NO 13.MAIJA PAPILDINĀTA PLĀNVEIDA ĀRSTNIECĪBAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANA
Sīkāka informācija par pacientu plūsmas pieņemšanas kārtību Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā pieejama SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētājas 24.04.2020. izdotajā rīkojumā Nr. 80.
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” turpina tradīciju – nominēt labāko mēneša mediķi. Aprīlī šis tituls piešķirts slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājam, kardiologam Dmitrijam Degtjarjovam. Ārstu aicināja uz interviju.
Cik ilgi jau strādājat Jēkabpils slimnīcā un, kur apguvāt mediķa profesiju?
Jēkabpils slimnīcā strādāju no 2015.gada maija, drīzi būs jau pieci gadi. Uzņemšanas nodaļas vadītājs piedāvāja nākt un strādāt un es piekritu. Šobrīd esmu arī Uzņemšanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs, esmu ārsts kardiologs. Arī iepriekš te strādāju kā kardiologs un uzņemšanas nodaļas ārsts.
Esmu absolvējis divas augstskolas, mācījos Stradiņos un Latvijas universitātē, apguvu divas jomas – internists, kardiologs un invazīvais kardiologs. Kā zināms kardiologs ir dakteris, kurš nodarbojas ar sirds problēmām, savukārt invazīvais kardiologs ir ārsts, kurš izvērtē asinsvadu stāvokli ne tikai sirdī, pēta vai ir sašaurinājumi un pieņem lēmumu, kāds risinājums nepieciešams ārstnieciskajā procesā. Savukārt internists – ir ārsts terapeits.
Cik noslogota ir Jūsu darba diena un, kas ir Jūsu klienti?
Slodze ir ļoti liela, jo katru dienu jābūt slimnīcā un vēl jāatrod laiks mācībām, jāiegūst vēl daži sertifikāti, lai varētu vēl pilnvērtīgāk strādāt. Mācos papildspecialitātē, kura ļaus veikt koronāro asinsvadu angioplastiju jeb stentu ielikšanu sirds asinsvados. Līdz ar to, mācoties, visas brīvdienas pavadu Stradiņos, bet darba dienās esmu Jēkabpilī. Šeit man ir gan dienas darbs, gan nakts maiņas un reizēm, kad nav, kas aizvieto, arī vairākas dežūras pēc kārtas. Patlaban īsti izvēles nav, jo viens ārsts ir karantīnā saistībā ar Covid-19 infekciju, viņam ar to bija saskarsme citā darbā. Ārsti iziet no ierindas un nav kas viņus aizvieto.
Runājot par pacientiem, jāteic, ka “nav veselu cilvēku, ir slikti izmeklējumi”. Uz uzņemšanas nodaļu nāk visi, kam pēkšņi rodas veselības problēmas. Cilvēkam iesāpējās sirds apvidū, viņš nāk pie mums, iesāpējās galva – nāk pie mums, guva traumas sadzīvē – nāk pie mums, avārijā – ved pie mums, insults – arī pie mums, arī gadījumos, kad “uzlec” asinsspiediens – nāk uz uzņemšanu un nemeklē iespēju to mazināt mājas apstākļos, sazinoties ar ģimenes ārstu.
Cieša sadarbība ir ar ģimenes ārstiem, kuri nosūta pacientus, jā rodas aizdomas par nopietnāku pataloģiju, kuru nevar novērst mājas apstākļos. Šādus pacientus izmeklējam, veicam nepieciešamas analīzes, saucam uz konsultācijām attiecīgus speciālistus un lemjam par tālāko ārstēšanas taktiku.
Kā norit ikdienas darbs Jēkabpils slimnīcas Uzņemšanas nodaļā? Vai ir kādi intensīvāki darba periodi?
Lielākais pacientu pieplūdums ir svētku dienās, vai kad ir garākas brīvdienas, vai pilnmēness laiks un šo sakarību starp pacientu skaita pieaugumu atzīmē ne tikai Jēkabpilī, bet arī Rīgā – Stradiņos, Gaiļezerā un citur. Lielākai daļai šo pacientu sniedzam nepieciešamo palīdzību un viņi iet mājās, netiek stacionēti. Nepieciešamību hospitalizēt izvērtējam pēc izmeklēšanas rezultātu iegūšanas.
