JAUNO SPECIĀLISTU KOMANDĀ – ARĪ RADIOLOĢE JEKATERINA SAFRONOVA

Apmeklējot ģimenes ārstu, mēs nereti tiekam nosūtīti uz dažnedažādiem izmeklējumiem, jo, kā zināms, ārsts, uzklausot pacienta sūdzības, novērtē viņa veselības stāvokli, bet ne vienmēr var nosaukt precīzu diagnozi. Gūstot traumu, ciešot no klepus vai iesnām, vai atnākot pie ārsta ar kādām citām sūdzībām, pacientiem bieži tiek nozīmēts rentgens, ultrasonogrāfija vai citi izmeklējumi, bez kuriem nav iedomājama neviena mūsdienu poliklīnika vai slimnīca. Liela loma pacienta veselības stāvokļa novērtēšanā ir ārstniecības speciālistam – radiologam, kas  izmantojot tehnoloģijas, veic radioloģiskās procedūras vai diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus, lai palīdzētu ārstam noteikt pacienta sūdzību cēloni un piemeklēt atbilstošu terapiju.

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā Radioloģijas nodaļā patlaban strādā vairāki radiologi, kas pievienojušies slimnīcas jauno speciālistu komandai. Laikraksts “Ceturtdiena” vienu no viņiem – Radioloģijas nodaļas vadītāju Jekaterinu Safronovu aicināja uz sarunu.

• Sākot sarunu, pastāstiet, kāpēc izvēlējāties medicīnu un kur studējāt?

JS: Sākot mācības vidusskolā, sāku arī domāt par nākotnes profesiju un  mani vecāki bija tie, kas mudināja izvēlēties medicīnas nozari. Absolvējot skolu, veiksmīgi iestājos Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātē un tālāk rezidentūrā. Rezidentūras laiku galvenokārt pavadīju Gaiļezerā un citos RAKUS stacionāros. Studijas un rezidentūru esmu beigusi jau pērn, kopumā mācību laiks ilga desmit gadus.

• Kāpēc Jūsu izvēle bija specializēties radioloģijā?

JS: Mani vecāki, kā jau cilvēki, kuri nav saistīti ar medicīnu, sapņoja, ka es kļūšu par ģimenes ārsti, strādāšu skaistās telpās, baltā halātā. Tāda bija viņu vēlme. Taču studiju laikā, apmeklējot nodarbības, kuras notika dažādās slimnīcās, kā arī studiju laikos, strādājot slimnīcā par sanitāru, sapratu, ka mierīgs darbs mani nesaista, man iepatikās darbs uzņemšanā. Tāpat arī studiju laikā biju devusies apmaiņas mācībās uz Slovākiju, kur izvēlējos radioloģiju,  jo nezinot valodu es nevarētu komunicēt ar pacientiem, un tur man ļoti patika. Absolvējot universitāti, vajadzēja izvēlēties rezidentūru, radās dilemma starp radioloģiju un  neatliekamās medicīnas ārstu, mana izvēle tomēr bija – radioloģija. Radiologs ir ārsts, kurš veic ultrasonogrāfijas un apraksta  rentgena, datortomogrāfijas, magnētiskas rezonanses izmeklējumus. Par šīs profesijas popularitāti  liecina, ka katru gadu arvien vairāk rezidentu izvēlas radioloģiju.

• Ko Jūs ieteiktu jauniešiem, kuri plāno savu nākotni saistīt ar šo jomu?

JS: Es ieteiktu mēģināt rast laiku voluntēšanai jeb brīvprātīgo darbam slimnīcā, kas palīdzēs gan uzzināt katras medicīnas nozares specifiku, gan iegūt praktiskas zināšanas nākotnes specialitātē.

• Kāds ir nodrošinājums ar mūsdienu iekārtām radioloģijā Jēkabpils slimnīcā?

JS: Nesen Jēkabpils slimnīcā tika uzstādīts jauns rentgena aparāts, kurš pēc tehniskām īpašībām neatšķiras no citām iekārtām, kuras ir arī lielajās valsts slimnīcās.  Tāpat arī ir jauns datortomogrāfijas aparāts ar kuru iespējams izmeklēt jebkuru ķermeņa daļu, tajā skaitā arī asinsvadus. Jāpiebilst, ka ir atsevišķi izmeklējumi, kurus Jēkabpils slimnīcā pagaidām neveic, tas vairāk skar ultrasonogrāfijas metodi (piemēram, muskuloskeletālā ultrasonogrāfija), taču nākotnē tiek plānots, ka arī šie pakalpojumi pēc iespējas būs pieejami uz vietas.

• Kas ir jūsu specialitātes pozitīvās un ēnas puses?

JS: Man gandarījumu sniedz, kad  pacienta ārstējošais ārsts, pēc mana izmeklējuma apraksta, zina un saprot, kā ārstēt pacientu, vienalga vai tā ir ķirurģiska problēma vai ir  saistīta ar terapijas izvēli. Kā jau jebkurai specialitātei, arī šeit ir ēnas puse.  Protams, ka radiologs pēc izmeklējuma attēliem, apraksta redzēto un balstoties uz tiem, nosaka diagnozi. Diemžēl, ir gadījumi, kad nezinot pacienta  vēsturi, veiktās operācijas vai ārstējoša ārsta aizdomas par kādu no saslimšanām, var rasties  attēlu interpretācijas kļūdas vai radiologa slēdziens ir ļoti vispusējs, izplūdis. Lai to novērstu, ir ļoti būtiska ārstu savstarpējā komunikācija.

