TEL. 62203333Pacientu pierakstsE-PIERAKSTSPieteikt vizīti / vakcīnupieraksts@jrslimnica.lvatcelt-pierakstu@jrslimnica.lv
MĀMIŅU SKOLAS NODARBĪBAS
29/09/2020 JAUNUMI
28/09/2020 JAUNUMI
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde turpina piesaistīt darbam slimnīcā jaunus speciālistus un rezidentus. Viena no tām ir slimnīcas jaunā rezidente bērnu neiroloģijā Arita Elizabete Rakšte, kas vasaras periodā no ārsta grāda iegūšanas līdz rezidentūras uzsākšanas paguva pastrādāt par stažieri slimnīcas bērnu nodaļā un paspējusi iepazīt slimnīcu un piedalīties ārstniecības procesā. Aritu Elizabeti Rakšti aicināja uz sarunu par izvēli kļūt par Jēkabpils slimnīcas rezidentu bērnu nodaļā, par pirmajiem iespaidiem un pieredzi, kā arī nākotnes plāniem.
Kāpēc pirmās darba pieredzes iegūšanai izvēlējāties Jēkabpils reģionālo slimnīcu?
Sevi uzskatu par rīdzinieci, tur dzīvoju un vairākus gadus studēju Rīgā Latvijas universitātē. Jēkabpils mani saistīja ar iespēju sevi profesionāli pierādīt. Kāpēc izvēlējos Jēkabpili? Pati pilsēta ir ļoti inovatīva, aktīvi piesaista jaunos speciālistus. Es sekoju līdzi ziņām, kādi speciālisti nepieciešami slimnīcā. Tieši iespēja – bērnu neirologs – mani saistīja un es pieteicos šai slimnīcai. Lielāko izvēli noteica pacientu pieejamība bērnu neirologa konsultācijai Jēkabpilī. Aktīvākā pacientu pieņemšana pie speciālistiem ir pieejama Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīca un tiks nodrošināta Jēkabpils reģionalajā slimnīcā. Pati esmu vidzemniece valmieriete, dzimusi Cēsīs. Tad, kad es devos izvēlēties starp Vidzemes un Jēkabpils slimnīcu, mans pirmais brauciens bija uz Jēkabpili. Tā kā biju ieradusies stundu agrāk par norunāto laiku, es nolēmu apskatīt pilsētu un burtiski iemīlējos Jēkabpilī. Man viņa likās mīļa un sirdij tuva. Valmiera man ir zināma un ierastā vide mani neuzrunāja. Esmu inovatīva persona, kura grib pilnveidoties, iegūt dažādu pieredzi dzīvē. Līdz ar to mana izvēle nāca par labu Jēkabpils slimnīcai.
Uz darbu Jēkabpilī braucat no Rīgas vai dzīvojat šeit uz vietas?
Ja godīgi, es pat nebiju iedomājusies, ka man piedāvās šo darba iespēju. Tiekoties ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju Margaritu Meļņikovu es sacīju, ka esmu arī darba meklējumos. Tas bija jūlijā. Slimnīcas vadība bija pretimnākoša, piedāvāja strādāt par stažieri bērnu nodaļā, jo tas sniegtu atbalstu nodaļā strādājošam pediatram un iespēju iegūt papildus praktisko pieredzi ārstniecības darbā. Es piekritu ar domu, ka varētu šeit sevi profesionāli pierādīt no savas labākās puses, iepazīt kolektīvu, iepazīt slimnīcu un iepazīt daudz vairāk Jēkabpili, jo pirmajā reizē stundas laikā pilsētā es maz par to uzzināju. Man vēl nav bijusi iespēja apskatīt Radžu ūdenskrātuvi, esmu noskaidrojusi, ka tā ir vistuvāk slimnīcai. Pirmajā reizē apmeklēju skulptūru-ūdensstrūklaku “Lūsis”, trešdienas tirgus laukumu un Krustpils pili, uzkāpu skatu tornī un apskatīju pilsētu no putna lidojuma, izstaigāju pili, apskatīju ekspozīcijas, iepazinu Jēkabpili ar vēsturisku “piesitienu”. Jēkabpils slimnīcā man pagaidām ir pusslodze un šeit es esmu divas dienas nedēļā. Ceļš līdz Rīgai ir tālu un braukāt katru dienu būtu sarežģīti. Dzīvošanu Jēkabpilī dienās, kad es šeit strādāju, man palīdzēja nodrošināt valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.
Kāda ir Jūsu dežūru ikdiena?
Pagaidām es esmu dežūrpediatrs. Bet no oktobra, oficiāli tieku apstiprināta rezidentūras programmā, specialitātē kā bērnu neirologs. Esmu ieguvusi ārsta grādu pēc sešu gadu studijām Latvijas universitātes Medicīnas fakultātes, ārstniecības programmā. Jēkabpils slimnīcā manos pienākumos ietilpst rūpīga pacietu apskate, anamnēzes datu iegūšana, objektīvā izmeklēšana, analīžu un izmeklējumu iegūto rezultātu datu izvērtēšana. Es arī aktīvi darbojos dakteres Aijas Briškas pavadībā, apmeklējot uzņemšanas nodaļu. Terapiju es nelemju, tas nav manā kompetencē, bet to mēs ar dakteri apspriežam. Mans stažēšanās laiks beidzās šonedēļ. Turpmāk, no oktobra darba pienākumus pildīšu kā bērnu neirologs. Patstāvīgu darba gaitu uzsākšana, sertificēta ārsta uzraudzībā, ir no rezidentūras trešā kursa. Bērnu neiroloģiju mēs apgūstam tikai un vienīgi piedāvātajā Rīgas Stradiņa universitātes programmā, Jurģa Strautmaņa vadībā. Četri gadi ir maksimums, kuru laikā tiek apgūta bērnu neiroloģija kā pamatspecialitāte. Iepriekš tā bija kā papildus specialitāte, bet no 2020. gada atzīta par pamatspecialitāti. Agrāk bija jāpabeidz pediatrijas kurss un tikai tad varēja doties tālāk mācīties par bērnu neirologu, bet no šī gada jau ir iespēja apgūt šo profesiju četru gadu ietvarā. No apmācības procesa 80 procentus man nodrošina Rīgas Bērnu klīniskā slimnīca, tās darba vide, savukārt 20 procentus nodrošinās darbs Jēkabpils slimnīcā. Apmācības process norit strādājot.
