TU ESI LATVIJA!

Jēkabpils reģionālās slimnīcas aprīļa mēneša ārsta titulu ieguvis urologs Kļims Ļeoņenko. Viņš ir jelgavnieks, kas šobrīd strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” un uz darbu Jēkabpilī brauc noteiktās dienās. Kļims Ļeoņenko atzīst, ka Jēkabpili šajā laikā, kopš te strādā, paguvis iepazīt tikai pa ceļam uz darbu caur auto logu. Taču tas, ko redzējis, patīk un teic, ka Jēkabpils ir skaista un sakopta pilsēta.

Kļims Ļeoņenko cer, ka kādu reizi atradīsies laiks, lai dotos ekskursijā pa Jēkabpili, iepazīstot tās skaistākās vietas un objektus.

Cik pieprasīta ir urologa specialitāte šobrīd Latvijā?

Tā ir specialitāte, kura pašreiz ir pietiekoši pieprasīta.

Vīrieši sākuši biežāk uztraukties par sevi un pievērst uzmanību savai veselībai, nāk uz pārbaudēm un ir gatavi veikt izmeklējumus. Sievietes vairs neuztver urologu kā “vīriešu ārstu” un arī vēršas pēc palīdzības.

Vai pagūst apgūt visu jaunāko savā specialitātē?

Jāatzīst, ka trūkst laika, lai aptvertu visas uroloģijas sadaļas, kuras ar katru gadu paplašinās, jo kā jebkurā citā specialitātē, arī šeit nekas nestāv uz vietās, tiek izstrādātas jaunas tendences, jauna aparatūra, mainās pieeja slimību ārstēšanā. Diemžēl visu aptvert nav iespējams, tāpēc jāfokusējas un jāizvēlas tie virzieni, kurus var pielietot mūsu apstākļos, lai sniegtu pacientam konsultācijas un ārstēšanu augstākajā līmenī.

Vai esat kādreiz vēlējies doties strādāt uz ārzemēm?

Esmu bijis stažēties ārzemēs, ar to man pietiek.

Es visu laiku un arī patlaban vēlos būt šeit, kur viss ir pazīstams, kur cits citu atbalsta, kur tu vari jebkurā brīdī vērsties pie kolēģiem un savstarpēji padalīties pieredzē un palūgt padomu.

Kāpēc izvēlējāties pievērsties uroloģijai?

Man to ieteica mana ģimenes ārste. Tas skanēja apmēram tā: “Mums trūkst urologu, nav kam konsultēt pacientus”. Tā arī izlēmu pievērsties šai specialitātei.

Vai studējot un sākot darbu šajā profesijā mainījās Jūsu sākotnējais priekšstats par uroloģiju?

Es apzināti izvēlējos uroloģiju un biju gatavs, ka nebūs viegli. Uroloģija ir ļoti interesanta ar to, ka tā apvieno sevī gan ķirurģisku sadaļu, gan terapeitisku. Ir vairāki veidi, kā tu vari palīdzēt pacientam un ļoti bieži ķirurģiska ārstēšana nav pirmā izvēle vai nav vienīgā.

Kādi šodien ir urologa pacienti – vai viņi rūpējas par savu veselību?

Vīrieši arvien vairāk sāk rūpēties par sevi, bet nereti ir tā, ka viņiem ir kādi jautājumi vai sūdzības, bet viņi nezina, kur vērsties. Turklāt viņi negrib šo jautājumu uzdot arī savam ģimenes ārstam.

Kāda, jūsuprāt, ir profesionāla attieksme pret pacientu? Cik līdzjūtīgs drīkst būt ārsts?

Ārstam, pirmkārt, jābūt godīgam gan pret sevi, gan pret pacientu, tad veidojas cieša saikne un savstarpējā uzticēšanās, kas ir būtiski, lai kopīgiem spēkiem varētu sekmīgi risināt veselības problēmas.

Es pacientam izstāstu situāciju un problēmu, ar kuru viņš sastapies, un iepazīstinu ar pieejamām risināšanas iespējām. Pēc vienošanās par ārstēšanas metodi, mēs sākam strādāt.

Ārstēšanās prasa laiku un pūles: pacientam jāievēro īpašs režīms, jāņem vērā rekomendācijas, jālieto atbilstoši medikamenti, bet tas atmaksājas.

Kādas ir visizplatītākās uroloģiskās slimības mūsdienās? Kādēļ tās rodas?

