JAUNS PAKALPOJUMS – PROCEDŪRAS AR DERMATOLOĢISKO LĀZERU

20.decembra vakarā Jēkabpils reģionālās slimnīcas piecstāvu stacionāra ēkas bēniņos plīsa ūdensvada savienojums, kā rezultātā appludinot telpas visos ēkas stāvos. Lielākie bojājumi ir konstatēti kreisajā ēkas spārnā. Medicīnas iekārtu bojājumi nav konstatēti, no ūdens cietušas tikai telpas.

Kopš negadījuma ir apturēta akūto pacientu stacionēšana Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, ievērojot drošības prasības – pacienti no palātām, kuras skārušas notikušā sekas, ir pārvietoti uz citām palātām.

Šobrīd notiek aktīvs darbs, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu stacionāra pilnvērtīgu darbību! Vēl noris elektroinstalācijas un inženiertīklu pārbaude, tiklīdz būs gūts apstiprinājums, ka to turpmāka ekspluatācija ir droša, akūto pacientu stacionēšana tiks atjaunota.

Šis gads SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” bijis daudzu pozitīvu notikumu bagāts. Ir noslēgušies vairāki apjomīgi investīciju projekti, daudzas slimnīcas nodaļas ieguvušas jaunu veidolu, iegādātas modernas iekārtas, slimnīcā darbu sākuši jauni ārsti un medicīnas personāls, attīstīti jauni pakalpojumi. Mainījies valdes sastāvs.

Kā slimnīcas attīstību un izaugsmi šajā gadā vērtē jaunā slimnīcas valde, to intervijā laikrakstam “Ceturtdiena” stāsta valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs un valdes loceklis Kaspars Čanders.

• Kādi šobrīd ir lielākie izaicinājumi veselības nozarē valstī kopumā?

EK.: Lielākie izaicinājumi ir energoresursu sadārdzinājums. Tas jau no gada sākuma ir radījis papildu finanšu slodzi slimnīcas budžetam. Lai arī patlaban darbojas atbalsta mehānismi, kas ļauj nedaudz uzelpot, tomēr jāsaprot, ka šobrīd esam gadalaikā, kad šie energoresursi tiek tērēti visintensīvāk. Līdz ar to, ja gada vidū mēs saskārāmies ar to, ka ir cenu pieaugums konkrētiem energoresursiem, tad šobrīd mēs saskaramies ar to, ka cenas ir nedaudz samazinājušās, bet ir pieaudzis energoresursu patēriņš – šķeldai, dabasgāzei un elektroenerģijai. Visas šīs trīs komponentes šobrīd tiek ļoti aktīvi lietotas. Vasarā neliels atvieglojums bija apstāklis, ka nav jānodrošina apkure un lielāko ietekmi uz finansēm atstāja tieši elektroenerģijas patēriņš, tad šobrīd jau trešo mēnesi ļoti aktīvi tiek tērēti visi energoresursu veidi, kas ietekmē finansiālo situāciju. Par šo situāciju esam informējuši gan Veselības ministriju, gan Nacionālo veselības dienestu. Septembra beigās energoresursu patēriņam bija izlietots par 356 972.79eiro vairāk nekā šajā pašā periodā 2021.gadā, kas nepārprotami atspoguļosies finanšu datos. Turklāt jāņem vērā, ka ir noslēgušies vairāki projekti, ir siltinātas un modernizētas slimnīcas ēkas, kas dod ekonomiju, tomēr izmaksas tāpat ir vērā ņemamas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Šobrīd veselības aprūpē galvenā kritiskā tendence ir arī personāla trūkums. Tas ietekmē vairākus faktorus, viens no tiem ir pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un pakalpojumu pieejamība, kas arī ietekmē slimnīcas budžetu. Tā ir papildus slodze esošajam personālam, kas nozīmē arī izmaksu pieaugumu, maksājot par virsstundām.

• Kāda ir slimnīcas finansiālā situācija, noslēdzot 2022.gadu?

EK.: Prognozes liecina, ka gads noslēgsies ar zaudējumiem, kam iemesls ir visi iepriekšminētie apstākļi. Vēl viens no iemesliem – finansējuma, ko saņemam no Nacionālā veselības dienesta, samazinājums. Tas radies vairāku iemeslu dēļ, viens no tiem – pacientu skaita kritums stacionārā. Te gan jāmin, ka pacientu skaita palielinājums nav mūsu ietekmes sfēra, pacientu samazinājumam ir vairāk vai mazāk objektīvi iemesli. Viens no tiem – gada sākumā notika pārorientācija uz Covid seku likvidēšanu, kas visās citās sadaļās likumsakarīgi nozīmē gan pakalpojuma apjoma, gan pacientu samazinājumu. Šogad, par ko ir ne tikai mūsu iebildumi, bet ir iebildusi arī Latvijas slimnīcu biedrība, ir mehāniskā pieeja pārskatot plānoto budžetu, faktiski neņemot vērā objektīvos apstākļus pacientu skaita samazinājumam, bet gan mehāniski samazinot kopējo pacientu apjomu.  Pēdējo divu mēnešu laikā zaudējums ir 600 000 eiro, kuri ir ieturēti pacientu skaita samazinājuma dēļ. Tie ir ap 1200 pacienti mazāk. Esam arī saņēmuši zināmu kompensāciju saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu, – 108 000 eiro, kas ir mazāk nekā 30% no reālajām izmaksām.