Kāpēc izvēlējāties mediķa profesiju?
Mediķa profesija ir mans bērnības sapnis, es jau no mazām dienām praktizējos manuāli ievadot ūdeni šļircē, veicot intramuskulāras injekcijas. Bērnībā mans pirmais pacients bija sunītis. Vēl atceros, ka bērnībā, iespējams no filmām, bija izveidojies priekšstats par ārsta vizuālo tēlu, proti, ārstam vienmēr rokās ir fonendoskops, piezīmju grāmatiņa, rakstāmais un apģērbts balts halāts. Tāda es arī centos izskatīties. Manas profesijas izvēle ir arī vecāku iniciatīva, viņi gan nav mediķi, bet iespējams tas bijis viņu sapnis. Esmu rados pirmā sieviete, kura apguvusi medicīnas profesiju, tā teikt celmlauzēja. Mūsu dzimtā, attālākos rados gan ir viens mediķis vīrietis – Māris Toms.
Pastāstiet par saviem vaļaspriekiem un interesēm ārpus mediķa profesijas?
Vaļasprieku ir daudz. Esmu trešajā paaudzē biteniece, dravniece. Mans vaļasprieks ir biškopība, medus un viss, kas saistās ar šo jomu. Mūsu dravā ir vairāk par simts bišu stropu. Esmu sastopama arī gadatirgos, pārdodot medus produkciju. Mana mamma, cik vien atceros, tirgojas Valmieras tirgū ar medu un biškopības produkciju. Nodarbošanos ar biškopību iesāka mana vecmāmiņa Sibīrijas laikos. Tas bija viņas ikdienas iztikas avots. Vēl cits vaļasprieks – dziedāšana. Es dziedu Rīgas jauktajā korī “Skaņupe”. Man arī patīk aktīvi ceļot. Šobrīd tā ir Latvija. Esmu bijusi Zviedrijā, Stokholmā. Daudz esmu ceļojusi Lietuvā un pētījusi tās kultūru, jo mans tēvs un vectēvs ir lietuvieši un daļa manas saknes ir tur meklējamas. Tā kā Valmiera ir tuvu Igaunijas robežai, esmu ceļojusi arī pa Igauniju.
Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?
Jēkabpils slimnīcā mani darbā ievada daktere Aija Briška. Es gribētu uzsvērt gan viņas atbalstu, gan kolektīva. Man patīk, ka gan slimnīcas vadība, gan kolēģi ir ļoti pretimnākoši. Man patīk, ka daktere Aija Briška piedāvāja man šo iespēju būt dežūrpediatram viņas vadībā. Tas ir fantastiski, jo daktere ir zinoša, pacietīga, atbild uz visiem maniem jautājumiem, ir ieinteresēta apmācīt kārtību kāda ir pieejama Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Nav bijis brīdis, kad es justos neērti uzdodot jautājumus vai vērsties pēc padoma.
Manuprāt, dakterim ir jābūt pacietīgam ne tikai pret pacientiem, bet arī kolēģiem. Jāteic, ka Bērnu nodaļa Jēkabpils slimnīcā ir ar savu auru, esmu bijusi arī infekciju un uzņemšanas nodaļās, man šeit ļoti patīk. Tāpat arī man patīk Jēkabpils slimnīcas modelis, kā tiek sagaidīts pacients un visas turpmākās darbības.
Protams, vēlētos, ka šeit būtu vēl vairāk jauni kolēģi ar inovatīvu domāšanu. Vēlētos redzēt šeit arī vēl kādu jaunu bērnu neirologu un saviem kolēģiem ieteikt nebaidīties nākt un strādāt uz reģiona slimnīcām. Tas ir vērtīgi pieredzei un izaugsmei, profesionālajai pilnveidošanai. Es sevi nākotnē redzu kā Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstu – bērnu neirologs. Pacientiem piedāvājot iespēju pierakstīties ambulatorām pieņemšanas vizītēm un konsultācijas Jēkabpils slimnīcas nodaļā nokļuvušajiem pacientiem. Tālākā nākotnē, tā kā nāku no Valmieras, kā konsultatīvo bērnu neirologu Vidzemes slimnīcā. Savukārt Rīga man būtu kā pamatbāze zināšanu ieguvei. Es gribētu, lai Rīgā piedāvā vēl vairāk iespējas profesionāli pilnveidoties arī reģionā strādājošiem ārstiem ar kursu, semināru un lekciju palīdzību. Varbūt nākotnē arī pati varētu lasīt kādu lekciju un uzrunāt, piesaistīt
kolēģus ar Jēkabpils slimnīcas iespējām.
Paldies par sarunu!
Paldies par brīnisķīgo sarunu!