• Vai darbs radioloģijā ir veselībai kaitīgs?

JS: Jebkurš darbs ir kaitīgs, ja neievēro samērīgumu. Lielākas problēmas ir sonogrāfistiem, jo daudziem pēc ilgstošām darba stundām sāp plaukstas locītava.

• Vai piekrītat apgalvojumam, ka radioloģija ir “medicīnas acis”?

JS: Piekrītu, jo visas radioloģiskas metodes ļauj izmeklēt un  izzināt pacienta veselības problēmas. Taču jāņem vērā, ka ne visas izmeklēšanas metodes ir nekaitīgas. Piemēram, arī datortomogrāfijas izmeklējumus paredz nelielās devās, jo starojumam un izmeklējumiem ar kontrastvielu ir iespējamas vairākas blaknes. Toties ultrasonogrāfija ir absolūti nekaitīga, bet ne vienmēr sniedz atbildi uz visiem jautājumiem.

• Kāpēc darbam izvēlējāties Jēkabpils slimnīcu?

JS: Rezidentūras sākumā man bija noslēgts līgums ar Dobeles slimnīcu. Vēlāk, esot rezidentūrā Rīgā, bija doma daļēji strādāt arī  kādā slimnīcā ārpus galvaspilsētas. Rezidentūras beigās saņēmu piedāvājumu nākt uz Jēkabpils slimnīcu. Uzsākot dežūras, man šeit patika vide, bija redzams, ka slimnīcā uzsāk darbu daudzi jauni  arī citas nozares speciālisti. Salīdzinot ar slimnīcām Rīgā, šeit ir mazāka darba intensitāte, kas dod iespēju vairāk laika veltīt izmeklējumam un to paveikt kvalitatīvi. Radioloģijas nodaļā šobrīd ir vēl divi jauni radiologi, kuri strādā arī Gaiļezerā, bet atrod laiku, lai būtu arī šeit.

• Jau kādu laiku strādājat Jēkabpils slimnīcā, kā patīk darbs šajā iestādē?

JS: Man šeit patīk. Apkārt atsaucīgi, laipni kolēģi. Kopā ar radiologiem strādā fantastiski radiologu asistenti, bez kuriem nav iespējams mūsu darbs. Tieši viņi veic izmeklējumus, pieskata pacientus izmeklējuma laikā, sakārto nosūtījumus.  Darba kolektīvs ir dažāds, ir ārsti, kuri jau ilgāku laiku strādā nodaļā, ir  arī jauni speciālisti, kas nesen atnākuši. Tāpat arī radiologu asistenti ir gan pieredzējuši, gan arī jauni, ir prieks strādāt ar atsaucīgu komandu.

• Kāds ir Jūsu ikdienas darba ritms?

JS: Man tuvāks ir darbs maiņās, kur es varu nostrādāt diennakti un tad atpūsties. Papildus darbam šeit, vēl dežūrēju Gaiļezera neatliekamās radioloģijas nodaļā. Darba intensitāte var būt ļoti dažāda, ir mierīgas dienas, kad darbs plūst rāmi un viss tiek laicīgi  izdarīts, bet var būt intensīvs, kad pēc kārtas tiek izmeklēti vairāki smagi, akūti pacienti un atbildei jābūt visiem un uzreiz. Tajās reizēs ir saspringti, viss jāpaspēj ātri un kvalitatīvi. Gribu pieminēt, ka dažreiz ir ļoti neparasti un grūti gadījumi, kuru izmeklēšana, analīze un slēdziens prasa ilgāku laiku.

• Pastāstiet mazliet par sevi, kur smeļaties enerģiju darbam, ko darāt brīvajā laikā, un vai savu nākotni saistāt ar Jēkabpils slimnīcu ?

JS: Vislabākais enerģijas avots ir kvalitatīvs miegs. Savukārt brīvajā laikā man patīk sportot un dejot. Ja brīvā laika ir vairāk, jo īpaši svētkos, man patīk cept  tortes. Jāatzīst, ka man ļoti patīk gatavot dažādus saldos ēdienus. Pēdējā laikā no izklaides pasākumiem, kuros bija iespēja būt, ļoti patika baleta un operas apmeklējums. Runājot par nākotnes plāniem, viennozīmīgi tie saistās ar darbu Jēkabpils slimnīcā. Tāpat arī turpināšu profesionāli pilnveidoties, apmeklējot kursus, kā arī centīšos piesaistīt jaunus speciālistus.

• Ir sācies jauns gads, ko novēliet laikraksta lasītājiem un kolēģiem?

JS : Jaunajā gadā visiem novēlu stipru veselību un līdzās mīlošus, saprotošus cilvēkus.

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena

Piektdien, 7.janvārī, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā pieredzes apmaiņas vizītes ietvaros viesojās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas delegācija – ārstniecības (intensīvās terapijas) attīstības, būvniecības, medicīnas tehnoloģiju jomu speciālisti.

Vizītes mērķis bija abpusēja pieredzes apmaiņa – iepazīšanās ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas pārbūvēto un paplašināto Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļu, kā arī pieredzes apmaiņa saistībā ar Covid-19 pacientu ārstēšanu.

