TIKS PĀRREĢISTRĒTI ĢIMENES ĀRSTA VALĒRIJA BOLOTOVA PACIENTI

med-1200x623.jpg

27/02/2019 JAUNUMI

Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļa informē, ka no 2019. gada 1. aprīļa tiks izbeigtas līgumattiecības ar ģimenes ārstu Valēriju Bolotovu un viņa praksē reģistrētie pacienti atreģistrēti.

Atreģistrētie pacienti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ārsta darbības pamatteritorijā – Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagastā, tiks pārreģistrēti pie ģimenes ārstiem, kas ir līgumattiecības izbeigušā ārsta darbības pamatteritorijas pārņēmēji, t.i.,

Ābeļu pagasta pacienti – pie Ināras Antonovas tālr. 65238992, 26558584
Dignājas pagasta pacienti – pie Anitas Eglītes tālr. 22460920 un
Dunavas pagasta pacienti – pie Ivara Eiduka tālr. 65228176

Pārējie atreģistrētie pacienti aicināti reģistrēties pie ģimenes ārsta, kura darbības pamatteritorijā atrodas personas dzīvesvieta.

Vienoties par reģistrāciju var arī ar citu ģimenes ārstu, kuram ir līgums ar valsti par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Saraksts pieejams Nacionālā veselības dienesta mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi – Ģimenes ārsti – Ģimenes ārsti atbilstoši teritorijām.

Jautājumu gadījumā sazinieties ar Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļu, tālr. 63027249, e-pasta adrese: zemgale@vmnvd.gov.lv


notikums-Medium.jpg

19/02/2019 JAUNUMI

02/03/2019, plkst. 11:00-12:30 Jēkabpils Tautas namā notiks sabiedrības izglītošanas pasākums par faktoriem, kas var veicināt osteoporozes attīstību, tās profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Interaktīvajā lekcijā piedalīsies vadošie eksperti osteoporozes jomā Latvijā.

Osteoporoze ir hroniska un progresējoša kaulu slimība, kurai raksturīgs pazemināts kaulu blīvums. Ja šī slimība netiek savlaicīgi atklāta un ārstēta, nelielas traumas rezultātā var notikt kaulu lūzums. Pasaulē katrai trešajai sievietei pēc 50 gadu vecuma var attīstīties kaulu lūzums osteoporozes rezultātā! Osteoporoze ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti: kaulu lūzumi, darbaspēju un pašaprūpes spēju zudums un hroniskas sāpes izraisa fiziskā un psiholoģiskā pašvērtējuma pazemināšanos, tāpēc ir būtiski savlaicīgi atpazīt un diagnosticēt osteoporozi.


DALĪBNIEKI

  • Dr. INGVARS RASA, sertificēts endokrinologs, Latvijas osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents
  • Dr. MAIJA MUKĀNE, sertificēta endokrinoloģe un interniste, LOKMSA valdes locekle
  • Sertificēts fizioterapeits IVARS PORIETIS, SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’


PROGRAMMĀ

Izglītojošas lekcijas un diskusijas par osteoporozi un citām kaulu slimībām, kā arī par kaulu veselības profilaksi

11:00-11:05 SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’ valdes locekle INNA BUDOVSKA

  • Atklāšana


11:05-11:30 Dr. INGVARS RASA

  • Osteoporozes aktualitātes Latvijā
  • Osteoprozes riska faktori. Kādos gadījumos un kadā vecumā jānosaka kaulu blīvums


11:30-12:00 Dr. MAIJA MUKĀNE

  • Kalcija un vitamīna D nozīme osteoporozes profilaksē un ārstēšanā
  • Kā neapjukt aptiekā, kur plauktos rindojas tik daudz un dažādi kalcija un D vitamīna preparāti, kā arī citi medikamenti un uztura bagātinātāji “stipriem kauliem;”

Atbildes uz aktuāliem jautājumiem, piemēram, vai visu nosaka tikai devas lielums?
Vai ir labāks austeru, haizivju, olu čaumalu vai cits kalcijs?
Un vai tiešām D vitamīns ir jālieto pilnīgi visiem?

