ŠĪ GADA PIRMAJĀ CETURKSNĪ SLIMNĪCA IZKĻUVUSI NO MĪNUSIEM

gvido_1-1200x836.jpg

18/04/2019 JAUNUMI

“2019. gada pirmā ceturkšņa rezultāti liecina, ka slimnīcas jaunajai valdei ir izdevies izvest Jēkabpils reģionālo slimnīcu (JRS) no zaudējumus nesošas iestādes “goda”,” komentējot pirmā ceturkšņa rezultātus, norāda Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš.

2019. gada 1. maijā aprit tieši gads, kopš amatā stājās Jēkabpils pilsētas domes apstiprinātā jaunā reģionālās slimnīcas valde. Un tādēļ slimnīcas vadība pēc Lieldienām, 24. aprīlī pulksten 11:00 rīko tikšanos ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai sīkāk informētu par paveikto gada laikā un nākotnes redzējumu slimnīcas attīstībā.

Kā zināms, pērnā gada auditētie rezultāti uzrādīja slimnīcai 824 721,00 eiro lielus zaudējumus, kas ir bijis viens no pārmetumiem slimnīcas valdes darbam.Taču kā norāda zvērināta revidente Antonija Spirina, kura devusi slēdzienu par JRS gada pārskatu, šāds rezultāts būtu bijis jebkurai vadībai:

“Šie zaudējumi pagājušajā gadā ir objektīvi, un ir rezultāts ilgstoša laika posma saimniekošanai. Tādēļ teikt, ka zaudējumos vainojami tieši konkrēti cilvēki vai konkrēta valde, nevar. Tādi rezultāti būtu bijuši jebkurā gadījumā,” norāda revidente.

JRS valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš uzsver vēl kādu faktu: “Jau pagājušajā gadā, saņemot slimnīcas pārvaldību, sākām realizēt veselu virkni nozīmīgu reformu, kuras, pirmkārt, paplašinātu mūsu pakalpojumu klāstu, otrkārt, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos un, treškārt, optimizētu finanšu plūsmu, finanšu resursu pārvaldību un finanšu plānus ilgtermiņā.

Pirmie rezultāti jau ir redzami: šī gada pirmajā ceturksnī slimnīca strādājusi faktiski bez zaudējumiem – mīnusi ir tikai nepilni trīs tūkstoši eiro. Tas ir nozīmīgs sasniegums. Un tāds tas ir pirmo reizi pēdējo gadu laikā. Un esmu pārliecināts, ka līdz gada beigām mēs pilnībā stabilizēsim slimnīcas finanšu rādītājus, nodrošinot slimnīcas darbu ar peļņu,” norāda JRS valdes priekšsēdētājs.

Lai informētu plašsaziņas līdzekļus par valdes pirmā darbības gada rezultātiem un informētu par nākotnes iecerēm, kā arī atbildētu uz visiem interesējošiem jautājumiem, 24. aprīlī pulksten 11:00 Jēkabpils reģionālajā slimnīcā notiks vadības tikšanās ar mediju žurnālistiem un tiks atbildēts uz jautājumiem gan par slimnīcas attīstības stratēģiju, gan konkrētu problemātiku slimnīcā. Mediju pārstāvjiem būs iespēja arī klātienē aplūkot vairākus objektus slimnīcā, lai novērtētu gan jau paveikto, gan to, ko plānots uzlabot jau tuvākajā laikā.

“Jēkabpils reģionālā slimnīca ir viena no nozīmīgākajām pilsētas kapitālsabiedrībām, tādēļ tās attīstība visu laiku bijusi viena no mūsu prioritātēm,” norāda Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kļaviņa,

kura arī piedalīsies plānotajā sanāksmē, mediju pārstāvjiem skaidrojot pilsētas vadības nostāju un iespējamo atbalstu slimnīcas tālākajā attīstībā.