Jau ziņots, ka Jēkabpils reģionālās slimnīcas Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas pārbūvē ieguldīti 2.5 miljoni eiro, tādējādi izveidojot modernāko reanimāciju reģionā ar 15 gultas vietām. Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa būvēta kā modulāra sistēma, kuras katrs no paneļiem tika pasūtīts no Vācijas. Moderno telpu stikla sienas, automatizētās durvis, kvalitatīva ventilācija un aprīkojums ar jauniem aparātiem un monitoriem atvieglos gan ārstu un medicīnas personāla darbu, gan ievērojami uzlabos pacientu ārstēšanu. Plānots, ka pacientu ārstēšana jaunajā nodaļā tiks uzsākta no nākošās nedēļas.

Piektdien, 7.janvārī, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde un SIA “Gremošanas slimību centrs “GASTRO”” parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz kopīgiem spēkiem un līdzekļiem, apvienojot savus esošos resursus, nodrošināt SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” pacientiem gastroenteroloģijas pakalpojumus, tajā skaitā – gastrointestinālo endoskopiju ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionāra pacientiem; funkcionālos izmeklējumus, kā arī nodrošinot ārstu gastroenterologu konsultācijas, tādējādi nodrošinot reģiona iedzīvotājiem pieejamāku un kvalitatīvāku pakalpojumu.

Jēkabpils slimnīcas valde izteica īpašu pateicību arī dr.Jurim Kozulam par pacientiem visā valstī grūti pieejamo endoskopijas pakalpojumu nodrošināšanu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

Tāpat SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” sadarbībā ar “GASTRO” plāno attīstīt slimnīcas pacientiem tādus jaunus pakalpojumus kā endoskopiskā, retrogrādā holecistopankreatogrāfija (ERHP), endoskopiskā ultraosonogrāfija (EUS), kapsulas endoskopija, augstas izšķirtspējas barības vada manometrija un anorektālā manometrija, 24h p-H metrijas izmeklējumu ar imedances mērījumu, u.c.pakalpojumus.

Gastroenteroloģijas pakalpojumi Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tiek nodrošināti pilnībā atjaunotās, plašās, darbiniekiem un pacientiem ērtās telpās. Telpas atjaunotas par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas ietvaros saņemto finansējumu vairāk nekā 100 tūkstošu apmērā.

Ar mērķi plašāk iesaistīt ģimenes ārstus HIV infekcijas ierobežošanas pasākumos un stiprināt dažādu institūciju savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu, Jēkabpils reģionālā slimnīca 12.janvārī organizēs informatīvu semināru ģimenes ārstiem par HIV infekciju.

Seminārs notiks tiešsaistes formā, 12.janvārī pl.14:00. Dalība seminārā – bez maksas. Pieteikšanās semināram, lai saņemtu pieeju tiešsaistei: seminari@jrslimnica.lv. Semināra mērķauditorija ir ģimenes ārsti, taču tā tēmas būs aktuālas arī pašvaldību darbiniekiem (sociālie darbinieki, utt.), kā arī ikvienam iedzīvotājam, lai vairāk uzzinātu par testēšanās iespējām, u.c. aktualitātēm.

Kopš astoņdesmito gadu sākuma pasaulē ar HIV ir inficējušies jau gandrīz 75 miljoni cilvēku, un aptuveni 32 miljoni cilvēku ir miruši. Latvijā kopējais HIV reģistrēto gadījumu skaits kopš pirmā reģistrētā gadījuma 1987. gadā šobrīd ir pārsniedzis 8 tūkstošus. Laikā no 2015. – 2020. gadam mūsu valstī vidēji gada laikā ir diagnosticēti 335 jauni HIV gadījumi. Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ES valstu vidū ieņem otro vietu. Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigām Latvijā kopumā no HIV/AIDS ir miruši vairāk nekā 2000 cilvēku. 2020. gadā – 140 cilvēki.

Semināra darba kārtība:

Pl.14:00-14:05 – Ievads, SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.

Pl.14:05-14:20 – HIV aktualitātes un pakalpojumu saņemšanas iespējas – informācija ģimenes ārstiem, Dr.Iveta Jukšinska, infektoloģe, Daugavpils reģionālās slimnīcas infekciju slimību nodaļas infektologs

Pl.14:20-14:35 – Jēkabpils novada Sociālā dienesta Atkarību profilakses kabineta aktualitātes, Uljana Tihomirova

Pl.14:35-14:50 – HIV profilakses punktu (HPP) loma agrīnā HIV diagnostikā un pacientu iesaistē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, Inga Bulmistre, SPKC, Slimību profilakses nodaļas HIV/AIDS konsultāciju kabineta sabiedrības veselības organizatore.

Pl.14:50-15:00 – Jautājumi un atbildes.

Nākamās donoru dienas Jēkabpilī notiks:

• 15. janvārī no pl.9-13 Jēkabpils reģionālās slimnīcas konferenču zālē, A.Pormaļa ielā 125;
• 24. janvārī pl. 9-13 Jēkabpils sporta hallē, Brīvības ielā 289B.

Situācija ir kritiska visās asins grupās. Lūdzu palīdzi ārstiem izglābt dzīvības!

Gaidīsim esošos un topošos asinsdonorus!

Tu vari kļūt par asinsdonoru, ja:

• Esi 18 – 65 gadus jauns
• Sver ne mazāk par 50 kg
• Dienā pirms asins nodošanas neesi lietojis alkoholu
• Esi paēdis, izgulējies, atpūties, jūties labi
• Esi vesels un pēdējā laikā neesi slimojis
• Pirms tam esi lietojis veselīgu uzturu un daudz šķidruma.

AICINĀM IEPAZĪTIES AR BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM SAISTĪBĀ AR ASINS ZIEDOŠANU!

Kā var noskaidrot savu asins grupu?

Asins grupu nosaka pirms asins nodošanas.

Kādi dokumenti nepieciešami?

Lai nodotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkuram citam personu apliecinošam dokumentam, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto. Pie reģistrācijas asins nodošanai nepieciešams uzrādīt arī bankas konta numuru, jo kompensācija  zaudētā asins un asins komponentu apjoma atjaunošanai tiek ieskaitīta donora bankas kontā.

Cik daudz asiņu vienā reizē tiek paņemts un cik bieži var nodot?

450 ml asiņu ir fizioloģiska asins deva, kas negatīvi neietekmē donora veselību. Vīriešiem asinis atļauts nodot līdz 6 reizēm gadā, bet sievietēm iesaka ne vairāk kā 4 reizes 12 mēnešu periodā. Starp asins nodošanas reizēm jāievēro pilnu 9 nedēļu intervāls. Viena gada laikā ziedojot asinis sešas reizes, vīriešiem pēc tam jāievēro 3 mēnešu pārtraukums.

Vai var ziedot asinis, ja veikta vakcinācija pret COVID-19?

Pēc jebkuras Latvijā apstiprinātas Covid-19 vakcīnas, asinis drīkst ziedot pēc pilnām 7 dienām.

Vai var ziedot asinis, ja pārslimots COVID-19?

COVID-19 pārslimošana neliedz kļūt par donoru. Personas, kas izslimojušas COVID-19, drīkst nodot asinis 14 dienas pēc pilnīgas izveseļošanās, ko apstiprinājis ģimenes ārsts, piemēram, noslēdzot slimības lapu.

Vai donoram pienākas brīvdienas?

Saskaņā ar Darba likumu, donoram pēc asins ziedošanas nākamajā dienā pienākas apmaksāta atpūtas diena, un, pēc vienošanās ar darba devēju to var piešķirt citā laikā (iespējams, arī – pievienot ikgadējam atvaļinājumam), bet, šo atpūtas dienu var izmantot gada laikā no asins ziedošanas dienas. Darba devējs apmaksā līdz 5 šādām dienām kalendārajā gadā, ja puses nav vienojušās vai, piemēram darba koplīgumā, noteikušas lielāku apmaksāto atpūtas dienu skaitu.

Vai asins ziedošana ir kaitīga veselībai?

Veselam cilvēkam neliels asins zaudējums nav kaitīgs. Tieši otrādi, donora organismā notiek asinsrades sistēmas atjaunošanās, stimulēšana, donori retāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām. Asins šūnas organismā ir nepārtrauktā kustībā. Veco šūnu vietā rodas jaunas, tāpat kā atjaunojas āda vai ataug mati. Asins nodošana izraisa pozitīvas emocijas.

Ko darīt, ja asinis ir nepieciešamas kādam no tuviniekiem vai draugiem?

Ziedojot asinis konkrētai personai, donoram jānorāda tikai ārstniecības iestāde, kurai ziedojums paredzēts. Sabiedrībā vēl projām pastāv maldīgs uzskats, ka “manis ziedotās asinis saņems pacients, kuram tās ziedoju”. Pacients tiešām asinis saņems, taču ne konkrētā donora. Pēc asins nodošanas tām tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes, katra asins deva tiek sadalīta komponentos un tikai tad nonāk VADC asins krājumā. Šis pārbaužu un sadales cikls ilgs aptuveni divas diennaktis. Donors, kurš dodas ziedot asinis konkrētam pacientam, ar savu donāciju nodrošina asins krājuma papildinājumu. Pacientiem asinis var ziedot jebkuras asinsgrupas donors, taču ne visiem donoriem drīkst pārliet citas asinsgrupas asins komponentus. Dažkārt pacientam nepieciešama vairāku donoru palīdzība, ziedojot asinis, donors palīdz uzturēt asins krājumu, dodot iespēju atveseļoties visiem nelaimē nonākušajiem. Runājot līdzībās – ziedojot asinis mēs palīdzam citiem, bet situācijā, kad palīdzība nepieciešama mums, varam būt droši, ka to saņemsim, jo kāds cits gādājis par to, lai asinis krājums būtu pilns. Tā ir nebeidzama atgriezeniskā saite – es dodu Tev, Tu – man.

Neatkarīgi no tā, vai personai ir vai nav ziedotas asinis, tas nav šķērslis plānotas vai neplānotas ārstēšanas saņemšanai. Bieži vien asins ziedošanas aicinājums konkrētam pacientam tiek pārprasts un cilvēkos rodas pilnīgi nepamatots satraukums. Visiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams, tiek sniegta palīdzība. Tāpēc būtiski ir pastāvīgi uzturēt asins krājumus un savu ieguldījumu tajā vari veikt arī Tu.

Informācija no https://www.vadc.lv/lv

Lai mazinātu Covid-19 infekcijas straujās izplatības riskus un rūpētos par grūtnieču veselību un drošību šajā laikā, kopš decembra Jēkabpils reģionālās slimnīcas organizētā “Māmiņu skola” norisināsies attālināti, Google Meet platformā.

Lai pieteiktos nodarbībai, lūgums rakstīt uz maminuskola@jrslimnica.lv. Atgādinām, ka dalībniecēm jāpiesakās uz katru nodarbību atsevišķi, lai saņemtu pieeju konkrētajai nodarbībai.

Māmiņu skola ir četru nodarbību cikls, kas apkopo svarīgākos ieteikumus topošajām māmiņām grūtniecības laikā un gatavojoties dzemdībām.

“Māmiņu skolas” nodarbības norit noteiktā kārtībā katru mēneša ceturtdienu:

Mēneša 1.ceturtdiena (vecmāte Ilona Grahoļska)

• Grūtniecības norise un ar to saistītie jautājumi;
• Virtuālā telpu apskate.

Mēneša 2.ceturtdiena (vecmāte Zanda Cepurīte):

• Dzemdības.

Mēneša 3.ceturtdiena (fizioterapeite Ilze Lipska):

• Hendlings;
• Vingrojumi, kas atvieglo grūtniecības radītās sūdzības.

Mēneša 4.ceturtdiena (vecmāte Laura Marcinkeviča):

• Krūts ēdināšana un tās nozīme.

Arī 2022.gada janvārī “Māmiņu skolas” nodarbības ir pieejamas bez maksas!

26. novembrī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (JRS) tika atklātas atjaunotās telpas, kurās ambulatoro pacientu pieņemšanu uzsāka daļa fizikālās medicīnas un rehabilitācijas nodaļas darbinieku – fizioterapeiti, ergoterapeiti, masieri un audiologopēds. Telpas, kas ierīkotas poliklīnikas ēkā, ir pilnībā atjaunotas, iegādāts jauns un mūsdienīgs aprīkojums. Projekta īstenošana ir viena no aktivitātēm Jēkabpils reģionālās slimnīcas īstenotajā ERAF projektā «Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca», uzlabojot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību».

Par iespējām, ko pacientiem un speciālistiem sniedz jaunās telpas, stāsta Sendija Vītola-Vārna.

Kādi pakalpojumi pieejami jaunajā rehabilitācijas nodaļā, vai ir jauni pakalpojumi, jauns aprīkojums, kāds nebija līdz šim?

Labiekārtotājās telpās kā funcionālajiem speciālistiem mums ir ļoti plaša klāsta aprīkojums, daļa inventāra tika iegādāti jaunākā versijā, kā piemēram dažādas līdzsvara virsmas, zviedru sienas, kušetes, līdztekas, gumijas, hanteles un cits inventārs. Ir arī daļa pilnīgi jauna inventāra kā, piemēram, TRX un Slinga sistēma. Vēl viena darbā ļoti būtiska lieta ir lielizmēra spoguļi lielajā vingrošanas zālē gar visu skapja sienu, jo vizuālā muskuļu kontrole vingrošanas laikā ir ļoti būtisks process, ko diemžēl agrāk bija grūti nodrošināt, jo spogulis bija maza izmēra un ne vienmēr pieejams. Ergoterapijas kabinetā ir pieejams ergonomiskais galds, kam iespējams mainīt augstumus, kā arī  nodaļā ir speciāls pacēlājs, kas ir paredzēts pacientu pārvietošanai, piemēram, no ratiņkrēsla uz kušeti, lai speciālistiem tas nebūtu jādara ar savu ķermeņa spēku, kas ir liela slodze. Kā svarīga inventāra daļa jāmin arī skelets, locītavu mulāžas un informatīvie anatomijas struktūru plakāti, kuri palīdz izskaidrot pacientam viņa problēmu anatomiskā līmeni un pacientam ļautu labāk izprast, kādēļ speciālists liek veikt kādu konkrētu vingrinājumu vai kādēļ konkrētas kustības ir kontraindicētas.

 Kādas ir jauno telpu priekšrocības darbiniekiem un apmeklētājiem salīdzinājumā ar vecajām?

Viena no priekšrocībām ir tā ka kā beidzot funkcionālie specialisti varam atrasties vienuviet, kas ir ļoti svarīgi savstarpējās komunikācijas, sadarbības, dažādu jautājumu risināšanas gadījumos. Pirms remonta bijām “izmētāti” dažādos poliklīnikas un stacionāra ēkas kabinetos.

Arī apmeklētājiem tagad arī vieglāk orientēties, jo bieži tie neatceras pie kāda tieši funkcionālā specialista ir pierakstījušies un varam novirzīt pie pareizā kolēģa.

Apmeklētājiem, tāpat kā darbiniekiem, ir daudz patīkamāk strādāt jaunās, gaišās un labiekārtotās telpās, klāt nākusi pacientu ģērbtuve, lai pacienti varētu pārģērbties pirms vingrošanas, ka arī iegādāts pārtinamais galds pašiem mazākajiem fizioterapijas apmeklētājiem.

Raksturojiet savu kolektīvu: cik darbinieku, kādās specialitātēs nodaļā strādā, varbūt vēl ko vēlaties par kolektīvu piebilst?

Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļā darbojas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste V. Skrodele, funkcionālie speciālisti – 9 fizioterapeiti, 2 ergoterapeiti un audiologopēdes, masieri un fizikālās medicīnas māsas un virsmāsa.

Pagaidām fizikālas terapija daļa vēl atrodas stacionāra telpās, šobrīd tiek atjaunotas viņiem paredzētās telpas Ambulatorajā daļā (poliklīnikā) un jau 2022.gadā visi mūsu nodaļas speciālisti pieņems poliklīnikas telpās.

Varbūt saistībā ar jaunajām iespējām – telpas, aprīkojums, ir kādi jauni pakalpojumi, kurus nodaļas speciālisti vēl tikai apgūs, pilnveidojot zināšanas un sniegs tuvākajā nākotnē? 

Mūsu nodaļas funkcionālie speciālisti katram pacientam pēc viņa novērtēšanas izstrādā individuālu rehabilitācijas plānu. Kāds inventārs un kādas rehabilitācijas metodes tiek izmantotas mērķa sasniegšanai ir katra speciālista kompetencē. Daudzveidīgais inventārs dod plašākas iespējas dažādu kustību izstrādē vai dažādi attīstot muskuļu spēku, kā arī atvieglo specialista darbu. Bieži pacientiem ir vairākas diagnozes un daudzi vingrinājumi ir jāmodificē, tādēļ lielais inventāra klāsts ļauj speciālistiem vieglāk un efektīvāk sasniegt mērķi. Daļai no jaunā aprīkojuma vēl tiek izstrādātas pakalpojuma sniegšanas iespējas ieviešot tās kā papildus metodes pamatterapijai. Šeit būtiski pacientiem saprast, ka pirms jebkuru metožu pielietošanas, sākotnēji notiek izvērtēšana un tieši speciālisti nosaka kuras metodes katram pacientam ir piemērotas un kādas papildterapijas maksas metodes var izmantot, ja pacientam ir tādas iespējas.

Kādas ir pacientu iespējas izmantot jaunās nodaļas pakalpojumus ( nepieciešamie norīkojumi, pierakstīšanās iespējas, darbalaiki, u.c.)?

Jaunās telpas nav mainījušas pierakstīšanās principu, kas ir iespējams gan par valsts līdzekļiem gan par personīgajiem, Katram speciālistam ir savs ambulatorais pieņemšanas laiks un pierasts.

Kā pacients var nokļūt uz valsts daļēji apmaksātām fizioterapeita vizītēm? Vai tās ir pieejamas arī kā maksas pakalpojums?

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, Nacionālais veselības dienests (NVD) apmaksā rehabilitācijas pakalpojumus personām, kuru atlasi valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic:

• ģimenes ārsts vai speciālists, ja nepieciešami funkci­onālā speciālista sniegti rehabilitācijas pakalpojumi līdz pieciem apmeklējumiem;
• fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts,  personai ārstējoties stacionārā ārstniecības iestādē vai izrakstoties no stacionāra, vai personu konsultējot ambulatori.

Veicot personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē:

• personas veselības stāvokli un ar to saistītos funkci­onēšanas ierobežojumus;
• medicīniskās rehabilitācijas potenciālu;
• personas un viņas piederīgo motivāciju;
• veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;
• personai optimālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu, ņemot vērā, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt ambulatorā ārst­niecības iestādē, tajā skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās.

Pacientiem ir jāievēro – lai saņemtu fizioterapeitu pakalpojumu vairāk par pieciem apmeklējumiem, ir nepieciešams fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījums. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā atbilstoši noteikumiem, kas nosaka rindu prioritizāciju, termiņu un pakalpojuma veidu, kādā pacientam ir jāsaņem rehabilitācijas  pakalpojums atkarībā no pacienta veselības stāvokļa: akūtiem un bērniem – trīs mēnešu laikā, subakūtiem – sešu no slimības sākuma vai slimības paasinājuma, veido rindas attiecīgajām pacientu grupām.

Pakalpojumu gaidīšanas laiku ietekmē līdzekļu apjoms, kas tiek piešķirts valsts apmaksāto pakalpojumu īstenošanai un pakalpojumu pieprasījumu skaits. Tāpēc katru mēnesi tiek noteikts pakalpojumu skaits, ko slimnīca var sniegt par valsts budžeta līdzekļiem.  Līdz ar to atkarībā no  pakalpojuma pieprasījumu skaita  pacientiem tā gaidīšanas laiks var būt gan dažas nedēļas, gan vairāki mēneši.

Maksas pakalpojumu saņemšanas iespējas

Gadījumā, ja pacients vēlas saņemt ārstniecības pakalpojumus ātrāk nekā piedāvātajā valsts apmaksāto pakalpojumu plānotajā termiņā vai  vēlas turpināt iesākto kursu vairāk par pieciem apmeklējumiem (kā to noteicis ģimenes ārsts vai speciālists), pacients var izvēlēties saņemt rehabilitācijas maksas pakalpojumus un apmaksāt tos saskaņā ar slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādi. Šajā gadījumā pacients tiks pieņemts atsevišķā  maksas pakalpojumu sniegšanai rezervētajā laikā.

Ambulatorie pakalpojumi, ievērojot noteiktos epidemi­oloģiskās  drošības pasākumus, tiek sniegti arī izsludinātajā ārkārtas situācijas laikā. Visa informācija par to ir pieejama Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājaslapā www.jrslimnica.lv.

Foto no kreisās – Ergoterapeite Kristīne Stalidzāne, fizioterapeite Sendija Vītola – Vārna, audiologopēde Kristīne Mazureviča.

Rakstu sagatavoja: Inese Zone, “Brīvā Daugava”

Ikviens vecāks vēlas, lai bērns augtu vesels un laimīgs, bet, ja noticis negadījums vai radusies problēma un nepieciešama mediķu palīdzība, ir svarīgi to saņemt pēc iespējas ātrāk un profesionālā līmenī. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” mediķu palīdzību var saņemt plašā spektrā un ik pa laikam tiek piedāvāti arvien jauni pakalpojumi. Jau vairākus mēnešus ir pieejams bērnu ķirurgs, kas pieņem mazos pacientus un konsultē vecākus. Uz sarunu aicinājām bērnu ķirurģi Janu Protasu.

• Kas ir bērnu ķirurgs?

J.P.: Ārsts, kas darbojas ar ķirurģisko slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu pacientiem no dzimšanas līdz pieaugošo vecuma sasniegšanai, kas Latvijā atbilst 18 gadiem.

• Kad un kādos gadījumos bērniem ir vēlams apmeklēt ķirurgu, kad bērns pie ķirurga jāaizved pirmo reizi?

J.P.: Lai gan pie bērnu ķirurga nav obligāti nepieciešams nosūtījums, lielākoties pie bērnu ķirurga nosūta ārsts, bieži ģimenes ārsts, jo labi pārzina ķirurģiskās pataloģijas. Pie ķirurga nāk arī vecāki, kas vēlas pārliecināties vai bērnam nav kādas iedzimtas/ iegūtas vainas, vai bērns attīstās atbilstoši vecumam, vai kaut kas, ko vecāki novērojuši, atbilst normai vai nē u.t.t. Daudzas no šādām nobīdēm var vērot jau zīdaiņa vecumā, kad arī vecāki/ ģimenes ārsts bieži vien izvēlas ar mazuli apmeklēt ķirurgu. Tāpat bērnu ķirurga palīdzību var meklēt, ja bērnam nepieciešama ķirurģiska uzraudzība pēc operācijām, slimībām, piem. rentgena kontroles, brūču pārsiešanas u.c.  Atsevišķas izglītības iestādes arī prasa izietu bērna veselības pārbaudi iestājoties, t.s. arī ķirurga apmeklējumu. Bērnu ķirurga apmeklējums nevienā vecumā nav obligāti nepieciešams, apmeklējumam vairāk būtu jāizriet no bērna vai vecāku sūdzībām, novērojumiem un ārstu rekomendācijām.

• Vai jāpievērš uzmanība, ja bērns sūdzas par sāpēm vēderā?

J.P.: Pavisam noteikti, ja bērnam ir sūdzības, ir jāmeklē iemesls. Iemesli var būt visdažādākie – gan aizcietējumi un vēdera pūšanās, gan dažādas ar uzturu saistītas problēmas, gan arī nopietnākas kaites. Svarīgi arī, vai sāpēm vēderā ir citas pavadošas sūdzības –  piemēram, izmainīta, apgrūtināta vēdera izeja u.c. Ne vienmēr ķirurgs būtu pirmais speciālists, ar ko sākt, visbiežāk sākumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta vai pediatra, kas kā profesionālis izvērtēs, vai sūdzības varētu atbilst ķirurģiskai saslimšanai, vai bērnam tomēr būtu sākumā nepieciešams, piemēram, gastroenterologa apmeklējums, ultrasonogrāfijas izmeklējums u.c. Runājot par sāpēm vēderā, bērnu ķirurgs biežāk iesaistās mazu bērnu aprūpē vai akūtās situācijās.

• Kas jāņem vērā pārtinot zīdaini?

J.P.: No ķirurga skatu punkta galvenais, lai pārtinamais galdiņš ir drošs. Ja ir augsts, tad noteikti jābūt nostiprinātam, lai bērniņš nevarētu nokrist, mazi bērni ir daudz aktīvāki, kā varētu šķist. Nereti nāk vecāki ar bērniņu, kas nokritis no pārtinamā galdiņa, guvis galvaskausa lūzumu, un tas bijis tikai pāris sekunžu neskatīšanās dēļ.

• Vai galvas traumas vienmēr ir bīstamas?

J.P.: Pret galvas traumām vienmēr jāizturas ļoti uzmanīgi. Lai gan smagas ir neliela daļa no visām galvas traumām un bieži vien jau pirmo 6-8 stundu laikā ārstam ir skaidrs, vai ir nepieciešams veikt papildus izmeklēšanu, piemēram, datortomogrāfiju,  lai konstatētu saasiņojumus, lūzumus, pēc visām galvas traumām rekomendēts miera un novērošanas periods, jo galvas traumas var izpausties arī vairākas dienas pēc notikuma.

• Vai traumas atkarīgas no sezonas?

J.P.: Pavisam noteikti. Vasarā galvenais traumu iemesls ir elektroskūteri, batuti, ziemā noteikti ragaviņas. Noteikti traumu iemesls ir arī sporta aktivitātes, kā arī ikdienas situācijas, kritieni. Sarežģītus lūzumus ārstēs bērnu traumatologi, iespējams, būs nepieciešama operācija, savukārt bērnu ķirurgs ikdienā darbojās ar vienkāršiem lūzumiem, kam iespējams vajag mazināt dislokāciju jeb veikt repozīciju, sastiepumiem, brūcēm, vēdera dobuma vai krūškurvja orgānu sasitumiem.