12:00-12:30 Sertificēts fizioterapeits IVARS PORIETIS

  • Vingrojumu un fizisko aktivitāšu demonstrējumi
  • Rehabilitācijas svarīgums kaulu veselības profilaksē

 

 

 

Diskusijas un jautājumi.
Visi interesenti ir aicināti piedalīties bez iepriekšējās pierakstīšanās!

Pasākumu atbalsta:
SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’
SIA ‘Osteomed’
Jēkabpils pilsētas dome

 

 


IMG_3404.jpg

08/02/2019 JAUNUMI

Donorus vienu reizi nedēļā Jēkabpils poliklīnikā Asins sagatavošanas nodaļas telpās turpina pieņemt Valsts asinsdonoru centra (VADC) Latgales filiāles izbraukumu brigāde.

2019.gada martā asins donori tiek pieņemti katru pirmdienu no plkst. 09.00 līdz 13.00.

2019.gada janvārī asinis ziedojuši 119 donori, kas vidēji ir aptuveni 24 donori katru nedēļu. Diemžēl ar to nav gana, lai nodrošinātu slimnīcas pieprasījumus pēc asins komponentiem pacientu ārstēšanai.

2018. gadā Jēkabpils Asins sagatavošanas nodaļā asinis ziedotas 1177 reižu, kas ir aptuveni 2,3% no kopējā donāciju skaita valstī – 52001 reizes. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn donoru skaits valstī palielinājies, neliels donoru dinamikas kāpums bija jūtams arī Jēkabpilī. Vairāk nekā puse, 53,47%, no kopējā donoru skaita Latvijā ir sievietes, bet 46,53% vīrieši. Donora vidējais vecums ir 36,9 gadi, bet pirmo reizi persona Latvijā asinis dodas ziedot vidēji 29,8 gadu vecumā.

Asinis ziedot vari, ja:

• Esi 18 – 65 gadus jauns
• Sver ne mazāk par 50 kg
• Dienā pirms asins nodošanas neesi lietojis alkoholu
• Esi paēdis, izgulējies, atpūties, jūties labi
• Esi vesels un pēdējā laikā neesi slimojis
• Pirms tam esi lietojis veselīgu uzturu un daudz šķidruma
• Neesi nodevis asinis vismaz 9 nedēļas, un 12 mēnešu periodā to jau neesi darījis 4 reizes (attiecas uz sievietēm) vai 6 reizes (attiecas uz vīriešiem, pie kam pēc 6. reizes vīriešiem jāievēro 3 mēnešu pārtraukums).

Ieteikumi pirms asins ziedošanas:

• 3 – 4 stundas pirms procedūras iesaka vieglu ēdienreizi un papildu šķidruma uzņemšanu (jāizdzer apmēram četras glāzes ūdens vai sulu u.c.). Tukšā dūšā asinis ziedot nedrīkst!
• Vismaz 2-3 stundas pirms procedūras nedrīkst smēķēt, jo Tev būs labāka pašsajūta procedūras laikā un pēc tās, kā arī būs kvalitatīvāki asins komponenti. Smēķētājiem skābekļa līmenis asinīs samazinās par 15%. Tas atsaucas uz visu organisma vielmaiņu un asins kvalitāti.

Ieteikumi pēc asins ziedošanas:

• Sterilo pārsēju jātur uz rokas vismaz 2 – 3 stundas, lai nerastos zemādas asins izplūdums vai iekaisums, ko var izraisīt apkārtējā vidē esošie putekļi un mikroorganismi. Vēnas punkcijas vietu nedrīkst mērcēt un sasmērēt. Pārsēju nedrīkst atslābināt vai savilkt, ja nepieciešams jauns pārsējs, jālieto tīru marles saiti.
• Jāatpūšas ne mazāk kā 15 minūtes.
• Divas stundas nav vēlams vadīt transporta līdzekli.
• Nenest somu uz rokas, no kuras tika ņemtas asinis.
• Nevajag strādāt smagu fizisku darbu, netrenēties, neskriet, nenest smagus priekšmetus, nepeldēties un nesauļoties.
• Vismaz 12 stundas pēc asins ziedošanas nedrīkst strādāt paaugstinātas bīstamības darbus: pārvadāt pasažierus, vadīt lidmašīnu, vilcienu, strādāt augstumā u.c.


DSC06502_2.jpg

06/02/2019 JAUNUMI

Saskaņā ar iedzīvotāju balsojumu mēneša ārsta titulu ieguvusi ginekoloģe dr. Ērika Urtāne. Aicinājām viņu uz sarunu par ārsta profesiju un misiju.

Kādam ir jābūt ārstam?

– Manuprāt, ārstam ir jābūt gudram. Tādi arī mēs savu iespēju robežās cenšamies būt. Mediķa izglītība ir dārga. Jāmācās visu dzīvi. Vieni 3 dienu praktiskās apmācības kursi maksā vismaz 1500 euro plus ceļa izmaksas un dzīvošana, ko jāapmaksā pašam no savas algas, jo ne valsts, ne slimnīca tik dārgus kursus neapmaksā. Kursos mācamies operēt, ir pieejamas moderni aprīkotas telpas, jaunākie instrumenti. Latvijā šādi kursi notiek reti, pārsvarā tie ir ārzemēs. Pagājušajā gadā biju trīs dienu IRCAD kursos Francijā, Strasbūrā, kur profesionāli ļoti daudz ieguvu, jo bija iespēja operēt kopā ar izciliem profesoriem. Lai arī šādi kursi izmaksā dārgi, ieguvums ir nenovērtējams. Tātad ārstam svarīgi būt gudram, sekot līdzi visam jaunajam nozarē.

Jābūt empātiskam, bet tajā pašā laikā mēs nevaram būt pārāk emocionāli. Mums jābūt intelektuāliem un jāseko līdzi jaunumiem ne tikai profesijā, bet arī norisēs sabiedrībā, kultūrā, jārod iespēja ceļot.

Ārstam jāmācās arī psiholoģija, un to bieži apgūstam dzīves laikā, jo ir jāprot veidot saruna ar pacientu. Ārstam jāprot rast balanss starp darbu, pašizglītību un ģimeni. Ja to nespēj, ārsts izdeg un zūd interese par darbu.

Runājot par izdegšanu, ārstu profesija šajā ziņā ir saraksta augšgalā. Kādi faktori, jūsuprāt, veicina izdegšanu un, kā no tās izvairīties?

– Cilvēks izdeg, ja pārstrādājas, jo mediķa darbā ir ne tikai fiziska, bet arī emocionāla slodze. Ja nav pietiekami daudz laika sevi atkal uzlādēt. Piemēram, sportot, būt pie dabas,lasīt grāmatas, būt kopā ar ģimeni, draugiem. Strādājot ambulatori, nav nakts dežūru, brīvdienās un svētkos vari būt kopā ar ģimeni. Taču, ja tev ir darbs stacionārā, dežūras ir neizbēgama lieta un noteikti tās iekritīs arī brīvdienās un svētkos – Ziemassvētkos, Jaunajā gadā, Līgo vakarā, sestdienās, svētdienās utt. Tev brīvo dienu ir ļoti, ļoti maz un tas arī cilvēku sadedzina. Bieži vien nepietiek personāla, nepietiek instrumentu, trūkst anesteziologu, un rezultātā tas viss nogurdina.

Kā nonācāt medicīnā? Vai esat no mediķu ģimenes?