Viennozīmīgi nevar nosaukt, kuras tieši ir visizplatītākās. Gados jaunie pacienti biežāk cieš no urīnceļu infekcijām, vīrieši vecumā pēc 55 gadiem no simptomiem, kurus izsauc prostatas hiperplāzija, savukārt problēmas ar nierakmeņiem sastopamas visās vecuma grupās gan vīriešiem, gan sievietēm.

Kādu profilaksi jūs ieteiktu pacientiem, lai laicīgi novērstu slimību rašanos?

Mans moto ir “drošs, paliek nedrošs”, tāpēc, ja ir kādas sūdzības, tad labāk pārbaudīties un pārliecināties par to, ka viss ir kārtībā, nekā gaidīt, kad simptomi paši no sevis pāries. Ja cilvēks nevēlas par to runāt ar savu ģimenes ārstu, tad jāprasa norīkojums uz konsultāciju pie urologa.

Vēlos vērst uzmanību, ka visiem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas reizi gadā ir jānodod PSA (prostatas specifiskais antigēns) asins analīzes pie ģimenes ārsta, lai varētu pārliecināties par prostatas veselības stāvokli.

Kuras interneta vietnes jūs varētu ieteikt objektīvas informācijas gūšanai?

Mēs ar kolēģiem esam izveidojuši speciālu interneta portālu – www.urologs.lv, kur pacienti latviešu valodā var iegūt informāciju par uroloģiskām saslimšanām un to mūsdienīgām ārstēšanas metodēm. Angļu valodā uzticami avoti ir Eiropas Urologu asociācijas izstrādātās interneta vietnes uroweb.org un patients.uroweb.org.

Vai pietiek laika arī personīgajai dzīvei un ģimenei? Kā pavadāt brīvo laiku?

Nepārtraukti ir sajūta, ka diennaktī trūkst divas trīs stundas, lai visu pagūtu. Par spīti tam, ka ir daudz jāstrādā, vienmēr cenšos veltīt katru brīvu minūti saviem tuviniekiem un draugiem. Atpūtas brīžus cenšos apvienot ar kādu aktīvu izklaidi, piemēram, braucienu uz dabas parku.

Par ko Jūs sapņojat šobrīd?

Par atpūtu!

Paldies par interviju!

Inna Budovska,
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekle

Ārsts-urologs Kļims Ļeoņenko pieņem Jēkabpils poliklīnikā. Pieteikties uz konsultāciju var zvanot pa tālruni 62203333 vai arī pierakstoties elektroniski slimnīcas mājas lapā https://jrslimnica.lv/
Lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu, līdzi jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam pie urologa!

25.aprīlī plkst. 15:00 Jēkabpils reģionālās slimnīcas paliatīvās aprūpes speciāliste dr. Jeļena Buceniece aicina uz sarunu “Komunikācija ar smagi slimiem cilvēkiem”.

Uz tikšanos ir aicināti smagi slimo cilvēku tuvinieki, draugi, paziņas un visi tie, kas interesējas par šo svarīgo tēmu.

Tikšanās notiks Jēkabpils Sociālā dienesta konferenču zālē no plkst. 15:00 līdz 17:00.
Pasākumu organizē Jēkabpils SD Veselības veicināšanas koordinētāja Žanete Tiltiņa, atbalsta Jēkabpils reģionālā slimnīca.

Pēc Jēkabpils iedzīvotāju ieteikumiem par marta mēneša ārsti atzīta kardioloģe Sigita Vīksne. Sigita atceras, ka bijusi viena no retajiem topošajiem ārstiem, kura jau rezidentūrā zinājusi, kur turpmāk strādās. Kardiologa vakance viņu gaidīja tieši Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Laikraksts “Ceturtdiena” jauno speciālisti aicināja uz sarunu.

Kāpēc vairums topošo ārstu arī rezidentūras laikā īsti nezina, kur pēc tam strādās?

Iemesli ir dažādi – vakanču pieejamība, ģimenes apstākļi, sadzīves jautājumu salāgošana ar darbu, varbūt arī kas cits. Mana izvēle krita uz Jēkabpili, jo Jēkabpils ir mana dzimtā puse un nebija domu meklēt laimi citur. Turklāt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā bija brīva kardiologa vakance, un pašvaldība man sniedza finansiālu atbalstu ārstes kvalifikācijas iegūšanā.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par pašvaldības sniegto atbalstu?

Ņemot vērā, ka kvalificētu mediķu trūkst visā Latvijā, Jēkabpils pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem bija pieņēmusi lēmumu par šādu speciālistu piesaisti. Kļuvu, kā mēdz sacīt, par pirmo bezdelīgu pašvaldības atbalsta programmā. Tā sauktās budžeta vietas, kur mācību maksu finansē valsts, kardioloģijas rezidentūrā man nebija pieejamas un pirmo pusgadu mācījos par saviem līdzekļiem. Pēc iesaistīšanās pašvaldības atbalsta programmā, visus studiju izdevumus sedza Jēkabpils pašvaldība. Turklāt es vēl saņēmu arī pašvaldības stipendiju, kas palīdzēja nodrošināt iztikšanu.