Informāciju sagatavoja
Jēkabpils reģionālā slimnīca

Sīkāka informācija:
e-pasts: inna.budovska@jrslimnica.lv


garvesned_front-1200x792.jpg

09/04/2019 JAUNUMI

25.aprīlī plkst. 15:00 Jēkabpils reģionālās slimnīcas paliatīvās aprūpes speciāliste dr. Jeļena Buceniece aicina uz sarunu “Komunikācija ar smagi slimiem cilvēkiem”.

Uz tikšanos ir aicināti smagi slimo cilvēku tuvinieki, draugi, paziņas un visi tie, kas interesējas par šo svarīgo tēmu.

Tikšanās notiks Jēkabpils Sociālā dienesta konferenču zālē no plkst. 15:00 līdz 17:00.
Pasākumu organizē Jēkabpils SD Veselības veicināšanas koordinētāja Žanete Tiltiņa, atbalsta Jēkabpils reģionālā slimnīca.

 


i2sjoh1044-1200x800.jpg

08/04/2019 JAUNUMI

Mobilais digitālais mamogrāfs ir īpaši aprīkots autobuss, kura pieejamība izbraukumos atvieglo iedzīvotājiem iespēju saņemt augstvērtīgu mamogrāfijas izmeklējumu dzīvesvietas tuvumā.

Piedāvājam šādus mamogrāfijas izmeklējumus:
1. Valsts krūšu dziedzeru audzēja skrīninga ietvaros sievietēm ar speciālām Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstulēm – izmeklējumu veic
BEZ MAKSAS.
2. Diagnostiskais izmeklējums ar ārsta nosūtījumu (jāmaksā pacienta iemaksa – EUR 2,85).

Veicam izmeklējumus bez iepriekšējā pieraksta!

Mobilā mamogrāfa izbraukums Jēkabpilī notiks
2019. gada 18.maijā, no plkst. 8:30 līdz plkst. 12:00

Atrašanās vieta: SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Ambulatorā daļa, Stadiona iela 1, Jēkabpils

Mobilā mamogrāfa izmeklējumus valsts apmaksātās programmas ietvaros veic SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”.
Tālrunis uzziņām: 26458044


DSC06806-1-1200x753.jpg

23/03/2019 JAUNUMI

Pēc Jēkabpils iedzīvotāju ieteikumiem par marta mēneša ārsti atzīta kardioloģe Sigita Vīksne. Sigita atceras, ka bijusi viena no retajiem topošajiem ārstiem, kura jau rezidentūrā zinājusi, kur turpmāk strādās. Kardiologa vakance viņu gaidīja tieši Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Laikraksts “Ceturtdiena” jauno speciālisti aicināja uz sarunu.

Kāpēc vairums topošo ārstu arī rezidentūras laikā īsti nezina, kur pēc tam strādās?

Iemesli ir dažādi – vakanču pieejamība, ģimenes apstākļi, sadzīves jautājumu salāgošana ar darbu, varbūt arī kas cits. Mana izvēle krita uz Jēkabpili, jo Jēkabpils ir mana dzimtā puse un nebija domu meklēt laimi citur. Turklāt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā bija brīva kardiologa vakance, un pašvaldība man sniedza finansiālu atbalstu ārstes kvalifikācijas iegūšanā.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par pašvaldības sniegto atbalstu?

Ņemot vērā, ka kvalificētu mediķu trūkst visā Latvijā, Jēkabpils pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem bija pieņēmusi lēmumu par šādu speciālistu piesaisti. Kļuvu, kā mēdz sacīt, par pirmo bezdelīgu pašvaldības atbalsta programmā. Tā sauktās budžeta vietas, kur mācību maksu finansē valsts, kardioloģijas rezidentūrā man nebija pieejamas un pirmo pusgadu mācījos par saviem līdzekļiem. Pēc iesaistīšanās pašvaldības atbalsta programmā, visus studiju izdevumus sedza Jēkabpils pašvaldība. Turklāt es vēl saņēmu arī pašvaldības stipendiju, kas palīdzēja nodrošināt iztikšanu.

Kur aizvadījāt savas rezidentes gaitas un vai izjutāt lielu atšķirību, sākot strādāt Jēkabpilī?

