstrādāja savus jokus. Paskaidrošu sīkāk, atceroties savas pirmās skolas gaitas pirmajā klasē, audzinātāja iesāka stāstu par dzīvi un dažādām profesijām. Kā piemēru minēja ārsta profesiju, kas prasa pacietību, un nepieciešamību studēt līdz pat 12 gadiem!!!!! Man, esot sešus gadus vecam bērnam bija sašutums, kā var mācīties skolā 12 gadus? Un pēc tam VĒL 12 gadus augstskolā? Tad es noteicu: Nekad nemācīšos par ārstu! Tā dzīve ievieš savas korekcijas. 2006. gadā uzsāku medicīnas studijas RSU, un pēc 6 gadiem ieguvu ārsta grādu.

2012.gadā uzsāku rezidentūras programmu Anestezioloģija- reanimatoloģija Pirmā darba pieredze tika iegūta “Gaiļezerā”, strādājot par sanitāri ķirurģijas nodaļā. Ārsta iemaņas apguvu rezidentūras laikā P. Stradiņa KUS. Paralēli studijām, papildus daudz strādāju arī citās iestādēs. Lielu ieguvumu manas profesijas izaugsmē sniedza darbs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Uzskatu, ka katram ārstam būtu jāpastrādā NMP dienestā, lai iegūtu ne tikai pieredzi, bet arī priekšstatu par līdzcilvēku dzīves apstākļi.

Man patika strādāt lielajās Rīgas slimnīcās, bet dzīvošana pilsētā mani nesaista. Man vajag savu teritoriju, kur nav cilvēku pūļu, sastrēgumu, kur ir vairāk brīvības. Tas bija iemesls, kas motivēja mani pārcelties uz mazpilsētu.

Kāpēc kļuvāt par reanimatilogu – anesteziologu?

Profesijas izvēle man neradīja grūtības. Nevaru īsti izskaidrot kāpēc, bet man jau no studiju sākuma bija skaidrs mērķis, ka vēlos kļūt par anesteziologu, kaut gan šī nozare man vēl nebija izzināta. Mani nesaistīja pārējās profesijas. Laikam, tā ir mana īstā profesija…

Pastāstiet par savu darba dienu?

Šis darbs prasa būt disciplinētam, atbildīgam un elastīgam dažādos apstākļos. Darbs mēdz būt ļoti sarežģīts un stresains, bieži nākas sastapties ar situācijām, kad ir jāpieņem ātri un tajā pašā laikā ļoti precīzi lēmumi. Mana ikdiena ir saistīta ar ķirurģisko operāciju nodrošināšanu, gan ar intensīvās terapijas pacientu ārstēšanu. No rītiem es iepazīstos ar plānotajiem darbiem, uz kādām operācijām jādodas, kādus pacientus jāsagatavo uz citām manipulācijām, šķiet viss mierīgi. Bet viens zvans var pārtraukt visu plānotā darba norisi, un pēkšņi ir jāskrien sniegt palīdzību kritiskā situācijā. Tie var būt bērni, pieaugušie, grūtnieces.

Šajā profesijā nav iespējams paredzēt, kas var atgadīties nākošajā minūtē. Ir jābūt gatavam ikvienai neatliekamai situācijai.

Galvenie darba pienākumi?

Galvenie darba pienākumi – nodrošināt nepārtrauktu darbu gan intensīvās terapijas nodaļā, gan anesteziologu darbu operācijās. Manos pienākumos ietilpst konsultēt slimniekus pirms operācijām, uzņemšanas nodaļā un citās slimnīcas nodaļās. Papildus tiešajiem ārsta pienākumiem, jāveic atskaites, jāapmeklē sanāksmes, jāsaliedē kolektīvs.

Kā zināms spriedzes darbs paņem daudz enerģijas. Kur smeļaties spēku?