28/09/2020 JAUNUMI
Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsludina konkursu uz vienu vakanto SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, reģistrācijas Nr.50003356621 , juridiskā adrese: Andreja Pormaļa iela 125, Jēkabpils, LV-5201 valdes locekļa amatu (ārstniecības nozarē).
Pretendentiem izvirzāmās prasības:
1. Atbilstība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37.panta ceturtās daļas prasībām;
2. Atbilstība likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām;
3. Nevainojama reputācija;
4. Akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība medicīnas jomā (augstāka prioritāte) vai sociālo zinātņu (vadībzinībās, finansēs, ekonomikā) nozarē (zemāka prioritāte);
5. Vismaz trīs gadu nepārtraukta darba pieredze vadošā amatā, vēlams valsts, pašvaldību vai privātas kapitālsabiedrības vai iestādes vadībā;
6. Valsts valodas zināšanas normatīvajos aktos valsts valodas lietošanas jomā noteiktajā apjomā; (valodas prasmju pašnovērtējums ne zemāks kā C1 līmenis (atbilstoši Europass kritērijiem));
7. Vismaz vienas Eiropas Savienības, vēlams angļu valodas zināšanas tādā apjomā, kas ļauj lasīt un saprast drukātu tekstu, sagatavot rakstisku tekstu, uzturēt dialogu, orientēties profesionālajā terminoloģijā (valodas prasmju pašnovērtējums ne zemāks kā B1 līmenis (atbilstoši Europass kritērijiem)).
8. Izpratne un zināšanas par:
8.1. tādu jautājumu risināšanu, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas plānošanu un īstenošanu, administratīvo vadību;
8.2. publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību un darbību un laba korporatīvās pārvaldības principu pārzināšana;
8.3. profesionālu un individuālu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, medicīnisko rehabilitāciju un pacientu aprūpi.
9. Pretendentam jāpiemīt šādām spējām:
9.1. pārliecināšanas, komunikācijas un argumentācijas prasmes, spēja formulēt un prezentēt viedokli;
9.2. spēja pieņemt lēmumus īsā laika posmā paaugstināta riska apstākļos un uzņemties atbildību;
9.3. spēja veidot pozitīvas, uz komandas sadarbību orientētas attiecības, lai sekmētu kapitālsabiedrības mērķu un rezultātu sasniegšanu.
10. Pretendentam jāpiemīt šādām kompetencēm:
10.1. darbinieku motivēšana un attīstīšana;
10.2. komandas vadīšana;
10.3. stratēģiskais redzējums;
10.4. lēmumu pieņemšana un atbildība;
10.5. orientācija uz rezultātu sasniegšanu.
Pretendentu iesniedzamie dokumenti:
1. Personīgi parakstīts, datēts motivēts pieteikums, iekļaujot informāciju, kas apliecina paziņojumā norādītās pieredzes un prasmju esamību un apliecinājums, ka:
1.1. nav bijis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšana
1.2. nav atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;
1.3. attiecībā uz pretendentu nav pasludināts maksātnespējas process;
1.4. nav vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros nav bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona;
1.5. ievērojot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos ierobežojumus, novērsīs iespējamās interešu konflikta situācijas, ja tiks ievēlēts valdes locekļa amatā.
2. Pieteikumā pretendentam jānorāda informāciju par vismaz divām personām, no kurām nominācijas komisija var iegūt atsauksmes par pretendentu.
3. Dzīves gaitas un darba pieredzes apraksts (Curriculum Vitae), kurā norādīta kontaktinformācija, kā arī iekļauts pašvērtējums par valodu zināšanām.
4. Izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un, ja ir, svešvalodu prasmes apliecinošu dokumentu kopijas.
5. Pretendenta sagatavots redzējums (ne mazāk kā 3000, bet ne vairāk kā 4000 vārdu apjomā) par SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” attīstību ārstniecības jomā, ņemot vērā uzņēmumam izvirzītos vispārējos stratēģiskos mērķus, uzņēmuma vidējā termiņa stratēģiju un sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gada plānošanas periodam.
6. Citi dokumenti, kas apliecina pretendenta atbilstību izvirzītajām prasībām.
7. Apliecinājums, ka piekrīt personas datu apstrādei tādā apmērā, lai konkursa izsludinātājs var gūt pārliecību par Pretendenta atbilstību normatīvo aktu un Konkursa rīkotāja izvirzītajām prasībām.
Ar Jēkabpils pilsētas domes 14.02.2019. lēmumu Nr. 48 “Par līdzdalību kapitālsabiedrībās” SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” noteikti šādi vispārējie stratēģiskie mērķi:
1. Kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamības un pilnveides nodrošināšana, atbilstošas infrastruktūras attīstība, veselības veicināšana un slimību profilakse, rehabilitācijas pakalpojumu
pieejamība un attīstība, nodrošinot daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas statusa saglabāšanu.
2. Veselības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošana un pakalpojumu klāstu pilnveidošana.
Informācija par uzņēmuma vidējā termiņa stratēģiju pieejama SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” mājas lapā: https://jrslimnica.lv/
Amata atalgojums 3622 eiro
Pieteikumi jāiesniedz līdz 2020.gada 16.oktobrim ar norādi: “Konkursam uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” vienu valdes locekļa amatu (ārstniecības nozarē)” Jēkabpils pilsētas pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā, Brīvības ielā 120, Jēkabpils, LV-5201 vai ar drošu elektronisko parakstu parakstīts pieteikums uz elektronisko pasta adresi: pasts@jekabpils.lv, tālrunis: 65236777.
28/08/2020 JAUNUMI
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” uroloģijas nodaļa strādā ar modernu aparatūru un mūsdienīgām tehnoloģijām. Nodaļas vadītājs urologs Māris Vlazņevs norāda, ka Latvijā nav daudz slimnīcu, kurās ir uroloģijas nodaļa un dienas stacionārs, kur tiek veiktas minimāli invazīvas uroloģiskās manipulācijas. Tapēc šajā jomā Jēkabpils slimnīca ir spērusi soli uz priekšu, lai tās pakalpojumi uroloģijā kļūtu pieprasīti pacientiem no dažādām Latvijas vietām.
“Mēs strādājam ar modernu aparatūru, tehnoloģiju, ar pierādījumiem balstītu medicīnisko literatūru, labas prakses metodēm attiecībā uz endoskopiskas retrogrādi intra renālas operācijas (angļu val. ‘RIRS’) operatīvo ārstēšanu. Gribētu atzīmēt, ka Jēkabpils Reģionālai slimnīcai šī ir jauna, iepriekš nebijusi ārstēšanas metode. Tas nozīmē operācijas personāla apmācības ar darba aparatūru, drošības instruktāžas, lāzeraparatūras apkopes un uzturēšanas, dārgu medicīnisko instrumentu pareizas lietošanas: apkopes, sterilizācijas, transportācijas. Tas ir liels darbs, bez kura nevar iztikt, jo tikai veiksmīga gala rezultātā pacients ir ieguvējs, ar noteikumu, ka viss iepriekš minētais strādā kompleksi kā Šveices pulksteņmehānisms,” saka Dr. Māris Vlazņevs.
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā līdz ar moderno tehnoloģiju iegādi – ir pieejamas sekojošas minimāli invazīvas operācijas uroloģijā:
1. Urīnizvadkanāla paplašinoša operācija – optiska uretrotomija;
2. Operatīva akmens izņemšana no urīnpūšļa – cistolitotripsija;
3. Minimāli invazīvu jeb endoskopisku akmens, tā šķembu vai svešķermeņa izņemšana no nieres vai urīnvada;
4. Urīnvada atveres paplašināšana ar griezienu;
5. Urīnvada akmens lāzerskaldīšana jeb ureteroskopija ar lāzerkontaktitotripsiju;
6. Nierakmeņu lāzerskaldīšana jeb ureterorenoskopija ar lāzerkontaktlitotripsiju.
Lielākoties, minētās operācijas ir veicamas dienas stacionāra ietvaros. Tas nozīmē, ka pacients operācijas dienā vai vēlākais nākamās dienas rītā var doties mājās. Tomēr ir gadījumi, kad pacientam nepieciešama ilgāka uzturēšanās stacionārā, tas ir līdz trim dienām, lai būtu medicīnas personāla uzraudzībā (tā saucamā īslaicīgā ķirurģija). Katrā gadījumā ārstējošais ārsts izvērtē katra pacienta veselības stāvokli, izmeklējumus, pacienta līdzestību un spēju par sevi parūpēties pēc operācijas, un pieņem lēmumu par pacienta atbilstību dienas stacionāram vai tā saucamai plānveida īslaicīgai ķirurģija, kad pacientam būs jāpavada stacionārā līdz trim dienām”
Tā kā daudzās citās slimnīcās ir ārsti urologi, kas sniedz tikai konsultācijas un veic diagnostiku, bet neveic operācijas, tad uz Jēkabpili pacienti ierodas no plašas apkārtnes – Valmieras, Rēzeknes, Daugavpils, Līvāniem, Preiļiem, Cēsīm, Jaunjelgavas un citām vietām. Kopš šī gada 13. jūnija, kad Jēkabpils slimnīcā tika veiktas pirmās minimāli invazīvās operācijas ar moderno tehnoloģisko parku, jau veiktas aptuveni 30 operācijas.
“Patlaban rinda uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem – plānveida operācijām (nierakmeņu endoskopisko ārstēšanu) dienas stacionārā ir ierobežota, jo saucamā kvota uroloģiskām operācijām dienas stacionārā pašlaik nav tik liela kā gribētos un faktiski būtu nepieciešams. Tas saistīts ar to, ka iepriekšējos gados uroloģiskās operācijas dienas stacionārā tika veiktas pavisam maz. Tomēr ar pozitīvu skatu uz nākamo gadu, var domāt, ka valsts apmaksāto pakalpojumu kvota uroloģiskām operācijām dienas stacionārā palielināsies un valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība pacientiem vēl vairāk uzlabosies. Tomēr, ja pacients nevēlas gaidīt rindā uz plānveida valsts apmaksāto, un to saņemt ātrāk, pacientam ir tiesības atteikties no gaidīšanas uz valsts apmaksāto pakalpojumu un saņemt to ātrāk, bet tad pacientam jārēķinās, ka būs jāveic samaksa par operāciju pilnā apmērā kā par maksas operāciju”.
Māris Vlazņevs stāsta, ka pēc pasaules literatūras datiem nierakmeņu slimība skar no 8 līdz pat 20% iedzīvotāju un vidēji aptuveni 12%. Tas nozīmē, ka katrs astotais cilvēks dzīves laikā saskaras ar nierakmeņu slimību! Viņš norāda – ārstēt, operēt vai novērot – lai paliek speciālista un pacienta kopējs lēmums, izņemot, protams, neatliekamos gadījumus. Jautāts, cik droši vai tieši pretēji – riskanti ir neārstēt un neatbrīvoties no nierakmeņiem, ja tādi konstatēti.