Mācoties rezidentūrā, stažējos Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcā. Darba vide tur tomēr bija krasi atšķirīga no tās, ar ko vēlāk sastapos Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Pabeidzot rezidentūru, kuras laikā strādāju ļoti garas darba stundas, domāju, ka Jēkabpilī jau būs mazāk darba, jo pilsēta salīdzinājumā ar Rīgu taču ir neliela. Taču tā gluži nav. Arī Jēkabpilī pietiek darāmā, un man ir īpašs gandarījums, ka varu palīdzēt tieši savas dzimtās puses cilvēkiem.

Vai iekļauties Jēkabpils mediķu saimē bija viegli vai grūti?

Atzīšos, uzsākot patstāvīgas darba gaitas, bija zināma nedrošība un pat tādas kā nelielas bailes. Taču slimnīcas kolektīvs mani uzņēma labi, un arī pacienti kopumā bija negaidīti jauki. Amizanti, ka ambulatoro pieņemšanu laikā iesākumā pacienti ar savām sūdzībām nereti vispirms vērsās pie mana ārsta palīga, jo, nonākot kabinetā, laikam negaidīja, ka daktere var būt gados tik jauna. Taču tā nebija neuzticēšanās, drīzāk izbrīns vai apjukums. Sajūtot kolēģu atbalstu un pacientu uzticēšanos, iedzīvoties nebija grūti. Žēloties par kaut ko man nav iemeslu. Mans darbs man patīk, un pati šo profesiju izvēlējos, lai palīdzētu cilvēkiem. Šis ir mans sirds darbs.

Kā vērtējat mediķu darba un sadzīves apstākļus Jēkabpilī?

Diagnozes noteikšanai un attiecīgi veiksmīgai ārstēšanai svarīga ir moderna diagnostikas aparatūra.

Veicu sirds muskuļa un vārstuļu izmeklēšanu, izmantojot ultraskaņu, un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā to varu darīt, strādājot ar pilnīgi jaunu ultraskaņas aparātu EHO kardiogrammu veikšanai.

Pašvaldības atbalsta programma, ko izmantoju, ļāva iegūt dienesta dzīvokli patstāvīgai dzīvei. Lai arī mani vecāki dzīvo Jēkabpilī, uzsākot patstāvīgu dzīvi un darba gaitas, man bija būtiski iegūt arī savu dzīves telpu. Tā ka droši varu ieteikt topošajiem kolēģiem, lai nāk strādāt uz Jēkabpili.

Jēkabpils pašvaldība nu jau ik gadu piešķir finansējumu piesaistāmo speciālistu rezidentūras finansēšanai. Arī šogad Jēkabpils pašvaldība aktīvi piedalās šajā atbalsta programmā un kopā ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu, aicina darbā jaunos speciālistus. Pašlaik ir noslēgti līgumi ar 15 rezidentiem, kuri pēc studiju beigšanas nāks strādāt uz Jēkabpili. Taču mediķu visā valstī joprojām nepietiek. Arī Jēkabpils slimnīcā joprojām trūkst vairāku specialitāšu pārstāvju, tai skaitā anesteziologu, traumatologu, oftalmologu, internistu.

Aprīļa mēneša ārsts tāpāt kā iepriekš tiks izvēlēts, pamatojoties uz iedzīvotāju balsošanas rezultātiem. Nobalsot var, rakstot uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas e-pastu: info@jrslimnica.lv ar norādi “Mēneša ārsts” vai arī sūtot ziņu slimnīcas Facebook lapā.


techief.jpg

22/03/2019 JAUNUMI

Galvenie darba pienākumi

• Organizēt un vadīt slimnīcas saimniecības dienesta darbinieku darbu
• Pārzināt un kontrolēt inženiertehnisko tīklu sistēmu darbību;
• Nodrošināt ugunsdrošības un darba drošības prasību izpildi un ievērošanu.
• Iegādāties nepieciešamās preces slimnīcas saimniecības dienesta vajadzībām
• Nodrošināt strādniekus ar materiāliem nepieciešamo darbu veikšani
• Plānot un veikt slimnīcas teritorijas, ēku un telpu apsaimniekošanas remontdarbus.
• Organizēt slimnīcas autotransporta darbu.
• Veikt materiālo vērtību uzskaiti, inventarizāciju, remontu un novērtēšanu.
• ES projektu ieviešana, kontrole