– Neesmu no mediķu ģimenes. Bērnībā gribēju kļūt par ārstu, jo biju slimīgs bērns un man mediķi likās īpaši, cilvēki, kas dara labu darbu, palīdz citiem. Vidusskolā domas mainījās un nolēmu, ka mācīšos ekonomistos, strādāšu banku sfērā, jo tur, manuprāt, var labi nopelnīt, viss ir sakārtots, valda stabilitāte. Taču sapratu, ka nevēlos visu savu dzīvi pavadīt birojā pie datora un papīriem. Pēc vidusskolas iesniedzu dokumentus Rīgas Stradiņa universitātē uz sociālajiem psihologiem, bet, kamēr es gāju sagatavošanas kursos un liku eksāmenus, es redzēju no malas topošos medicīnas studentus, kas izskatījās ļoti radoši, interesanti, man likās, ka tas varētu būt kaut kas priekš manis. Man ļoti patika studijas, man patīk mans darbs, un es ne brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli. Ginekologa darbs ir ļoti daudzveidīgs – mēs varam strādāt stacionārā, operēt, varam pieņemt ambulatori, varam veikt ultrasonogrāfijas, varam pieņemt dzemdības.

Kas ir vislielākais gandarījums jūsu darbā?

– Vislielākais gandarījums ir dzemdniecībā – kad piedzimst mazulis un viss ir kārtībā gan ar bērniņu, gan ar mammu! Arī ginekoloģijā ir daudz situāciju, kas sniedz gandarījumu un prieku. Piemēram, izoperējot sievieti, vai medikamentozi palīdzot tikt pie bērniņa. Tāpat arī gandarījums ir par akūtām situācijām, kad jāglābj dzīvība un ir pozitīvs rezultāts.

Jēkabpils slimnīcas ginekoloģijas nodaļas māsiņas ir ļoti jaukas, un viņas cenšas ne tikai labi izdarīt savu darbu, bet arī aprunāties ar katru pacienti, uzklausīt. Līdzās palīdzībai, ko sniedz operācijas, medikamentozā ārstēšana, ļoti svarīga ir komunikācija, sarunas, cilvēciskā saskarsme. Visu cieņu māsiņām un liels viņām paldies!

Pastāstiet par darbu Jēkabpilī! Kas ir jauns jūsu nodaļā, kādi ir sasniegumi, ar ko jūs, kā speciālists, lepojaties?

– Šī gada darbu kalendārā esmu iezīmējusi vēlmi kļūt par ekspertu ultrasonogrāfijā, pie kā šobrīd strādāju. Esmu kļuvusi par sertificētu kolposkopijas speciālistu.

Viens no jaunumiem ultrasonogrāfijas kabinetā ir 3D zonde, kas dod iespēju labāk vizualizēt dažādas pataloģijas vēl pirms mazuļa dzimšanas. Mums ir augstas klases ultrasonogrāfijas aparāts gan ginekoloģiskajiem, gan augļu izmeklējumiem.

Operāciju blokā turpinām papildināt laparaskopisko instrumentu klāstu un kuros apgūstam jaunas operatīvās tehnikas, pilnveidojamies. Dzemdību nodaļā papildus klasiskajai augļa KTG (augļa sirds toņu pieraksts) izmeklēšanai, ir iespējama STAN (augļa sirds elektrokardiogrāfiskā analīze, miometrija išēmijas diagnostika) metode, ar kuras palīdzību varam padziļināti novērtēt augļa stāvokli dzemdībās, ja tas ir nepieciešams. Priecājos, ka mūsu slimnīcas kolektīvam pievienojušies jaunie kolēģi – dermatologs, kardiologs, paliatīvās aprūpes ārsts!


flu.jpg

24/01/2019 JAUNUMI

Pagājušajā nedēļā Latvijā tika izsludināta gripas epidēmija, jo Valmierā saslimušo skaits pārsniedza epidēmijas slieksni. Tikmēr Jēkabpilī saslimušo ar gripu pagaidām nav daudz un epidēmijas slieksnis nav pārsniegts.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” ārste, infektoloģe Rita Zdūne sacīja, ka Jēkabpilī pirmie ar gripu saslimušie tika reģistrēti decembrī un arī janvārī tiek reģistrēti arvien jauni gadījumi, taču kopējais pacientu skaits pagaidām nav liels.