Pateicoties darbam un mācībām Stradiņos iemācījos veikt sarežģītas manipulācijas, ko pagaidām vēl neviens Jēkabpils slimnīcā nedara, tas saistīts ar neatliekamu sirds stimulāciju, sirds stimulācijas sistēmas izveidošanu.
Ir tādas dzīvībai apdraudošas situācijas, kad sirdsdarbības paliek pārāk lēna vai parādās ļoti garas pauzes starp sirds saraušanas momentiem, tad cilvēks var zaudēt samaņu, pat nomirt. Šajā akūtajā situācijā es piepalīdzu mūsu reanimatologiem un kopā cīnāmies par pacienta dzīvību. Nākošajā vai tajā pašā dienā, ja pacients ir stabils, labi jūtas, pārvedam viņu uz valsts centrālajām slimnīcām, kur viņam ieliek patstāvīgo sirds stimulatoru. Pie nepieciešamības veicu sirds ritma atjaunošanu, tā saucamo elektrokarioversuju, ja ir izpildīti obligātie nosacījumi.
Savukārt ar traumām visbiežāk uzņemšanas nodaļā nonāk pacienti, kas guvuši traumas sadzīvē. Kad bija atvērti naktsklubi, arī no tiem pēc kautiņiem regulāri ieveda pacientus.
Pie mums vēršas cilvēki, kas guvuši sezonai raksturīgas traumas. Ziemā visbiežāk tās tiek gūtas, krītot uz pilsētas slidenajām ietvēm. Tagad, sākoties pavasara darbiem, savainojas strādājot ārā,
piemēram, nupat bija trīs pacienti pēc kārtas, kas guvuši traumu, iezāģējot sev kājā, tāpat arī nereti pirkstus iespiež durvīs, vai sasit ar āmuru.
Pacienti ir dažādi. Tikpat dažādi, cik dažāda ir mūsu pilsētas un apkārtējo novadu sabiedrība – gan jauni, gan veci. Jēkabpils slimnīca atvērta ir visiem un visi, kam vajadzīga palīdzība var šeit vērsties un to saņemt. Nevar teikt, ka kādas saslimšanas vai traumu veidi prevalē vairāk. Viss ir kā parastā Latvijas pilsētā.
Kāds ir Jēkabpils slimnīcas Uzņemšanas nodaļas kolektīvs?
Uzņemšanā strādā labi, profesionāli darbinieki, laba komanda ar kuru ir viegli sastrādāties, bez aizķeršanās tiek izpildīti visi dotie uzdevumi. Strādājam maiņās. Ir gan dienas, gan nakts dežūras. Nakts dežūrā strādā pieci darbinieki – divi māsu palīgi, divas māsas un viens ārsts uzņemšanā, bet ja vajag nāk gan ķirurgs, gan traumatologs, gan pediatrs, gan reanimatologs, gan neirologs. Dienas dežūrā strādā septiņi astoņi cilvēki.
Jūs sacījāt, ka nav iespējas doties atvaļinājumā un mācību dēļ – nav arī brīvdienu, un, tomēr, kā Jūs relaksējaties, kā atjaunojat spēkus?
Jā, manā dzīvē šobrīd ir tikai darbs, visas nedēļas dienas strādāju. Dežūrēju Jēkabpils slimnīcā vai Stradiņos. Patlaban man nav brīvā laika un laika sev. Man ir brīvdiena, ja pēc dienas maiņas nav jāiet uz nakts dežūru, tad no kādiem sešiem vakarā līdz vienpadsmitiem naktī es varu veltīt laiku sev – atpūsties, doties pastaigā, lasīt grāmatu vai skatīties internetā filmu. No filmām man vairāk patīk psiholoģiska rakstura, tādas, kas liek domāt, reti skatos kādu “bojeviku”, komēdijas nekad, jo tās man nepatīk. Ja dodos pastaigā, tad uz mūsu pilsētas zaļo parku pie Radžu ūdenskrātuves. Tur netālu, ūdenskrātuves otrā pusē, ir mana dzimtā vieta, kaut vai esmu dzimis Rīgā, audzis un joprojām dzīvoju Jēkabpils novada Ābeļu pagasta Brodu ciemā. Mani senči atnāca uz šo teritoriju pirms, aptuveni, 300 gadiem. Visi vecvectēvs, vectēvs, mamma, brālis un es, mēs visi dzīvojam šeit Brodos un es pat zinu katra sava senča kapavietu, kur viņi apbedīti. Esam vecticībnieki. Es arī labi zinu Jēkabpils vēsturi, man patīk vēsture. Gan Latvijas krieviem, gan latviešiem ir viena vēsture, jo mūsu tautas jau salīdzinoši ļoti sen dzīvo līdzās. Vai zināt kāpēc latvieši krievus sauc par krieviem? Kāpēc citi saka russisch vai russian, bet latvieši – krievi un Krievija? Tāpēc, ka pie esošās Latvijas robežas ar Krieviju dzīvoja krievu cilts – kriviči, bija vairākas ciltis – vjatiči, slavutiči, kriviči un citas. Kriviči dzīvoja tieši pie Latvijas teritorijas. Tā kā latvieši ar viņiem kontaktējās, tā arī viņus sauca par krieviem un tāpēc tā tagad sauc visu tautu un valsti. Mūsu tautas vēsturiski ir bijušas diezgan tuvas un mūsu saiknes ir ciešas.