Prasības kandidātiem

• Augstākā profesionālā vai vidējā profesionālā izglītība;
• Pieredze saimnieciskajā darbā vai vadībā;
• Precizitāte, operativitāte un augsta atbildības izjūta;
• Datorprasmes;
• Saskarsmes un komunikācijas spējas;
• Valsts valodas zināšanas;
• B kategorijas autovadītāja apliecība un autovadīšanas prasmes.

Konkursa predendentiem/-ēm līdz 8. aprīlim personīgi jāiesniedz slimnīcas personāldaļā vai arī jānosūta elektroniski uz e-pasta adresi info@jrslimnica.lv ar norādi “Pieteikums kokursam uz saimniecības daļas vadītāja/-as šādi dokumenti”:

• Motivācijas vēstule;
• Parakstīts dzīves gājuma apraksts (curriculum Vitae);
• Izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

Alga 1200 €


med-1200x623.jpg

27/02/2019 JAUNUMI

Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļa informē, ka no 2019. gada 1. aprīļa tiks izbeigtas līgumattiecības ar ģimenes ārstu Valēriju Bolotovu un viņa praksē reģistrētie pacienti atreģistrēti.

Atreģistrētie pacienti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ārsta darbības pamatteritorijā – Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagastā, tiks pārreģistrēti pie ģimenes ārstiem, kas ir līgumattiecības izbeigušā ārsta darbības pamatteritorijas pārņēmēji, t.i.,

Ābeļu pagasta pacienti – pie Ināras Antonovas tālr. 65238992, 26558584
Dignājas pagasta pacienti – pie Anitas Eglītes tālr. 22460920 un
Dunavas pagasta pacienti – pie Ivara Eiduka tālr. 65228176

Pārējie atreģistrētie pacienti aicināti reģistrēties pie ģimenes ārsta, kura darbības pamatteritorijā atrodas personas dzīvesvieta.

Vienoties par reģistrāciju var arī ar citu ģimenes ārstu, kuram ir līgums ar valsti par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Saraksts pieejams Nacionālā veselības dienesta mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi – Ģimenes ārsti – Ģimenes ārsti atbilstoši teritorijām.

Jautājumu gadījumā sazinieties ar Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļu, tālr. 63027249, e-pasta adrese: zemgale@vmnvd.gov.lv


notikums-Medium.jpg

19/02/2019 JAUNUMI

02/03/2019, plkst. 11:00-12:30 Jēkabpils Tautas namā notiks sabiedrības izglītošanas pasākums par faktoriem, kas var veicināt osteoporozes attīstību, tās profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Interaktīvajā lekcijā piedalīsies vadošie eksperti osteoporozes jomā Latvijā.

Osteoporoze ir hroniska un progresējoša kaulu slimība, kurai raksturīgs pazemināts kaulu blīvums. Ja šī slimība netiek savlaicīgi atklāta un ārstēta, nelielas traumas rezultātā var notikt kaulu lūzums. Pasaulē katrai trešajai sievietei pēc 50 gadu vecuma var attīstīties kaulu lūzums osteoporozes rezultātā! Osteoporoze ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti: kaulu lūzumi, darbaspēju un pašaprūpes spēju zudums un hroniskas sāpes izraisa fiziskā un psiholoģiskā pašvērtējuma pazemināšanos, tāpēc ir būtiski savlaicīgi atpazīt un diagnosticēt osteoporozi.


DALĪBNIEKI

  • Dr. INGVARS RASA, sertificēts endokrinologs, Latvijas osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents
  • Dr. MAIJA MUKĀNE, sertificēta endokrinoloģe un interniste, LOKMSA valdes locekle
  • Sertificēts fizioterapeits IVARS PORIETIS, SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’


PROGRAMMĀ

Izglītojošas lekcijas un diskusijas par osteoporozi un citām kaulu slimībām, kā arī par kaulu veselības profilaksi

11:00-11:05 SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’ valdes locekle INNA BUDOVSKA

  • Atklāšana


11:05-11:30 Dr. INGVARS RASA

  • Osteoporozes aktualitātes Latvijā
  • Osteoprozes riska faktori. Kādos gadījumos un kadā vecumā jānosaka kaulu blīvums


11:30-12:00 Dr. MAIJA MUKĀNE

  • Kalcija un vitamīna D nozīme osteoporozes profilaksē un ārstēšanā
  • Kā neapjukt aptiekā, kur plauktos rindojas tik daudz un dažādi kalcija un D vitamīna preparāti, kā arī citi medikamenti un uztura bagātinātāji “stipriem kauliem;”

Atbildes uz aktuāliem jautājumiem, piemēram, vai visu nosaka tikai devas lielums?
Vai ir labāks austeru, haizivju, olu čaumalu vai cits kalcijs?
Un vai tiešām D vitamīns ir jālieto pilnīgi visiem?

12:00-12:30 Sertificēts fizioterapeits IVARS PORIETIS

  • Vingrojumu un fizisko aktivitāšu demonstrējumi
  • Rehabilitācijas svarīgums kaulu veselības profilaksē

 

 

 

Diskusijas un jautājumi.
Visi interesenti ir aicināti piedalīties bez iepriekšējās pierakstīšanās!

Pasākumu atbalsta:
SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’
SIA ‘Osteomed’
Jēkabpils pilsētas dome

 

 


IMG_3404.jpg

08/02/2019 JAUNUMI

Donorus vienu reizi nedēļā Jēkabpils poliklīnikā Asins sagatavošanas nodaļas telpās turpina pieņemt Valsts asinsdonoru centra (VADC) Latgales filiāles izbraukumu brigāde.

2019.gada martā asins donori tiek pieņemti katru pirmdienu no plkst. 09.00 līdz 13.00.

2019.gada janvārī asinis ziedojuši 119 donori, kas vidēji ir aptuveni 24 donori katru nedēļu. Diemžēl ar to nav gana, lai nodrošinātu slimnīcas pieprasījumus pēc asins komponentiem pacientu ārstēšanai.

2018. gadā Jēkabpils Asins sagatavošanas nodaļā asinis ziedotas 1177 reižu, kas ir aptuveni 2,3% no kopējā donāciju skaita valstī – 52001 reizes. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn donoru skaits valstī palielinājies, neliels donoru dinamikas kāpums bija jūtams arī Jēkabpilī. Vairāk nekā puse, 53,47%, no kopējā donoru skaita Latvijā ir sievietes, bet 46,53% vīrieši. Donora vidējais vecums ir 36,9 gadi, bet pirmo reizi persona Latvijā asinis dodas ziedot vidēji 29,8 gadu vecumā.

Asinis ziedot vari, ja:

• Esi 18 – 65 gadus jauns
• Sver ne mazāk par 50 kg
• Dienā pirms asins nodošanas neesi lietojis alkoholu
• Esi paēdis, izgulējies, atpūties, jūties labi
• Esi vesels un pēdējā laikā neesi slimojis
• Pirms tam esi lietojis veselīgu uzturu un daudz šķidruma
• Neesi nodevis asinis vismaz 9 nedēļas, un 12 mēnešu periodā to jau neesi darījis 4 reizes (attiecas uz sievietēm) vai 6 reizes (attiecas uz vīriešiem, pie kam pēc 6. reizes vīriešiem jāievēro 3 mēnešu pārtraukums).

Ieteikumi pirms asins ziedošanas:

• 3 – 4 stundas pirms procedūras iesaka vieglu ēdienreizi un papildu šķidruma uzņemšanu (jāizdzer apmēram četras glāzes ūdens vai sulu u.c.). Tukšā dūšā asinis ziedot nedrīkst!
• Vismaz 2-3 stundas pirms procedūras nedrīkst smēķēt, jo Tev būs labāka pašsajūta procedūras laikā un pēc tās, kā arī būs kvalitatīvāki asins komponenti. Smēķētājiem skābekļa līmenis asinīs samazinās par 15%. Tas atsaucas uz visu organisma vielmaiņu un asins kvalitāti.