“Jebkurš simptomātisks akmens, kurš pats vai ar medikamentu palīdzību nav spējīgs iziet no urīnceļiem, un var radīt ilgtermiņa veselības traucējumus, būtu jāārstē! Parasti tie ir lielāki par 5 mm. Simptomātiski nierakmeņi visbiežāk saistīti ar nierakmeņu lēkmi – pēkšņām asām lēkmjveida sāpēm sānā/mugurā, plus mīnus sliktu dūšu, vemšanu, kas ir sekas urīna atteces traucējumiem no nieres. Līdzīga nieres kolika varētu būt ne tikai no nierakmeņiem, tāpēc arī būtu jāprecizē asins piejaukumu urīnā, urīnceļu infekciju utt. Diemžēl ilgtermiņā neārstēti un simtpomātiski nierakmeņi, īpaši tie, kas atrodas urīnvadā, lieli izmēros (>10mm) var radīt arī ilgtermiņa nevēlamas veselības sekas, piemēram, hronisku un terminālu nieru mazspēju, sirds asinsvadu slimības, arteriālu hipertensiju, cukura diabētu u.c..,” skaidro Dr. Māris Vlazņevs.
Jautāts vai pacienti ņem vērā urologa norādes, Māris Vlazņevs teic, ka nereti ir gadījumi, kad pacienti cenšas paši sev noteikt diagnozi un netic ārsta teiktajam.
“Dažreiz pacienti netic, kad viņiem saka: atvainojiet, Jums nav nierakmeņu slimība. Viņi uzstājīgi iebilst: “Bet, dakter, kad man taisīja ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējumu teica, ka esot akmeņi nierēs!” Nierakmeņu slimību jeb NAS saīsinājumā, pierāda nevis USG, bet gan datortomogrāfijas izmeklējums. Ultrasonogrāfija tikai izsaka aizdomas par to, ka nierakmeņu slimība varētu būt, bet ultrasonogrāfijas izmeklējums nesniedz precīzus datus par akmens izmēriem, lokalizāciju nierē, un vēl jo vairāk ar ultrasonogrāfijas izmeklēšanas metodi nevar atklāt urīnvadā esošus akmeņus,” saka Dr. Māris Vlazņevs.
Māris Vlazņevs teic, ka pacienta profils, kas meklē urologa palīdzību, ir vīrietis vecumā no 55 līdz 60 gadiem ar apakšējo urīnceļu simptomātiku, izmainītām laboratorajām analīzēm, taču pie viņa uz konsultācijām nāk visa vecuma pacienti, arī māmiņas ar pusaudžiem, cilvēki spēka gados un ne tikai vīrieši, arī sievietes, jo kļūdaini tiek uzskatīts, ka urologs ir vīriešu ārsts.
Jautāts, kas veicina uroloģiskās saslimšanas, Māris Vlazņevs skaidro, ka, piemēram, prostatas vēzis, varētu agrīnāk izpausties un tikt diagnosticēts dēlam, kura tēvam ir bijis prostatas vēzis. Diemžēl viņi ir iekļauti riska grupā iedzimtības dēļ. Ja runā par nierakmeņu slimību, tad, pirmkārt, nepietiekoša šķidruma uzņemšana ilgtermiņā ir viens no riska faktoriem, lai nierakmeņi veidotos. Ikdienā būtu jāuzņem vismaz divi litri ūdens! Pie nierakmeņu saslimšanas jāmin arī pārmērīga gaļas ēšana (organismam pietiek ar vienu gramu dzīvnieku gaļas uz 1 kg cilvēka svara, tālāk jau kā kuram ar matemātiku), sāls uzņemšana jāierobežo līdz 4 – 5 gramiem dienā. Runāt par šo tēmu var daudz, bet zelta standarts paliks veselīgs, aktīvs dzīvesveids, sabalansēts dzīvesveids gan uztura, gan fiziskās nodarbinātības ziņā.
Dr. Māris Vlazņevs aicina visus ievērot veselīgu dzīvesveidu un uzturu, dzert daudz ūdens, savukārt nepieciešamības gadījumā laikus meklēt mediķu palīdzību.
11/08/2020 JAUNUMI
Jēkabpils reģionālā slimnīcā – Jēkabpils jauno pārmaiņu pilsētā!
Topošais rezident – ja neesi ticis sev izvēlētajā un sirdij tuvajā specialitātes programmā – valsts budžeta vietā – mēs varam palīdzēt.Sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību varam segt rezidentūras maksu, lai Tu iegūtu iespēju kļūt par izcilu ārstu tieši tajā specialitātē, ko es izraudzījies par savu sapņa profesiju.
06/08/2020 JAUNUMI
Zinātniskā projekta realizācijai Jēkabpilī, aicinām savā komandā:
LABORANTU
Prasības:
– medicīniskā izglītība
– labas datora lietošanas prasmes
– augsta atbildības sajūta
– labas saskarsmes un organizatoriskās prasmes
– spēja strādāt gan patstāvīgi, gan komandā
Pienākumi:
– darbs ar laboratorijas iekārtām
Piedāvājam:
– atbildīgu, dinamisku un interesantu pilnas slodzes darbu uz projekta realizācijas laiku
– atbilstošas apmācības darba pienākumu veikšanai
– iespēju profesionāli pilnveidoties un gūt vērtīgu pieredzi
– darba laiks – 40 stundas nedēļā
– atalgojums – reģistratoram 4 EUR / h (vidēji 650 EUR mēnesī) pirms nodokļu nomaksas
– darba vieta no 2020. gada septembra Jēkabpils reģionālajā slimnīcā – Ambulatorajā daļā.