Ja Jums būtu iespēja kā visiem, kas strādā, aiziet atvaļinājumā, izmantot brīvdienas, ko Jūs darītu?
Vispirms – nedēļu vai pusotru nedēļu tikai gulētu un atpūstos. Pēc tam aizbrauktu uz Bulgāriju, kur man ir dzīvoklis. Ko ģimene nopirka tā dēvētajos “treknajos gados”. Neesmu tur bijis vairākus gadus, jo ir ļoti daudz darba. Tur atpūšoties pavadītu laiku divas – trīs nedēļas. Tur ir skaisti, kūrorts pie siltās jūras, tā vieta arī saucas – Saulainais krasts (Слънчев бряг) jeb kā mēs latviski teiktu – Saulkrasti.
Šobrīd valstī saistībā ar Covid-19 izsludināts ārkārtas stāvoklis, ko Jūs ieteiktu cilvēkiem šajā laikā?
To pašu, ko visi mediķi – sēdiet mājās.
Karantīna ir pagarināta un mums tā jāievēro. Pagaidām Covid-19 Latvijā intensīvi neplosās, tas varētu būt saistīts ar to, ka mūsu iedzīvotāji nav tik emocionāli un mūsu ieradumi nav tādi, kā Itālijā un Spānijā, mēs tik bieži neapskaujamies, nesaskūpstāmies satiekoties un atvadoties, mēs tā nebružājamies cits gar citu kā dienvidu tautas un tas mums palīdz.
Svarīgi, ka Latvijā laicīgi ieviesa karantīnu un ierobežojumus, arī tas mazināja inficēšanās iespējas, domāju, ka Latviju Covid-19 skars mazāk, kā citas valstis. Taču mums visiem kopā jābūt atbildīgiem un, kamēr ir ārkārtas stāvoklis un iespēja, uzturamies pašizolācijā. Lai gan, diemžēl, ir cilvēki, kas neievēro nosacījumus, esmu novērojis, ka arī Jēkabpilī ir cilvēki, kas kuplos baros pastaigājas, cirkulē pa pilsētu un tas nav pieņemami. Ir jāievēro nosacījumi – ne vairāk kā divi un divu metru distance no citiem.
Paldies par sarunu!
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde, turpina tradīciju pateikt paldies saviem labākajiem darbiniekiem un martā mēneša mediķa tituls piešķirts Neiroloģijas nodaļas vadītājai, neiroloģei Zitai Danevičai. Pirms piekrist intervijai Zita Daneviča bilst, ka šis nav piemērotākais brīdis intervijām, jo cilvēku domas un rūpes pievērstas ārkārtas stāvoklim valstī un pūlēm ierobežot koronavīrusu Covid-19 un saruna par darbu un dzīvi jāatliek uz labākiem laikiem. Taču oponējot viņai, jāteic, ka, par spīti, iepriekš minētajai situācijai, pateikt paldies par labi padarītu darbu vienmēr ir īstais brīdis un tieši laikā. Zitu Daneviču daudzi jēkabpilieši un apkārtējo novadu iedzīvotāji pazīst kā gudru, profesionālu mediķi, par viņas prasmju novērtējumu un pieprasījumu liecina arī garā rinda, lai tiktu uz pieņemšanu pie ārstes.
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdodu Zitai Danevičai: Kāds bija Tavs ceļš uz Jēkabpils slimnīcu un, cik ilgi šeit strādā?