Ieteikumi pēc asins ziedošanas:

• Sterilo pārsēju jātur uz rokas vismaz 2 – 3 stundas, lai nerastos zemādas asins izplūdums vai iekaisums, ko var izraisīt apkārtējā vidē esošie putekļi un mikroorganismi. Vēnas punkcijas vietu nedrīkst mērcēt un sasmērēt. Pārsēju nedrīkst atslābināt vai savilkt, ja nepieciešams jauns pārsējs, jālieto tīru marles saiti.
• Jāatpūšas ne mazāk kā 15 minūtes.
• Divas stundas nav vēlams vadīt transporta līdzekli.
• Nenest somu uz rokas, no kuras tika ņemtas asinis.
• Nevajag strādāt smagu fizisku darbu, netrenēties, neskriet, nenest smagus priekšmetus, nepeldēties un nesauļoties.
• Vismaz 12 stundas pēc asins ziedošanas nedrīkst strādāt paaugstinātas bīstamības darbus: pārvadāt pasažierus, vadīt lidmašīnu, vilcienu, strādāt augstumā u.c.


DSC06502_2.jpg

06/02/2019 JAUNUMI

Saskaņā ar iedzīvotāju balsojumu mēneša ārsta titulu ieguvusi ginekoloģe dr. Ērika Urtāne. Aicinājām viņu uz sarunu par ārsta profesiju un misiju.

Kādam ir jābūt ārstam?

– Manuprāt, ārstam ir jābūt gudram. Tādi arī mēs savu iespēju robežās cenšamies būt. Mediķa izglītība ir dārga. Jāmācās visu dzīvi. Vieni 3 dienu praktiskās apmācības kursi maksā vismaz 1500 euro plus ceļa izmaksas un dzīvošana, ko jāapmaksā pašam no savas algas, jo ne valsts, ne slimnīca tik dārgus kursus neapmaksā. Kursos mācamies operēt, ir pieejamas moderni aprīkotas telpas, jaunākie instrumenti. Latvijā šādi kursi notiek reti, pārsvarā tie ir ārzemēs. Pagājušajā gadā biju trīs dienu IRCAD kursos Francijā, Strasbūrā, kur profesionāli ļoti daudz ieguvu, jo bija iespēja operēt kopā ar izciliem profesoriem. Lai arī šādi kursi izmaksā dārgi, ieguvums ir nenovērtējams. Tātad ārstam svarīgi būt gudram, sekot līdzi visam jaunajam nozarē.

Jābūt empātiskam, bet tajā pašā laikā mēs nevaram būt pārāk emocionāli. Mums jābūt intelektuāliem un jāseko līdzi jaunumiem ne tikai profesijā, bet arī norisēs sabiedrībā, kultūrā, jārod iespēja ceļot.

Ārstam jāmācās arī psiholoģija, un to bieži apgūstam dzīves laikā, jo ir jāprot veidot saruna ar pacientu. Ārstam jāprot rast balanss starp darbu, pašizglītību un ģimeni. Ja to nespēj, ārsts izdeg un zūd interese par darbu.

Runājot par izdegšanu, ārstu profesija šajā ziņā ir saraksta augšgalā. Kādi faktori, jūsuprāt, veicina izdegšanu un, kā no tās izvairīties?

– Cilvēks izdeg, ja pārstrādājas, jo mediķa darbā ir ne tikai fiziska, bet arī emocionāla slodze. Ja nav pietiekami daudz laika sevi atkal uzlādēt. Piemēram, sportot, būt pie dabas,lasīt grāmatas, būt kopā ar ģimeni, draugiem. Strādājot ambulatori, nav nakts dežūru, brīvdienās un svētkos vari būt kopā ar ģimeni. Taču, ja tev ir darbs stacionārā, dežūras ir neizbēgama lieta un noteikti tās iekritīs arī brīvdienās un svētkos – Ziemassvētkos, Jaunajā gadā, Līgo vakarā, sestdienās, svētdienās utt. Tev brīvo dienu ir ļoti, ļoti maz un tas arī cilvēku sadedzina. Bieži vien nepietiek personāla, nepietiek instrumentu, trūkst anesteziologu, un rezultātā tas viss nogurdina.