Jēkabpilī, tāpat kā citviet valstī, cirkulē A tipa gripas vīruss ar H1N1 apakštipu, kas ir agresīvāks nekā B tipa. Proti, sākas straujāk, norit smagāk, ar daudz augstāku temperatūru un lielākām iespējamām komplikācijām. Patlaban Jēkabpils slimnīcas infekciju nodaļā ārstējas vairāki pieaugušie ar gripas izraisītajām komplikācijām, bērniem nevienā no saslimšanas gadījumiem ar gripu nav bijušas komplikācijas.

Rita Zdūne norāda, ka gripas epidēmijas laikā iedzīvotājiem jāievēro piesardzība, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, savukārt saslimšanas gadījumā primāri jāvēršas pie ģimenes ārsta. Profilakses nolūkos, dodoties ārā, jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, bieži jāmazgā rokas, jāizvairās atrasties telpās, kur pulcējas liels skaits cilvēku. Ja zināms, ka telpā atrodas saslimušais, jāuzturas vismaz viena metra attālumā no personas ar gripas simptomiem. Ja cilvēks ir slims ar gripu, viņš vismaz piecas līdz septiņas dienas ir infekcijas avots. Tāpat arī bieža roku mazgāšana vai dezinficēšana palīdzēs izsargāties no vīrusiem. Bieži vīrusi izplatās, ja persona aizskar kaut ko, kas satur izraisītājus, un pēc tam pieskaras sava vai citas personas, piemērām, bērna acīm, degunam vai mutei. Kā ziņots, efektīvākā profilakse ir vakcinācija.

Gripas pazīmes ir ļoti akūts slimības sākums – strauji, ar drebuļiem paaugstinās ķermeņa temperatūra līdz 38°C – 40°C, stipras galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes, kasīšanās sajūta rīklē, sauss kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.

Ja cilvēkam parādās gripai līdzīgie simptomi, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu. Slimniekam jāpaliek mājās un jāizolējas atsevišķā istabā, ja tas nav iespējams, slimnieka gultu jānorobežo ar vismaz 1,5 metru augstu aizslietni. Rūpīgi jāvēdina telpas. Slimniekam jālieto atsevišķus traukus un higiēnas piederumus. Deguna šņaukšanai jāizmanto vienreizlietojams mutautiņš jeb salvetes, kas pēc lietošanas jāiznīcina. Visiem jārūpējas par roku tīrību, ja rokas nav iespējams mazgāt zem krāna ūdens, tās jātīra ar mitrām salvetēm, salvetes pēc lietošanas jāizmet. Jādzer daudz šķidruma – tējas, dabīgas sulas, minerālūdens. Medikamentu lietošanu jāsaskaņo ar ārstu.

Epidemiologi norāda, ka šīs nedēļas aukstums gripas cirkulāciju neietekmēs, jo vīrusam “patīk” zemas gaisa temperatūras. Tā laboratorijā audu kultūrās tas dzīvojot -96°C grādos. Saslimstot ar gripu, galvenais – pēc iespējas ātrāk sākt lietot recepšu pretvīrusa zāles, kuras izraksta ģimenes ārsts.


1-1200x800.jpg

24/01/2019 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Dzemdību nodaļa piedāvā topošajām māmiņām, grūtniecēm plašu pakalpojumu klāstu, kas ārpus Rīgas pieejams Jēkabpilī, bet nav pieejams citās mūsu reģiona slimnīcās.

Plašāk par šo piedāvājumu uzzināsim sarunā ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekli Innu Budovsku un galveno vecmāti Agitu Ciemiņu.

– Pastāstiet, ko savām klientēm piedāvā Jēkabpils slimnīcas dzemdību nodaļa?

Inna Budovska: SIA “Jēkabpils reģionālajā slimnīcā” speciālisti ir pieejami visu diennakti un visas septiņas dienas nedēļā, to nosaka reģionālās slimnīcas statuss. Slimnīcā dežūrē plaša profila speciālisti: ginekoloģi, neonatologi – speciālisti, kuri ārstē jaundzimušos bērnus līdz viena mēneša vecumam, anesteziologi, kā arī vecmātes, māsas un māsu palīgi.