Rakstiet: gistar@gistar.eu
vai zvaniet: +371 26443802
04/08/2020 JAUNUMI
Aicinām darbā traumatologu-ortopēdu! #teirdarbs
Mūsu slimnīca ir ar lielu gribasspēku… tapēc nebaidāmies būt izaicinoši un inovatīvi, jo vēlamies sasniegt jaunas virsotnes Latvijas medicīnā.
Gaidam savā komandā azartiskus jaunos speciālistus!
Paldies Skydive Latvia instruktoriem un komandai!
“Video no M.M. personīgā arhīva”
22/07/2020 JAUNUMI
ERAF projekts Nr. 9.3.2.0/18/I/009
“Līvānu un Jēkabpils slimnīcu stacionārās un ambulatorās infrastruktūras attīstība kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai”
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, projekta Nr.9.3.2.0/18/I/009 realizācijas ietvaros, saskaņā ar 03.04.2020 noslēgto līgumu Nr. 94/2020/ERAF, SIA „ALTEX” piegādāja LOR krēslu (OtoP/i Profesional, Euroclinic, Itālija). Pēc preces piegādes tika konstatētas būtiskas neatbilstības tehniskās specifikācijas prasībām, kā rezultātā 2020.gada 8.jūnijā tika lauzts iepriekš minētais līgums un veikta atkārtota tirgus izpēte.
Pēc atkārtoti veiktās tirgus izpētes “par LOR pacientu krēsla piegādi” rezultāta, 2020.gada 6.jūlijā tika noslēgts līgums ar SIA „A.Medical” par LOR krēsla Dantschke, Dantschke GmbH, Vācija piegādi.
Līguma kopējā summa ar 21% PVN sastāda EUR 4233.79, no tiem 
EUR 964,66 ar slimnīcas līdzfinansējumu. LOR krēsla piegādes termiņš saskaņā ar noslēgto līgumu ir 6 nedēļas.
SIA “Līvānu slimnīca” projekta “Līvānu un Jēkabpils slimnīcu stacionārās un ambulatorās infrastruktūras attīstība kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai” ietvaros (projekta numurs 9.3.2.0/18/I/009) atklāta konkursa “Ultrasonogrāfijas iekārtas iegāde” (Nr. LS2020/1) rezultātā 2020. gada 18. maijā tika noslēgusi piegādes līgumu ar SIA “A.Medical”.
Līguma cena par ultrasonogrāfijas iekārtas piegādi – 53 997.00 EUR + PVN.
2020.gada 10. jūnijā SIA “A.Medical” piegādājis un uzstādījis Canon Medical Systems ražotu iekārtu Xario 200 G CUS-X200G, ar kuru darboties un veikt izmeklējumus apmācīti 3 SIA “Līvānu slimnīca” medicīnas speciālisti. Iekārta ir uzstādīta, darbojas un ar to aktīvi jau tiek veikti pacientu izmeklējumi.
Sižetu par jauno USG iekārtu izveidojusi un publicējusi arī Vidusdaugavas televīzija:
22/07/2020 JAUNUMI
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde par jūlija mēneša mediķiem izvirzījusi Ginekoloģijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāju, ginekoloģi Diānu Bušmani, ginekoloģes – Ritu Akermani un Viju Bruzguli. Mediķes aicināja uz sarunu. Diāna Bušmane, sākot sarunu, sacīja, ka mēneša mediķa tituls ginekoloģēm esot gan pārsteigums, gan arī raisot duālas sajūtas, jo nupat Jēkabpils slimnīcas ginekologi bijuši visu uzmanības centrā, gan slimnīcā, gan presē un līdz ar to arī plašākā sabiedrībā, kamēr tika atrisināta konfliktsituācija, tāpēc varbūt šis nav labākais brīdis tieši ginekologiem būt mēneša mediķu godā.
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko allaž uzdodam visiem šī titula nominantiem ir – cik ilgi strādājat Jēkabpils slimnīcā?
Diāna Bušmane: Jēkabpils slimnīcā strādāju 14 gadus, no 2006.gada. Pirms tam strādāju Līvānos. Joprojām dzīvoju Līvānos un visus 14 gadus katru dienu braucu uz darbu Jēkabpilī.
Rita Akermane: Jēkabpils slimnīcā strādāju kopš 1986.gada 1.augusta, Jēkabpils slimnīca ir mana pirmā un vienīgā darba vieta un domāju arī pēdējā. Strādāju dzemdību nodaļā, pēdējos 15 gadus tikai dzemdību nodaļā, protams, dežūras slimnīcā, pieņemšana poliklīnikā, taču pamata darbs man ir dzemdību nodaļā.
Vija Bruzgule: Jēkabpils slimnīcā strādāju jau astoto gadu. Iepriekš mana darba vieta bija Aizkraukles slimnīca, nāca reformas, slimnīcu likvidēja, palika ambulatorais darbs, kādu brīdi strādāju Ogres slimnīcā un tad pamazām sākās sadarbība ar Jēkabpils slimnīcu. Sāku ar dežūrām, pieņemšanu poliklīnikā un pēc tam jau ar pilnas slodzes darbu slimnīcā. Dzīvoju Aizkrauklē, bet uz darbu katru dienu braucu uz Jēkabpili. Tehnikas laikmetā tas nav grūti.
Vai mediķa profesija ir Jūsu aicinājums, kā to izvēlējāties?
Diāna Bušmane: Jau no bērnības zināju, ka būšu mediķis, es vēl skolā negāju un nezināju profesijas nosaukumu, nezinot, kas tas ir, es zināju, ka strādāšu tur, kur dzimst bērni.
