IZMAIŅAS JĒKABPILS REĢIONĀLĀS SLIMNĪCAS VALDĒ

jrs_FB-1200x855.jpg

01/04/2022 JAUNUMI

Līdzšinējā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja Margarita Epermane (bijusī Meļņikova) pēc pašas vēlēšanās ar 1.aprīli ir atstājusi valdes priekšsēdētājas amatu. Darbu slimnīcas valdē turpina valdes loceklis Renārs Putniņš.

Lai nodrošinātu ikdienas saimnieciskās darbības nepārtrauktību, 29.martā slimnīcas valde par SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” prokūristu ar tiesībām pārstāvēt Sabiedrību kopā ar vienu valdes locekli, ar 2022.gada 1.aprīli iecēla Natāliju Dardeti.

Prokūristam N.Dardetei kā galvenie kompetences jautājumi/pienākumi slimnīcas administrēšanas ietvaros noteikti:

  • Dokumentu vadības sistēmas “Namejs” ieviešana;
  • Finanšu un grāmatvedības jautājumu pārvaldība;
  • Banku dokumentu parakstīšana/apstiprināšana;
  • Rēķinu apstiprināšana/apmaksa;
  • Ienākošo dokumentu vīzēšana;
  • Rīkojumu par darbinieku atvaļinājumiem parakstīšana.

Jau ziņots, ka Jēkabpils novada pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsludinājis konkursu uz  SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja amatu. Pieteikumi jāiesniedz līdz 2022.gada 8.aprīlim ar norādi: “Konkursam uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”  valdes priekšsēdētāja amatu” Jēkabpils novada pašvaldības Klientu apkalpošanas nodaļā, Brīvības ielā 120, Jēkabpils, Jēkabpils novads, LV-5201 vai ar drošu elektronisko parakstu parakstīts pieteikums uz elektronisko pasta adresi: pasts@jekabpils.lv, tālrunis: 28447413.


Kuzmas-1200x1234.jpg

30/03/2022 JAUNUMI

Jēkabpils reģionālās slimnīcas speciāliste – ķirurgs Jevgenija Kuzmas ir dzimusi un augusi Jēkabpilī. Savu darbu viņa apzināti saistījusi ar dzimtās pilsētas slimnīcu, un kopš otrā rezidentūras gada bija Jēkabpils domes stipendiāte.  

-Kas jūs pamudināja izvēlēties mediķa profesiju?

-Ģimenē man mediķu nebija, bet doma par medicīnu man bija jau kopš 8. klases, un savu sapni arī esmu piepildījusi. Bērnībā man bija diezgan bieža saskare ar mediķiem, jo pašai nācās slimot. Domāju, ka tas ir viens no faktoriem, kāpēc mani medicīna ieinteresēja. 8. klasē biju stingri nolēmusi būt ķirurgs.  Sākot mācīties domas gan dažādi mainījās, bet tik un tā nonācu līdz ķirurģijai. Jēkabpils pašvaldības stipendiāte biju kopš rezidentūras otrā gada. Man piedāvāja dežūras Jēkabpils slimnīcā, kur pirms tam biju praksē ķirurģijas nodaļā, un dakteris Jānis Danevičs aicināja apvienot to ar rezidentūras mācībām.

-Kāpēc ķirurģija? Šķiet joprojām eksistē  stereotips, ka ķirurgam jābūt vīrietim.

-Ir tāds stereotips gan no pacientu,  gan no kolēģu puses. Vieni to mēģina apspēlēt un slēpt, bet citi izrāda diezgan atklāti, ka tas nav sieviešu darbs. Kāpēc ķirurģija, jo ķirurģijā var dabūt ātru rezultātu. Tas nav tā kā internistam strādājot un ilgtermiņā mēģinot pacientu ārstēt ar zālēm. Mums, veicot operāciju, jau pēc pāris dienām redzi uz kuru pusi ir virzība. Protams, ka ir arī sarežģīti pacienti, kas ilgstoši ārstējas, bet vidēji statistiski mēs to rezultātu dabūjam diezgan ātri. Pozitīvais aspekts ir arī tas, ka ir slimības, kuras pilnībā varam izārstēt. Teiksim, apendicīts. To izoperē, un cilvēks vesels dodas mājās.  Medicīna attīstās un arī Jēkabpils slimnīcā mēs cenšamies attīstīties un pilnveidoties. Tagad ir jauni kolēģi un tas ir būtiski, jo ķirurģijā komandas darbs ļoti svarīgs, jo viens pats tu fiziski nevari to pacientu izoperēt.

-Daudz tiek runāts par to, ka slimnīcās trūkst jaunu speciālistu, arī Jēkabpils slimnīcā. Jaunie negrib nākt uz provinces slimnīcām, aiziet strādāt farmācijā, privātās struktūrās. Jūs kā jauns speciālists esat izgājusi cauri visa ciklam, sākot ar dežūrām studiju laikā. Kas jūsuprāt ir tas, kas kavē jaunos mediķus nākt uz reģioniem?