Kur aizvadījāt savas rezidentes gaitas un vai izjutāt lielu atšķirību, sākot strādāt Jēkabpilī?

Mācoties rezidentūrā, stažējos Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcā. Darba vide tur tomēr bija krasi atšķirīga no tās, ar ko vēlāk sastapos Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Pabeidzot rezidentūru, kuras laikā strādāju ļoti garas darba stundas, domāju, ka Jēkabpilī jau būs mazāk darba, jo pilsēta salīdzinājumā ar Rīgu taču ir neliela. Taču tā gluži nav. Arī Jēkabpilī pietiek darāmā, un man ir īpašs gandarījums, ka varu palīdzēt tieši savas dzimtās puses cilvēkiem.

Vai iekļauties Jēkabpils mediķu saimē bija viegli vai grūti?

Atzīšos, uzsākot patstāvīgas darba gaitas, bija zināma nedrošība un pat tādas kā nelielas bailes. Taču slimnīcas kolektīvs mani uzņēma labi, un arī pacienti kopumā bija negaidīti jauki. Amizanti, ka ambulatoro pieņemšanu laikā iesākumā pacienti ar savām sūdzībām nereti vispirms vērsās pie mana ārsta palīga, jo, nonākot kabinetā, laikam negaidīja, ka daktere var būt gados tik jauna. Taču tā nebija neuzticēšanās, drīzāk izbrīns vai apjukums. Sajūtot kolēģu atbalstu un pacientu uzticēšanos, iedzīvoties nebija grūti. Žēloties par kaut ko man nav iemeslu. Mans darbs man patīk, un pati šo profesiju izvēlējos, lai palīdzētu cilvēkiem. Šis ir mans sirds darbs.

Kā vērtējat mediķu darba un sadzīves apstākļus Jēkabpilī?

Diagnozes noteikšanai un attiecīgi veiksmīgai ārstēšanai svarīga ir moderna diagnostikas aparatūra.

Veicu sirds muskuļa un vārstuļu izmeklēšanu, izmantojot ultraskaņu, un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā to varu darīt, strādājot ar pilnīgi jaunu ultraskaņas aparātu EHO kardiogrammu veikšanai.

Pašvaldības atbalsta programma, ko izmantoju, ļāva iegūt dienesta dzīvokli patstāvīgai dzīvei. Lai arī mani vecāki dzīvo Jēkabpilī, uzsākot patstāvīgu dzīvi un darba gaitas, man bija būtiski iegūt arī savu dzīves telpu. Tā ka droši varu ieteikt topošajiem kolēģiem, lai nāk strādāt uz Jēkabpili.

Jēkabpils pašvaldība nu jau ik gadu piešķir finansējumu piesaistāmo speciālistu rezidentūras finansēšanai. Arī šogad Jēkabpils pašvaldība aktīvi piedalās šajā atbalsta programmā un kopā ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu, aicina darbā jaunos speciālistus. Pašlaik ir noslēgti līgumi ar 15 rezidentiem, kuri pēc studiju beigšanas nāks strādāt uz Jēkabpili. Taču mediķu visā valstī joprojām nepietiek. Arī Jēkabpils slimnīcā joprojām trūkst vairāku specialitāšu pārstāvju, tai skaitā anesteziologu, traumatologu, oftalmologu, internistu.

Aprīļa mēneša ārsts tāpāt kā iepriekš tiks izvēlēts, pamatojoties uz iedzīvotāju balsošanas rezultātiem. Nobalsot var, rakstot uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas e-pastu: info@jrslimnica.lv ar norādi “Mēneša ārsts” vai arī sūtot ziņu slimnīcas Facebook lapā.

Galvenie darba pienākumi

• Organizēt un vadīt slimnīcas saimniecības dienesta darbinieku darbu
• Pārzināt un kontrolēt inženiertehnisko tīklu sistēmu darbību;
• Nodrošināt ugunsdrošības un darba drošības prasību izpildi un ievērošanu.
• Iegādāties nepieciešamās preces slimnīcas saimniecības dienesta vajadzībām
• Nodrošināt strādniekus ar materiāliem nepieciešamo darbu veikšani
• Plānot un veikt slimnīcas teritorijas, ēku un telpu apsaimniekošanas remontdarbus.
• Organizēt slimnīcas autotransporta darbu.
• Veikt materiālo vērtību uzskaiti, inventarizāciju, remontu un novērtēšanu.
• ES projektu ieviešana, kontrole

Prasības kandidātiem

• Augstākā profesionālā vai vidējā profesionālā izglītība;
• Pieredze saimnieciskajā darbā vai vadībā;
• Precizitāte, operativitāte un augsta atbildības izjūta;
• Datorprasmes;
• Saskarsmes un komunikācijas spējas;
• Valsts valodas zināšanas;
• B kategorijas autovadītāja apliecība un autovadīšanas prasmes.

Konkursa predendentiem/-ēm līdz 8. aprīlim personīgi jāiesniedz slimnīcas personāldaļā vai arī jānosūta elektroniski uz e-pasta adresi info@jrslimnica.lv ar norādi “Pieteikums kokursam uz saimniecības daļas vadītāja/-as šādi dokumenti”:

• Motivācijas vēstule;
• Parakstīts dzīves gājuma apraksts (curriculum Vitae);
• Izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

Alga 1200 €

Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļa informē, ka no 2019. gada 1. aprīļa tiks izbeigtas līgumattiecības ar ģimenes ārstu Valēriju Bolotovu un viņa praksē reģistrētie pacienti atreģistrēti.

Atreģistrētie pacienti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ārsta darbības pamatteritorijā – Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagastā, tiks pārreģistrēti pie ģimenes ārstiem, kas ir līgumattiecības izbeigušā ārsta darbības pamatteritorijas pārņēmēji, t.i.,

Ābeļu pagasta pacienti – pie Ināras Antonovas tālr. 65238992, 26558584
Dignājas pagasta pacienti – pie Anitas Eglītes tālr. 22460920 un
Dunavas pagasta pacienti – pie Ivara Eiduka tālr. 65228176

Pārējie atreģistrētie pacienti aicināti reģistrēties pie ģimenes ārsta, kura darbības pamatteritorijā atrodas personas dzīvesvieta.

Vienoties par reģistrāciju var arī ar citu ģimenes ārstu, kuram ir līgums ar valsti par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Saraksts pieejams Nacionālā veselības dienesta mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi – Ģimenes ārsti – Ģimenes ārsti atbilstoši teritorijām.

Jautājumu gadījumā sazinieties ar Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļu, tālr. 63027249, e-pasta adrese: zemgale@vmnvd.gov.lv

02/03/2019, plkst. 11:00-12:30 Jēkabpils Tautas namā notiks sabiedrības izglītošanas pasākums par faktoriem, kas var veicināt osteoporozes attīstību, tās profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Interaktīvajā lekcijā piedalīsies vadošie eksperti osteoporozes jomā Latvijā.

Osteoporoze ir hroniska un progresējoša kaulu slimība, kurai raksturīgs pazemināts kaulu blīvums. Ja šī slimība netiek savlaicīgi atklāta un ārstēta, nelielas traumas rezultātā var notikt kaulu lūzums. Pasaulē katrai trešajai sievietei pēc 50 gadu vecuma var attīstīties kaulu lūzums osteoporozes rezultātā! Osteoporoze ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti: kaulu lūzumi, darbaspēju un pašaprūpes spēju zudums un hroniskas sāpes izraisa fiziskā un psiholoģiskā pašvērtējuma pazemināšanos, tāpēc ir būtiski savlaicīgi atpazīt un diagnosticēt osteoporozi.

DALĪBNIEKI

• Dr. INGVARS RASA, sertificēts endokrinologs, Latvijas osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents
• Dr. MAIJA MUKĀNE, sertificēta endokrinoloģe un interniste, LOKMSA valdes locekle
• Sertificēts fizioterapeits IVARS PORIETIS, SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’

PROGRAMMĀ

Izglītojošas lekcijas un diskusijas par osteoporozi un citām kaulu slimībām, kā arī par kaulu veselības profilaksi

11:00-11:05 SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’ valdes locekle INNA BUDOVSKA

• Atklāšana

11:05-11:30 Dr. INGVARS RASA

• Osteoporozes aktualitātes Latvijā
• Osteoprozes riska faktori. Kādos gadījumos un kadā vecumā jānosaka kaulu blīvums

11:30-12:00 Dr. MAIJA MUKĀNE

• Kalcija un vitamīna D nozīme osteoporozes profilaksē un ārstēšanā
• Kā neapjukt aptiekā, kur plauktos rindojas tik daudz un dažādi kalcija un D vitamīna preparāti, kā arī citi medikamenti un uztura bagātinātāji “stipriem kauliem;”

Atbildes uz aktuāliem jautājumiem, piemēram, vai visu nosaka tikai devas lielums?
Vai ir labāks austeru, haizivju, olu čaumalu vai cits kalcijs?
Un vai tiešām D vitamīns ir jālieto pilnīgi visiem?

12:00-12:30 Sertificēts fizioterapeits IVARS PORIETIS

• Vingrojumu un fizisko aktivitāšu demonstrējumi
• Rehabilitācijas svarīgums kaulu veselības profilaksē

Diskusijas un jautājumi.
Visi interesenti ir aicināti piedalīties bez iepriekšējās pierakstīšanās!

Pasākumu atbalsta:
SIA ‘Jēkabpils reģionālā slimnīca’
SIA ‘Osteomed’
Jēkabpils pilsētas dome

Donorus vienu reizi nedēļā Jēkabpils poliklīnikā Asins sagatavošanas nodaļas telpās turpina pieņemt Valsts asinsdonoru centra (VADC) Latgales filiāles izbraukumu brigāde.

2019.gada martā asins donori tiek pieņemti katru pirmdienu no plkst. 09.00 līdz 13.00.

2019.gada janvārī asinis ziedojuši 119 donori, kas vidēji ir aptuveni 24 donori katru nedēļu. Diemžēl ar to nav gana, lai nodrošinātu slimnīcas pieprasījumus pēc asins komponentiem pacientu ārstēšanai.

2018. gadā Jēkabpils Asins sagatavošanas nodaļā asinis ziedotas 1177 reižu, kas ir aptuveni 2,3% no kopējā donāciju skaita valstī – 52001 reizes. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn donoru skaits valstī palielinājies, neliels donoru dinamikas kāpums bija jūtams arī Jēkabpilī. Vairāk nekā puse, 53,47%, no kopējā donoru skaita Latvijā ir sievietes, bet 46,53% vīrieši. Donora vidējais vecums ir 36,9 gadi, bet pirmo reizi persona Latvijā asinis dodas ziedot vidēji 29,8 gadu vecumā.

Asinis ziedot vari, ja:

• Esi 18 – 65 gadus jauns
• Sver ne mazāk par 50 kg
• Dienā pirms asins nodošanas neesi lietojis alkoholu
• Esi paēdis, izgulējies, atpūties, jūties labi
• Esi vesels un pēdējā laikā neesi slimojis
• Pirms tam esi lietojis veselīgu uzturu un daudz šķidruma
• Neesi nodevis asinis vismaz 9 nedēļas, un 12 mēnešu periodā to jau neesi darījis 4 reizes (attiecas uz sievietēm) vai 6 reizes (attiecas uz vīriešiem, pie kam pēc 6. reizes vīriešiem jāievēro 3 mēnešu pārtraukums).

Ieteikumi pirms asins ziedošanas:

• 3 – 4 stundas pirms procedūras iesaka vieglu ēdienreizi un papildu šķidruma uzņemšanu (jāizdzer apmēram četras glāzes ūdens vai sulu u.c.). Tukšā dūšā asinis ziedot nedrīkst!
• Vismaz 2-3 stundas pirms procedūras nedrīkst smēķēt, jo Tev būs labāka pašsajūta procedūras laikā un pēc tās, kā arī būs kvalitatīvāki asins komponenti. Smēķētājiem skābekļa līmenis asinīs samazinās par 15%. Tas atsaucas uz visu organisma vielmaiņu un asins kvalitāti.

Ieteikumi pēc asins ziedošanas:

• Sterilo pārsēju jātur uz rokas vismaz 2 – 3 stundas, lai nerastos zemādas asins izplūdums vai iekaisums, ko var izraisīt apkārtējā vidē esošie putekļi un mikroorganismi. Vēnas punkcijas vietu nedrīkst mērcēt un sasmērēt. Pārsēju nedrīkst atslābināt vai savilkt, ja nepieciešams jauns pārsējs, jālieto tīru marles saiti.
• Jāatpūšas ne mazāk kā 15 minūtes.
• Divas stundas nav vēlams vadīt transporta līdzekli.
• Nenest somu uz rokas, no kuras tika ņemtas asinis.
• Nevajag strādāt smagu fizisku darbu, netrenēties, neskriet, nenest smagus priekšmetus, nepeldēties un nesauļoties.
• Vismaz 12 stundas pēc asins ziedošanas nedrīkst strādāt paaugstinātas bīstamības darbus: pārvadāt pasažierus, vadīt lidmašīnu, vilcienu, strādāt augstumā u.c.