Lai spētu kvalitatīvi paveikt visus darbus, ir nepieciešams kvalitatīvi atpūsties. Ir jābūt balansam starp darbu un atpūtu.
Brīvdienas cenšos pavadīt laukos. Periodā, kad esmu laukos, vizinos ar savu motociklu. Man ir Honda Hornet, ar to braucu jau vairākus gadus. Tiklīdz ir iespēja, ar vīru ceļojam. Vīrs arī ir mediķis, tādēļ intereses mums ir līdzīgas. Ļoti patīk kalni, neatkarīgi no gadalaika. Ziemā dodamies uz kalniem, lai slēpotu, vasarā dodamies tūrisma pārgājienos. Patīk atpūta uz ūdens – laivas, supdēļi, ūdensmoči, spa, termālie ūdeņi, pirts. Taču viskvalitatīvāko atpūtu var sniegt manu draugu kompānija, ar kuru mēs parasti ziemas periodā dodamies atpūsties uz Slovākiju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, kur drēgnajā ziemas laikā var pagulēt siltajos termālajos baseinos, paslēpot kalnos un vienkārši neparko nedomāt.

Kāds ir Jūsu darba kolektīvs?

Runājot par Reanimācijas nodaļas kolektīvu, es esmu pārsteigta, cik mums ir labas, atsaucīgas un prasmīgas māsiņas. Manā nodaļā ir uzticams un ļoti draudzīgs kolektīvs.

Viens otru atbalsta, vienmēr atceras dzimšanas dienas, neaizmirst apsveikt. Esmu gandarīta, ka man ir viszinošākās māsiņas visā slimnīcā. Ikdienā es vairāk saskaros ar savas nodaļas cilvēkiem, tāpēc raksturot slimnīcas kolektīvu kopumā neņemos, jo, atklāti sakot, es daudzus nemaz nepazīstu, jo mēs ikviens darba laikā strādājam katrs savā vietā un nav laika iet citam pie cita, lai iepazītos. Iepazīstamies, ja kopā saved darba situācija.

Vai Jums ir kāds sapnis, ko vēlaties realizēt?

Sapņus skaļi neizpauž, tad tie nepiepildās. Mediķi dzīvē vienmēr veido jaunus mērķus, iet tiem pretī un sasniedz, lai arī ko tas prasītu. Anesteziologi- reanimatologi pēc būtības ir cīnītāji, mūsos ir iekšējais sīkstums, kas neļauj mūs tik vienkārši salauzt. Tā ir mūsu panākumu atslēga.


2019-10-15-11.56.08.jpg

15/10/2019 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valdes priekšsēdētājas Margaritas Meļņikovas un valdes locekļa Renāra Putniņa tikšanās ar Līvānu slimnīcas valdes priekšsēdētāju Vadimu Krimanu un iepazīšanās ar Līvānu slimnīcas darba organizāciju.

Līvānu novada domes pašvaldības SIA „Līvānu slimnīca” sadarbībā ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” ievieš Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Līvānu un Jēkabpils slimnīcu stacionārās un ambulatorās infrastruktūras attīstība kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai” programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projektu iesniegumu atlases trešās kārtas ietvaros.

Veiksmīgas projekta realizācijas nodrošināšanai abi sadarbības partneri katru mēnesi rīko projekta darba grupas sanāksmes, kuru laikā tiek risināti projekta ieviešanas tehniskie un organizatoriskie jautājumi, kā arī pārnesta un nodota pieredze iespējami veiksmīgākai projekta ieviešanai. Abu slimnīcu vadība regulāri piedaloties projekta vadības grupas sanāksmēs turpina jau iepriekš uzsākto sadarbības īstenošanu, lai veicinātu optimālu abu slimnīcu resursu izmantošanu un iespējami pilnīgāku pakalpojumu nodrošināšanu un to pieejamību saviem pacientiem.


KONTAKTI

Tālrunis 62203333
E-pasts: info@jrslimnica.lv
A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201

  

PALĪDZĪBA

ZIŅOT PAR KORUPCIJU

KNAB
Konsultāciju tālrunis
8000 20 70

Trauksmes cēlēja ziņojums

© JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA 2019 | Visas tiesības aizsargātas