-Daudzi nepaliek medicīnā, jo tas ir grūts un ļoti atbildīgs darbs. Universitātē priekšstats par medicīnu ir nedaudz citādāks, bet, kad tu sāc strādāt un paskaties uz reālo situāciju, tad tā bilde nedaudz atšķiras no tā, kā to mēģināja pasniegt universitātē. Tas nav tikai baltais halāts, ir arī daudz nepatīkamu aspektu. Ir fiziski grūti, ir darbs nakts stundās un virsstundu darbs, jo ņemot vērā esošo mediķu skaitu, bez virsstundām iztikt nevaram. Un to visu apvienot ar privāto dzīvi ir diezgan grūti.  Ar darbu reģionos ir tā, ka tagad sāk jaunos speciālistus ieinteresēt, piemēram, ar stipendijām, dzīvokļiem, ar vietām bērnudārzos mediķu bērniem. Bet iepriekš bija tā, ka tad kad tu iegūsti sertifikātu specialitātē, tev jau ir ap 30, un lielākajai daļai jau ir ģimene, bērni, dzīve jau ir iekārtojusies kaut kur uz vietas, un pārcelties ar visu ģimeni ir diezgan problemātiski. Jādomā par dzīvesvietu,  kur otrai pusītei darbu meklēt, kur bērnu likt, un tas ir visai apgrūtinoši. Tagad, kad ir stipendijas un saistības ar reģiona slimnīcu, tad cilvēks rēķinās ar to, ka viņam vajadzēs nākt uz reģionu strādāt, un viņš savu dzīvi pakārto faktam, ka dzīvesvieta būs jāmaina.

-Vai interesi par reģioniem varētu mazināt, priekšstats, ka iespējas, arī aprīkojuma ziņā, ir mazākas nekā Rīgā, lielajās universitātes slimnīcās?

-Grūti pateikt par citiem, bet, kas attiecas uz ķirurģiju, mums ir ar ko strādāt, un, ja kaut kas nav, tad slimnīcas vadība nāk pretī un sagādā visu nepieciešamo. Tāpat mums tiek nodrošināta iespēja papildināt savas zināšanas kursos. Tas noteikti nebūtu šķērslis.

-Jau teicāt, ka prakse atšķiras no teorijas. Kas bija visgrūtākais ar ko nācās saskarties, sākot darbu Jēkabpils slimnīcā?

-Vajadzēja pārslēgties, jo apmācībā Stradiņu slimnīcā bija pieejami visi iespējamie speciālisti, ar ko var konsultēties, visi izmeklējumi.  Tur dežurējot  mēs bijām četri ķirurgi – divi rezidenti un divi sertificēti speciālisti. Ir tā, ka rezidents operē, un sertificēts ķirurgs procesu uzrauga. Uzsākot dežūras Jēkabpils slimnīcā rezidentūras laikā, sertificēta ķirurga uz vietas nebija, ja kādu bija nepieciešams operēt, viņš brauca no mājām.  Bet, ja ir tāda situācija, ka pacientam palīdzību vajag sniegt nekavējoties, tu sāc darbu bez otra ķirurga klātbūtnes. Rezidents, protams ir diplomēts ārsts, bet Jēkabpilī nācās uzreiz uzņemties lielāku atbildību, un tad sajūta ir pavisam citāda. Sarežģīti jaunajam speciālistam ir tas, ka jāuzņemas atbildība, ir jāpieņem lēmumi, un ķirurģijā ir tā, ka lēmumi ir jāpieņem ātri. Tu nevari pāris dienas skatīties un domāt, kas nu būs. Lēmumi dažreiz ir jāpieņem pāris minūšu laikā, un tā ir nopietna atbildības sajūta.  Kad pacients jau ir uz operāciju galda, ķirurgam vairs nav šaubu, vairs nav stresa, tad viņš zina, ko dara. Grūtākais ir līdz tam operācijas galdam tikt, jo ne vienmēr tās situācijas ir viennozīmīgas, ka tagad iesim uz zāli un operēsim to un to. Medicīnā ir slimības, kurām ir vadlīnijas, un ir  tādas, kurām to nav, un tad viss ir pēc ārsta ieskatiem. Sarežģīts ir moments, kamēr tiekam līdz izmeklējumiem, līdz diagnozei, bet kad pacients jau ir uz operāciju galda, tad ir jābūt vēsam prātam, lai tu vari atslēgties no visa un strādāt. Stress traucētu kvalitatīvi strādāt. Tāpēc jau saka, ka savus radiniekus nevajag operēt, jo tad būs grūti atslēgties un būs pavisam cita uztvere. Vēl nav viegli  pierast pie tā, ka ir pacienti ar diagnozēm, kas nav ārstējamas, un viņi  aiziet. Tas ir fakts no kura izvairīties nav iespējams. Tam jāmācās tikt pāri, jo tie, kas to nevar, arī nevar strādāt medicīnā. Viena lieta ir just līdzi pacientam, bet ir jāspēj izejot no slimnīcas atslēgties no tā visa.

-Cik būtiska ārstniecības procesā ir komunikācija ar pacientiem? Cilvēki, īpaši pirms operācijas, ir noraizējušies, uztraukti.

Pacienti ir dažādi, raksturi ir dažādi. Ir tādi, kuriem vajag individuālu pieeju. Tagad ārstēšana atšķiras no tā, kā tas bija agrāk, kad ārsts visu noteica un pacients darīja visu, ko viņam teica. Šobrīd pieeja ir tāda, ka mums ir sadarbība ar pacientu. Es pacientam izstāstu par viņa pamatproblēmu un variantus, kā viņam varu palīdzēt, un tad mēs kopīgi vienojamies par kaut kādu konkrētu ārstēšanas variantu. Lai ārstēšana notiktu veiksmīgi, man ar pacientu ir jārod kopīga valoda. Ja viņam ir sarežģīts raksturs, man jāmāk pielāgoties un vienoties ar pacientu, jo tad arī rezultāts būs labāks. Ir ļoti būtiski pacientam visu izskaidrot: kādas būs sekas, kādi riski un iespējamās komplikācijas. Jo vairāk pacients zinās par savu situāciju un operāciju, jo viņš būs mierīgāks, un tad arī rodas sadarbība ar ārstu un uzticēšanās. Mūsdienās ir pieejams internets un kaimiņu stāsti, un varbūt tā nav tā pareizā informācija, kas cilvēkam  jāzina. Ja visu tikai salasās internetā, ārsts neko nestāsta, cilvēks var galvā uzburt drūmu bildi un sāk pārdzīvot un stresot. Ar pacientiem ir jārunā.