Jēkabpils slimnīca nodrošina perinatālās aprūpes centra specializēto palīdzību. Visā pasaulē katru gadu priekšlaikus piedzimst līdz 10% no visiem jaundzimušajiem. Gan priekšlaikus dzimušie bērni, gan jaundzimušie pēc smagām dzemdībām un dažādām saslimšanām nonāk jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās, kurām ir jānodrošina ar atbilstošu personālu un atbilstošu infrastruktūru bērnu dzīvības funkciju glābšanai.

Latvijā vēsturiski ir izveidojušies trīs reģionālie perinatālās aprūpes centri (PAC), kas nodarbojas ar priekšlaikus un smagi dzimušo jaundzimušo aprūpi. Viens no šiem centriem atrodas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Centrs nodrošina neatliekamo palīdzību jaundzimušajiem visā Austrumlatvijas reģionā.

Jēkabpils slimnīcas Dzemdību nodaļa piedāvā iespēju noslēgt līgumu ar ārstu vai vecmāti. Šis pakalpojums sniedz iespēju vienoties ar konkrētu speciālistu par dzemdību palīdzību. Kad grūtniece atbrauc uz dzemdībām, speciālists, ar kuru tika noslēgts līgums, tiek izsaukts.

Jēkabpils Dzemdību nodaļā ir iespēja veikt augļa izmeklēšanu ar dopleru: augļa asinsvadu ultrasonogrāfijas izmeklējums, ko parasti veic 2. – 3. trimestrī, novērtējot augļa asinsvadus un placentas
stāvokli. Šo izmeklējumu veic gadījumos, ja auglim ir skābekļa trūkums, ja parastajā ultrasonogrāfijā auglim konstatē asins apgādes traucējumus, nepareizussirds toņus, ja auglis ir par mazu un neatbilst grūtniecības laikam, ja ir placentas nepietiekamība, ja mātei ir hroniskas saslimšanas – cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, nieru problēmas u.c.
Dzemdību nodaļā ir pieejamas jaunākās paaudzes ultrasonogrāfijas ierīces, kuras dod iespēju veikt precīzus izmeklējumus. Šeit ir sešas plašas ģimenes palātas, kur tētis var kopā ar jauno māmiņu un jaundzimušo pavadīt bērna pirmās dienas.

Jēkabpils reģionālā slimnīca aicina pie sevis grūtnieces arī no plašāka reģiona. Slimnīcas personāls šajā svarīgajā dzīves mirklī parūpēsies ne tikai par jaundzimušo, bet arī par māmiņu. Nav nepieciešams zvanīt uz slimnīcu un sarunāt dzemdības iepriekš. Jebkurai dzemdētājai, kas atbrauc uz slimnīcu, tiek sniegta palīdzība un ir pieejams viss plašais pakalpojumu klāsts. Taču visas potenciālās klientes tiek aicinātas iepriekš atbraukt un apskatīt nodaļu, iepazīt personālu.

Tāpat aicinām topošās māmiņas apmeklēt „ Māmiņu skolas” nodarbības, kuras notiek katru ceturtdienu plkst. 14.00 Dzemdību nodaļas telpās. Bez iepriekšējā pieraksta! Maksa par vienu nodarbību – 4 €. Šīs skoliņas apmeklēšana vēlama, sākot ar 32. grūtniecības nedēļu.

– Kāds ir Jēkabpils dzemdību nodaļas kolektīvs un tā darbinieku pieredze?

Inna Budovska: Nodaļā strādā 10 vecmātes, trīs bērnu aprūpes māsa, pieci ārsti-ginekologi un četri ārsti-neonatologi. Visi speciālisti ir sertificēti. Būtiski ir tas, ka nodaļā strādā gan speciālisti ar milzīgu pieredzi, gan arī jaunie speciālisti, kuri ir apguvuši vismodernākās metodes un turpina gūt jaunas zināšanas.

Galvenā vecmāte Agita Ciemiņa stāsta: “Dzemdību process nav mainījies. Kā dzemdēja pirms gadu desmitiem un simtiem, tā tas kopumā notiek arī šodien. Bet būtiski ir mainījusies slimo un neiznēsāto bērniņu aprūpe. Šeit ir svarīgi sekot līdzi visām modernajām tendencēm un apgūt jaunās tehnoloģijas un metodes”.

– Kāda ir dzimstības statistika un tendences?

Inna Budovska: Dzimstības statistika ir lejupejoša: 2016 .gadā – 708 jaundzimušie; 2017.gadā – 720 jaundzimušie; 2018.gadā – 577 jaundzimušie.
Kā redzat, dzimstības samazinās. Kritums ir būtisks un vienīgais skaidrojums ir demogrāfiskā krīze.

Agita Ciemiņa: “Šī demogrāfiskā problēma ir problēma valsts līmenī. Jaunie vecāki baidās, ka nespēs izaudzināt bērnus un dzimstība krītas.”

– Pastāstiet par Jēkabpils slimnīcas Dzemdību nodaļas nākotnes plāniem?

Inna Budovska: Jēkabpils reģionālās slimnīcas dzemdību nodaļā tuvākajā laikā būs pieejama epidurālā anestēzija. Tas būs maksas pakalpojums. Tāpat arī plānota jaunu speciālistu piesaiste. Šobrīd mēs gaidām divas jaunas vecmātes, kuras drīzumā pabeigs studijas un nāks strādāt uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Tiek strādāts arī pie sertificētu ārstu un ārstu-rezidentu piesaistes. Plānojam arī jaunu pakalpojumu – grūtnieču vingrošanu. Tas būs pieejams jau tuvākajā laikā. Šo pakalpojumu grūtnieces varēs izmantot, sākot ar 16. grūtniecības nedēļu. Lai grūtniece nodarbotos ar vingrošanu, jāsaņem ārsta atļauja.


IMG-20190123-WA0000.jpg

23/01/2019 JAUNUMI

Paldies Aizkraukles novada vidusskolas skolotājām un pārējām darbiniecēm par Jūsu jaukajiem rokdarbiem!

Mēs ļoti augsti novērtējam Jūsu palīdzību!

Paldies!


sand.jpg

02/01/2019 JAUNUMI

VALSTS VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA

Ņemot vērā, ka turpinās darbs pie datubāzes izveides un valsts veselības apdrošināšanas informācijas atspoguļošanas E-veselības sistēmā, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no 1. janvāra ārstniecības iestādes var turpināt ievērot līdzšinējo kārtību valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā – nešķirojot pacientus atbilstoši apdrošināšanas statusam.
Šāda kārtība ir noteikta, lai aprakstītajā situācijā pacientiem netiktu ierobežotas tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un kompensējamos medikamentus.

E-NOSŪTĪJUMI

Saistībā ar to, ka no 2019. gada janvāra Latvijā paredzēts uzsākt elektronisko jeb e-nosūtījumu izmantošanu, Nacionālais veselības dienests (NVD) jau publiski informējis, ka šobrīd tiek turpināts intensīvs darbs pie e-nosūtījuma funkcionalitātes pilnveides. Jau šobrīd e-nosūtījumā iestrādāta daļa uzlabojumu, kurus identificējuši un norādījuši ārējo sistēmu izstrādātāji, integratori un ārstniecības speciālisti. Ņemti vērā arī speciālistu ieteikumi e-nosūtījuma dizaina un lietojamības jomā.
Jānorāda, ka e-nosūtījuma pakalpojums sastāv no trīs daļām – e-nosūtījuma (lai ārsts pacientu varētu nosūtīt uz medicīnisku konsultāciju vai izmeklējumu), pieraksta (lai e-nosūtījumu varētu izpildīt konkrētā ārstniecības iestāde) un nosūtījuma rezultāta (varēs apskatīt pats pacients un ārstniecības procesā iesaistītās personas). NVD jau iepriekš norādījis, ka sarežģīta pakalpojuma ieviešanā paiet zināms pilnveides laiks, iekams pakalpojums kļūst ērts ikdienas lietošanā.
Tādēļ, ja pēc šī gada 1. janvāra e-nosūtījuma izveidošana nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ, ārstniecības personai tāpat kā līdz šim būs tiesības nosūtījumu noformēt papīra formā. Līdzīgs process savulaik noritēja, ieviešot arī e-recepti un e-darbnespējas lapu, kad, ņemot vērā ārstu un farmaceitu ieteikumus, abi pakalpojumi tika pakāpeniski uzlaboti.