Jēkabpils slimnīca ir mana pirmā un vienīgā darbavieta jau trīsdesmit sesto gadu. Esmu dzimusi un augusi Skrīveros, Zaļā zemē. Uz Jēkabpili atnācu pēc medicīnas institūta absolvēšanas, pēc sadales. Dakteris Viesturs Skrodelis, lai viņam vieglas smiltis, pierunāja mūs nākt strādāt uz Jēkabpili, jo bija vajadzīgs terapeits un ķirurgs un, kā jauniem speciālistiem piešķīra dzīvokli. Tā ar vīru atnācām uz Jēkabpili. Nācām ar domu, ka šeit būsim trīs gadus un ne ilgāk, jo man, atbraucot uz Jēkabpili, pirmais iespaids bija negatīvs, ļoti nepatika pilsēta. Negatīvo iespaidu radīja Krustpils stacija – tās drūmā ēka, vilcieni, dūmi, putekļi, domāju, cik nepatīkama vide. Stacijas ēka toreiz bija tumšā, drūmā krāsā, apkārtne nemīlīga, nevarēja ne salīdzināt ar skaisto, gaišo un saulaino Skrīveru staciju. Toreiz netālu no stacijas vēl darbojās dzelzsbetona konstrukciju uzņēmums, kas radīja vidē izmešus. Turklāt Jēkabpilī bija krieviska vide, nācās daudz runāt krievu valodā, Skrīveros ir ļoti latviska vide. Sākums bija diezgan grūts.
Jēkabpilī darbu sāki kā terapeite, pēc tam neiroloģe, kāpēc mainīji profilu?
Sākumā divus gadus strādāju par terapeiti, pēc tam pārkvalificējos par neirologu, jo bija krīzes situācija, slimnīcai vajadzēja neirologu un dakteris Skrodelis mani ātri pārorientēja uz neiroloģiju. Jau 33 gadus esmu ārsts neirologs. Toreiz bija iespējams ātri pārkvalificēties, kursi seši mēneši un strādā. Strādāju kopā ar dakteri Beķeri slimnīcā, kas atradās tagadējā domes ēkā, Beķeris bija nodaļas vadītājs. Tolaik profesionālajā darbā mani ievadīja dakteris Kiršbergs, mācot man veikt lumbālpunkcijas un citus “knifiņus”, varu teikt, ka man bija izdevība strādāt kopā ar Jēkabpils mediķu “veco gvardi”.
Kāda ir Tava darba ikdiena?
Mana ikdiena pārsvarā aizrit slimnīcā, neiroloģijas nodaļā, poliklīnikā pacientu pieņemšanu esmu samazinājusi līdz minimumam. Slimnīcas neiroloģijas nodaļā jau trešo gadu esmu vienīgais ārsts neirologs, visi vecie ārsti ir aizgājuši un jaunie vēl nav atnākuši. Tāpēc patlaban esmu vienīgā, kurai neiroloģijas jomā “jāvelk” šī joma visā slimnīcā – gan neiroloģijas nodaļā, gan reanimācijā, gan uzņemšanā. Paldies kolēģei, kas vēl strādā poliklīnikā. Ir nenormāli daudz darba, fiziski grūti visu paspēt un darba diena ilgst 12 stundas. Turklāt tāda ir katra diena, izņemot sestdienas svētdienas, jo kopš pagājušā gada Jēkabpils slimnīcā brīvdienās darbu sāka mūsu studentes rezidentes, neiroloģes, tika panākts, ka viņas dežūrē nevis Rīgas slimnīcās – Stradiņos vai Gaļezerā, bet Jēkabpilī. Tas zināmā mērā atvieglo dzīvi. Ja brīvdienās ieved pacientu, tad viņš ir profesionāli izmeklēts, un uzsākta adekvāta terapija, atnākot pirmdien uz darbu man jāturpina iesāktais. Es vairāk kā 30 gadus sestdienās braucu uz darbu, tagad, kopš dežūrē rezidentes, brīvdienās uz darbu nebraucu.
Rezidentes, kas strādā brīvdienās, pēc rezidentūras darbu turpinās Jēkabpils slimnīcā kā neiroloģes. Viena no ārstēm darbu sāks vasarā jūlijā, otra nākamgad un vēl viena 2022.gadā.
Es savulaik, kā ārste sāku strādāt pilnu slodzi ātri vien pēc studijām, tagad jaunie noteikumi paredz, ka ārsts pilntiesīgi sāk strādāt, pēc četru gadu rezidentūras. Tad, kad Jēkabpils slimnīcā būs četri ārsti neirologi, šeit varēs atvērt insulta vienību uz pilnu slodzi, ar vienu ārstu neirologu tas nav iespējams.