-Arvien runājam, ka Jēkabpils slimnīcā trūkst speciālistu, un tiešām ne visas vakances ir aizpildītas, un tomēr darbu ir uzsākuši vairāki jauni ārsti. Kā jūs, strādājot kopš 2013. gada, izjūtat paaudžu nomaiņu kolektīvā?

-Situācija ir pat ļoti uzlabojusies. Kad   2013. gadā  atnācu uz Jēkabpils slimnīcu, es biju pirmā no rezidentiem, kas vispār atnāca uz dežūrām. Ārstiem bija diezgan grūti pārslēgties, ka tagad rezidents dežurēs viens pats. Rezidentam jau ir ārsta diploms, tikai vēl nav sertifikāta specialitātē. Lielajās valsts slimnīcās uzņemšanas nodaļas taču arī turas uz rezidentiem. Šobrīd  mums faktiski gandrīz visās nodaļās ir jaunie kolēģi. Ir tādi, kas pie mums turpina Rīgā  uzsākto rezidentūru. Es arī Stradiņu slimnīcā pabeidzu trīs rezidentūras gadus un divus Jēkabpils slimnīcā. Jēkabpils slimnīcai raksturīgi tas, ka  ir pirmspensijas vecuma kolēģi, un tagad nāk jaunie, bet gandrīz iztrūkst vidusposms. Medicīnā viss mainās pakāpeniski. Bet kolektīvā tā pakāpeniskuma nav. Vecākiem kolēģiem  ir viena pieeja izmeklēšanai un ārstēšanai, bet jaunajiem ir cita, un tas kontrasts ir diezgan jūtams, jo nav to kolēģu kas būtu 40 plus, kas būtu tas starpposms. Ja tāds būtu, tad izmeklēšanas un ārstēšanas taktikas slimnīcā būtu mainījušās pakāpeniski, un kolēģiem būtu vieglāk to pieņemt. Bet tagad ir tā, ka jaunie saka: nē mēs darīsim citādāk, vecākiem kolēģiem dažreiz to grūti pieņemt, bet tomēr jāsadarbojas, jo mēs nevaram strādāt izolēti.

-Mediķi runā par to, ka arvien vairāk pacientu slimnīcā nonāk ar ielaistām kaitēm. To esot ietekmējis arī Covid – 19 pandēmija. Vai izjūtat to arī savā darbā?

-Strādājot Stradiņu slimnīcā tādi gadījumi nebija redzēti kā šeit. Pacienti mēdz būt ar  ļoti ielaistām slimībām. Nezinu, vai no laukiem ir grūtāk tikt pie ārsta, vai cilvēki baidās nākt uz vizīti. Cilvēkiem laikam  ir tā doma, ka ar mani jau nekas nenotiks, varbūt arī informācijas trūkums. Vieni gaida, ka gan jau pāries, citi mēģina nepievērst uzmanību. Bet ir jau arī tā, ka vientuļam cilvēkam gados no laukiem, ja viņam nav radinieku, kas rūpējas un aizved pie ārsta, nav viegli tikt pie palīdzības. Tad sagaida to brīdi, kad  ved ar ātro palīdzību. Vidējais pacients nodaļā, protams, ir cilvēks gados. Bet vispār pacienti ir ļoti dažādi, sākot no bērniem, kas mums ir jākonsultē slimnīcā, un līdz sirmgalvjiem. Ir tā, ka šobrīd, piemēram, ar  žultsakmeņiem sirgst pat pusaudži. Agrāk tas bija ļoti reti. Standarta variants ir apaļīga sieviete pēc dzemdībām. Iemesli var būt hormonālās izmaiņas un arī badošanās, jo gados jaunas sievietes “sēž uz diētas”, pat badojas, un  tas ir viens no riska faktoriem, kāpēc veidojas žultsakmeņi. Ja tā var izteikties, ir slimības, kas noveco un slimības, kas paliek jaunākas. Nezinu, vai ielaistos gadījumus ietekmējis tieši Covid. Mums ķirurgiem darbā īpaši nekas nemainījās un darba apjoms nesamazinājās. Ja bija mazāk plānveida operāciju, netrūka akūto, tai skaitā arī Covid pozitīviem pacientiem.

-Pa šiem gadiem mainījusies slimnīca? Ir veikti plaši celtniecības darbi, bijušas vairākas vadības maiņas, centieni ieviest izmaiņas darba organizācijā. Kā tas ietekmē kolektīva darbu, pacientu  iespējas?