• Kāds šis gads kopumā bijis Jēkabpils slimnīcai?

EK.:  Grūti vērtēt gadu kopumā, bet pēdējais pusgads ir bijis dinamisks. Ir daudz pozitīvu mirkļu – jauno speciālistu piesaiste, jauno rezidentu piesaiste, kas ir nopietns darbs. Lai piesaistītu speciālistu, pirmkārt, ir jānodrošina vide, uz kuru viņš vēlas nākt strādāt. Otrkārt, tās ir izaugsmes iespējas, kolēģu un kolektīva atbalsts. Mēs šajā gadījumā esam vairāk vai mazāk tehniskā darba izpildītāji, sameklējot un uzrunājot šos speciālistus, iesaistot pārējo kolektīvu viņu piesaistē.

• Kādi ir jūsu plāni investīciju projektu jomā?

EK.: Šajā jomā jāuzteic iepriekšējā vadība, visi viņu iesāktie projekti vai nu ir noslēgušies vai arī ļoti aktīvi tiek virzīti uz loģisku rezultātu. Neviens no iesāktajiem projektiem nav pamests novārtā, norit aktīva to realizācijā. Atsevišķās sadaļās mēs redzam finansējuma atšķirīgas izlietošanas iespējas. Redzam citas prioritātes, citas iekārtas, kas būtu nepieciešams iegādāties. Taču kopumā ļoti pozitīvi vērtējam iespēju izmantot esošo projektu finansējumu. Kas attiecas uz jaunu finansējumu piesaisti šobrīd, tad tā varētu būt digitalizācijas joma.

• Ko izdevies panākt jauno speciālistu piesaistē 2022.gadā un kādi ir nākotnes plāni?

EK.: Šajā kontekstā jārunā par tiem  rezidentiem, kas jau ir uzsākuši sadarbību ar slimnīcu. Tie ir pieci rezidenti, kas ar mums šogad noslēguši līgumu, esam piesaistījuši arī vienu sertificētu ārstu – oftolmologu. Liels atbalsts ir arī vēl pieci rezidenti, kas beiguši mācības un uzsākuši pilnvērtīgas darba gaitas mūsu ārstniecības iestādē, patiesībā ir vēl virkne citu jauno speciālistu, kas ir uzsākuši darbu. Arī šobrīd aktīvi iesaistāmies diskusijās ar vairākiem speciālistiem, kas ir izrādījuši vēlmi ar mums sadarboties. Nevarētu teikt, ka šīs aktivitātes ir būtiski mainījušas situāciju ar ārstniecības personu trūkumu, bet speciālistu piesaiste vai uz kādu brīdi pārtraukto pakalpojumu atsākšana – tas ir dinamisks ikdienas darbs. Pakalpojumu un speciālistu piesaistē mums šobrīd pats aktuālākais ir traumatoloģijas nodaļas darba atjaunošana, ko plānojam realizēt jaunajā gadā. Nākošais loģiskais solis iekšējās kapacitātes stiprināšanā būtu vairākām nodaļām, kas darbojušās bez vadītājiem, nodrošināt vadītājus. Tas ļautu kvalitatīvāk uzraudzīt, plānot un koordinēt nodaļas darbu. Tas būtu arī atbalsts galvenajam ārstam un valdei.

• Šajā gadā Jūs sākāt darbu slimnīcas valdē, vai ir kāda iniciatīva, ko jau izdevies realizēt?

KČ.: Darbā man rit ceturtā nedēļa. Pirmais mēnesis bijis ļoti dinamisks, katru dienu iepazīstu slimnīcu arvien vairāk. Viss ir jauns – jauni procesi, jaunas vadlīnījas, jauni cilvēki, jauni kolēģi. Tas viss ir jāiepazīst, tādēļ šobrīd es vēl nevaru teikt, ka jau būtu kaut ko paveicis vai sasniedzis, es esmu iepazīšanās procesā. Pirmais, vizuālais iespaids – slimnīca ir sakārtota, skaista, moderna, gan ambulatorais bloks, gan stacionārs. Loma slimnīcai šajā reģionā ir ļoti liela un ļoti svarīga – kā reģionālajai slimnīcai sniedzot pakalpojumus plašai apkārtnei. Idejas, iniciatīvas, ko vēlos realizēt, ir nākotnes jautājums.

EK.: Pusgads varbūt šķiet diezgan garš termiņš, kopš esmu valdē, bet ņemot vērā ikdienas dinamiku, tas absolūti nav garš termiņš. Jāteic, ka ir gan organizatoriski, gan citi jautājumi, kas joprojām mēdz ikdienā pārsteigt mani ne vienmēr sagatavotu, tāpēc arī man jāatzīst, ka arī es vēljoprojām iepazīstos. Sākuma posmā esam izstrādājuši vairākus administratīvos dokumentus, ar mērķi sakārtot administratīvos procesus kapitālsabiedrībā, šīm lietām iespējams, iepriekš netika pievērsta liela nozīme, bet ko es redzu, kā būtiskus uzlabojumus, kas ļautu dinamiskāk virzīties uz priekšu darba organizatoriskajā ziņā. Šajos sešos mēnešos ir izkristalizējies būtiskais- ir aktīvāk jāstrādā pie kolektīva saliedētības un stiprināšanas, kopīgas motivācijas sasniegt izvirzītos mērķus. Tas mums, kā iestādes vadībai, būs prioritāte. Tikai tajā brīdī, kad mēs visi kā kolektīvs saprotam, ka virzāmies uz vienu konkrētu mērķi jeb tēlaini sakot, ejam vienu ceļu, tikai tad ir iespējams rezultāts ar kuru mēs visi varētu būt apmierināti.

• Kāds ir Jūsu pienākumu sadalījums valdē?

KČ.: Kopējais deleģējums no pašvaldības puses abiem ir absolūti vienāds. Iekšēji esam runājuši par atbildības sadalījumu un manā kompetencē būs finanses, projekti, iepirkumi un saimniecība. Līdz juridiskam sadalījumam neesam tikuši, jo šobrīd tam nav jēga, jo man vispirms ir pilnībā jāiepazīstas ar visiem procesiem. Tikai tad es būšu gatavs pilnvērtīgi darboties noteiktos virzienos.

EK.: Slimnīcas stratēģiskā vadība, personālvadība varētu būt manas jomas. Kā jau iepriekš minēju, kolektīva saliedētība patlaban ir galvenais mērķis. Spēja panākt kompromisus, jo kā zināms – pat viens darvas piliens medus mucā var visu sabojāt. Kompromisam ir milzīgs spēks.

• Kāda ir valdes sadarbība ar slimnīcas kolektīvu?

KČ.: Sadarbība ir daudzpusīga. Mēs esam atvērti un labprāt uzņemam un tiekamies ar kolēģiem, ārstiem administrācijā, kā arī tiekamies stacionārā, kad izejam stacionāru. Man mēnesis ir bijis gana īss laiks, lai pilnvērtīgi iepazītos un apmeklētu pilnīgi visas nodaļas.

EK.: Visu šo laiku esam mēģinājuši ieviest un praktizējam dažādus sadarbības modeļus, atsevišķu jautājumu risināšanai ir izveidotas darba grupas, ar galveno ārstu sadarbība ir diezgan cieša. Mēs novērtējam entuziasmu ar kādu galvenais ārsts ir pievērsies diezgan lieliem izaicinājumiem šajā ārstniecības iestādē. Man šķiet, ka esam nonākuši pie diezgan skaidra modeļa, kādā virzienā iet, kā ārstniecības iestādei. Tiekamies ar ārstiem un darbiniekiem nodaļās. Tāpat arī sadarbojamies ar arodbiedrību, kas ir lielākais darbinieku pārstāvis. Runājam, diskutējam un sarunās cenšamies rast kompromisu.

• Ar Kasparu Čanderu, kopš viņš sācis darbu valdē, nav bijis plašākas intervijas. Tāpēc jautājums viņam: kāpēc nolēmāt startēt konkursā uz slimnīcas valdes locekļa amatu?

KČ.: Laikam katram dzīvē pienāk brīdis, kad esošajā amatā, struktūrā nostrādāts zināms laiks un tu uzdod jautājumu – vai tas ir viss, ko es varu? Vai es varu, kaut ko citu? Vai es varu vairāk? Vai es varu paveikt kaut ko arī citā jomā ? Man šis brīdis sakrita ar iespēju startēt konkursā uz slimnīcas valdes locekļa amatu un es startēju. Man tas šķita interesants izaicinājums, kur var noderēt mana pieredze. Tas man ir jauns sākums sevis pilnveidošanā. Mana izglītība ir jurists, darba pieredze – finanšu joma. Gan juridiskās, gan finanšu zināšanas un pieredze man šķita laba kombinācija un artava, ko es varētu dot slimnīcai.

• Kāds bija Jūsu mērķis, nākot strādāt uz Jēkabpils slimnīcu?

KČ.: Mērķis ir ļoti sociāls, vēlos dot savu pienesumu slimnīcai jomās, kuras pārzinu. Tāda viena konkrēta mērķa vai uzdevuma, ka kaut kas te būtu jāizdara vai jāmaina, man nav. Es strādāju cieši kopā ar valdes priekšsēdētāju un cenšos izprast nākotnes redzējumu, kā un ko mēs varētu darīt lietas labā pareizāk un vienkāršāk. Esmu jaunā ceļa sākumā.

• Pastāstiet par sevi?

KČ.: Esmu dzimis, audzis Jēkabpilī, dzimis šajā slimnīcā. Mani aizrauj daudzas lietas, nav viena dominējoša hobija. Man patīk lasīt grāmatas, sporta raidījumi, sportot pašam, spēlēt basketbolu, volejbolu. Vēl viens hobijs – medības. Patīk laiku pavadīt ar ģimeni, doties kopīgos braucienos. Ceļojumos ar ģimeni dodamies gan pa Latviju, gan ārpus valsts, pēdējais ceļojums bija uz Igauniju. Grāmatas lasu visdažādāko žanru – gan kriminālromānus, gan ceļojuma aprakstus, gan vēsturiskas, gan filozofiskās.

• Jēkabpils slimnīca pērn īpaši pārsteidza ar iespaidīgu gaismas rotājumu Ziemassvētku noskaņās. Vai šogad būs kāds īpaši veidots svētku noformējums?

EK.: Tāpat kā visi, arī mēs šogad būsim taupīgi un tāpēc iestādē vai pie tās šogad vizuālo efektu būs mazāk, tomēr arī taupībai ir savas robežas, tāpēc mēģināsim nodrošināt arī svētku noskaņojumu, svētku atmosfēru.

• Lāsma Vindule (Sabiedrisko attiecību speciāliste): Šogad slimnīcai aprit 110 gadu, iepriekšējos gados ir izpalikuši kolektīvu saliedējošie pasākumi. Tāpēc šogad lielu daļu finansiālo resursu esam novirzījuši vairāk kolektīviem pasākumiem – ikgadējam Mediķu dienas koncertam, bērnu teātra izrādei darbinieku bērniem vasaras nogalē, šobrīd gatavojamies īpašam darbinieku pasākumam gada nogalē. Pēc Jēkabpils novada pašvaldības pasūtījuma dokumentālo filmu ciklā “Mēs jēkabpilieši” ir tapusi filma par Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Pirms Ziemassvētkiem tiksimies ar kolēģiem filmas pirmizrādē un ballē. Tāpēc šogad mazāk atvēlēts materiālām lietām un noformējumam, bet primāri svētku sajūtu radīsim ar kopābūšanas prieku jubilejas svinībās.

• Vai ir vēl kas piebilstams par šī gada procesiem slimnīcā, pirms uzdodu pēdējo jautājumu?

EK.: Es gribētu vairāk laika katrā dienā, nedēļā, mēnesī, lai vairāk var paveikt. Man prieks, ka pēc šiem sešiem mēnešiem es neesmu zaudējis entuziasmu, ir daudz, kas vēl uzlabojams, darba apjoms nav mazinājies. Ļoti ceru, ka arī Kasparam, šajā ne tik vienkāršajā sākumposmā, nepazudīs vēlme nākt ar jaunām idejām un svaigiem risinājumiem kopējā labuma vārdā.

• Ir Adventes laiks, drīzi Ziemassvētki, gadumija – ko novēlat Ziemassvētkos un Jaunajā Gadā?

KČ.: Novēlu visiem stipru veselību un saticību. Lai šajā ekonomiski saspringtajā laikā izdodās sevī uzturēt svētku prieku. Lai visiem skaisti un saticīgi Ziemassvētki!

EK.: Pievienojos Kaspara vēlējumiem. Jāteic, ka šis gads nevienam nav bijis vienkāršs, tāpēc visiem vēlu saglabāt optimismu un izturību un nākamajam gadam izvirzīt vēl augstākus mērķus, nopietnākus izaicinājumus.

• Paldies par sarunu!

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena

Izsole

1. Izsolāmais Objekts: SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” nekustamais īpašums, Artilērijas iela 18, Jēkabpils, Jēkabpils novads, ar kadastra numuru 56010011603, kas sastāv no viena zemes gabala 7905 m² platībā uz kura atrodas trīs ēkas:

– slimnīca (kadastra apzīmējumu 5601 001 1603 001), 2761,5 m²,

– ēdnīca (kadastra apzīmējumu 5601 001 1603 002) 778,5 m²,

– garāža (kadastra apzīmējumu 5601 001 1603 003), 114,8 m²

2. Izsoles laiks un vieta: 2023.gada 10.janvārī plkst.10:00, Stadiona iela 1, Jēkabpils, Slimnīcas Ambulatorās nodaļas ēkā, 4.stāvā, valdes priekšsēdētāja kabinetā.

3. Pieteikumu iesniegšana: Pieteikumu par piedalīšanos Izsolē jāiesniedz līdz 2023. gada 6.janvāra, plkst. 16:00, pa pastu: SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca”, Andreja Pormaļa iela 125, Jēkabpils, Jēkabpils novads, LV-5201, vai klātienē: Stadiona iela 1, Jēkabpilī, Ambulatorās nodaļas ēkas 4.stāvā, vai uz e-pastu: info@jrslimnica.lv ar norādi “Pieteikums izsolei”

4. Izsoles sākumcena – 52000,00 EUR, solis – 100,00 EUR.

5. Nodrošinājuma apmērs, dalības maksa un iemaksas kārtība:

Izsoles dalībniekam, līdz reģistrācijai jāiemaksā:

– nodrošinājums 10% apmēra no objekta sākumcenas, 5200,00 EUR

– dalības maksa 50,00 EUR.

Pārskaitījuma rekvizīti:

Saņēmējs: SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, reģ. Nr. 50003356621

Banka: AS SEB banka

Kods: UNLALV2X

Konts: LV22UNLA0009003467368

Maksājuma mērķis: Izsoles nodrošinājums, izsoles dalības maksa.

6. Izsoles veids: mutiska izsole ar augšupejošu soli

7. Samaksas kārtība: Nosolītā summa par pirkumu jāsamaksā 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc paziņojuma par norēķinu saņemšanas dienas.
8. Papildu informācija: Ar izsoles noteikumiem var iepazīties SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” interneta vietnē: www.jrslimnica.lv/izsole

No 1.decembra Jēkabpils reģionālā slimnīca nodrošinās jaunu pakalpojumu – valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās.

Kas ir veselības aprūpe mājās un vai par to jāmaksā?

Valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās var saņemt pacienti, kuriem ir noteiktas saslimšanas. Tā ir medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pacientam viņa dzīvesvietā. Pakalpojums “veselības aprūpe mājās” ir valsts apmaksāts pakalpojums, pacientam ir jāiegādājas tikai viņam izrakstītie medikamenti, bet katetrus, sistēmas, šļirces, u.c. nepieciešamos materiālus nodrošinās pakalpojuma sniedzējs – Jēkabpils reģionālā slimnīca. Līdzmaksājums par pakalpojuma sniegšanu pacientam nav jāmaksā!

Kā saņemt pakalpojumu?

Lai saņemtu pakalpojumu, pacientiem ir jāsaņem nosūtījums uz šo pakalpojumu no ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista, pēc tam ar viņu sazināsies šī pakalpojuma koordinators, lai vienotos par pakalpojuma saņemšanu. Pagaidām Jēkabpils reģionālās slimnīcas pakalpojums “veselības aprūpe mājās” būs pieejams tikai Jēkabpils pilsētā dzīvojošajiem, nākotnē plānots pakalpojumu nodrošināt arī Jēkabpils novadā dzīvojošajiem.

Pacientam ar hronisku saslimšanu un pārvietošanās traucējumiem veselības aprūpe mājās tiek nodrošināta līdz 30 kalendāra dienām. Par nākošo periodu ir jāsaņem jauns nosūtījums no ģimenes ārsta.

Pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes mājās ilgums ir līdz 10 kalendāra dienām (ja nepieciešams, tad tālākai aprūpei nosūtījumu izsniedz ģimenes ārsts).

Veselības aprūpi mājās pacienti var saņemt, ja:

• pacientam ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē;
• pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās;
• pacientam (ar diagnozi I60 – Subarahnoidāls asinsizplūdums, I61 – Intracerebrāls asinsizplūdums, I63 – Smadzeņu infarkts, I64 – Insults, neprecizējot, vai tas ir asinsizplūdums vai infarkts vai I69 – Cerebrovaskulāru slimību sekas) nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta trīs mēnešu laikā pēc saslimšanas.

Veselības aprūpe mājās ietver šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

• medikamentu ievadīšanu;
• ādas bojājuma aprūpi;
• urīna ilgkatetera maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres aprūpi, tai skaitā pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru vienam pacientam apmaksā ne vairāk kā piecas reizes (izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru valsts apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam).

Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz reģistrēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), savukārt iepriekš minētos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – sertificēts fizioterapeits vai fizioterapeita asistents, ergoterapeits vai audiologopēds.

Mājas aprūpes pakalpojuma koordinators Jēkabpils reģionālajā slimnīcā – Daina Vīksne, t.22441914.

Informāciju sagatavoja:

Lāsma Vindule
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
komunikacija@jrslimnica.lv

Lai motivētu skolēnus studēt eksaktās un medicīnas zinātņu jomas un iegūt ar medicīnu saistītu profesiju, Jēkabpils reģionālā slimnīca sadarbībā ar pedagogu karjeras konsultantu Sarmīti Stikāni organizēja mūsu slimnīcas pediatres Līgas Brokas vieslekciju Jēkabpils 3.vidusskolā. Tikšanās laikā ar interesentiem no 10.-12.klasēm tika pārrunāta ārstes karjeras izvēle, studiju procesa norise, sarežģījumi un ieguvumi, darbs stacionāra Bērnu slimību nodaļā, nepieciešamās zināšanas un prasmes medicīnā strādājošajiem, u.c. jauniešus interesējoši jautājumi. Jaunieši tika informēti arī par Jēkabpils novada pašvaldības atbalsta veidiem topošajiem mediķiem.

Plānots, ka turpmāk tikšanās ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas speciālistiem Jēkabpils pilsētas izglītības iestādēs turpmāk tiks organizētas regulāri.