Rita Akermane: Man jau no bērnības patika mediķa profesija, savulaik lasīju Arčibalda Kronina un krievu rakstnieku romānus par ārstiem, patika šī profesija, tāpēc devos studēt medicīnu. Ginekoloģiju izvēlējos jau studējot, jo man šķita, ka šī joma ir mazāk saistīta ar smagām slimībām un veciem ļaudīm, likās tik skaisti – atnāk divi jauni cilvēki un aiziet jau trīs ar bērniņu. Praksē protams, viss ir citādāk un dzemdniecība ir viena no sarežģītākajām medicīnas jomām. Šeit ātri jāpieņem lēmumi nereti dažu minūšu vai pat sekunžu laikā. Tāpēc savai meitai šo profesiju es neieteicu, viņa izvēlējās būt ārsts internists. Taču man tas ko daru patīk.
Vija Bruzgule: Jau no bērnības zināju, ka būšu mediķis un es nevaru sevi iedomāties citā profesijā, man patīk tas, ko daru.
Kāda ir Jūsu darba ikdiena?
Diāna Bušmane: Dažreiz darba dienas ir ļoti garas, līdz pat nākamās dienas pēcpusdienai, kad darbs jāturpina pēc naktsdežūras. Ejot uz darbu, es nekad nevaru pateikt, kā izvērsīsies mana diena, cik dzemdību būs jāpieņem, kādas tās būs, vai būs jāveic ķeizargrieziens. Protams, es esmu savā darba vietā un savas kompetences pienākumos, bet cik būs intensīva būs mana diena to nekad iepriekš paredzēt nevar. Medicīna ir medicīna, tā nav prognozējama. Reizi nedēļā pacientus pieņemu poliklīnikā, strādāju arī sonogrāfijas kabinetā.
Rita Akermane: Darba diena sākas no deviņiem rītā un ilgst līdz trijiem četriem pēcpusdienā, darba dienas ir dažādas, ir dienas, kad dzemdību nav, ir dienas, kad dzemdētājas nāk viena pēc otras vai pat reizē. Ir jādara viss – jāpieņem dzemdības, jāveic ķeizargriezieni un plānveida operācijas, kā arī akūtas operācijas. Strādāju arī pieņemšana poliklīnikā un mēnesī man ir piecas sešas diennakts dežūras slimnīcā. Pēc dežūrām turpinās darba diena slimnīcā. Savā jomā esam maz speciālistu Jēkabpils slimnīcā, tāpēc slodze ir liela. Cerams, ka kaut kas mainīsies un nāks jauni ginekologi. Lai gan jaunie ginekologi negrib strādāt slimnīcu dzemdību nodaļās, kur samaksa ir zemāka nekā privātpraksē, bet atbildība desmit reizes lielāka. Arī citos rajonos, kur slimnīcās ir dzemdību nodaļas, ir līdzīgi – dzemdniecībā strādā maz jauno speciālistu.
Vija Bruzgule: Slimnīcā savā jomā daru visus darbus. Strādāju ar pacientēm ginekoloģijas nodaļā, pieņemu dzemdības, veicu ķeizargriezienus, pieņemu pacientes arī poliklīnikā. Tāpat arī man ir diennakts dežūras slimnīcā, daru visu, kas vajadzīgs.
Kāds ir Jūsu pacientu profils? Vai tas gadu gaitā mainās?
Diāna Bušmane: Saslimšanas un sūdzības nav mainījušās, mainījušās ir pacientes. Tās ir daudz zinošākas, izlasījušas daudz informācijas internetā, ar viņām nav viegli strādāt. Nereti ir augstas prasības pret personālu, bet nav prasības pret sevi. Konfliktsituācijas risinām ar sarunām un argumentiem, kā jebkurā gadījumā.
Rita Akermane: Slimības jau nemainās. Izmaiņas Dzemdību nodaļas darbā bija ārkārtas situācijas laikā, kad bija noteikti stingri ierobežojumi, dzemdībās nebija atļauts piedalīties bērnu tēviem. Pacientēm ņēmām analīzes, pastiprinājās visi dezinfekcijas pasākumi. Jēkabpils dzemdību nodaļā netika reģistrēta neviena paciente ar Covid-19.
Vija Bruzgule: Problēmas paliek, tās nepazūd, jāteic, ka tagad pacienti nāk zinoši, jau visu izlasījuši par savām problēmām un nereti jau savā prātā arī noteikuši sev diagnozes un tad tos pārliecināt par reālo situāciju ir grūtāk. Taču lielos vilcienos nekas nav mainījies. Vienīgi varbūt dzemdības tagad ir kļuvušas daudz sarežģītākas, kā kādreiz. Tagad jaunietēm vairs nav tik liela fiziskā slodze un aktivitāte un dzemdētājām ir grūtāk, nav tik fiziski sagatavotas. Tā ir cita paaudze un mazkustīgais dzīves veids ietekmē dzemdību procesu.
Vai ir kāda joma pienākumos, ko veicat, kas visvairāk iet pie sirds, ko vislabprātāk darāt?
Diāna Bušmane: Īstenībā patīk viss, ko es daru, sadalīt, kas vairāk, kas mazāk, nevar. Ir interesanti, ka visu laiku kaut kas mainās, nekas nav vienveidīgs, tas neiziet no tava kompetences līmeņa, bet visu laiku situācija mainās. Tāpēc esi spiests visu laiku mācīties, papildināt zināšanas – semināros un konferencēs, lai būtu augstā profesionālā līmenī. Medicīna ir mūža izglītība.
Rita Akermane: Man patīk viss, ko daru.
Vija Bruzgule: Man patīk mans darbs viss kopumā, bet, protams, vairāk patīk darbs ar grūtniecēm, arī sonogrāfijā.
Kāds ir Jūsu kolektīvs? Komanda ar ko strādājat ikdienā?
Diāna Bušmane: Komanda mums ir laba, patlaban tā ir mainījusies, ir jauni apstākļi, jauni noteikumi, bet es domāju, ka mēs ar visu tiksim galā un ginekoloģijas joma tiks nodrošināta. Kā esmu teikusi – man ir vislabākie kolēģi, vislabākās vecmātes, vislabākās māsiņas kādas vien var būt.
Rita Akermane: Komandā esam trīs ārsti, kādas desmit vecmātes, māsiņas un bērnu ārsti. Dienā nodaļā esam – divi ginekologi, divas vecmātes, bērnu ārsts un palīgpersonāls. Vecmātes ir ļoti augstā līmenī, profesionālas. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc pārdomāju un paliku, jo nevaru pievilt savu kolektīvu. Nodaļā esam ne tikai, mēs, ārsti ginekologi, bet aiz mums ir mūsu komanda, kolektīvs. Ja aizejam, arī viņi paliek bez darba, turklāt tik liela pilsēta kā Jēkabpils nevar palikt bez dzemdību nodaļas, bez ginokologu pakalpojuma. Dzemdētājas uz Jēkabpili brauc arī no plašākas apkārtnes, jo daudzviet dzemdību nodaļas ir likvidētas vai šobrīd atrodas remontā, brauc no Madonas, Aizkraukles, Pļaviņām, tagad arī no Daugavpils. Slodze ir liela, kolektīvs iet mazumā, bet pakalpojums ir jāsaglabā un to arī darām, jo komanda ir laba.
Vija Bruzgule: Kolektīvs man patīk, mums ir labs, profesionāls kolektīvs. Pacienti arī ir jauki un saprotoši, un man ļoti patīk Jēkabpils.
Kur smeļaties spēku garajām darba stundām? Kādi ir Jūsu vaļasprieki?
Diāna Bušmane: Es daudz lasu, man mājās uz lodžijas ir puķu dārziņš, kas sagādā prieku. Es sadarbojos arī ar folkloras kopu “Ceiruleits”, kopā ar to esmu bijusi ārzemēs, piedalījusies koncertos. Esmu bijusi Ekvadorā, Indonēzijā, Kamerūnā, Dienvidamerikā, dejojot tautiskās dejas. Tā ir apziņa, ka tu pārstāvi valsti. Sagatavošanās šiem koncertiem ir bijusi diezgan intensīva. Ņemot vērā, ka slodze ir liela, muskulatūra ir jāatslābina, tāpēc es vēl dejoju vēderdejas. Līvānos netālu no manām mājām ir peldbaseins, tur es eju uz ūdens aerobiku. Man ir arī suns, par kuru gan pamatā rūpējas bērni, bet šad un tad arī es dodos pastaigās ar viņu. Veltu laiku draugiem, apmeklēju koncertus, teātra izrādes, bieži braucu uz pasākumiem “Gorā”.
Rita Akermane: Man patīk grāmatas lasīt, kriminālromānus, kuros ir gan spriedze, gan intriga, gan izklaide. Patīk ceļot, esmu bijusi daudzās vietās Eiropā un Skandināvijā. Ceļojot cenšos divreiz vienā vietā neatgriezties, jo pasaulē ir gana daudz vietu, ko apskatīt. Šogad gan, ņemot vērā visus apstākļus ārpus Latvijas neesmu devusies, augustā ir plānots brauciens uz Islandi, vai izdosies vēl nezinu. Šovasar ceļoju pa Latviju, nesen biju Kolkā. Ceļojumos dodos ar automašīnu, patīk pašai braukt pie stūres. Patīk arī sports, jau ilgāku laiku esmu hokeja fanu kluba dalībniece. Braucu gan uz hokeja spēlēm, gan čempionātiem, dzīvojot līdzi “Dinamo” komandai var ļaut vaļu emocijām.
Vija Bruzgule: Dzīvoju personīgā mājā un tas nozīmē, ka pie mājas darba ir daudz. Audzēju puķes, patīk arī ceļot, šovasar, kā visi, izmantoju iespēju apskatīt Latviju. Man patīk Eiropa, tās skaistās valstis, jo īpaši skaista ir Itālija, kur esmu vairākas reizes atgriezusies.
Vai Jums ir kāds sapnis, ko gribas piepildīt?
Diāna Bušmane: Grūti pateikt vai ir kāds nepiepildīts sapnis? Man studē divas meitas, būšu priecīga, ja viņas sekmīgi pabeigs studijas.
Rita Akermane: Neesmu par to domājusi.
Vija Bruzgule: Darba ritmā nav laika sapņiem, ir gana ko darīt gan slimnīcā, gan mājās, dzīve ir piepildīta.
Ko novēlat saviem kolēģiem un pacientiem?
Diāna Bušmane: Veselību, izturību un dzīvesprieku!
Rita Akermane: Izmantot mūsu pakalpojumus. Aicinu mūsu pacientes – nāciet droši Jēkabpils slimnīcā un poliklīnikā ir nodrošināti visi ar ginekoloģiju un dzemdniecību saistītie pakalpojumi. Gan ārsti, gan vecmātes, māsiņas un palīgpersonāls, mēs esam ierindā un darām savu darbu.
Vija Bruzgule: Stipru veselību, izaugsmi un attīstību, labu savstarpējo sadarbību un arī turpmāk būt tikpat labai komandai, kāda tā ir patreiz.
Paldies par sarunu!
Kontakti
Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv
A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201