Ja Jēkabpils slimnīcā nav insulta vienības, kā tiek sniegta palīdzība šīs jomas pacientiem?
Jēkabpils slimnīcā insulta vienība patlaban uz pilnu slodzi nestrādā, bet mums šeit ir visas iespējas izdarīt visu nepieciešamo, ja gadījumā tiek ievests pacients, kas atbilst insulta vienības statusam. Tad mēs viņu trombolizējam un daram visu nepieciešamo, taču pamatā šie pacienti tiek vesti uz slimnīcām, kur ir insulta vienība. Trombolīze – trombu šķīdināšana akūtā stāvoklī, kā pie sirds infarkta, tā arī pie smadzeņu infarkta. Trombolīze ir visefektīvākā metode pie insulta ārstēšanas. Viens ārsts nevar nodrošināt insulta vienības darbu, jo noteikumi paredz, ka ārstam ir jābūt klāt 24 stundas diennaktī. Katru mēnesi vienu trombolīzi veicam. Nereti atved pacientus kļūdaini, feldšeri nepaskatās, neizpēta, nenovērtē situāciju, pieņemot, ka ir cita diagnoze un pacientu atved uz Jēkabpili, reāli tas būtu jāved uz slimnīcu, kur ir insulta vienība. Ja pacientu atved dienas laikā vai brīvdienās, kad ir rezidentes, tad sniedzam adekvātu palīdzību, ja tas ir darbdienu vakaros vai naktī, tad neirologa nav. Mēnesī ir divi trīs gadījumi.
Kāds ir Tavs kolektīvs?
Neiroloģijas nodaļā ar ārstu un virsmāsu esam 14 darbinieki.
Jāteic, ka kolektīvs ir ļoti disciplinēts, atsaucīgs un atbalstošs. Es teiktu – profesionāls.
Strādājam saliedētā komandā, jo ārsts viens neko nevar izdarīt, ja līdzās nav zinošas medicīnas māsas. Varu teikt, ka neiroloģijas nodaļā visi darbinieki strādā ar lielu atbildības sajūtu un ieinteresētību pret katru pacientu. Dažreiz jāizved arī audzinošs darbs pacientam.
Jau ilgus gadus strādājot slimnīcā noteikti ir radušies novērojumi un zināmi secinājumi, kā mainās pacientu profils, diagnozes?
Pacienti un diagnozes nav mainījušās, ir mainījušās mūsu iespējas precīzāk diagnosticēt, kad sāku strādāt CT – datoru nebija, diagnoze bija jānosaka balstoties uz klīniku un sajūtām.
Patlaban ar diagnostikas metodēm mēs daudz ātrāk un precīzāk nosakām diagnozi, arī ārstēšana ir efektīgāka, precīzāka un labāka.
Kā jau minēju, pacienti nav mainījušies, ir mainījušies pacientu piederīgie, kuriem ir daudz pretenziju, ambīciju, liela nepamatota neapmierinātība ar ārstēšanu, ārstiem, viņi nāk ar lielām negācijām, ka viss ir slikti. Piederīgie ir ļoti mainījušies – netic ārstam, netic tam, ko viņš dara, neuzticas, visu apšauba, internetā izlasa visvisādu informāciju, māca ārstus, kas jādara un īstenībā ar savu rīcību traucē strādāt.
Kā izdodas veidot dialogu ar cilvēkiem, kuri nāk ar pretenzijām?
Kādreiz strīdējos, diskutēju, centos pierādīt savu taisnību, tagad vairs to nedaru. Esmu iemācījusies visu uztvert mierīgi, jo šādos gadījumos īstenībā vajag saglabāt mieru, runāt laipni, bet nedaudz uzbrūkoši, tad nemiera cēlāji it kā attopas un nomierinās un saprot, ka viņi neko nesaprot. Arī gadījumos, kad kāds nāk ar ultimātu – vedīsim prom savu tuvinieku, ļauju, sakot – lūdzu ņemiet, vediet, kur vien vēlaties, brīva izvēle, brauciet kaut vai uz Maskavu vai Ameriku. Tad pretenziju cēlāji parasti nomierinās. Nereti saku: Es maizi pelnu ar mēli. Man ir ļoti daudz jārunā. Ja tuviniekiem visu izstāsta, izskaidro, vairākas reizes (!!!) tad arī nav problēmu.
