Ikviens vecāks vēlas, lai bērns augtu vesels un laimīgs, bet, ja noticis negadījums vai radusies problēma un nepieciešama mediķu palīdzība, ir svarīgi to saņemt pēc iespējas ātrāk un profesionālā līmenī. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” mediķu palīdzību var saņemt plašā spektrā un ik pa laikam tiek piedāvāti arvien jauni pakalpojumi. Jau vairākus mēnešus ir pieejams bērnu ķirurgs, kas pieņem mazos pacientus un konsultē vecākus. Uz sarunu aicinājām bērnu ķirurģi Janu Protasu.

• Kas ir bērnu ķirurgs?

J.P.: Ārsts, kas darbojas ar ķirurģisko slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu pacientiem no dzimšanas līdz pieaugošo vecuma sasniegšanai, kas Latvijā atbilst 18 gadiem.

• Kad un kādos gadījumos bērniem ir vēlams apmeklēt ķirurgu, kad bērns pie ķirurga jāaizved pirmo reizi?

J.P.: Lai gan pie bērnu ķirurga nav obligāti nepieciešams nosūtījums, lielākoties pie bērnu ķirurga nosūta ārsts, bieži ģimenes ārsts, jo labi pārzina ķirurģiskās pataloģijas. Pie ķirurga nāk arī vecāki, kas vēlas pārliecināties vai bērnam nav kādas iedzimtas/ iegūtas vainas, vai bērns attīstās atbilstoši vecumam, vai kaut kas, ko vecāki novērojuši, atbilst normai vai nē u.t.t. Daudzas no šādām nobīdēm var vērot jau zīdaiņa vecumā, kad arī vecāki/ ģimenes ārsts bieži vien izvēlas ar mazuli apmeklēt ķirurgu. Tāpat bērnu ķirurga palīdzību var meklēt, ja bērnam nepieciešama ķirurģiska uzraudzība pēc operācijām, slimībām, piem. rentgena kontroles, brūču pārsiešanas u.c.  Atsevišķas izglītības iestādes arī prasa izietu bērna veselības pārbaudi iestājoties, t.s. arī ķirurga apmeklējumu. Bērnu ķirurga apmeklējums nevienā vecumā nav obligāti nepieciešams, apmeklējumam vairāk būtu jāizriet no bērna vai vecāku sūdzībām, novērojumiem un ārstu rekomendācijām.

• Vai jāpievērš uzmanība, ja bērns sūdzas par sāpēm vēderā?

J.P.: Pavisam noteikti, ja bērnam ir sūdzības, ir jāmeklē iemesls. Iemesli var būt visdažādākie – gan aizcietējumi un vēdera pūšanās, gan dažādas ar uzturu saistītas problēmas, gan arī nopietnākas kaites. Svarīgi arī, vai sāpēm vēderā ir citas pavadošas sūdzības –  piemēram, izmainīta, apgrūtināta vēdera izeja u.c. Ne vienmēr ķirurgs būtu pirmais speciālists, ar ko sākt, visbiežāk sākumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta vai pediatra, kas kā profesionālis izvērtēs, vai sūdzības varētu atbilst ķirurģiskai saslimšanai, vai bērnam tomēr būtu sākumā nepieciešams, piemēram, gastroenterologa apmeklējums, ultrasonogrāfijas izmeklējums u.c. Runājot par sāpēm vēderā, bērnu ķirurgs biežāk iesaistās mazu bērnu aprūpē vai akūtās situācijās.

• Kas jāņem vērā pārtinot zīdaini?

J.P.: No ķirurga skatu punkta galvenais, lai pārtinamais galdiņš ir drošs. Ja ir augsts, tad noteikti jābūt nostiprinātam, lai bērniņš nevarētu nokrist, mazi bērni ir daudz aktīvāki, kā varētu šķist. Nereti nāk vecāki ar bērniņu, kas nokritis no pārtinamā galdiņa, guvis galvaskausa lūzumu, un tas bijis tikai pāris sekunžu neskatīšanās dēļ.

• Vai galvas traumas vienmēr ir bīstamas?

J.P.: Pret galvas traumām vienmēr jāizturas ļoti uzmanīgi. Lai gan smagas ir neliela daļa no visām galvas traumām un bieži vien jau pirmo 6-8 stundu laikā ārstam ir skaidrs, vai ir nepieciešams veikt papildus izmeklēšanu, piemēram, datortomogrāfiju,  lai konstatētu saasiņojumus, lūzumus, pēc visām galvas traumām rekomendēts miera un novērošanas periods, jo galvas traumas var izpausties arī vairākas dienas pēc notikuma.

• Vai traumas atkarīgas no sezonas?

J.P.: Pavisam noteikti. Vasarā galvenais traumu iemesls ir elektroskūteri, batuti, ziemā noteikti ragaviņas. Noteikti traumu iemesls ir arī sporta aktivitātes, kā arī ikdienas situācijas, kritieni. Sarežģītus lūzumus ārstēs bērnu traumatologi, iespējams, būs nepieciešama operācija, savukārt bērnu ķirurgs ikdienā darbojās ar vienkāršiem lūzumiem, kam iespējams vajag mazināt dislokāciju jeb veikt repozīciju, sastiepumiem, brūcēm, vēdera dobuma vai krūškurvja orgānu sasitumiem.