palia-1200x799.jpg

20/12/2018 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” no 1.novembra tiek piedāvāts jauns pakalpojums – paliatīvā aprūpe. To veic sertificēta ārste Jeļena Buceniece. Šāds pakalpojums, ko sniedz sertificēts paliatīvās aprūpes speciālists pagaidām ārpus Rīgas Latgales reģionā ir vienīgais, citviet ārstniecības iestādēs tiek piedāvātas īslaicīgās sociālās aprūpes gultas.

Jeļena Buceniece stāsta, ka Jēkabpils slimnīcā uroloģijas un ginekoloģijas nodaļās kopējās palātās ir izvietotas desmit paliatīvās aprūpes pacientu gultas un palīdzība tiek sniegta jau pirmajiem pieciem pacientiem. Paliatīvā aprūpe tiek piedāvāta cilvēkiem, kuriem konstatēta onkoloģiskās saslimšanas ceturtā stadija, kas nozīmē, ka pacients ir nedziedināmi slims, bet viņam var atvieglot un uzlabot dzīves apstākļus. Jeļena Buceniece teic, ka ne vienmēr pacienti, kuri nonāk paliatīvajā aprūpē ir guļoši, tāpēc ir svarīgi tos neizolēt, jo atrašanās kopīgā palātā un kontakts ar citiem cilvēkiem uzlabo noskaņojumu.

Jeļena Buceniece pieņem pacientus arī poliklīnikā, 415.kabinetā katru trešdienu no pulksten 14.00-17.00. Pierakstīties var, zvanot pa tālruni: 62203333 vai arī poliklīnikas reģistratūrā. Līdzi nepieciešams ņemt nosūtījumu no ģimenes ārsta un iepriekš veikto izmeklējumu un stacionēšanas rezultātus, it īpaši onkologa slēdzienu.

SIA “Jēkabpils slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš teic, ka šī pakalpojuma piedāvāšana Jēkabpils slimnīcā ir liels pluss pakalpojumu sniegšanā pacientiem. “Visu noteic cilvēciskais faktors. Uz Jēkabpils slimnīcu atnāca strādāt sertificēts paliatīvās aprūpes speciālists un radās iespēja ieviest šo pakalpojumu,” saka Gvido Liepiņš.

Viņš atzīmē, ka slimnīcai šī pakalpojuma ieviešana papildus finansējumu neprasa, toties ir liels pluss pacientiem, kuriem nepieciešams šāds pakalpojums. Tie nepieciešamo aprūpi saņem līdzās dzīvesvietai un netiek uz ilgāku laiku šķirti no tuviniekiem, aprūpe norit sadarbībā ar ģimenes ārstu, jo pacienti visu laiku neuzturas slimnīcā, bet saņem ieteiktos medikamentus arī mājas apstākļos.

Paliatīvā aprūpe ir aktīva, visaptveroša to pacientu aprūpe, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, un kurā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību un nodrošina pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – gan mājās, gan slimnīcā, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Pakalpojuma saņemšanas soļi:
• Pacients ar iepriekš veikto izmeklējumu un stacionēšanas rezultātiem, it īpaši onkologa slēdzienu, vēršas pie ģimenes ārsta.
• Ar ģimenes ārsta nosūtījumu pacients pierakstās pie paliatīvās aprūpes speciālista pa tālr. 62203333 vai poliklīnikas reģistratūrā.
• Pacients var saņemt pakalpojumu katru trešdienu no plkst. 14:00 līdz 17:00.


Kontakti

Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv

A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201