Kā nonācāt medicīnā? Vai esat no mediķu ģimenes?

– Neesmu no mediķu ģimenes. Bērnībā gribēju kļūt par ārstu, jo biju slimīgs bērns un man mediķi likās īpaši, cilvēki, kas dara labu darbu, palīdz citiem. Vidusskolā domas mainījās un nolēmu, ka mācīšos ekonomistos, strādāšu banku sfērā, jo tur, manuprāt, var labi nopelnīt, viss ir sakārtots, valda stabilitāte. Taču sapratu, ka nevēlos visu savu dzīvi pavadīt birojā pie datora un papīriem. Pēc vidusskolas iesniedzu dokumentus Rīgas Stradiņa universitātē uz sociālajiem psihologiem, bet, kamēr es gāju sagatavošanas kursos un liku eksāmenus, es redzēju no malas topošos medicīnas studentus, kas izskatījās ļoti radoši, interesanti, man likās, ka tas varētu būt kaut kas priekš manis. Man ļoti patika studijas, man patīk mans darbs, un es ne brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli. Ginekologa darbs ir ļoti daudzveidīgs – mēs varam strādāt stacionārā, operēt, varam pieņemt ambulatori, varam veikt ultrasonogrāfijas, varam pieņemt dzemdības.

Kas ir vislielākais gandarījums jūsu darbā?

– Vislielākais gandarījums ir dzemdniecībā – kad piedzimst mazulis un viss ir kārtībā gan ar bērniņu, gan ar mammu! Arī ginekoloģijā ir daudz situāciju, kas sniedz gandarījumu un prieku. Piemēram, izoperējot sievieti, vai medikamentozi palīdzot tikt pie bērniņa. Tāpat arī gandarījums ir par akūtām situācijām, kad jāglābj dzīvība un ir pozitīvs rezultāts.

Jēkabpils slimnīcas ginekoloģijas nodaļas māsiņas ir ļoti jaukas, un viņas cenšas ne tikai labi izdarīt savu darbu, bet arī aprunāties ar katru pacienti, uzklausīt. Līdzās palīdzībai, ko sniedz operācijas, medikamentozā ārstēšana, ļoti svarīga ir komunikācija, sarunas, cilvēciskā saskarsme. Visu cieņu māsiņām un liels viņām paldies!

Pastāstiet par darbu Jēkabpilī! Kas ir jauns jūsu nodaļā, kādi ir sasniegumi, ar ko jūs, kā speciālists, lepojaties?

– Šī gada darbu kalendārā esmu iezīmējusi vēlmi kļūt par ekspertu ultrasonogrāfijā, pie kā šobrīd strādāju. Esmu kļuvusi par sertificētu kolposkopijas speciālistu.

Viens no jaunumiem ultrasonogrāfijas kabinetā ir 3D zonde, kas dod iespēju labāk vizualizēt dažādas pataloģijas vēl pirms mazuļa dzimšanas. Mums ir augstas klases ultrasonogrāfijas aparāts gan ginekoloģiskajiem, gan augļu izmeklējumiem.

Operāciju blokā turpinām papildināt laparaskopisko instrumentu klāstu un kuros apgūstam jaunas operatīvās tehnikas, pilnveidojamies. Dzemdību nodaļā papildus klasiskajai augļa KTG (augļa sirds toņu pieraksts) izmeklēšanai, ir iespējama STAN (augļa sirds elektrokardiogrāfiskā analīze, miometrija išēmijas diagnostika) metode, ar kuras palīdzību varam padziļināti novērtēt augļa stāvokli dzemdībās, ja tas ir nepieciešams. Priecājos, ka mūsu slimnīcas kolektīvam pievienojušies jaunie kolēģi – dermatologs, kardiologs, paliatīvās aprūpes ārsts!


flu.jpg

24/01/2019 JAUNUMI

Pagājušajā nedēļā Latvijā tika izsludināta gripas epidēmija, jo Valmierā saslimušo skaits pārsniedza epidēmijas slieksni. Tikmēr Jēkabpilī saslimušo ar gripu pagaidām nav daudz un epidēmijas slieksnis nav pārsniegts.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” ārste, infektoloģe Rita Zdūne sacīja, ka Jēkabpilī pirmie ar gripu saslimušie tika reģistrēti decembrī un arī janvārī tiek reģistrēti arvien jauni gadījumi, taču kopējais pacientu skaits pagaidām nav liels.

Jēkabpilī, tāpat kā citviet valstī, cirkulē A tipa gripas vīruss ar H1N1 apakštipu, kas ir agresīvāks nekā B tipa. Proti, sākas straujāk, norit smagāk, ar daudz augstāku temperatūru un lielākām iespējamām komplikācijām. Patlaban Jēkabpils slimnīcas infekciju nodaļā ārstējas vairāki pieaugušie ar gripas izraisītajām komplikācijām, bērniem nevienā no saslimšanas gadījumiem ar gripu nav bijušas komplikācijas.

Rita Zdūne norāda, ka gripas epidēmijas laikā iedzīvotājiem jāievēro piesardzība, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, savukārt saslimšanas gadījumā primāri jāvēršas pie ģimenes ārsta. Profilakses nolūkos, dodoties ārā, jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, bieži jāmazgā rokas, jāizvairās atrasties telpās, kur pulcējas liels skaits cilvēku. Ja zināms, ka telpā atrodas saslimušais, jāuzturas vismaz viena metra attālumā no personas ar gripas simptomiem. Ja cilvēks ir slims ar gripu, viņš vismaz piecas līdz septiņas dienas ir infekcijas avots. Tāpat arī bieža roku mazgāšana vai dezinficēšana palīdzēs izsargāties no vīrusiem. Bieži vīrusi izplatās, ja persona aizskar kaut ko, kas satur izraisītājus, un pēc tam pieskaras sava vai citas personas, piemērām, bērna acīm, degunam vai mutei. Kā ziņots, efektīvākā profilakse ir vakcinācija.

Gripas pazīmes ir ļoti akūts slimības sākums – strauji, ar drebuļiem paaugstinās ķermeņa temperatūra līdz 38°C – 40°C, stipras galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes, kasīšanās sajūta rīklē, sauss kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.

Ja cilvēkam parādās gripai līdzīgie simptomi, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu. Slimniekam jāpaliek mājās un jāizolējas atsevišķā istabā, ja tas nav iespējams, slimnieka gultu jānorobežo ar vismaz 1,5 metru augstu aizslietni. Rūpīgi jāvēdina telpas. Slimniekam jālieto atsevišķus traukus un higiēnas piederumus. Deguna šņaukšanai jāizmanto vienreizlietojams mutautiņš jeb salvetes, kas pēc lietošanas jāiznīcina. Visiem jārūpējas par roku tīrību, ja rokas nav iespējams mazgāt zem krāna ūdens, tās jātīra ar mitrām salvetēm, salvetes pēc lietošanas jāizmet. Jādzer daudz šķidruma – tējas, dabīgas sulas, minerālūdens. Medikamentu lietošanu jāsaskaņo ar ārstu.

Epidemiologi norāda, ka šīs nedēļas aukstums gripas cirkulāciju neietekmēs, jo vīrusam “patīk” zemas gaisa temperatūras. Tā laboratorijā audu kultūrās tas dzīvojot -96°C grādos. Saslimstot ar gripu, galvenais – pēc iespējas ātrāk sākt lietot recepšu pretvīrusa zāles, kuras izraksta ģimenes ārsts.


KONTAKTI

Tel. 62203333
E-pasts: info@jrslimnica.lv
A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils, LV-5201

  

© JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA 2019 | Visas tiesības aizsargātas