• Dažādi sadzīves priekšmeti – baterijas, monētas, polietilēns… ar ko tās bīstamas?
  

J.P.: No ķirurga viedokļa vissliktākais priekšmets bērniem ir magnēti. Šis jautājums pēdējos gados ir arī aktualizēts, nu jau vecāki pievērš lielāku uzmanību. Magnēti ir bīstami ar to, ka, ja apēd vairākus, zarnās tie var savienoties katrs savā zarnas pusē, to saspiežot, kā rezultātā bērns gūst zarnas perforāciju jeb plīsumu. Ilgstoši sūdzību var nebūt vai tās būt minimālas, vecāki iespējams pat nav pamanījuši, ka bērns ir apēdis magnētus, līdz ķirurgs tos redz rentgena uzņēmumā vai jau operācijas laikā. Ar baterijām jāņem vērā, ka no baterijām izdalās skābe, kas var “izēst” caurumu kuņģa zarnu trakta orgānu sienā, tādēļ pie aizdomām par apēstu bateriju steidzami jādodas uz slimnīcu, iespējams to endoskopiski vēl ir iespējams evakuēt. Kā arī nozīme ir baterijas veidam, ko bērns apēdis, tā ir ļoti svarīga informācija ārstam, kurš bērniņu aprūpē. Vēl joprojām slimnīcā arī nonāk bērni, kas ir iedzēruši dažādus saimniecības līdzekļus, kas bija nepiemērotās pudelēs vai slikti noglabāti.

• Kāda veida ķirurģisko palīdzību bērni var saņemt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā?

J.P.: Šobrīd pieņemu vairākas reizes mēnesī poliklīnikā, pie manis var vērsties bērni, kam nav ļoti steidzamas situācijas uz apskati, konsultāciju. Tuvā nākotnē ir plānots uzsākt Jēkabpils slimnīcā arī veikt nesarežģītas operācijas, dienas stacionāra formātā, kur bērns atnāk uz operāciju un tajā pašā dienā dodas mājās. Slimnīcā ir pieejami arī anesteziologi, kas jau nodarbojas ar bērniem. Bērnu ķirurgs veic arī dažādu brūču, vienkāršo traumu aprūpi. Bērnu ķirurga vizītes ir bez maksas, tām nav nepieciešams nosūtījums, kopumā bērnu ķirurgs ir pieejams speciālists.

• Pastāstiet par sevi: Kāpēc izvēlējāties mediķa profesiju un tieši bērnu ķirurģiju?

J.P.: Par mediķa profesiju sāku interesēties aptuveni 9. klasē anatomijas stundās. Likās ārkārtīgi interesanti un aizraujoši, patika arī iespēja darboties ar cilvēkiem. Studiju laikā sapratu, ka vēlos darboties ķirurģijā. Par bērnu ārstu gan sākotnēji būt neplānoju, saskare ar maziem bērniem man bija maz, bērni bija tāds kā “nezināmais”, sākotnēji likās, ka nezinu, kā runāt, ko darīt, taču prakse ātri iemācīja nepieciešamās prasmes.

• Kur studējāt?
  

J.P.: Pabeidzu Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultāti un studijas turpināju Rīgas Stradiņa universitātē rezidentūras fakultātē bērnu ķirurģijas programmā.

• Cik ilgi esat Jēkabpils slimnīcā un kāpēc šeit?

J.P.: Jēkabpilī sāku darboties šajā rudenī. Esmu savā pēdējā studiju gadā, man, kā jaunam speciālistam, aktuāli bija atrast vietu, kur varētu pēc studiju beigšanas aktīvi darboties, pilnveidot iegūtās zināšanas, prasmes. Uzrunāja, ka Jēkabpils slimnīca attīstās, cenšas augt un uzlaboties un tas ir ļoti svarīgi.

• Ko vislabprātāk darāt savā brīvajā laikā?

J.P.: Ilgus gadus esmu dažādos veidos darbojusies mūzikā, dziedājusi, spēlējusi instrumentus, kas ir arī mans vaļasprieks. Ja gadās kāds brīvāks brīdis, labprāt šad tad izmēģinu kādu garšīgu jaunu recepti.

– Ko novēlāt saviem kolēģiem, pacientiem un “Ceturtdiena” lasītājiem Ziemassvētkos?

J.P.: Mierpilnus un gaišus Ziemassvētkus, kā arī saticīgu un sasniegumiem bagātu jauno 2022. gadu! Lai Jēkabpils slimnīcai nezūd iedvesma īstenot pārdrošākās ieceres rūpēs par saviem pacientiem.

• Paldies par sarunu!

Uzziņai:

Dr. Jana Protasa pacientus pieņems: 8. un 22.janvārī.

Bērnu ķirurgs veic iedzimtu un iegūtu bērna vecuma ķirurģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu. Veic pacientu un viņu vecāku izglītošanu par saslimšanu, paredzēto izmeklēšanas plānu un ārstēšanas iespējām, kā arī izveseļošanās perspektīvām. Veic pacientu kontroles apskates, brūču aprūpi pēc ķirurģisko manipulāciju vai operāciju veikšanas.

Pieteikties vizītei: t.62203333 vai pieraksts@jrslimnica.lv

 

 

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena