DONORU DIENAS SEPTEMBRĪ

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā 13. un 27. septembrī notiks Donoru dienas.

Gaidīsim esošos un topošos asinsdonorus 30.augustā, 13. un 27. septembrī Jēkabpils reģionālās slimnīcas konferenču zālē (stacionāra 4.stāvā, ieeja stacionāra ēkā – pa labi no uzņemšanas). Situācija ar asins krājumiem strauji mainās, tādēļ jūsu palīdzība ir nepieciešama katru dienu!

Lai nodotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam. Pie reģistrācijas asins nodošanai nepieciešams uzrādīt arī bankas konta numuru, jo kompensācija  zaudētā asins un asins komponentu apjoma atjaunošanai tiek ieskaitīta donora bankas kontā.

Māmiņu skolas nodarbība par tēmām “Grūtniecības norise un ar to saistītie jautājumi” un “Virtuālā telpu apskate” no rītdienas, 2.septembra tiek pārcelta uz 30.septembri pl.14:00.

Atgādinām, ka Jēkabpils reģionālā slimnīca organizē “Māmiņu skolu”, ko aicinātas apmeklēt topošās māmiņas no 32.grūtniecības nedēļas.

Māmiņu skola notiek katru ceturtdienu (izņemot mēneša 5.ceturtdienu) pl.14:00 slimnīcas 4.stāvā – konferenču zālē.

Maksa – 5 EUR par vienu nodarbību (jāapmaksā stacionāra (slimnīcas) kasē 2.stāvā, čeks jāuzrāda pirms nodarbības).

Aicinām iedzīvotājus izmantot iespēju vakcinēties pret Covid-19 Jēkabpilī.

1., 3., 8., 10., 15.septembrī liela mēroga vakcinācijas centrā Jēkabpils sporta hallē notiks tikai atkārtotās vakcinācijas (2.devas saņemšana), bet turpmākais vakcinācijas process (gan 1., gan 2.devas vakcinācija) notiks Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikā, 213.kabinetā.

Pieteikties vakcinācijai pret Covid-19 Jēkabpilī var šādos veidos:

• Zvanot uz Jēkabpils vakcinācijas kabinetu – t.62102798;
• Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājas lapā jrslimnica.lv, sadaļā “e-pieraksts”;
• Elektroniski, rakstot uz covid_vakcina@jrslimnica.lv;
• Vietnē manavakcina.lv;
• Zvanot 8989.

Neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt uz vakcinācijas kabinetu – t. 62102798.

No 1. jūnija ikvienam ir iespēja elektroniski iegūt digitālu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai vīrusa pārslimošanas faktu. Lai apskatītu vai izdrukātu savu digitālo Covid-19 sertifikātu, jāapmeklē vietne covid19sertifikats.lv

Vasara ir laiks, kad daudzi studenti izmanto iespēju strādāt nozarē, kurā studē, lai iegūtu praktisko pieredzi. Šādu iespēju izmanto arī divas medicīnas studentes – Arta Ārsmeniece un Sibilla Elisona Grīga, strādājot kā medicīnas asistentes Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Arta Ārsmeniece strādā 1. terapijas nodaļā, bet Sibilla Elisona Grīga – reanimācijas nodaļā.

Laikraksts “Ceturtdiena” aicināja topošās mediķes uz sarunu par profesijas izvēli, nākotnes plāniem un darba pieredzi Jēkabpils slimnīcā.

– Kāpēc izvēlējāties mediķa profesiju un kādā virzienā plānojat specializēties?

AĀ.: Man ir bijušas daudz dažādas intereses, tāpēc izvēlēties profesiju nebija viegli. Tā kā esmu komunikabla, mācības man padevās labi un man ir patiess prieks palīdzēt un rūpēties par citiem, kā arī sadarboties,  līdz ar to, manuprāt, mediķa profesija man ir atbilstoša. Mācoties par ārstu, pirmie seši gadi visiem ir vienādi, tāpēc ar specialitātes izvēli vēl nesteidzos. To noteikti ietekmēs kursos apgūtais un praksē redzētais.

SEG.: Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt… Tas ir kāds dzinulis, kāda sajūta, ar kuru jau rodies. Ja pareizi atminos, tad 9. klases Ēnu dienās, man piedāvāja doties ‘ēnot’ Jēkabpils slimnīcā. Bija sajūta, kā jāiet. Iegāju pirmajā operācijā un… Ir tas izslavinātais ‘klikšķis’! Ir! Tālāk jau saprast kas un kā ir jādara, lai tiktu pie kārotā, nebija grūti. Vēlos un plānoju saistīt savu dzīvi ar anesteziologa un reanimatologa darbu. Esmu voluntējusi ķirurģijā Rīgā gan PSKUS, gan arī turpinu voluntēšanu Dr. Puriņa privātklīnikā, kas ir specializējusies neiroķirurģijā. Asistējot operācijās, sapratu, ka operācijas gaita un norise ir tieši atkarīga no anesteziologa un reanimatologa darba. Neapzināti sāku vairāk interesēties tieši par anestezioloģiju un reanimatoloģiju, īpaši pateicoties saviem kuratoriem, kuri man stāstīja, rādīja un bija ieinteresēti manu zināšanu pilnveidošanā.

– Pastāstiet par savu izglītību, kur mācāties?

AĀ.: Mācos Latvijas Universitātē Medicīnas fakultātē programmā “Ārstniecība”. Septembrī studēšu 3. kursā (mācību gadā).

SEG.: Rīgas Stradiņa Universitātē, Medicīnas fakultātē.

– Zinu, ka esat no Jēkabpils. Vai savu mediķa karjeru saistāt ar dzimto pilsētu?

AĀ.: Karjeru saistu ar dzimto pilsētu. Šovasar strādāju Jēkabpils slimnīcā un plānoju arī nākotnē praktizēties Jēkabpilī.

SEG.: Jā, saistu un šobrīd esmu jau noslēgusi sadarbības rezidentūras līgumu ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu par anesteziologa un reanimatologa un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta rezidenta vietu.

– Vai tā bija Jūsu izvēle nākt praksē uz Jēkabpils slimnīcu?

AĀ: Klīniskā prakse man vēl nav bijusi, tā būs nākošgad. Pati izvēlējos strādāt Jēkabpils slimnīcā terapijas nodaļā, tā man ir kā laba prakse no pašiem pamatiem (māsas palīga pienākumu veikšana), jo gribēju redzēt reālo dzīvi, kas ļoti palīdz radīt papildus interesi mācoties. Pēdējais pusgads pagāja mācoties attālināti, kas ir ļoti sarežģīti, tāpēc biju noilgojusies pēc praktiskās darbošanās. Uzskatu, ka ir labi iepazīties un pašai apgūt dažādu medicīnas darbinieku pienākumus, lai nākotnē zinātu, ko no kā var prasīt, kas ir izdarāms un kas nav.

SEG.: Jā, tā bija mana izvēle iziet praksi Jēkabpils slimnīcā, cik zināms, tad nevienu vairs nenosūta uz slimnīcām piespiedu kārtā, bet gan tā ir brīva izvēle, kur iziet praksi. Nodaļu, kurā iziet praksi, man piedāvāja Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.

– Kā vērtējat Jēkabpils slimnīcu kā medicīnas iestādi?

AĀ.: Mani priecē tas, ka Jēkabpils slimnīca ir vērsta uz pārmaiņām un ir redzama attīstība. Šobrīd notiek plaši būvdarbi, kas nozīmē, ka telpas būs svaigas, tiek piesaistīti studenti, rezidenti, kas ir nepieciešams, lai slimnīcā būtu tīkama vide un nākotnē netrūktu speciālistu.

SEG.: Ņemot vērā, ka šobrīd Jēkabpils slimnīca piesaista daudz jauno speciālistu un veic infrastruktūras uzlabojumus, es ceru, ka šeit uz vietas spēs sniegt tikpat augsti kvalificētu palīdzību, kā Rīgas lielajās slimnīcās. Kā mīnusu var minēt, biežo slimnīcas valdes maiņu, kas var radīt nestabilitātes un nedrošības sajūtu.

– Pastāstiet par savu darba ikdienu, kāda tā ir, cik dinamiska?

AĀ.: Katra diena ir atšķirīga, jo pacienti mainās un ir dažādas vajadzības. Ikdiena ir dinamiska, man ir ļoti interesanti, uzzinu daudz ko jaunu un iemācos būt saprotoša un izprast pacientus. Nodaļā esmu asistents, veicu māsas palīga pienākumus. Iegūtā pieredze un zināšanas ir ļoti vērtīgas. Man ir radusies izpratne par sistēmu slimnīcā, esmu apguvusi māsas palīga pienākumus, redzējusi, kā tiek veiktas dažādas manipulācijas un iepazinusies ar dažādiem pacientiem. Slimnīcas kolektīvā jūtos ļoti labi, domāju, ka tas ir atkarīgs no paša, kā tiek veidota komunikācija.

SEG.: Ir dienas, kad darba diena tiešām ir dinamiska, viss ir jādara raiti, stundas paskrien nemanot. Un ir dienas, kurās šis ritums ir lēnāks, mierīgāks, tās man personīgi, patīk nedaudz mazāk, jo ir vēlme skriet, darboties un tas miers… Tā labumu es izbaudīšu pēc pāris gadiem.

Slimnīcas kolektīvs ir iemesls, kādēļ prakse šeit ir augstvērtīga. Šobrīd esmu iepazinusi uzņemšanas nodaļas un reanimācijas nodaļas kolektīvu un, ja godīgi, esmu iemācījusies ļoti daudz. Šeit kolēģi ir ieinteresēti tam ‘zaļajam gurķim’ arī ko iemācīt un dot. Un ir priecīgi, ja viņiem tas izdodas. Simboliskas attiecības, manuprāt.

– Vai Jūsu ikdienu ietekmē situācija ar Covid-19 valstī? Kā vērtējat nesen notikušās protesta akcijas pret vakcinēšanos un kāda ir Jūsu personiskā attieksme pret obligāto vakcināciju?

AĀ.: Protams, ka vīruss ietekmē ikdienu – maskas tiek nēsātas, mācības iepriekšējā pusgadā noritēja attālināti. Esmu gan savakcinējusies, gan izslimojusi. Uzskatu, ka vakcinācijai būtu jābūt brīvai izvēlei, nevis obligātai.

SEG.: Protams, ka mani, tāpat kā visu pārējo sabiedrību, ir ietekmējusi Covid-19 situācija valstī. Šī slimība ir skārusi mani pašu, jo rudenī arī pati izslimoju šo infekciju un sekas izjutu vēl ilgi, pēc izslimošanas. Tika arī ‘atņemta’ iespēja apmeklēt pirmās klīniskās disciplīnas slimnīcās, kas traucē sasaistīt teoriju ar reālo praksi, pacientiem.

Uzskatu, ka politiķiem, kuri aicināja tautu uz protesta akciju, ir jāuzņemas pilna atbildība par šo cilvēku (kuri uz protesta akciju ieradās) veselībām un dzīvībām. Ikvienam ir izvēle – vakcinēties vai nevakcinēties – bet arī šajā gadījumā, ja nevakcinēta persona ir aplipinājusi, piemēram, vakcinētu vai imūnsupresētu personu – tai ir jāuzņemas atbildība. Ja izvēlies nevakcinēties internetā izlasītu ‘gudrību’ un savas pārliecības dēļ, saslimstot ar SARS-CoV-2, medicīniskai palīdzībai ir jābūt par maksu. Bez valsts līdzmaksājumiem. Šobrīd darbojas princips – “ja es vadu automašīnu dzērumā, bet Tu savā mašīnā esi piesprādzējies, un notiek sadursme starp mūsu automašīnām… Tev tak nevajadzētu nomirt, ne tā?!”

Es zinu un saprotu, ka daudziem ir bailes no šīs vakcīnas. Cilvēka dabā ir baidīties, tas ir instinkts, kas palīdz izdzīvot un tas nav nekas nosodāms. Bet es ticu un uzticos medicīnai un zinātnei. Ar līdzekļiem, kas ir ieguldīti (gan materiāli, gan cilvēku resursi), šīs vakcīnas ir nesalīdzināmi drošākas par pirmajām baku (kas vispār bija pirmā vakcīna) vakcīnām, un cilvēki tai uzticējās. Kādēļ mēs ticam, ko kāds neeksistējošs ‘profesors’ raksta Facebook, bet nevis mūsu pašu mediķiem?! Līdz šim, nebiju zinājusi, ka mums apkārt ir tik daudz Oksfordu, Hārvardu un Kembridžu absolvējušu mikrobiologu, virusologu un imunulogu, es apzinos, ka pēc mana komentāra, tā sabiedrības daļa, kurā dominē šie augsta līmeņa speciālisti, metīsies mani nosodīt un pārmest, ka tāds ir mans un manas ģimenes viedoklis.

– Pastāstiet par savu brīvo laiku, vaļaspriekiem un interesēm?

AĀ.: Brīvo laiku man patīk pavadīt dabā un kustībā, tāpēc priekšroku dodu sportiskām aktivitātēm, bieži ieplānoju kādu izbraucienu, ļoti patīk ceļot. Dejoju tautas dejas. Ikdienā labprāt pavadu laiku virtuvē, gatavojot ēst.

SEG.: Ārpus slimnīcas un mācībām mans miers tiek atgūts ar pastaigām. Dzīvoju ārpus pilsētas, tādēļ pastaigas ir īpaši baudāmas. Tāpat arī izbraucieni ar riteni. Un, protams – peldēšana. Peldēšanai veltīti vairāki gadi un tas vienmēr būs ‘mans’ sporta veids. Taču mana mīļākā brīvā laika pavadīšanas aktivitāte ir ik mirklis kopā ar meitiņu. Un medicīnas studijas ir apvienojamas ar ģimenes dzīvi.

– Kādi ir Jūsu nākotnes plāni? Ko gribētos dzīvē sasniegt?

AĀ.: Mērķi man vienmēr ir bijuši, šobrīd galvenās ir mācības. Man ir svarīgi justies labi, tāpēc cenšos atrast veidu, kā sabalansēt ikdienu, lai ir laiks arī atpūsties.

SEG.: Es noteikti vēlos kļūt par to ārstu, no kura cilvēki nevairās. Kuram viņi var uzticēties, nevis saskarties ar kārtējo nievājošo attieksmi un paviršību gan pret sūdzībām, gan slimnieka kopējo (tai skaitā psihosomatisko) stāvokli. Šobrīd tuvākais mērķis – uzrakstīt un aizstāvēt zinātnisko darbu, absolvēt RSU medicīnas fakultāti un veiksmīgi uzsākt mācības rezidentūrā. Pārējo – laiks rādīs.

– Paldies par sarunu!

Autors: Sandra Mikanovska

Varam būt patiesi gandarīti un lepoties ar mūsu donoriem, kas, izrādās, ir vieni no atsaucīgākajiem valstī.  To apliecina arī Valsts asinsdonoru centra (VADC) Latgales filiāles sniegtā informācija. Arī šogad jūlijā, izskanot ziņai par kritisko situāciju ar nepietiekamiem asins krājumiem, jēkabpilieši ļoti aktīvi apmeklēja Donoru dienas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā 9.,12. un 26. jūlijā, kad asinis ziedoja pat 238 donori! Tas nozīmē, ka varam justies droši, un situācijā, kad palīdzība būs nepieciešama mums, to noteikti saņemsim. Tāda arī ir donoru rīcības būtība – ziedojot asinis, palīdzēt citiem, vienmēr paturot prātā, ka ikviens no mums var nonākt situācijā, kad pašam nepieciešama palīdzība. Saruna ar jēkabpiliešiem – aktīviem donoriem – liecināja, ka šī atgriezeniskā saite ir galvenā motivācija ziedot asinis.

Atbalstot citus, arī paši gūst drošības sajūtu

Aivars Vucāns – donors ar 45 gadu pieredzi, stāsta, ka sākums bijis nu jau tālajā 1976. gadā.

– Asinis pirmo reizi brīvprātīgi piespiedu kārtā nodevu kopā ar kursabiedriem no Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte) Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes 1. kursa. Toreiz padomju garā tur iesaistīja visu kursu – 100 vai vairāk cilvēkus. Students ir students, kāpēc gan neiet, ja pēc tam kārtīgi pabaro. Bet vēlāk jau asinis nodot gāja tie, kuri uzskatīja, ka tas ir jādara. Bija tāda iekšēja pārliecība, ka to vajag darīt. Toreiz notika negadījums ar paziņu. Viņš avarēja ar motociklu. Tā bija visai smaga avārija, un puisim vajadzēja pārliet asinis. Mēs vairāki no grupas gājām tās nodot, lai papildinātu krājumu, domājot tieši par viņu. Viņš izdzīvoja. Tā radās sapratne, ka tas ir vajadzīgs, ir jādara, un tā tas arī iesākās, un līdz pat šim laikam turpinu būt asins donors, – stāsta Aivars Vucāns.

Viņš atceras, ka padomju gados ar ierakstiem par asins ziedošanas faktu bijušas pilnas divas donora  grāmatiņas – katrā 50 ieraksti. Pieskaitot neatkarības gadus, asinis varētu būt ziedotas kādas 140 reizes.

– Tas ir kā pieradums, bet pieļauju, ka varbūt organisms to jau pieprasa. Paiet kādi divi mēneši, un ir sajūta, ka kaut kas nav tā, kā īsti vajadzētu. Tad eju nodot asinis, un pēc tam atkal ir ļoti laba sajūta. Acīmredzot asinīm ir tāda tendence, ka tām ir jāatjaunojas. Gadā sanāk ziedot četras piecas reizes. Nav pamata bažām, ka tas varētu kaitēt paša veselībai. Es pēc tam jūtos daudz labāk, kaut man jau pāri 60. Varbūt tas ir fizioloģiski, varbūt psiholoģiski, ka tu esi kādam palīdzējis. Varbūt abi kopā – gan morāls, gan fizisks labums no tā. Savā laikā arī meitu iesaistīju. Stāstīju par to, cik tas ir  vajadzīgs, jo tu pats nekad nevari zināt, vai nepienāks brīdis, kad tev būs vajadzīgas donoru asinis. Santa to saprata, un nu jau vairākus gadus arī viņa ziedo asinis, – saka Aivars Vucāns.

Vucāna meita Santa Skosta atceras, kā pievienoties donoru kustībai viņu iedvesmoja tētis.

– Vienmēr esmu centusies nesavtīgi palīdzēt citiem, tāpēc iesaistīšanās donoru kustībā likās pašsaprotama. Vislielākais gandarījums ir apziņa, ka ar tik nelielu darbu, ziedojot nelielu daļu sava laika, es spēju palīdzēt un, iespējams, glābt kāda līdzcilvēka dzīvību. Cilvēks nevar paredzēt, cik daudz laika uz zemes ikvienam no mums ir dots, – kāpēc lai mēs šo laiku nepiepildītu, darot labus darbus?

Nekādu baiļu nedz par pašsajūtu, nedz no adatām un asinīm man nav bijis. Mans organisms pēc asins ziedošanas jūtas labi, kļūst mundrāks, palielinās enerģijas krājumi un noskaņojums vienmēr uzlabojas. Aicinu arī citus vismaz reizi aiziet nodot asinis – mēs ikviens varam padarīt šo pasauli labestīgāku! – mudina Santa.

Gunta Gagunova atceras, ka pamudinājums nodot asinis pirmo reizi bijusi  smagā kolēģes slimība 2017. gadā.

– Toreiz asinis nodevu tieši  viņai. Tad bija pauze, bet dziļi iekšēji jutu, ka man vajadzētu to darīt. Un, protams, būtiska ir doma, ka tas kādam var noderēt. Turklāt tu taču nekad nezini, vai reiz tas nebūs vajadzīgs pašam vai piederīgajiem. Kad tu pats to dari  un redzi, kā nāk un asinis ziedo citi, ir sajūta, ka arī tad, ja pašam tas būs nepieciešams, būs atsaucība un tu saņemsi palīdzību. Es internetā sekoju, kādas asins grupas trūkst, vai tā nav mana grupa. Tagad, ja donors vēlas, viņš saņem e-pastā uzaicinājumus to darīt, un tas ir labi, jo ikdienā piemirstas, kad atkal ir laiks nodot asinis. Tas dzīves ritmu nekādi neietekmē – aizej, nodod un turpini visas savas ikdienas gaitas. Protams, ir dažas lietas, kas jāievēro.  Dienā, kad ziedo asinis, nevar darīt smagu fizisku darbu, sauļoties,  jādzer daudz šķidruma. Vienkārši jāpasaudzē sevi, bet citādi nekādu ierobežojumu nav. Arī pašsajūta pēc tam ir laba, šķiet, tā pat uzlabojas. Es arī sekoju tam, vai pirms asins nodošanas neesmu lietojusi kādus medikamentus, piedomāju, ko pirms tam ēdu, lai asinis, kuras nododu, būtu labas kvalitātes, – stāsta Gunta Gagunova.

Juris Zālītis arī ir no tiem donoriem, kas pirmo reizi asinis nodevuši, tuva cilvēka nelaimes mudināti.

– Bija mums tāds policists Andris Znotiņs. Kad viņu, mēģinot aizturēt spēļu zāles aplaupītājus,  nošāva un smagi ievainoja viņa kolēģus, tas bija stimuls sākt nodot asinis. Andris bija mans klasesbiedrs, un tas bija šausmīgs gadījums, ko uztvēru personīgi. Tā arī sāku nodot asinis, un nu jau to daru ilgu laiku. Tagad asins donoru centrs sūta īsziņas, ka ir vajadzīgas konkrētas grupas asinis. To vērtēju ļoti pozitīvi, jo tad saproti, ka šobrīd tas ir aktuāli, un tas kalpo arī kā atgādinājums, tā ir laba prakse. Ja saņemu šādu ziņu, nesaskatu nekādu iemeslu, lai nenodotu asinis. Motivācija joprojām ir tā pati kā sākumā, ka tu vari ar to kādam palīdzēt. Pēdējā laikā, parunājot ar kolēģiem, dzirdu, ka viņi arī sāk domāt, ka varbūt varētu iet un ziedot asinis.  Ne katrs to var darīt, tur veic asins analīzes, uzdod dažādus jautājumus, bet, ja to var, tad tas būtu jādara. Pēdējo reizi – jūlija sākumā, kad bija aicinājums ar piebildi, ka ir mazi asins rezervju krājumi, atsaucība bija ļoti liela.  Mēs pat stāvējām rindā, es pats biju rindā kāds četrdesmitais, – stāsta Juris Zālītis.

Margarita Meļņikova, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja, ir donore jau vairāk nekā desmit gadus. Uz jautājumu, kāda ir motivācija to darīt, viņa atbild ar pretjautājumu, vai palīdzēt citiem ir nepieciešama motivācija?

– Mēs nevaram izglābt pasauli, bet varam sniegt roku, kas palīdzētu vismaz dažiem. Viena asins ziedošanas reize var glābt trīs cilvēku dzīvības. Iepazīstoties ar to, kā asinis tiek izmantotas un cik daudziem cilvēkiem tās ir nepieciešamas, lai izdzīvotu, diskusijām nav vietas. Fakti ir nepielūdzami. Turklāt asins ziedošana nemaksā neko, tā aizņem mazāko dzīves daļu – krietni mazāku nekā laiks, kas tiek izšķērdēts pilnīgi nevajadzīgām lietām, vietām vai pat cilvēkiem, un ir mazāk sāpīga kā dundura vai oda iedzelšana. Iespējams, manu tik dedzīgu asinsdonora kustības atbalstu ir pamudinājis fakts, ka asins pārliešana bija nepieciešama manam brālim pirms kādiem 20 gadiem. Ja asins ziedotāju nebūtu – es nezinu rezultātu. Tādēļ, ja es spēju palīdzēt, glābt kāda brāli, māsu, sievu, vīru, bērnu,  tad es neredzu ne mazāko attaisnojumu, lai to nedarītu, – saka Margarita Meļņikova.

Viņa piebilst, ka mēs katrs ar savu piemēru tieši vai netieši ietekmējam viens otru, tāpēc esot pārliecināta, ka arī viņa  ar savu dedzīgumu spēj kādu iedrošināt iesaistīties donoru kustībā un kļūt par daļu no #mumsirvienaasinsrite.

– Priecājos, ja kāds vismaz sāk aizdomāties par to, ka varētu aiziet ziedot asinis, jo kādreiz šī doma nobriedīs un tiks īstenota. Bailēm nav pamata. Pirms procedūras ir iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus ārstam. Taču varu ar savu piemēru parādīt, ka no anēmijas (dzelzs deficīta) nav jābaidās. Man tāda ir bijusi, bet tieši asins ziedošana mūs papildus motivē pievērst uzmanību uzturam, ja nepieciešams, papildus vitamīniem/mikroelementiem, lai nodrošinātu organismu ar visu nepieciešamo tā labākai funkcionēšanai. Turklāt asins ziedošanu var veikt noteiktu reižu skaitu gadā, kas ir medicīniski pamatots, lai asins ziedošana nekaitētu mūsu pašu veselībai. Pēdējais, ko dzirdēju, bija, ka asins ziedošana uzlabo arī imunitāti, ne tikai asinsradi. Manuprāt, procedūra nav sāpīgāka par vienkāršu asins analīžu nodošanu.

Turklāt dzelzs līmeņa noteikšana (asins parauga paņemšana no pirksta) šobrīd ir kļuvusi vēl nesāpīgāka (ātra, ar mazu un nesajūtamu dūrienu pirkstā). Vēl ir viena laba iespēja – «kopā jautrāk», kad uz asins ziedošanu iet kopā ar draudzeni, draugu, vīru, sievu vai kādu kolēģi. Tagad asins donoru centrs rīko arī izbraukumus sestdienās kādā no apmeklētām atpūtas vietām, – stāsta M. Meļņikova.

Dzīvībai tik svarīgo krājumu veidošana atkarīga tikai no donoru atsaucības

VDAC Latgales filiāles Rēzeknē vadītāja ārste stransfuzioloģe Ināra Čerņavska stāsta, ka ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu izveidojusies  regulāra sadarbība un  centra speciālisti Jēkabpilī ierodas divas reizes mēnesī. Tas esot gan lielās donoru atsaucības dēļ, gan arī aprēķins esot tāds, lai Jēkabpils donoru ziedotās asinis nosegtu Jēkabpils slimnīcas pieprasījumu. Slimnīca, protams, saņemot asinis ne tikai no Rēzeknes, bet arī no Rīgas, un Rēzeknes filiāle gatavojot asins komponentus arī centram Rīgā.

– Jūlijā atsaucība bija ļoti liela sakarā ar aicinājumu ziedot cietušiem ugunsdzēsējiem. Liels paldies jūsu donoriem, jo atsaucība bija fantastiska. Dienas bija karstas, bet donori bija gatavi gaidīt rindā, lai varētu ziedot asinis. Sevišķi liels prieks, ka nāca arī tādi, kas gribēja  ziedot pirmo reizi, un arī donori, kas kādu laiku – pat vairākus gadus – nebija nodevuši asinis, bet tagad vēlējās to darīt. Liels paldies Jēkabpils slimnīcas vadībai, jo viņi  visu sadarbības laiku ir mūs ļoti atbalstījuši. Arī šovasar, kad bija jāstrādā tveicē, viņi sagādāja gan ūdeni, gan ventilatorus, lai atvieglotu situāciju darbiniekiem un donoriem. Mēs sekojam  līdzi situācijai. Ja trūkst kādas grupas asiņu, sazināmies ar donoriem paši. Esam pateicīgi Jēkabpils slimnīcas vadībai, kas arī aktīvi iesaistās informēšanā par plānotajām donoru dienām. Donoriem ziņu ar aicinājumu sūtam arī personīgi. Taču ir tā, ka aicinājumam ņemam donoru sarakstu divu gadu griezumā, un tie donori, kas ilgāku laiku nav nodevuši asinis, šajā grupā vairs neietilpst. Bet viņi toties tagad – jūlijā – reaģēja uz slimnīcas sniegto informāciju. Jūlija sākumā sevišķi Rīgas zonā trūka asiņu. Varbūt donoru aktivitāti mazināja karstais laiks, varbūt atvaļinājumi, tomēr ir vasara. Visbiežāk jau trūkst rēzus negatīvo asiņu. Donoru ziedojums var glābt ne tikai avārijās cietušos vai pēc smagām operācijām un dzemdībām. Ļoti bieži tās ir nepieciešamas arī hroniskiem slimniekiem, sākot ar anēmijām, un, protams, onkoloģijā. Jēkabpilī un arī Madonas zonā donoru atsaucība ir liela, paldies viņiem par to, bet gribu atgādināt, ka asinis ir derīgas pārliešanai tikai 35 dienas. Tāpēc ir lūgums atcerēties, ka tās ir nepieciešamas visu laiku. Ja katrs, kas var būt donors,  divas reizes gadā atnāktu ziedot, asins krājuma apmēru visu laiku varētu uzturēt vajadzīgajā līmenī. Mākslīgo asiņu nav, šī sistēma balstās tikai uz donoru atsaucību, un tikai tā varam glābt cilvēku dzīvības, – stāsta Ināra Čerņavska.

Arī tu vari kļūt par donoru

Jēkabpils reģionālās slimnīcas vārdā izsakām pateicību ikvienam, kurš sniedz palīdzīgu roku asins donoru kustībā! Priecājamies par visiem, kuri kļuvuši par donoriem pirmo reizi, un tiem, kas ziedo asinis un palīdz līdzcilvēkiem regulāri! Jēkabpilieši vienmēr ir bijuši atsaucīgi Donoru dienu ap­meklētāji, un īpašs prieks ir par līdzcilvēku spēju pašorganizēties un palīdzēt kritiskās situācijās. Jūlijā esam piedzīvojuši rekordlielu Donoru dienu apmeklējumu – 238 donori šomēnes Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir ziedojuši asinis (ierasti ap 100–110 mēnesī).

Atgādinām, ka Valsts asinsdonoru centrs izbraukumā uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu dodas vismaz divas reizes mēnesī. Tuvākās Donoru dienas notiks 9. un 30. augustā no pulksten 9.00 līdz 13.00 slimnīcas konferenču zālē, 4. stāvā.

   Tu vari kļūt par asins­donoru, ja:

• esi 18–65 gadus vecs
• sver ne mazāk par 50 kg
• dienā pirms asins nodošanas neesi lietojis alkoholu
• esi paēdis, izgulējies, atpūties, jūties labi
• esi vesels un pēdējā laikā neesi slimojis
• pirms tam esi lietojis veselīgu uzturu un daudz šķidruma.

Kā var noskaidrot savu asins grupu?

Asins grupu nosaka pirms asins nodošanas.

Kādi dokumenti nepieciešami?

Lai nodotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu ap­liecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkuram citam personu apliecinošam dokumentam, kas satur šādu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto.

    Cik daudz asiņu vienā reizē tiek paņemts, un cik bieži var nodot?

450 ml asiņu ir fizioloģiska asins deva, kas negatīvi neietekmē donora veselību. Vīriešiem asinis atļauts nodot līdz 6 reizēm gadā, bet sievietēm iesaka ne vairāk kā 4 reizes 12 mēnešu periodā. Starp asins nodošanas reizēm jāievēro pilnu deviņu nedēļu intervāls. Viena gada laikā ziedojot asinis sešas reizes, vīriešiem pēc tam jāievēro trīs mēnešu pārtraukums.

   Vai var ziedot asinis, ja veikta vakcinācija pret Co­vid-19?

Pēc jebkuras Latvijā ap­stiprinātas Covid-19 vakcīnas asinis drīkst ziedot pēc pilnām septiņām dienām.

    Vai var ziedot asinis, ja pārslimots Covid-19?

Covid-19 pārslimošana neliedz kļūt par donoru. Personas, kas izslimojušas Covid-19, drīkst nodot asinis 14 dienas pēc pilnīgas izveseļošanās, ko apstiprinājis ģimenes ārsts, piemēram, noslēdzot slimības lapu.

   Vai donoram pienākas brīvdienas?

Saskaņā ar Darba likumu, donoram pēc asins ziedošanas nākamajā dienā pienākas apmaksāta atpūtas diena, un pēc vienošanās ar darba devēju to var piešķirt citā laikā (iespējams, arī – pievienot ikgadējam atvaļinājumam), bet šo atpūtas dienu var izmantot gada laikā no asins ziedošanas dienas. Darba devējs apmaksā līdz piecām šādām dienām kalendārajā gadā, ja puses nav vienojušās vai, piemēram, darba koplīgumā noteikušas lielāku apmaksāto atpūtas dienu skaitu.

Inese Zone, Brīvā Daugava

Jaunums – Jēkabpils reģionālajā slimnīcā no 5.augusta pieejams zobu higiēnista pakalpojums!

Pierakstu pie zobu higiēnistes Daigas Runces var veikt jau tagad: piesakoties elektroniski šeit https://ieej.lv/i0NIc vai zvanot uz Jēkabpils slimnīcas vienoto pacientu pieraksta tālruni 62203333, vai rakstot uz pieraksts@jrslimnica.lv.

Atgādinām, ka no valsts budžeta tiek apmaksāts zobu higiēnista apmeklējumu bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam vienu reizi gadā, bet bērniem 7, 11 un 12 gadu vecumā – divas reizes gadā attiecīgajā vecuma grupā.

Maksas pakalpojuma cena – bērniem 30,00 EUR, pieaugušajiem – 40,00 EUR.

D.Runces pieņemšanas laiks augustā:

pirmdienās, otrdienās, trešdienās – pieaugušie (maksas pakalpojums) no pl.13:30-18:00, ceturtdienās, piektdienās – bērni (bezmaksas) no 8:00-16:45 (pārtraukums 12:30-13:00). Pieņemšanas laiks turpmākajos mēnešos maisīsies, to iespējams noskaidrot zvanot uz reģistratūru vai izmantojot e-pieraksta funkciju mūsu mājas lapā www.jrslimnica.lv

Aicinām iedzīvotājus izmantot iespēju vakcinēties pret Covid-19! Jēkabpils liela mēroga vakcinācijas centra (Jēkabpils sporta hallē) darba laiks augustā: pirmreizēja vakcinācija – 3., 11., 13., 18., 20., 25., 27. augustā, bet revakcinācija (2.vakcīnas deva) – 4., 5., 6., 10., 12., 17., 19., 24. augustā.

Pieteikties vakcinācijai pret Covid-19 Jēkabpils liela mēroga vakcinācijas centrā var šādos veidos:

• Zvanot uz Jēkabpils vakcinācijas kabinetu – t.62102798;
• Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājas lapā jrslimnica.lv, sadaļā “e-pieraksts” – https://ieej.lv/qyVXZ ;
• Vietnē manavakcina.lv;
• Zvanot 8989.

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka Janssen Covid-19 vakcīnu piegāde līdz augusta beigām notiks ierobežotā apjomā. Jēkabpils liela mēroga vakcinācijas centrā ir iespējas saņemt Pfizer vai Moderna vakcīnas.

No 1. jūnija ikvienam ir iespēja elektroniski iegūt digitālu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai vīrusa pārslimošanas faktu. Lai apskatītu vai izdrukātu savu digitālo Covid-19 sertifikātu, jāapmeklē vietne covid19sertifikats.lv. Iedzīvotāji, kuri nelieto internetu vai nevar pieslēgties tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv ar internetbanku vai citu piekļuves līdzekli, savus digitālos Covid-19 sertifikātus var saņemt: Jēkabpils novada pašvaldībā, Brīvības iela 120, Jēkabpils, LV-5201, iepriekš zvanot 65236777, 65207304 vai 80205008.

Darba devēja pienākums ir nodrošināt obligātās veselības pārbaudes jebkuram darbiniekam, kurš savā darba vietā tiek vai var tikt pakļauts veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (tas attiecas arī uz darbu ar datoru). Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija.

Jēkabpils reģionālā slimnīca piedāvā veikt Obligātās veselības pārbaudes (OVP), kā arī autovadītāju medicīnisko pārbaudi un Ieroču nēsāšanas atļaujas saņemšanas medicīniskā komisija.

Atgādinām, ka uz veselības pārbaudes komisijām obligāti jāveic pieraksts iepriekš – zvanot uz Jēkabpils slimnīcas vienoto pacientu pieraksta tālruni 62203333 vai rakstot uz pieraksts@jrslimnica.lv

Uz veselības pārbaudes komisijām ir  nepieciešams pieteikties laicīgi, jo, iespējams, tieši Jums nepieciešamam ārstam nav pieņemšanas katru dienu ambulatorā daļā vai viņš ir prombūtnē.

Ārpus rindas (bez iepriekšējas pieteikšanās) iedzīvotāji netiks apkalpoti!

Jēkabpils reģionālā slimnīca aicina uzņēmumus slēgt līgumus par savu darbinieku OVP, interesentus lūgums rakstīt uz e-pastu: Info@jrslimnica.lv Individuālās OVP pārbaudes tiek organizētas grupai no vismaz 5 cilvēkiem. Ja grupa ir mazāka par 5 darbiniekiem, tad tie iziet OVP kopā ar pārējo pacientu plūsmu.

Cena atkarīga no veselībai kaitīgajiem darba apstākļiem, kas nosaka kādi speciālisti vai izmeklējumi nepieciešami.

Cenrādis Jēkabpils reģionālajā slimnīcā:

• Katra ārsta apskate €5.00  vai maksas pakalpojuma cena saskaņā ar ārsta speciālista maksas pakalpojumu cenrādi, ja pacients vēlas saņemt pakalpojumu tajā pašā dienā, nav brīvas OVP pieraksta vietas un ir brīvs maksas konsultāciju pieraksts pie ārsta speciālista.
• Asins analīzes €4.30
• ASAT €1.00
• ALAT €1.00
• Bilirubīns €0.90
• Spirogramma €5.00
• Elektrokardiogramma €10.00
• Plaušu rentgens €10.00

Līdzi jābūt 1 foto kartiņa 3x4cm

Veselības pārbaudes komisijā iekļauts:

• Otolaringologs
• Neirologs
• Okulists
• Ķirurgs
• Psihiatrs
• Narkologs
• Ģimenes ārsts
• Komisijas priekšsēdētāja atzinums

Līdzi jābūt 2 foto kartiņas 3x4cm

Veselības pārbaudes komisijā iekļauts:

• Otolaringologs
• Neirologs
• Okulists
• Ķirurgs
• Psihiatrs
• Narkologs
• Ģimenes ārsts
• Komisijas priekšsēdētāja atzinums

Nākot uz medicīniskās veselības pārbaudi, lūdzu, izdrukāt un aizpildīt veselības pārbaudes karti: https://jrslimnica.lv/obligatas-veselibas-parbaudes/

• Veselības pārbaudes karte autovadītājiem (28 KB, .pdf)
• Veselības pārbaudes karte ieroču nēsāšanas atļaujai (115 KB, .pdf)

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā 9. un 30. augustā notiks Donoru dienas – Valsts asinsdonoru centra Rēzeknes filiāles izbraukums, kas uz Jēkabpils slimnīcu dodas vismaz 2 reizes katru mēnesi.

Gaidīsim esošos un topošos asinsdonorus 9. un 30. augustā Jēkabpils reģionālās slimnīcas konferenču zālē (stacionāra 4.stāvā, ieeja stacionāra ēkā – pa labi no uzņemšanas). Situācija ar asins krājumiem strauji mainās, tādēļ jūsu palīdzība ir nepieciešama katru dienu!

Lai nodotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam. Pie reģistrācijas asins nodošanai nepieciešams uzrādīt arī bankas konta numuru, jo kompensācija  zaudētā asins un asins komponentu apjoma atjaunošanai tiek ieskaitīta donora bankas kontā.