Otolaringologs ir viens no speciālistiem, ko teju katram kādu reizi nākas apmeklēt bērnībā vai brieduma gados.  Šoruden rezidentūru absolvēja daļa no iepriekš piesaistītajiem Jēkabpils slimnīcas rezidentiem – otolaringologs Edžus Urtāns.

-Kāpēc izvēlējāties LOR specialitāti? Vai tā bija ģimenes ietekme, jo vecāki ir mediķi, tēvs un brālis LOR speciālisti?

-Profesijas izvēle nebija ģimenes spiediens vai vēlme doties vecāku pēdās. Tieši pretēji –, beidzot vidusskolu bija liela vēlme nodarboties ar kaut ko atšķirīgu. Bet brīdī, kad sāku domāt par konkrētiem variantiem, sapratu, ka darbs ar cilvēkiem, iespēja strādāt ar rokām un galvu vienlaicīgi ir tieši tas, ko es vēlos. Nebiju pārliecināts, ka ārsta profesija ir īstais variants, devos uz medicīnas studijām ar šaubām, bet drīz vien sapratu, ka nozare ir man saistoša. Palīdzēt citiem man sniedz gandarījumu, tādēļ par izvēli šodien vairs nešaubos.

Lēmums kļūt par ausu, kakla un deguna ārstu jeb otolaringologu daļēji saistīts ar manu muzikālo darbību pirms studijām. Balss, dzirde, brīva elpošana ir svarīga ikvienam mūziķim, tādēļ šo orgānu saslimšanu ārstēšana pašam likās saistošāka. Otolaringoloģija ir ķirurģiska specialitāte un, lai arī gan ambulatorās pieņemšanas laikā ir vislielākā komunikācija ar pacientu un arī daudz fiziski jāstrādā, es izvēlējot nozari, kurā nav tikai “jāsēž pie galda”. Mazas un lielas operācijas sniedz iespēju daudz strādāt ar rokām. Darbs ir daudzveidīgs – lielāka iespēja, ka gadu garumā neapniks.

-Reiz kādā no intervijām saistībā ar panākumiem vokālistu konkursā minējāt, ka nākotni labprāt saistītu nevis ar mūziku, bet eksaktām zinātnēm – fiziku, matemātiku.

-Mūzika ir skaista, ļoti attīstoša. Joprojām pilnībā nelaižu mūziku ārā no savas dzīves. Bet pelnīt iztiku ar mūziku neizdodas visiem. Reiz kāds vokālais pedagogs man teica, ka dziedātājam ir jāpiemīt kādai “melnajai maģijai”, “rozīnītei” un, diemžēl, to, vai tev tāda piemīt vai nē, nevar uzzināt, pirms tu neesi iebridis iekšā mūzikas pasaulē līdz ausīm. Tu vari būt teicamnieks, vari mācīties pie labākajiem pasaulē, bet tas negarantē sasniegumus. Tādēļ es izvēlējos mūziku paturēt kā hobiju. Otra lieta – izklaides industrijā tev jāstrādā, tad, kad citi atpūšas. Svētkus labprātāk pavadu ģimenes vai draugu lokā, nevis uz skatuves. Tiesa gan, ārstu profesijā arī nākas strādāt brīvdienās, svētku dienās, tādēļ ievērot šo nodomu man neizdodas pilnībā.

Savukārt fizika tīrā formā ir ļoti akadēmiska zinātne. Salīdzinoši maz darba ar cilvēkiem, daudz nākas pielāgoties pētījumu specifikai, tai skaitā braukt uz citām pasaules vietām, jo nepieciešamā aparatūra nav pieejama visur. Pēc vidusskolas sapratu, ka, ja būs iespēja turpināt dzīvot un strādāt Latvijā, nebraukšu prom. Tādēļ nedevos studēt fiziku. Fizikas praktiskais pielietojums ir sastopams gandrīz visur, arī medicīnā. Asinsspiediens, elpošana, dzirde, balss veidošanās ir tikai daži no fizikālajiem procesiem, tādēļ tālu no fizikas neesmu nokļuvis. Matemātika ir instruments, ko izmantot citās nozarēs. Sēdēt, lauzīt galvu, censties atrisināt matemātisku problēmu var būt interesanti, bet man tas nesniedz tik lielu gandarījumu, lai es būtu gatavs ar to nodarboties pastāvīgi. Ar lielāku iespējamību būtu devies uz programmēšanu, jo tur matemātika tiek pielietota ļoti praktiski, bet darbs birojā nav domāts man.

-Kā tas ir ienākt kolektīvā un būt sabiedrības acīs kā kā mediķu dinastijas pārstāvim?  Kādi tam ir plusi un mīnusi? Vai tas nerada papildu atbildības sajūtu, ka augstu jātur ģimenes mediķu prestiža latiņa?

-Jēkabpilī manus vecākus un brāli Jurģi pazīst kā ārstus, bet es gluži neizmantotu vārdu “Dinastija”. Otrā paaudze tam ir par maz. Varbūt kādreiz būs ārstu “Dinastija”, bet pats nespiedīšu saviem bērniem iet cauri visām grūtībām, kas nepieciešamas ārsta profesijas iegūšanai. Ir arī daudz citu interesantu lietu ko darīt.

Jēkabpils uz pasaules fona ir ciemats, šeit gandrīz visi viens otru pazīst. Šobrīd vairāk izjūtu to, ka ienāku atpakaļ vidē, kurā mani jau pazīst kā bijušo kaimiņu, skolasbiedru, skolēnu, nevis, ka esmu jau zināmu ārstu dēls. Ir cilvēki, kas mani nepazīst, un pārjautā, vai neesmu radinieks daketrim Urtānam, bet neuzskatu, ka radniecībai ir liela nozīme. Pluss – man ir iespēja lūgt padomu ārpus darba laika, bet jāprot atslēgties no darba un jārespektē kolēģu vēlme darīt to pašu. Ir viens nedaudz amizants mīnuss – tagad pacientiem arvien biežāk nāksies piedomāt, pie kura Urtāna bija jānāk uz vizīti.

Atbildības sajūta – ārsta profesija to pieprasa augstākajā līmenī. Nav vietas to pacelt vēl augstāk. Prestižs – nestrādāju priekš prestiža, strādāju, lai palīdzētu!

-Kādi ir Jūsu šā brīža pienākumi Jēkabpils   reģionālajā slimnīcā? Kādas ir turpmākā darba ieceres: specializācija kādā noteiktā jomā, pakalpojuma sniegšanā?

-Šobrīd ambulatori izmeklēju un konsultēju visa vecuma bērnus un pieaugušos par ausu, kakla un deguna veselību. Veicu akūtas un plānveida operācijas gan lokālā, gan vispārējā anestēzijā. Konsultēju arī stacionārā esošus pacientus. Nav doma un vēlme kļūt par tikai degungala ārstu. Reģionā nepieciešams plaša spektra speciālists, tādēļ jāprot viss. Un ja nu kaut ko pats šeit nedarīšu vai slimnīcā tajā brīdī nebūs iespējams nodrošināt konkrētu pakalpojumu, zināšu, pie kā jums vērsties.

-Kādi varētu būt pamatlikumi labam ārsta kontaktam ar pacientu gan no mediķa, gan pacienta puses? Šķiet LOR speciālistiem  biežāk nekā citas jomās jāsaskaras ar mazajiem pacientiem, un tur atkal ir sava specifika un kontakts gan ar mazo pacientu, gan viņa vecākiem.

Pirmkārt, vienmēr jāuzklausa pacients, bet vienlaikus aktīvi jāpalīdz pacientam izteikties precīzi. Bieži pacients ir samulsis par savu slimību vai situāciju neizprot. Ārsta iejaukšanās stāstījumā var likties neiecietīga rīcība, bet bez tās līdz pareizajai slimībai un terapijai dažreiz nevar nokļūt. Līdzīgi, negatīvas emocijas var rasties gaidot pie ārsta kabineta durvīm: – “kāpēc ar mani runāja mazāk kā ar iepriekšējo pacientu?” Bet katrs pacients ir atšķirīgs, pieejas ir atšķirīgas, veltāmais laiks var atšķirties drastiski. Lūgums pacientiem būt saprotošiem. Otrkārt, gan ārsts, gan pacients ir tikai cilvēks – abi ir vienlīdzīgi, bet katram ir atšķirīgs uzdevums, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Tāpat abiem ir jābūt godīgiem, nav pieļaujama jebkāda veida informācijas noklusēšana no ārsta vai pacienta puses. Bieži dzirdēts par gadījumiem, kur pacients noklusējis informāciju, un tas rezultējies ar nepareizu terapiju. Ārsts jūs nenosodīs un sniegto informāciju neizplatīs. Tāpat ārstam ir jāstāsta, ko viņš izmeklē, kāpēc izmeklējumu veic, ko viņš izmeklējumā atrod, kāpēc terapija nepieciešama, ko darīs tiešī “šī” tablete. Treškārt, ārsts darba laikā ir ārsts, nevis jūsu draugs. Ir jāspēj novilkt robeža. Tas palīdz būt atklātam, profesionālam. Kontaktam ir jābūt draudzīgi noskaņotam, bet lēmumam par ārstēšanu jābūt pieņemtam balstoties zināšanās, pieredzē un pacienta vēlmēs. Šī paša iemesla dēļ daudzi ārsti nevēlas ārstēt savus tuviniekus.

Darbs ar mazajiem pacientiem ir īpašs. Atrast saikni dažu minūšu laikā dažreiz ir neiespējami. Ļoti svarīga ir pašu vecāku izturēšanās jau dodoties pie ārsta.

Bērni redz un jūt vecākus. Ja vecāki ir uztraukušies, arī bērns būs uztraucies un baidīsies. Ir situācijas, kur bērna izmeklēšana un ārstēšana jāuzsāk arī bez uzticības nodibināšanas. Tās ir akūtās situācijas, kur neārstēšana var rezultēties nopietnos veselības traucējumos vai ļaunāk. Tad ārstam nākas kļūt par robotu, kurš pilda ārsta funkcijas, jo, manā skatījumā, cilvēks ir ieprogrammēts saudzēt bērnus. Ir grūti nejust empātiju pret raudošu bērnu. Diemžēl pieredze rāda, ka šādus bērnus neārstēt nav opcija. Par to, ka izmeklējums vai ārstēšana ir jāveic par spīti bērna pretestībai, noteikti jāinformē vecāki un jāiepazīstina ar situācijas nopietnību. Vecākiem ir jābūt pretimnākošiem un šādā situācijā pēc savām spējām jādara viss, lai bērns saņemtu nepieciešamo. Dažreiz pietiek apsolīt saldējumu, dažreiz bērns ir jāpietur – situācija nav patīkama nevienai pusei. Protams, ārstēšana un izmeklēšana nav apsverama bez vecāku piekrišanas. Ja neskaita šīs nepatīkamās situācijas, darbs ar bērniem bieži ir kā saldais ēdiens – bērni ir atklāti, ziņkārīgi, viņus nesaista pasaules negatīvisms.

-Kā attīstās otorinolaringoloģija, kādu redzat tās nākotni 10 vai pat 20 gadu laikā un Jēkabpils reģionālās slimnīcas lomu nākotnes perspektīvā, jo jau tagad pie mūsu LOR speciālistiem pacienti dodas no plaša reģiona? 

-Viss nav atkarīgs tikai no mūsu darba Jēkabpilī. Nav noslēpums, ka pakalpojumi attīstās arī apkārtnē. Esmu pret “piespiedu” jēkabpiliešu ārstēšanos tikai Jēkabpilī – visiem ir izvēle! Otolaringologi no Jēkabpils neplāno pazust, pat ja slimnīca mūs atlaistu. Kvalitatīvs pakalpojums tiks nodrošināts atbilstoši tā brīža iespējām. Jutīsimies novērtēti, ja pacienti turpinās izvēlēties tieši mūsu sniegtos pakalpojumus. Par slimnīcas lomu runājot – es neesmu statistiķis, ekonomists, pat ne pareģis, un, pat ja būtu, ir pienākuši laiki, kad viss var strauji mainīties. Prognozēt 10, 20 gadus uz priekšu ir tīra spekulācija. Ceru, ka slimnīca pastāvēs un turpinās attīstīties.

-Kādi būtu jūsu ieteikumi no LOR viedokļa veselības saudzēšanai pacientiem, īpaši tagad – rudenī, jo mūsu klimats ar mainīgajiem laika apstākļiem nav labvēlīgs.

-Pirmkārt saprast, ka neliels diskomforts kaklā vai degunā nav pasaules gals. Izvairīties no saaukstēšanās, kņudēšanas kaklā mūsu klimatā ir gandrīz neiespējami.

Nav viena paņēmiena, kas strādātu visiem, bet vislabāk veselību saudzēt ir, saglabājot fizisko aktivitāti, regulāras maltītes un apzinoties sava organisma spējas – ne visi var “skraidīt bez cepures”. Un ja nu tomēr saslimst, visam ir jādod laiks.

To ko vīruss degunā un kaklā sabojā, nevar atgūt dažu dienu laikā.

-Medikamentu reklāmas piedāvā ar iedarbīgu līdzekļu palīdzību ātri atbrīvot aizliktu degunu, ārstēt sāpošu kaklu. Kas ir tās pazīmes, kas liecina, ka uz to vien nevar paļauties, un būtu jāmeklē LOR palīdzība? 

-Nevienai reklāmai nevajag ticēt – tās visas ir radītas ar domu pārdot vai nu produktu, vai ideju. Uzticamāk ir vērsties pie farmacienta vai ģimenes ārsta. Ja piedāvātā terapija nav efektīva vai vērojamas nopietnas sūdzības, piemēram, strauja dzirdes pasliktināšanās, elpošanas apgrūtinājums, nespēja norīt, vajadzētu pēc iespējas ātrāk vērsties pie speciālista vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

-Jēkabpils sabiedrība  jūs atceras kā veiksmīgu jauno vokālistu, konkursu uzvarētāju un koncertu dalībnieku, nereti muzicējot arī kopā ar ģimenes locekļiem. Vai šobrīd darba slodzes dēļ atliek laiks mūzikai  vai citiem vaļaspriekiem, jo atslodze no darba ikdienas ir vajadzīga.

-Garo studiju laikā dziedāšana ir palikusi otrajā plānā, laika kļuvis mazāk un mazāk. Šobrīd darāmā ir daudz, bet laiks vaļaspriekiem tiks atrasts. Apšaubu, ka koncertēšu, jo kāpjot uz skatuves izjūtu nepieciešamību dot kvalitatīvu sniegumu, bet treniņš nav bijis. Bet tas neliedz man dziedāt savam priekam.

Inese Zone, “Brīvā Daugava”