-Pozitīvo aspektu ir diezgan daudz. Mēģina modernizēt slimnīcu, gan izmeklējumus, gan ārstēšanas metodes, lai arī šeit būtu tikpat kvalitatīvi pakalpojumi kā Rīgas lielajās slimnīcās. Tas noteikti ir saistāms arī ar jaunajiem speciālistiem. Slimnīcas vadība mēģina piesaistīt cilvēkus. Jo vairāk esam, jo vairāk varam izdarīt. Ja salīdzina ar 2013. gadu, tad izmaiņas ir būtiskas, un arī pacienti to var just. Man sākot strādāt, bija manāms, ka  cilvēki meklēja iespēju plānveida operācijas veikt citur. Tagad ir tāda tendence, ka uz Jēkabpils slimnīcu brauc pat no tuvākajām pilsētām. Tas nozīmē, ka uzlabojumi ir jūtami ne tikai mums, bet arī pacientiem. Bet to ieviešana nav tik vienkārša, jo pārsvarā jebkuras izmaiņas cilvēku biedē. Ir diezgan daudz pretestības, jo cilvēks baidās no nezināmā, ja nu kaut kas būs sliktāk, ja nu tagad mainīs un nekas nesanāks. Bet kamēr netiksim tam pāri,  nekas nemainīsies un nekas arī nebūs. Ir muļķīgi prasīt kaut kādus uzlabojumus tikai no slimnīcas vadības, jo pirmkārt katram ir jāsāk pašam ar sevi. Cik tu esi gatavs ieguldīt sava laika un enerģijas, lai darbs, kas mums ir kopīgs, nestu kaut kādus rezultātus. Ir jāsaprot, ka slimnīca ir ļoti sarežģīts mehānisms, ko nevar mainīt, ne gada, ne divu gadu laikā. Nedomāju, ka tā, kā tas pašlaik notiek pie mums ar slimnīcas vadību ir pareizi. Valdes priekšsēdētāja nomainīsies, nāks jaunais vadītājs, kamēr viņš iestrādāsies, sapratīs, kas jādara, lai uzlabotu darbu, var pienākt brīdis, kad atkal maina valdi. Nav pareizi, ka valde daļēji vai pilnībā mainās, mainoties cilvēkiem pašvaldībā. Notiek kolektīva šķelšana, bet mēs jau strādājam viena iemesla dēļ, mums ir pacients, kuram ir jāpalīdz.

-Teicāt, ka izejot no slimnīcas darbs jāatstāj tur. Kas palīdz atslēgties no tā visa?

-Ir ļoti maz brīva laika, ņemot vēra tagadējo noslogojumu, jo papildus traumpunktā nodrošinām veselības aprūpes pakalpojumus. Man ģimenē ir mazs bērns, un aizņemtības dēļ jau tā pietrūkst komunikācijas ar viņu, tāpēc  visu brīvo laiku cenšos pavadīt ar ģimeni. Kamēr bērns ir mazs daudz neceļojam – tikai pa Latviju un tuvākajām kaimiņvalstīm. Ideālā atpūta būtu mājiņa mežā, kur neviena nav, nav interneta, kur var izslēgt tālruni. Bet tagad, ar manu darbu tas nav reāli, jo ir pacienti, kuri mēdz zvanīt,  ja kas uztrauc. Es savu tālruni neslēpju, ja cilvēkam vajag palīdzēt, iespēju robežās esmu gatava atbildēt arī ārpus darba laika. Turklāt var būt arī  tā, ka saslimst kolēģis, un tevi var izsaukt uz darbu.  Nu sāku domāt, ka jāiegūst A kategorijas vadītāja apliecība, lai var braukāt ar moci un izbaudīt brīvības sajūtu. Darbu gan cenšos atstāt slimnīcā, bet ir gadījumi, pacienti, par kuriem tu domā un pārdzīvo arī ārpus darba laika. Tad vīrs mājās to pamana un saka: redzu,  tu atkal sēdi darbā. Situācijas ir dažādas, un, ja vakarā zvana kolēģi un aicina, ir jāsaņemas un jābrauc palīdzēt. Mana otrā pusīte to akceptē. Viņš dien Nacionālajos bruņotajos spēkos, un tad, kad viņam periodiski ir mācības un naktī piezvana, ir jābrauc. Sajūta  nav patīkama, jo  ir izplānota, piemēram, nedēļas nogale, kas tagad jāmaina. Un tad es saprotu, ko viņš jūt, ja es aizbraucu uz slimnīcu, un man tas notiek biežāk nekā viņam. Grūtāk jau bērnam paskaidrot, kāpēc es vakarā braucu uz darbu, vai palieku darbā pa nakti, tādēļ esmu ļoti pateicīga saviem vecākiem, kuri palīdz un atvieglo manu ikdienu, bez viņu atbalsta man būtu ļoti grūti strādāt izvēlētajā profesijā.

 

Inese Zone, “Brīvā Daugava”

 

 


shutterstock_243273622-1200x575.jpg

30/03/2022 JAUNUMI

No 2022.gada aprīļa Jēkabpils reģionālās slimnīcas organizētās “Māmiņu skolas” nodarbības atkal norisināsies klātienē.

Nodarbības norisinās katra mēneša pirmajās četrās ceturtdienās pl.14:00 Jēkabpils reģionālās slimnīcas stacionāra ēkas 4.stāvā – konferenču zālē. Maksa par vienu nodarbību – 5.00 EUR. Jāmaksā Ambulatorās daļas (poliklīnikas) kasē pirmajā stāvā. Čeku uzrāda vecmātei, kura vada nodarbības. Vēlama apmeklēšana sākot ar 32. grūtniecības nedēļu. Uz nodarbību jāierodas ar sejas masku un bahilām (bahilas nopērkamas bahilu automātā 2.stāvā).

Māmiņu skola ir četru nodarbību cikls, kas apkopo svarīgākos ieteikumus topošajām māmiņām grūtniecības laikā un gatavojoties dzemdībām.

“Māmiņu skolas” nodarbības norit noteiktā kārtībā katru mēneša ceturtdienu:

Mēneša 1.ceturtdiena (vecmāte Ilona Grahoļska)

  • Grūtniecības norise un ar to saistītie jautājumi;
  • Virtuālā telpu apskate.

Mēneša 2.ceturtdiena (vecmāte Zanda Cepurīte):

  • Dzemdības.

Mēneša 3.ceturtdiena (fizioterapeite Ilze Lipska):

  • Hendlings;
  • Vingrojumi, kas atvieglo grūtniecības radītās sūdzības.

Mēneša 4.ceturtdiena (vecmāte Laura Marcinkeviča):

  • Krūts ēdināšana un tās nozīme.

Diana-Bogorode-Copy-1200x900.jpg

22/03/2022 JAUNUMI

25.martā pl.14:00 attālināti tiešsaistē notiks PEP mammas* un zīdīšanas konsultantes Diānas Bogorodes vadītā bezmaksas nodarbība “Ceturtais trimestris – māmiņas un mazuļa jaunā realitāte”.

Lai pieteiktos nodarbībai – raksti diana.bogorode@gmail.com vai zvani 22114231.

Izpratne par mammas un mazuļa emocionālajām un fizioloģiskajām vajadzības pēcdzemdību periodā, ļaus vecākiem labāk sagatavoties laikam, kad ģimene ir atgriezusies mājās no dzemdību nodaļas. Zināšanas par notiekošo ir veids, kā mazināt nedrošību, satraukumu un neskaidrības, ļaujot daudz pilnvērtīgāk izbaudīt kopā būšanu ar bērniņu jau no pirmās satikšanās dienas.

Nodarbības laikā apskatāmās tēmas:

  • Māmiņas emocijas pēcdzemdību periodā un veidi, kā tās pieņemt un piedzīvot. Kā piedzimst mamma? Rūpes par sevi, savu vajadzību apmierināšana un rūpes par partnerattiecībām.
  • Mazuļa emocionālās un fizioloģiskās vajadzības. Jaundzimušā sajūtas pēc dzemdībām un ko stāsta mazuļa raudāšana. Sadarbība ar mazuli ikdienas aprūpē un piesaistes veidošana. Kā palīdzēt mazulim izreaģēt emocijas?
  • Pašpalīdzības un relaksācijas tehnikas. Veidi, kā jaunie vecāki var palīdzēt sev un veidot tuvas attiecības ar mazuli. Iespēja nodarbības laikā piedzīvot relaksācijas tehniku.
  • Atbildes uz vecāku jautājumiem. Informācija par to, kur un kādu atbalstu var saņemt jaunie vecāki (PEP mamma, zīdīšanas konsultants, terapija).

*Pirmās emocionālās palīdzības mamma (PEP mamma) ir profesionāla atbalsta persona ģimenēm ar mazuli no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Sīkāk par PEP mammām lasi: www.pep.lv.


20210903-0138-1200x800.jpg

22/03/2022 JAUNUMI

Jēkabpils novada pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsludina konkursu uz  SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” reģistrācijas Nr. 50003356621, juridiskā adrese: A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils, Jēkabpils novads, LV-5201, valdes priekšsēdētāja amatu

 

Pretendentiem izvirzāmās prasības:

  1. Atbilstība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37.panta ceturtās daļas prasībām;
  2. Atbilstība likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām;
  3. Nevainojama reputācija;
  4. Akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālo zinātņu nozarē vai medicīnā.
  5. Vismaz divugadu nepārtraukta darba pieredze valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā, vēlams valsts, pašvaldību vai privātas kapitālsabiedrības vai iestādes vadībā.
  6. Valsts valodas zināšanas normatīvajos aktos valsts valodas lietošanas jomā noteiktajā apjomā; (valodas prasmju pašnovērtējums ne zemāks kā C1 līmenis (atbilstoši Europass kritērijiem));
  7. Vismaz vienas Eiropas Savienības, vēlams angļu valodas zināšanas tādā apjomā, kas ļauj lasīt un saprast drukātu tekstu, sagatavot rakstisku tekstu, uzturēt dialogu, orientēties profesionālajā terminoloģijā (valodas prasmju pašnovērtējums ne zemāks kā B1 līmenis (atbilstoši Europass kritērijiem));
  8. Izpratne un zināšanas par:
    • tādu jautājumu risināšanu, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas plānošanu un īstenošanu, administratīvo un finanšu vadību;
    • publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību un darbību un laba korporatīvās pārvaldības principu pārzināšana;
  9. Pretendentam jāpiemīt šādām spējām:
    • pārliecināšanas, komunikācijas un argumentācijas prasmes, spēja formulēt un prezentēt viedokli;
    • spēja pieņemt lēmumus īsā laika posmā paaugstināta riska apstākļos un uzņemties atbildību;
    • spēja analizēt informāciju, lai sekmētu kapitālsabiedrības mērķu un rezultātu sasniegšanu.
  10. Pretendentam jāpiemīt šādām kompetencēm:
    • pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana;
    • orientācija uz attīstību;
    • stratēģiskais redzējums;
    • plānošana un organizēšana;
    • lēmumu pieņemšana un atbildība.

 

 

Pretendentu iesniedzamie dokumenti:

  1. Personīgi parakstīts, datēts motivēts pieteikums, iekļaujot informāciju, kas apliecina paziņojumā norādītās pieredzes un prasmju esamību un apliecinājums, ka:

 

  • nav atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;
  • attiecībā uz pretendentu nav pasludināts maksātnespējas process;
  • nav vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros nav bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona;
  • ievērojot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos ierobežojumus, novērsīs iespējamās interešu konflikta situācijas, ja tiks ievēlēts valdes locekļa amatā.

 

  1. Pieteikumā pretendentam jānorāda informāciju par vismaz divām personām, no kurām nominācijas komisija var iegūt atsauksmes par pretendentu.
  2. Dzīves gaitas un darba pieredzes apraksts (Curriculum Vitae),kurā norādīta kontaktinformācija, kā arī iekļauts pašvērtējums par valodu zināšanām.
  3. Izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un, ja ir, svešvalodu prasmes apliecinošu dokumentu kopijas.
  4. Pretendenta sagatavots redzējums (ne mazāk kā 1000, bet ne vairāk kā 2000 vārdu apjomā) par SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” attīstību, ņemot vērā uzņēmumam izvirzītos vispārējos stratēģiskos mērķus un uzņēmuma vidējā termiņa stratēģiju.
  5. Citi dokumenti, kas apliecina pretendenta atbilstību izvirzītajām prasībām.
  6. Apliecinājums, ka piekrīt personas datu apstrādei tādā apmērā, lai konkursa izsludinātājs var gūt pārliecību par Pretendenta atbilstību normatīvo aktu un Konkursa rīkotāja izvirzītajām prasībām.

 

Ar Jēkabpils pilsētas domes 14.02.2019. lēmumu Nr. 48 “Par līdzdalību kapitālsabiedrībās” SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” noteikti šādi vispārējie stratēģiskie mērķi:

  1. Kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamības un pilnveides nodrošināšana, atbilstošas infrastruktūras attīstība, veselības veicināšana un slimību profilakse, rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība un attīstība, nodrošinot daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas statusa saglabāšanu.
  2. Veselības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošana un pakalpojumu klāstu pilnveidošana.

Lēmums pieejams Jēkabpils novada pašvaldības mājas lapā:   https://www.jekabpils.lv/lv/domes-lemumi

 

 

Informācija par uzņēmuma vidējā termiņa stratēģiju pieejama uzņēmuma mājas lapā: https://jrslimnica.lv/videja-termina-attistibas-strategija-2020-2024/

 

Nominācijas komisijas sastāvs:

  1. Anita Moskovska – komisijas priekšsēdētājs;
  2. Natālija Dardete – komisijas loceklis;
  3. Dace Gluha – komisijas loceklis;
  4. Eksperts (komisijas loceklis ar balsošanas tiesībām) Jevgēņijs Kalējs.

 

Paredzamā mēnešalga 4686 EUR

 

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2022.gada 8.aprīlim ar norādi: “Konkursam uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”  valdes priekšsēdētāja amatu” Jēkabpils novada pašvaldības Klientu apkalpošanas nodaļā, Brīvības ielā 120, Jēkabpils, Jēkabpils novads, LV-5201 vai ar drošu elektronisko parakstu parakstīts pieteikums uz elektronisko pasta adresi: pasts@jekabpils.lv, tālrunis: 28447413.

 

 


01-1200x871.jpeg

21/03/2022 JAUNUMI

Februārī Jēkabpils jauniešu dome aicināja jēkabpiliešus piedalīties labo vārdu vairošanas aktivitātē “Labestības vēlējums”!

“Labestības vēlējums” bija aktivitāte vēstuļu, zīmējumu un zīmīšu formātā – iespēja nodot labos vārdus mediķiem un medicīnas personālam. Vēstules un zīmējumus varēja nodot īpaši veidotās “pastkastītēs” vairākās vietās Jēkabpilī un tās nu esam saņēmuši slimnīcā!

Vienā no vēstulēm Evelīna raksta: “Vēlos pateikt milzīgu paldies par rūpēm, atbalstu un izturību jums! Jau vairākus gadus mācos ar mērķi, lai turpmāk dotos studēt ārstniecības jomā. Jūsu darbs ir iedvesmojis mani vēl vairāk, īpaši izturība un spēja nepadoties šajā laikā. (..) Iespējams, pēc vairākiem gadiem patiesā priekā jūs varēšu saukt par kolēģiem!”.

Patiess prieks un aizkustinājums saņemt tik daudz mīļu, sirsnīgu un spēcinošu vēstuļu, vēlējumu un pateicības vārdu mūsu slimnīcas darbiniekiem! Īpaši aktīvi šajā akcijā piedalījās Jēkabpils 3.vidusskolas un 2.vidusskolas audzēkņi!

Paldies ikvienam autoram! Personīgi veltītie sveicieni tiks nogādāti konkrētajiem adresātiem, bet visiem mediķiem veltītie izstādīti slimnīcas konferenču zālē, lai ar tiem var iepazīties ikviens slimnīcas darbinieks.


20220214-0003-1200x1048.jpg

18/03/2022 JAUNUMI

No 1.februāra Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ārsta pienākumus pilda Georgijs Moisejevs, kurš ir sertificēts ārsts internista, nefrologa un dietologa specialitātēs. Viņš ieguvis arī veselības zinātņu maģistra grādu veselības aprūpē. Ārsts veic zinātniski pētniecisko darbu, ir daudzu konferenču tēžu un publikāciju autors, šobrīd – Rīgas Stradiņa universitātes doktorants, kā arī pasniedzējs RSU divās katedrās, vada studentu zinātniskos darbus un veic to recenzēšanu. Līdz darba attiecību uzsākšanai Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, Georgijs Moisejevs pildīja Rīgas 1.slimnīcas galvenā ārsta pienākumus.

Georgija Moisejeva kā galvenā ārsta darba pienākumi Jēkabpils slimnīcā saistīti ar atbildību par visu ārstniecības un diagnostikas struktūrvienību darba kārtību, kvalitatīva un pacientiem droša ārstniecības procesa pilnveidošanu un kontroli, kā arī slimnīcas struktūrvienību gatavības nodrošināšanu obligātajām prasībām. Laikraksts  “Ceturtdiena” aicināja Georgiju Moisejevu uz sarunu.

 

  • Kāpēc pieņēmāt piedāvājumu un izlēmāt nākt strādāt uz Jēkabpils slimnīcu?

GM.: Mani uzaicināja esošā valde – Margarita Meļņikova un Renārs Putniņš, jo īpaši aktīvi uzrunāja Putniņa kungs. Kāpēc nolēmu ieņemt šo amatu? Es pieņēmu izaicinājumu paskatīties, kā strādā reģionā, pierādīt, ka lielā medicīna nekoncentrējas tikai galvaspilsētā, bet ir arī reģionos un ņemot vērā, ka Jēkabpilī ir viena no septiņām Latvijas reģionālajām slimnīcām, pieņēmu uzaicinājumu. Vēlos pierādīt, ka arī reģionos ir kvalitatīva medicīna un labi speciālisti.

 

  • Kādi secinājumi, atziņas pēc pirmā darba mēneša Jēkabpils slimnīcā?

GM.: Jēkabpils slimnīcas kapacitāte ir ļoti liela, slimnīcas nākotne iezīmējas laba. No savas puses redzu, ka mans pienesums varētu būt uzlabot uzskaites mehānismu medicīnas pakalpojumu plānošanā un rindu veidošanā, palielinot pieejamību reģiona iedzīvotājiem. Tas patlaban ir galvenais mērķis, ko es varu darīt lietas labā. Pārskatu dokumentāciju par medicīnisko aprūpi, arī tur šo to plānoju papildināt un pārveidot. Būtiskus mīnusus slimnīcas darbā es neesmu pamanījis, tādu nebija. Protams, vienu un to pašu lietu var darīt desmit dažādos veidos, es fokusēšos uz to, lai kaut ko pārveidojot, ceļš pie mērķa ir īsāks. Manā pārziņā ir jautājumi, kas saistīti ar ārstniecības kvalitāti tiešā veidā, ja ienāk kādas sūdzības, tad arī tās izskatām, analizējam, veicam secinājumus, preventīvās darbības. Notiek regulāras vizītes nodaļās, kur kopā ar nodaļu kolēģiem apskatām pacientus, es no sava skatu punktu mēģinu sniegt kādus padomus, ierosinājumus, kā labāk kādu jautājumu risināt, kā labāk darīt.

 

  • Kāds ir Jūsu iespaids par slimnīcas mediķu kolektīvu?

GM.: Lielākā daļa ir ļoti pretimnākoši, zinoši, atvērti, uz dialogu vērsti. Kopumā ir diezgan labs iespaids, neko sliktu nevaru teikt.

 

  • Pastāstiet plašāk par savu darba ikdienu?

GM.: Galvenokārt tas ir darbs ar ārstniecisko un diagnostisko daļu, kas ir slimnīcas mērķu un uzdevumu pamatā, tas, ko slimnīcā dara ar visu nodaļu klīnisko dienestu darbinieku pārraudzību. Tāpat arī mēģinām uzlabot plānošanu, piemēram, pakalpojumu plānošanu.

 

  • Vai plānojat ieviest kādu jauninājumu slimnīcas līdzšinējā darba organizācijā?

GM.: Plāns ir attīstīt plānošanu, jo tad, kad ir plānošana ir vieglāk visu pārraudzīt, modificēt, jo patlaban ir diezgan sarežģīta sistēma valsts līmenī ar to, kā tiek apmaksāti medicīnas pakalpojumi, kā tiek vērtēts ārstu darbs. Mans mērķis ir mēģināt šo jautājumu sakārtot uz vietas, sniegt priekšlikumus valdei un padarīt šo iestādi gan pievilcīgāku pacientiem, gan arī kā pievilcīgu darba vietu cilvēkiem, kas te strādā. Mans redzējums ir, ka mums jāpiestrādā pie kvalitātes un kontroles mehānismiem, jo, kontrolējot un palielinot latiņu, mēs varētu gan ieviest jaunus pakalpojumus, gan uzlabot un modificēt esošos. Ir diezgan daudz jaunu speciālistu, kas ir atvērti kontaktam. Kopā sākam šo to pārskatīt, piemēram, ar radioloģijas nodaļas vadītāju pārrunājam, kādā veidā varētu kombinēt pakalpojumus, kādā veidā varētu sekot labāk rindām, tādā veidā mazinot rindas uz izmeklējumiem.

 

  • Pastāstiet par savu līdzšinējo darba pieredzi, tajā skaitā arī strādājot kā nefrologam un USG speciālistam Jēkabpils slimnīcā?

GM.: Jēkabpils slimnīcā darbu es uzsāku pagājušā gada oktobrī, pamatā šeit biju sestdienās, jau pirmais iespaids par slimnīcu bija pozitīvs, šeit ir kvalitatīvi izremontētas telpas, aprīkojums līdzvērtīgs kā citviet Latvijā. Mani patīkami pārsteidza pacientu attieksme, tieši tas, ka reģionā cilvēki vairāk izturas pret ārstiem ar cieņu, vairāk ieklausās dotajos padomos. Esmu gandrīz desmit gadus strādājis Rīgas Austrumu slimnīcā iekšķīgo slimību klīnikā, vēlāk arī nieru slimību un nieru aizstājterapijas klīnikā, paralēli esmu kopā ar kolēģiem Latvijā izstrādājis mājas enterālās un parenterālās barošanas programmu, ko esam veiksmīgi realizējuši. Paralēli joprojām turpinu darbu Rīgas Stradiņa universitātē, pamatā iekšķīgo slimību katedrā, nedaudz arī sporta uztura katedrā, tur pamatā mācību darbs ar ceturtā un sestā gada ārstniecības studentiem un trešā ceturtā gada uzturzinātnes studentiem. Īsu brīdi biju arī Rīgas 1.slimnīcas galvenais ārsts, tad pieņēmu uzaicinājumu nākt uz Jēkabpili. Esmu nedaudz mainījis savu dzīvi. Darba dienās dzīvoju Jēkabpilī, pašvaldības piešķirtajā dzīvoklī, pirmdien no rīta atbraucu, piektdien aizbraucu, brīvdienās esmu mājās Rīgā.

 

  • Zināms, ka Jūs veicat Zinātniski pētniecisko darbu, esat daudzu publikāciju autors, pastāstiet par šo jomu?

GM.: Te būtu jānodala zinātnisko literatūru no populārās. Zinātniskajā jomā tie ir raksti starptautiskos medicīnas izdevumos. Laika gaitā tematika ir mainījusies, sākuma tematika bija onkoloģija un gastroentoroloģija, pēdējā laikā vairāk pievērsos tēmai, kas ir arī mans doktordarbs – par sepsi un nieru aizstājterapijas metodēm. Savukārt zinātniski populārie raksti publicēti vairākos izdevumos latviešu valodā, piemēram, žurnālā “Latvijas ārsts”, portālā Doctus.lv un citviet. Rakstu pamatā ir temats par uzturterapiju, kā arī par nieru slimībām.

 

  • Vai Jūs pieņemat arī pacientus poliklīnikā?

GM.: Darba dienu vakaros, pēc pamatpienākumu veikšanas, līdz pulksten sešiem vakarā es poliklīnikā pieņemu pacientus kā nefrologs vai veicu ultrasonogrāfiju, kā arī papildus pieņemšanām, es konsultēju arī kolēģus. Ar kolēģiem pamatā strādājam ar intensīvo terapiju un interno medicīnu, apskatam statiskos momentus, kā labāk rīkoties.

 

  • Pastāstiet par sevi: Kādi ir Jūsu vaļasprieki? Ko vislabprātāk darāt brīvajos brīžos?

GM.: Pēdējā laikā kopā ar draugiem man patīk brīvdienās doties izbraukumā pa Latviju. Piemērām, pagājušajās brīvdienās devāmies uz Jelgavas pusi, apmeklējām strausu audzētavu. Šādi izbraukumi ir gandrīz katras nedēļas nogalē, kad dodos ārpus Jēkabpils, ārpus Rīgas uz citām Latvijas pilsētām un novadiem. Brīvajos brīžos man patīk arī lasīt, lasu mūsdienu autoru filozofiska satura grāmatas. Patlaban lasu Nikolasa Taleba grāmatu par risku teoriju.

 

  • Kādi ir Jūsu nākotnes plāni un vai tie saistās ar Jēkabpilī?

GM.: Mans šī gada lielākais plāns un apņemšanās ir pabeigt disertāciju un aizstāvēt doktora grādu, ceru, ka izdosies. Runājot par Jēkabpili, vēl nezinu, domāju, ja pusotra, divu gadu laikā viss būs kārtībā, var apsvērt domu par īpašuma iegādi pilsētā un pārvākšanos.

 

  • Paldies par interviju!

 

 

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena

 

 

 

 


275831031_4812787335443706_1264941493781314098_n-1200x623.jpg

17/03/2022 JAUNUMI

No 2022.gada marta līdz oktobrim jaunajiem vecākiem ar mazuli līdz 4 mēnešu vecumam ir pieejams bezmaksas PEP mammas atbalsts programmā “Piedzimstot bērniņam”.

Projektu* realizē SOS Bērnu ciematu asociācija un finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. “Piedzimstot bērniņam” aktivitātes šobrīd ir pieejamas Rīgas, Ogres, Dobeles, Kuldīgas un Jēkabpils reģionos dzīvojošām ģimenēm.

Ģimenes ar jaundzimušajiem (0-4 mēn) var pieteikties uz bezmaksas PEP mammas atbalstu 4h apmērā, kas ierasti būtu 2 klātienes mājvizītes, tomēr šībrīža epidemioloģiskās situācijas dēļ atbalsts ir iespējams arī attālinātā formātā. Katrs vecāks pats varēs izvēlēties sev ērtāko saziņas veidu.

Ja Tu vēlies piedalīties šajā projektā, zvani vai raksti sms uz tālruni: 27333100 vai raksti epastu: piedzimstotberninam@sosbca.lv un mēs vienosimies par tālāko!

Aicinām šo iespēju izmantot laicīgi, jo atbalsta apjoms ir limitēts.

* Pakalpojums tiek realizēts projekta “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas kapacitātes stiprināšana – 2022” ietvaros

Vairāk informācijas: https://www.sosbernuciemati.lv/lv/kam-mes-palidzam/zidainu-vecakiem-piedzimstot-berninam


254801239_406520050941037_218050528833531435_n-1200x1128.jpg

15/03/2022 JAUNUMI

Jēkabpils novada Sociālā dienesta Atkarību profilakses kabinets, atzīmējot Pasaules Tuberkulozes dienu, aicina iedzīvotājus iesaistīties analīžu nodošanā – krēpas uz tuberkulozi. analīzes iespējams nodot 24.martā no plkst. 10:00 – 12:00 Atkarību profilakses kabinetā, Jaunajā ielā 39i, Jēkabpilī. Būs iespēja nodot arī eksprestestus uz HIV; sifilisu; B un C hepatītu anonīmi, bezmaksas.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas varēs saņemt konsultācijas par visām šīm infekcijām.

Marika Kitova, Jēkabpils Sociālā dienesta sociālā darbiniece


Jaunumi-ar-FOTO-46-1200x667.png

15/03/2022 JAUNUMI

Arī Jēkabpils reģionālā slimnīca ir paudusi apņemšanos piedāvāt darba iespējas mediķiem no Ukrainas, kas devušies bēgļu gaitās.

Šobrīd jau uzsākta nepieciešamo dokumentu sakārtošana, lai mūsu slimnīcā darbu uzsāktu no Ukrainas izceļojusi neatliekamās medicīnas ārste, kardioloģe, kura šobrīd apmetusies Jēkabpilī.

Jau iepriekš ziņots, ka Jēkabpils reģionālā slimnīca apzināja iespējas iesaistīties arī humānās palīdzības sniegšanā Ukrainai, ziedojot medikamentus.

 


Kontakti

Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv

A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201