Strādājot garas stundas un ieguldot sevi visu darbā slimnīcā, kur Tu smelies spēku, kā atjauno enerģiju?
Man laikam, kā saka, ir labi gēni. Man patīk strādāt un atpūsties dārzā, pie dabas. Es stādu, audzēju un kopju puķes – eņģeļtaures un šajā nodarbē atgūstu spēkus. Vasarā es izeju ārā un līdz tumsai darbojos dārzā. Strādājot dārzā, nedomāju par darbu, tā es ļoti relaksējos. Citos gadalaikos iespēju robežās kopā ar vīru daudz ceļojam. Diemžēl vismaz piecus gadus man nav bijis normāla atvaļinājuma. Izdodas tikt atvaļinājumā ne ilgāk kā nedēļu, jo nav, kas strādā, kas aizvieto, bet šobrīd es jau redzu gaismu tuneļa galā, ka būs kolēģes, kas strādā un būs iespēja kārtīgi atpūsties. Tomēr četras reizes gadā pa nedēļai izdodas atpūsties, dodoties ceļojumā. Katru reizi cenšamies doties uz kādu jaunu vietu. Man ļoti patīk braukt uz Karību jūras baseina valstīm, katru gadu braucam slēpot uz Alpiem, man varbūt ne tik daudz aizrauj slēpošana, kā kalni, kalnu gaiss, daba, atpūta un iespēja būt kopā ar labiem draugiem, kuri ved mūs atpūsties. Dažreiz braucam kopā ar bērniem uz viņu izvēlētām vietām un tad viņi ir mūsu gidi, tas ir jauki un mīļi. Kaut biežāk tā varētu. Mans sapnis ir rast iespēju un kādreiz aizbraukt uz Jaunzēlandi, Tasmāniju un Iguanas ūdenskritumu Dienvidamerikā.
Patlaban valstī ir ārkārtas stāvoklis saistībā ar koronavīrusa Covid-19 ierobežošanu. Vai tas ir mainījis Tavu darba ikdienu?
Būtiski nav mainījis, es daru savu darbu, protams, saistībā ar Covid-19 ievērojam visas likumdošanā noteiktās prasības un kārtības, jo īpaši uzmanoties un ievērojot visus ierobežojumus uzņemšanas nodaļā. Pagaidām uz vietas Jēkabpils slimnīcā nav bijis neviena gadījuma ar Covid-19.
Pēdējo gadu laikā vairākkārt ir mainījusies slimnīcas vadība, kā vērtē šos pārmaiņu laikus?
Mana attieksme ir neitrāla, jo neatkarīgi no tā, kas ir slimnīcas vadībā, man savs darbs ir jādara pēc labākās sirdsapziņas, kā līdz šim.
Kā ir mainījusies Tava attieksme pret Jēkabpili, dzīvojot šeit 36 gadus?
Pilsēta ir ļoti augusi, kļuvusi daudz labāka, daudz skaistāka, pie daudzkā, kas ir šeit esmu arī pieradusi un varbūt to, kas nav tā kā vajadzētu, vairs neievēroju. Taču zinu skaidri, mēs Jēkabpilī nepaliksim. Esam pieņēmuši lēmumu braukt projām, pagaidām vēl nezinu, kad tas notiks, bet pārcelšanos jau plānojam kaut kad nākotnē – varbūt uz Zaļo zemi.
Paldies par sarunu!
Ņemot vērā pastāvošo epidemioloģisko situāciju un iespējamos epidemioloģiskos riskus, lai samazinātu COVID – 19 infekcijas izplatīšanos un pamatojoties uz Veselības ministrijas 25.03.3020. rīkojumu Nr. 59 “Par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējas situācijas laikā”,
SIA “JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCĀ” AMBULATORAJĀ DAĻĀ (POLIKLĪNIKĀ)
NOTEIKTS
1. Ambulatorajai daļai (poliklīnikai) veselības aprūpes pakalpojumus sniegt tikai pacientiem,kuriem pēc ārsta attālinātas konsultācijas un pēc medicīniskām indikācijām nepieciešama klātienes ārsta apskate, kuru medicīnisku indikāciju dēļ nevar atlikt vai nav iespējams sniegt palīdzību (izrakstīt e-recepti, nozīmēt terapiju) attālinātas konsultācijas ietvaros!
2. Pieraksti uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem netiek veikti, izņemot:
- vakcinācija;
- veselības aprūpes pakalpojumi:
- grūtniecēm;
- “Zaļā koridora” pacientiem;
- onkoloģiskajiem pacientiem;
- HIV/AIDS pacientiem;
- tuberkulozes pacientiem;
- psihiatriska profila pacientiem;
- traumu seku pacientiem;
- veselības aprūpes pakalpojumi mājās;
- pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, kā arī palīdzība pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
- speciālistu konsultācijas pacientiem ar hroniskām saslimšanām (iespēju robežās attālināti);
- speciālistu konsultācijas pacientiem ar hroniskām saslimšanām (iespēju robežās attālināti);
- zobārstniecības pakalpojumi akūtos un neatliekamos gadījumos;
- ambulatorie konsiliji (bez pacienta līdzdalības);
- konsultācijas lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem;
- akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku un/vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
3. Reģistratūras darba laiki:
P. 8:00 – 18:00
O. 8:00 – 18:00
T. 8:00 – 18:00
C. 8:00 – 18:00
P. 8:00 – 18:00
4. ĀRSTU SPECIĀLISTU attālināto konsultāciju pieņemšanas laiki un tālruņi.
Attālinātās konsultācijas ietvaros – ārsts specialists izvērtēs pacientu (tajā skaitā, hronisko pacientu) sūdzības, iespēju robežās sniegs attālinātu konsultāciju par terapiju, izrakstīs e-recepti), kā arī izvērtēs klātienes apmeklējuma akūtu, kura atlikšana var radīt veselības stāvokļa pasliktināšanos vai palielinās komplikāciju riskus (informējot par apmeklējuma datumu un laiku).
| Tālrunis | Pirmdiena | Otrdiena | Trešdiena | Ceturtdiena | Piektdiena | |
| kardiologs Degtjarjovs D. | 62203333 | 12.30–16.30 | ||||
| dermatologs Provais G. | 62203333 | 9.00–12.00 | 12.00–15.00 | |||
| endokrinologs Eglīte A. | 62203333 | 12.00–15.00 | 12.00–15.00 | 12.00–15.00 | 8.00–10.00 | |
| Ginekologs | 65237844 | 8.00–10.00 | 12.00–15.00 | 10.00-12.00 | 15.00–17.00 | 8.00–10.00 |
| nefrologs Bērziņa B. | 62203333 | 13.30–15.00 | ||||
| neirologs Daneviča Z. |
62203333 | 10.00–12.00 | 13.00–15.00 | |||
| neirologs Jaundāldere M. |
62203333 | 9.00–11.00 | 9.00–11.00 | 9.00–11.00 | 9.00–11.00 | 9.00–11.00 |
| psihiatrs Breikšs J. |
62203333 | 9.00–16.00 | 9.00–16.00 | 9.00–12.00 | 9.00–15.00 | |
| otolaringologs Urtāns J. | 68206712 | 9.00–15.00 | 9.00–15.00 | 9.00–15.00 | 9.00–15.00 | 9.00–15.00 |
| pneimonologs Vīksne I. | 65237522 | 8.00–14.00 | 8.00–14.00 | 8.00–14.00 | 8.00–14.00 | 8.00–14.00 |
| bērnu pneimonologs Briška A. |
62203333 | 14.00–16.00 | 13.30–15.00 | |||
| Urologs | 62203333 | 12.00–14.00 | 8.00–9.00 | 16.00–17.00 | 12.00–14.00 | 10.00–12.00 |
Traumatologi pieņem tikai TRAUMU SEKU PACIENTUS, pēcoperācijas pacientus un ne vecākus par 60 gadiem.
Pārsiešanas kabineta darba laiks – darbdienās no pl.8.00-12.00 (tikai pēc pieraksta, un tikai pacientiem, kuriem pārsiešana ir ārsta nozīmēta).
5. Netiek pieņemti:
- pacienti, kas pēdējo 14 dienu laikā atgriezušies no ārvalstīm;
- pacienti ar augšējo elpceļu infekcijas pazīmēm;
- pacienti, kuriem jāatrodas pašizolācijā vai karantīnā;
- pacienti, kuriem ir bijis kontakts ar personu, kas pēdējo 14 dienu laikā atgriezusies no ārvalstīm vai ir ar augšējo elpceļu infekcijas pazīmēm.
Pacienti paraksta apliecinājumu, ka viņi neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem punktiem.
Kontakti
Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv
A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201