• Dažādi sadzīves priekšmeti – baterijas, monētas, polietilēns… ar ko tās bīstamas?
  

J.P.: No ķirurga viedokļa vissliktākais priekšmets bērniem ir magnēti. Šis jautājums pēdējos gados ir arī aktualizēts, nu jau vecāki pievērš lielāku uzmanību. Magnēti ir bīstami ar to, ka, ja apēd vairākus, zarnās tie var savienoties katrs savā zarnas pusē, to saspiežot, kā rezultātā bērns gūst zarnas perforāciju jeb plīsumu. Ilgstoši sūdzību var nebūt vai tās būt minimālas, vecāki iespējams pat nav pamanījuši, ka bērns ir apēdis magnētus, līdz ķirurgs tos redz rentgena uzņēmumā vai jau operācijas laikā. Ar baterijām jāņem vērā, ka no baterijām izdalās skābe, kas var “izēst” caurumu kuņģa zarnu trakta orgānu sienā, tādēļ pie aizdomām par apēstu bateriju steidzami jādodas uz slimnīcu, iespējams to endoskopiski vēl ir iespējams evakuēt. Kā arī nozīme ir baterijas veidam, ko bērns apēdis, tā ir ļoti svarīga informācija ārstam, kurš bērniņu aprūpē. Vēl joprojām slimnīcā arī nonāk bērni, kas ir iedzēruši dažādus saimniecības līdzekļus, kas bija nepiemērotās pudelēs vai slikti noglabāti.

• Kāda veida ķirurģisko palīdzību bērni var saņemt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā?

J.P.: Šobrīd pieņemu vairākas reizes mēnesī poliklīnikā, pie manis var vērsties bērni, kam nav ļoti steidzamas situācijas uz apskati, konsultāciju. Tuvā nākotnē ir plānots uzsākt Jēkabpils slimnīcā arī veikt nesarežģītas operācijas, dienas stacionāra formātā, kur bērns atnāk uz operāciju un tajā pašā dienā dodas mājās. Slimnīcā ir pieejami arī anesteziologi, kas jau nodarbojas ar bērniem. Bērnu ķirurgs veic arī dažādu brūču, vienkāršo traumu aprūpi. Bērnu ķirurga vizītes ir bez maksas, tām nav nepieciešams nosūtījums, kopumā bērnu ķirurgs ir pieejams speciālists.

• Pastāstiet par sevi: Kāpēc izvēlējāties mediķa profesiju un tieši bērnu ķirurģiju?

J.P.: Par mediķa profesiju sāku interesēties aptuveni 9. klasē anatomijas stundās. Likās ārkārtīgi interesanti un aizraujoši, patika arī iespēja darboties ar cilvēkiem. Studiju laikā sapratu, ka vēlos darboties ķirurģijā. Par bērnu ārstu gan sākotnēji būt neplānoju, saskare ar maziem bērniem man bija maz, bērni bija tāds kā “nezināmais”, sākotnēji likās, ka nezinu, kā runāt, ko darīt, taču prakse ātri iemācīja nepieciešamās prasmes.

• Kur studējāt?
  

J.P.: Pabeidzu Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultāti un studijas turpināju Rīgas Stradiņa universitātē rezidentūras fakultātē bērnu ķirurģijas programmā.

• Cik ilgi esat Jēkabpils slimnīcā un kāpēc šeit?

J.P.: Jēkabpilī sāku darboties šajā rudenī. Esmu savā pēdējā studiju gadā, man, kā jaunam speciālistam, aktuāli bija atrast vietu, kur varētu pēc studiju beigšanas aktīvi darboties, pilnveidot iegūtās zināšanas, prasmes. Uzrunāja, ka Jēkabpils slimnīca attīstās, cenšas augt un uzlaboties un tas ir ļoti svarīgi.

• Ko vislabprātāk darāt savā brīvajā laikā?

J.P.: Ilgus gadus esmu dažādos veidos darbojusies mūzikā, dziedājusi, spēlējusi instrumentus, kas ir arī mans vaļasprieks. Ja gadās kāds brīvāks brīdis, labprāt šad tad izmēģinu kādu garšīgu jaunu recepti.

– Ko novēlāt saviem kolēģiem, pacientiem un “Ceturtdiena” lasītājiem Ziemassvētkos?

J.P.: Mierpilnus un gaišus Ziemassvētkus, kā arī saticīgu un sasniegumiem bagātu jauno 2022. gadu! Lai Jēkabpils slimnīcai nezūd iedvesma īstenot pārdrošākās ieceres rūpēs par saviem pacientiem.

• Paldies par sarunu!

Uzziņai:

Dr. Jana Protasa pacientus pieņems: 8. un 22.janvārī.

Bērnu ķirurgs veic iedzimtu un iegūtu bērna vecuma ķirurģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu. Veic pacientu un viņu vecāku izglītošanu par saslimšanu, paredzēto izmeklēšanas plānu un ārstēšanas iespējām, kā arī izveseļošanās perspektīvām. Veic pacientu kontroles apskates, brūču aprūpi pēc ķirurģisko manipulāciju vai operāciju veikšanas.

Pieteikties vizītei: t.62203333 vai pieraksts@jrslimnica.lv

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena