JĒKABPILS SLIMNĪCĀ DARBU SĀCIS PROKTOLOGS, ONKOĶIRURGS GUNTIS ANCĀNS

DSC08635-1200x889.jpg

10/06/2021 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” darbu sācis proktologs, onkoķirurgs, Dienas stacionāra un Ambulatorās daļas vadītājs – Guntis Ancāns. Jēkabpils slimnīcas valdes loceklis Renārs Putniņš par jauno speciālistu teic, ka Guntis Ancāns slimnīcai ir liels ieguvums, jo vadīs dienas stacionāru un poliklīniku, bet viens no galvenajiem uzdevumiem ir šeit attīstīt proktoloģijas nozari, norādot, ka Jēkabpils slimnīcas ambīcijas ir – būt vadošajiem šajā nozarē reģionā.

Laikraksts “Ceturtdiena” aicināja Gunti Ancānu uz sarunu.

Kāpēc izvēlējāties mediķa profesiju un tieši proktoloģijas virzienu?

Vidusskolas pēdējos gados, kad ir jālemj par nākotnes profesiju un ir daudz un dažādas iespējas, sapratu, ka mani interesē medicīna. Nevienā citā profesijā es sevi neredzēju un neesmu vīlies savā izvēlē. Esmu absolvējis Rīgas 2.medicīnas skolu. Pēc medicīnas skolas strādāju laboratorijā, pēc tam studēju Latvijas Universitātē pamatprogrammā, bet rezidentūru izgāju Rīgas Stradiņa universitātes slimnīcā. Proktoloģija ir daļa no ķirurģijas. Tā dinamika, kā es sevi attīstīju kā ķirurgs, sākās ar onkoloģiju, kur onkoloģiskajā ķirurģijā nostrādāju 11 gadus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā Latvijas onkoloģijas centrā Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļā. Pēdējos gados specializējos resnās un taisnās zarnas ārstēšanā. Tā nozare ir ļoti tuva jeb iet paralēli proktoloģijai, tāpēc pievērsos taisnās zarnas labdabīgo slimību ārstēšanai.

Kad sākāt darbu Jēkabpils slimnīcā?

Maijā uzsāku jaunās darba attiecības ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Pildu dienas stacionāra, ambulatorās daļas un operāciju bloka vadītāja pienākumus un vienlaicīgi, kā praktizējošs ķirurgs, konsultēju pacientus koloproktoloģijas jautājumos un saistībā ar proktoloģiskām saslimšanām, kā arī onkoloģiskos pacientus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā Ambulatorajā daļā un dienas stacionārā. Jēkabpilī dzīvoju piecas dienas nedēļā un brīvdienās braucu uz Rīgu pie ģimenes. Manas dzimtas saknes, vecvecāki nāk no Līvāniem.

Kas pamudināja nākt uz Jēkabpili?

Tas bija ilgstošs pārrunu process ar slimnīcas valdes locekli dakteri Renāru Putniņu, kurās vairākkārt piedalījās arī valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova. Jēkabpils slimnīcā es šobrīd strādāju piecas dienas nedēļā kā praktizējošs ķirurgs proktologs un ķirurgs onkologs. Kāpēc tieši Jēkabpils un, kāpēc tieši proktoloģija? Ilgtermiņa perspektīvā skatījos uz proktoloģiju, kā nākamo soli savā karjerā un Jēkabpils šajā ziņā ir pateicīgā vietā, jo te robežojas vairāki novadi, savienojoties vienā reģionā. Šeit ir samērā liela pacientu plūsma un, kas mani pārsteidza, bija ļoti neregulāras un ierobežotas pieejas proktoloģijas dienestam. Līdz ar to man, kā profesionālim te paver ļoti lielas iespējas attīstīties. No otras puses, tā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo Jēkabpilī un tās apkārtnē. Jāatzīst, ka Jēkabpils slimnīcas valde ļoti mērķtiecīgi strādā uz jaunu speciālistu piesaistīšanu.

Kas ir proktoloģija un kam būtu jāvēršas pie proktologa?

Proktoloģiskās problēmas ir taisnās zarnas saslimšana. Sava mūža laikā apmēram puse sabiedrības saskarās ar proktoloģijas problēmām. Līdz ar to nepieciešamība lielākā vai mazākā mērā vērsties pie proktologa ir katram otrajam cilvēkam. Biežāk proktoloģija saistās ar hemoroīdiem, bet tā ir tikai viena problēma proktoloģijā. Slimību spektrs ir ļoti plašs, piemēram, pacients atnāk ar sūdzību par hemoroīdiem, viņu izmeklējot konstatējam, ka viņam ir pavisam citas, daudz nopietnākas problēmas, piemēram, onkoloģija. Savukārt hemoroīdi ir tikai viens no izpausmes veidiem. Pacienti nāk arī ar tūpļa gļotādas plīsumiem, nesaturēšanas un daudzām citām problēmām. Tomēr ir jāatzīmē, ka sūdzības par hemoroīdiem ir visbiežāk.

Vai cilvēkam, kuram ir hemoroīdi, visos gadījumos nepieciešama operācija?

Pasaules prakse liecina, ka no proktoloģisko pacientu spektra tikai 10% jāoperē, hemoroīdus, īpaši agrīnās stadijās ļoti labi padodas medikamentozai terapijai, kombinācijā ar diētu un dzīvesveida maiņu. Ja hemoroīdi daudzos gadījumos ne uzreiz jāoperē, tad cita problēma – polipi – ir jānoņem. Jo ātrāk jūs griežaties pie ārsta, jo lielākas iespējas, ka problēma tiek likvidēta mazinvazīvā veidā, bez lielām operācijām. Dažkārt lokālā anestēzijā, bez tālu paliekošām problēmām veselībai. Savukārt ielaista slimība ilgtermiņā nozīmē lielākus operācijas apjomus. Turklāt tieši onkoloģija attīstās uz ilgstoši neārstētu polipu fona. Latvijā ik gadu ar taisnās zarnas vēzi saslimst aptuveni 600 cilvēku.

Kādos gadījumos pacientam būtu jāvēršas pie proktologa?

Ja ir diskomforts starpenes rajonā, mitrošanās, izdalījumi, asiņošana, ja cilvēks uz tualetes papīra pamana asinis.  Lai saprastu, cik problēma nopietna jāgriežas pie speciālista. Reizēm cilvēki mēģina paši ārstēties, taču vairumā gadījumu tas neizdodas. Pie proktologa jānāk, ja ir ilgstošas problēmas gan ar aizcietējumiem, gan vēdera nesaturēšanu, jo šīs slimības ir tuvas proktoloģijai. Ja ir izmaiņas organismā vēdera izejā, ir jādodas pie speciālista un jāveic izmeklējumi.

Kas ir Jūsu pacienti – vairāk vīrieši vai sievietes?

Ir tā, ka gados jaunām sievietēm īpaši pēc grūtniecības hemoroīdu slimība nav nekas neparasts. Tāpēc gados jaunas sievietes biežāk griežas pie proktologa, nekā vīrieši. Savukārt pusmūžā pie proktologa biežāk nāk vīrieši, bet kopumā tā attiecība ir viens pret viens, proktoloģiskās problēmas nav izteikti ne sieviešu, ne vīriešu slimība. Pie proktologa jānāk, kad ir sūdzības. Tā kā šī joma ir delikāta un skar intīmo sfēru, cilvēkiem nereti  galvenā problēma ir saņemties atnākt pie ārsta. Taču gribu uzsvērt, ja ir vajadzība, nekautrējieties, nāciet, parunāsim, es visu pastāstīšu, uzzīmēšu iespējamo ārstēšanās shēmu un kopā risināsim problēmu.

Kur un kad Jūs pieņemat pacientus?

Kā proktologs ķirurgs es konsultēju pirmdien, otrdien, trešdien un kā onkologs ķirurgs es konsultēju vienu reizi nedēļā piektdienās. Pacientiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir pieejams valsts apmaksāts pakalpojums ar nelielu līdzmaksājumu – 4 eiro. Es gribētu iedrošināt pacientus saņemt proktologa konsultācijas pirmdienās un trešdienās  ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kas ir valsts apmaksātu pakalpojums. Trešdienās ir maksas pakalpojumi un konsultācijas. Tomēr es aicinu visus izmantot valsts apmaksātu konsultāciju un izmantot ģimenes ārsta nosūtījumu, jo Jēkabpilī ir pieejams proktologs ar valsts pasūtījumu, jāpiebilst, ka šāds pakalpojums ne visur ir pieejams, arī Rīgā. Jēkabpilī strādāju tikai pirmās nedēļas un jau pirmajiem pacientiem ir noteiktas gan ārstēšanās ar medikamentiem, gan arī operācijas.

Ko darāt brīvajā laikā?

Medicīna lielā mērā ir arī mans hobijs. Šajā jomā ļoti daudz lasu. Brīvajā laikā dodu priekšroku iespējai būt kopā ar ģimeni. Man patīk arī ceļot, bet savus ceļojumus parasti apvienoju ar profesionālās izglītības pasākumiem. Cienu franču kultūru, esmu frankofons (cilvēks, kas runā un raksta franču valodā) un man ļoti patīk frankofonā vide.

Paldies par sarunu!

 

Sandra Mikanovska,
Radio1, Ceturtdiena


DzemdibuNodalaJRS-1200x800.jpg

08/06/2021 JAUNUMI

No šī gada 14.-27.jūnijam (uz divām nedēļām) Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tiks slēgta Dzemdību nodaļa.

Šajā laikā slimnīcas Reanimācijas nodaļā tiks uzsākta rekonstrukcija un, lai būvdarbu sākumposma trokšņi un citas neērtības saistībā ar remontdarbiem, netraucētu stāvu zemāk esošajā Dzemdību nodaļā gulošajām pacientēm, pieņemts lēmums nodaļu slēgt uz būvdarbu sākumposmu.

Dzemdētājas, kas izsauks Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu, tiks nogādātas kādā no tuvākajiem stacionāriem, kas sniedz dzemdību palīdzību. Ja dzemdētājas uz ārstniecības iestādi dodas pašas, tad jāņem vērā, ka no 14.-27.jūnijam Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šāda palīdzība nebūs pieejama.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!


Slings_JRS-1200x900.jpeg

08/06/2021 JAUNUMI

Drīzumā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas nodaļā būs pieejams jaunums – slinga terapija, kas ir progresīva ārstēšanas un rehabilitācijas metode dažādu veselības problēmu risināšanā.

Slinga terapija jeb elastīgo saišu terapija ir jauna koncepcija modernajā fizioterapijā, kas balstās uz aktīvu ārstēšanu, vingrojumiem un funkcionalitātes uzlabošanos. Kopā ar fizioterapeitu šajā terapijā tiek izmantots viss aktivitāšu spektrs – no atvieglojošiem stāvokļiem līdz muskuļu spēka palielinošiem vingrojumiem izmantojot speciālu profesionālu fizioterapijas aprīkojumu.

Atgādinām, ka šobrīd Jēkabpils reģionālās slimnīcas stacionārajā un ambulatorajā daļā notiek pārbūves darbi projekta “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana” ietvaros. Noslēgumam tuvojas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas nodaļas telpu pilnīga rekonstrukcija. Drīzumā informēsim iedzīvotājus sīkāk par pieejamiem pakalpojumiem un cenrādi – sekojiet informācijai!


vakcinacija-1200x688.jpg

07/06/2021 JAUNUMI

Aicinām iedzīvotājus izmantot iespēju vakcinēties pret Covid-19 Jēkabpilī, liela mēroga vakcinācijas centrā Jēkabpils sporta hallē – brīvie vakcinācijas laiki pieejami jau šonedēļ!

Kas var vakcinēties?

Šobrīd iespēja vakcinēties ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam no 12 gadu vecuma.

Kā pieteikties vakcinācijai?

Pieteikties vakcinācijai pret Covid-19 Jēkabpils liela mēroga vakcinācijas centrā var šādos veidos:

Abās minētajās internetvietnēs (slimnīcas mājas lapā vai manavakcina.lv) jāizvēlas konkrēts vakcinācijas laiks (piesakoties manavakcina.lv jāizvēlas arī vakcinācijas vieta, bet piesakoties caur slimnīcas mājas lapu, jūs pieteiksieties uz vakcināciju tieši Jēkabpils vakcinācijas centrā (sporta hallē)).

Katru darba dienu strādā arī vakcinācijas kabinets Jēkabpils reģionālās slimnīcas ambulatorajā daļā (poliklīnikā), arī šeit uz vakcināciju šeit ir jāveic pieraksts iepriekš, zvanot uz tālr.nr. 62102798 vai rakstot uz covid_vakcina@jrslimnica.lv.

Vai vēl ir pieejama senioru brīvā rinda?

Jēkabpils liela mēroga vakcinācijas centrā joprojām darbojas senioru stunda, kad vakcinācijas centra darbības dienās no plkst.9 līdz 10 seniori varēs vakcinēties pēc “brīvās rindas” principa, bez iepriekšēja pieraksta.

Jēkabpilī liela mēroga vakcinācijas centrs jūnijā strādās 4., 8., 9., 10., 11., 15., 16., 18., 19., 26. un 30.jūnijā.

Kā pieteikties vakcinēšanai 12-17 gadus veciem jauniešiem?

12-17 gadus vecu pusaudžu vakcinācija notiek tikai ar Pfizer-BioNTech vakcīnu Comirnaty.

Vakcinācijai 12-13 gadus vecu pusaudzi var pieteikt vecāki vai citi likumiskie pārstāvji. Vakcinācijas laikā nepieciešama mātes vai tēva (vai cita likumiskā pārstāvja) klātbūtne, kā arī šādi dokumenti: likumiskajam pārstāvim – pase vai personas apliecība, kā arī apliecinošs dokuments par bērnu (ieraksts par bērnu pasē vai dzimšanas apliecība, vai nepieciešamības gadījumā notariāli apstiprināta pilnvara).

Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 13. pantam nepilngadīgiem pacientiem no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņu piekrišana, līdz ar to pusaudži no 14 gadu vecuma paši var pieņemt lēmumu vakcinēties un nav nepieciešama vecāku vai aizbildņu atļauja vakcīnas saņemšanai. Ierodoties uz vakcināciju, pusaudzim jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments – pase vai ID; ja jaunietim nav pases vai ID, tad jādodas uz vakcināciju ar likumisko pārstāvi.

Kur es varu saņemt vakcīnu?

Jēkabpilī vakcinācija pret Covid-19 notiek liela mēroga vakcinācijas centrā (Jēkabpils sporta hallē), SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” Ambulatorajā daļā (poliklīnikā), kā arī vakcināciju veic daļa no pilsētas un apkārtējo novadu ģimenes ārstiem. Visu vakcinācijas kabinetu kontaktinformācija ir atrodama šeit: https://ieej.lv/cOTFg

Kā saņemt apliecinājumu par vakcināciju?

No 1. jūnija ikvienam ir iespēja elektroniski iegūt digitālu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai vīrusa pārslimošanas faktu. To var izmantot Latvijas Republikas teritorijā, piemēram, kā apliecinājumu pakalpojuma saņemšanai, iestādes vai pasākuma apmeklēšanai.

Lai apskatītu vai izdrukātu savu digitālo Covid-19 sertifikātu, jāapmeklē vietne covid19sertifikats.lv.

No 15. jūnija iekšzemes sistēma vakcinācijas vai Covid-19 izslimošanas fakta pārbaudei iekļausies kopīgajā Eiropas digitālā zaļā sertifikāta sistēmā.Ja personai nav iespējas saņemt sertifikātu elektroniski, tad to var pieprasīt arī papīra formātā:jebkurā citā ārstniecības iestādē vai vienotajos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros.

No 2020.gada 28.decembra līdz 2021.gada 4.jūnijam Jēkabpilī kopumā vakcinētas 7332 personas – 2215 cilvēki saņēmuši abas vakcīnas devas un noslēguši vakcinācijas procesu, bet 5117 personas saņēmušas 1.vakcīnas devu.


Donoru-diena-1200x918.jpeg

04/06/2021 JAUNUMI

10. un 28. jūnijā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā – DONORU DIENAS!

 

Asinsdonorus gaidīsim no pl.9:00-13:00 slimnīcas 4.stāva konferenču zālē (atgādinām, ka ieeja stacionāra (slimnīcas) ēkā ir no pagalma puses – pa labi no uzņemšanas).

Situācija ar asins krājumiem strauji mainās, tādēļ Jūsu palīdzība ir nepieciešama katru dienu! Mēs lūdzam donoriem būt atbildīgiem un ievērot visus drošības pasākumus, lai pasargātu sevi, citus donorus un medicīnas personālu!

Tu vari kļūt par asinsdonoru, ja:

  • Esi 18 – 65 gadus jauns
  • Sver ne mazāk par 50 kg
  • Dienā pirms asins nodošanas neesi lietojis alkoholu
  • Esi paēdis, izgulējies, atpūties, jūties labi
  • Esi vesels un pēdējā laikā neesi slimojis
  • Pirms tam esi lietojis veselīgu uzturu un daudz šķidruma
  • Neesi nodevis asinis vismaz 9 nedēļas, un 12 mēnešu periodā to jau neesi darījis 4 reizes (attiecas uz sievietēm) vai 6 reizes (attiecas uz vīriešiem, pie kam pēc 6. reizes vīriešiem jāievēro 3 mēnešu pārtraukums).
  • Donoram līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkuram citam personu apliecinošam dokumentam, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto. Bez personu apliecinoša dokumenta donorus nepieņem.

Asinis var ziedot, ja:

  • donors jūtas labi un ir pārliecināts par savu veselības stāvokli;
  • pēdējo 14 dienu laikā nav bijis saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar Covid – 19;
  • atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, vairāk informācijas VADC mājaslapā: https://www.vadc.lv/donoriem/vai-vari-ziedot
  • Personas, kas pārslimojošas Covid-19, drīkst nodot asinis 14 dienas pēc pilnīgas izveseļošanās;
  • Pēc mRNS Pfizer/BioNTech “Comirnaty”, Moderna, vīrusa vektora Oxford/AstraZeneca vakcīnas saņemšanas, jāpaiet 7 dienām, lai varētu nodot asinis.

#MumsIrVienaAsinsrite #ZiedoNoSirds


Polikl_artelpa_3_06_2021-1.jpeg

03/06/2021 JAUNUMI

Šonedēļ Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorās daļas (poliklīnikas) ēkas apkārtnē uzsākti vides pieejamības uzlabošanas darbi, proti, ārējo kāpņu pārbūve.

Atgādinām, ka šobrīd Jēkabpils reģionālās slimnīcas stacionārajā un ambulatorajā daļā notiek pārbūves darbi projekta “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana” ietvaros. Projekta ietvaros pie poliklīnikas ēkas tiks veikta āra kāpņu un lieveņu pārbūve, kā arī tiks izveidota jauna pandusa konstrukcija. Tāpat tiks likvidētas šaurākās no galvenajām kāpnēm, bet vecā betona paneļu seguma vietā paredzēts ieklāt bruģakmeņa segumu. Vēsturiskā betona baseina konstrukcija tiks saglabāta un tajā tiks ierīkoti apstādījumi. Pie poliklīnikas ēkas tiks uzstādīti arī jauni soli un atkritumu urnas.

Tā kā šobrīd darbu zona ir nožogota, aicinām poliklīnikas apmeklētājus izmantot divas esošās uzbrauktuves, kas atrodas paralēli ēkas fasādei, un nepārvietoties pa Stadiona ielas braucamo daļu.

 

Informāciju sagatavoja:

Lāsma Vindule

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
komunikacija@jrslimnica.lv


DSC_2438-3-1200x677.jpg

28/05/2021 JAUNUMI

“Man vienmēr bijuši brīnišķīgi kolēģi un interesants darbs” 

Šogad maijā tika sumināti Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbinieki, kas 2020. gadā saņēma Jēkabpils pašvaldības Goda un Atzinības rakstus. Viņu vidū bija arī Dace Podniece, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” dienas stacionāra virsmāsa, ārsta palīgs – par augstu profesionalitāti SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” veselības aprūpes darbā.

-Kas jūs pamudināja izvēlēties mediķa profesiju?

-Vispirms gribu pateikties kolēģiem par izvirzīšanu uz apbalvojumu, ko saņēmu maijā. Bet mans stāsts ir šāds. Bērnībā ļoti baidījos no ārstiem. Kad bija jādodas uz vietējo ambulanci uz potēm, mammai nācās solīt dažādus labumus, lai mani pierunātu. Ļoti nepatika  feldšerpunkta  zāļu aromāts, kas tajā laikā bija ļoti izteikts. Aptuveni trīs gadu vecumā biju paņēmusi no vecmammas zāļu skapīša zāles un gardi apēdusi. Vecāki ātri veda uz vietējo ambulanci, kur sniedza pirmo palīdzību, pēc tam sekoja  ārstēšanās slimnīcā. Tie bija mani pirmie piedzīvojumi saistībā ar medicīnu, bet vēlāk, nezinu pat kāpēc, sāku  rotaļlietu lāčiem špricēt ūdeni. Tad   mammas brālis apprecējās ar feldšeri. Laikam saklausījos sarunas un saskatījos baltos halātus, un tā radās interese par medicīnu. Doma neizgāja no galvas un cits nekas arī vairs neinteresēja. Līdz tam gan, kas tik negribēju būt: pulksteņmeistars,  krāsotāja, skolotāja. Tagad smieklīgi atcerēties, kā kaut ko tādu varēju izdomāt.
-Kā veidojās profesionālās darba gaitas, cik gadus jau strādājat Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, cik ilgi dienas stacionārā?

-Pēc Rīgas 2. medicīnas skolas pabeigšanas feldšera specialitātē, Jēkabpils slimnīcas galvenais ārsts nosūtīja strādāt uz Atašienes ambulanci. Mēroju tālu ceļu uz vietu kur nebiju bijusi un viss bija svešs. Ierādīja dzīvokli virs kultūras nama. Paši saprotat, cik gāja jautri un interesanti dzīvojot tādā vietā. Sākās patstāvīgs darbs ambulancē. Vajadzēja pieņemt pacientus izvērtēt, izmeklēt, nozīmēt ārstēšanu. Kolēģi darbā bija atsaucīgi un palīdzēja visur kur radās šaubas, jo viss bija jauns un pieredzes nekādas. Braucu viena pa mājas vizītēm. Kuriozu arī bija pietiekoši.  Ar laiku iedzīvojos un pieradu.
Mainot dzīves vietu, sāku meklēt darbu Jēkabpilī vai tās apkārtnē. Tā uz aptuveni četriem gadiem nokļuvu medicīnas sabiedrībā “Katarse”.  Kad interesējos par darbu slimnīcā, daktere Ruta Miķelsone piedāvāja strādāt Neatliekamajā palīdzībā. Divas reizes atteicu,  trešajā piekritu. Sākās interesants, atbildīgs, sarežģīts darbs, kurš prasīja lielas zināšanas, precizitāti, ātru reakciju, nemitīgu zināšanu papildināšanu kursos. Mums tajā laikā visi kursi noslēdzās ar eksāmeniem, un viegli tas nebija.  Ar kolēģiem maiņā bijām kā liela ģimene, ar saviem priekiem, piedzīvojumiem,  nepārspīlētu draudzību: viens par otru praktiski visu zinājām.  Pat vēl tagad ar daudziem uzturam kontaktus.  Tā pieredze, redzētais, piedzīvotais  kas gūta ātrajā palīdzībā, nekad neizgaisīs no atmiņas. Liels paldies visiem kolēģiem par neatliekamajā palīdzībā pavadīto laiku, kur  nostrādāju 15 gadus.

Tad slimnīcas teritorijā tika celta jauna ēka, kur tagad atrodas dienas stacionārs. Sākoties pārmaiņu laikiem “ātrajos”, daudzi kolēģi atrada darbu citur. Tā arī es pārnācu darbā uz dienas stacionāru.  Nu jau pagājuši astoņi gadi. Strādāju par ārsta palīgu, un pildu arī virsmāsas pienākumus.  Kopā medicīnā pavadīti 33 gadi.

-Kas īsti jāsaprot ar jēdzienu “dienas stacionārs”, kāda ir tā darba specifika? Vēl ne tik sen šāds jēdziens bija svešs un šādas nodaļas slimnīcās nebija?

-Dienas stacionārs ir paredzēts tajos gadījumos, kad pacientam vajag ārstēšanos, bet nav jāatrodas slimnīcā visu diennakti. Tas būtu: nepieciešams lietot medikamentus, kuru saņemšanai vajag mediķu uzraudzību, izmeklējumu diagnostikā nepieciešams lietot anestēziju, operācijas, pēc kurām pacients var doties mājās, kā arī citi sekundāri ambulatori izmeklējumi un pakalpojumi.  Domāju tas ir arī psiholoģiski labāk pacientam.

-Kā līdz ar mazinvazīvu pakalpojumu – izmeklējumu, operāciju – attīstību ir attīstījies JRCS dienas stacionārs: kādi pakalpojumi pieejami, kādi tiek plānoti?

-Dienas stacionārā atrodas pacienti, kuriem ir nozīmētas injekcijas sistēmu veidā, LOR operācijas bērniem un pieaugušajiem, kolonoskopija un gastroskopija narkozē, dažādu ādas veidojumu izoperēšana, ginekoloģiska un uroloģiska rakstura operācijas, traumatoloģiskas un ķirurģiskas manipulācijas un operācijas.  Šajās dienās būs pieejams tāds jaunums kā proktoloģiskas operācijas. Ja būs vēl kādas jaunas darbības, visa informācija ir un būs pieejama slimnīcas mājaslapā.

-Ar ko darbs dienas stacionārā atšķiras no darba citās nodaļās?

Darbs ir spraigs, dinamisks, interesants, jāstrādā ātri, precīzi. Katru dienu ir citi dažādu profilu pacienti: traumas, izmeklējumi, LOR pacienti un citi. Tad jāprot ātri pārslēgties, restartēties no viena profila uz otru.  Ir daudz pacientu, kuri jāved uz operāciju zāli, uz izmeklējumiem. Šeit smags darbs ir māsu palīgiem. Tā ir milzīga fiziska slodze, jo pacients ir jāaizved gan tur, gan atpakaļ, jāpārceļ u. c., jāsakārto palāta, jāpārklāj gultas, kur nu vēl citi darbi. Ir dienas kad iestājas 15 līdz 19 pacienti,un tajā pašā dienā izrakstās. Katrs jāapčubina, viss jāizstāsta,  jo mums pacients ir prioritāte. Ir ļoti liels prieks, ja izejot no nodaļas pacients ir apmierināts un gandarīts par attieksmi pret viņu.

-Kādas ir Jēkabpils un apkārtējo novadu iedzīvotāju priekšrocības, saistībā ar iespēju veikt mazinvazīvas operācijas Jēkabpils reģionālās slimnīcas dienas stacionārā, tuvāk mājām?

-Jēkabpils un apkārtējā reģiona iedzīvotājiem ir tā priekšrocība, ka var apmeklēt dienas stacionāru un pēc pāris stundām jau doties mājās. Pie mums brauc arī no citām pilsētām un tālienes, tāpēc cenšamies iespēju robežās pacientam izpalīdzēt, visu izkārtot tā, lai viņš pēc manipulācijām paspētu uz sabiedrisko transportu. Priekšrocība arī ir tā, ka pie mums strādā un operācijas un izmeklējumus veic augsta ranga tautā iecienīti ārsti speciālisti.

-Atšifrējiet, ko nozīmē jēdziens – ārsta palīgs? Tautā jau lieto vienu nosaukumu – māsiņa. Kādi ir jūsu pienākumi dienas stacionārā?

Kādreiz bija profesija feldšeris, tad feldšerus pārdēvēja par ārsta palīgiem, kas ir ārstnieciska persona, kura sniedz neatliekamo palīdzību slimnīcas un pirmsslimnīcas etapā, var strādāt patstāvīgi, noteikt pacientiem diagnozes, nozīmēt ārstēšanu, izrakstīt recepšu zāles. Ārsta palīgs nodrošina nepārtrauktu medicīnisku palīdzību kopā ar ārstu, organizē un vada savu un kolēģu darbu. Jā, arī slimnīcā  pacienti ārsta palīgus sauc par māsiņām, domāju tas tā sirsnīgāk.

Lai strādātu jebkurā medicīnas specialitātē,nepieciešami nemitīgi kursi, mācības, zināšanu atjaunošana, saspringtas darba stundas, ir stress. Ja nav tam gatavs, tad tādu darbu nevar strādāt.Mani pienākumi darbā ir gādāt, lai nodaļas darbinieki varētu pilnvērtīgi strādāt, sekot līdzi dokumentācijai, pacientam izstāstīt visu kā notiks izmeklējums vai operācija, izrunāt neskaidros jautājumus, ja vajadzīgs pieaicināt ārstu, sastādīt darba grafikus,pasūtīt medikamentus un medicīnas preces aptiekā, tātad visi organizatoriskie darbi.

-Medicīnā viens noteikti nav spēlētājs bez kolektīva atbalsta.

-Man visur ir palaimējies  ar kolēģiem. Arī slimnīcā – gan ar māsiņām,  virsmāsām,  ārstiem,  grāmatvedību, operatoriem, IT speciālistiem, uzkopšanas dienestu.Ar pilnīgi visiem  darbiniekiem ir jāuztur labas attiecības.  Nākam viens otram pretī daudzos jautājumos, jo kā gan citādi strādāt. Liels paldies slimnīcas valdei, visiem vadošajiem speciālistiem, jo tieku vienmēr uzklausīta, un agrāk vai vēlāk varam rast kopsaucēju.  Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi strādāt komandā,ja nav komandas darba nav arī laba rezultāta. Svarīga ir arī savstarpējā komunikācija gan ar pacientu, gan kolēģiem.

-Kas ir tas, ko jūs gribētu pateikt vai novēlēt saviem pacientiem?

-Protams, visiem gribu novēlēt būt veseliem, bet, ja gadās sasirgt, ātri izveseļoties, domāt labas domas, kas šajā periodā ir īpaši svarīgi. Saprotu, ka ne vienmēr tas ir viegli izdarāms, bet tomēr.

-Kur rodat atelpu no saspringtās mediķa ikdiena, kas jūs iepriecina, palīdz pārvarēt stresu un atgūt spēkus.

-Brīvajos brīžos, kuru nudien nav daudz, cenšos atslēgties no medicīnas. Reizēm gan tas neizdodas tā kā gribētos. Katru vakaru, aizbraucot mājās pie durvīm sagaida mūsu ģimenes mīlulis siāmas runcis. Tas ir tāds mīļums! Brīvdienās apciemoju vecākus, kādreiz kaut kur aizbraucam, ar draugiem saorganizējam kādu pikniku.Tā kā darbā visu laiku ir  nemitīga rosība, gribas klusumu, vienkārši atpūsties. Brīvdienas paiet ātri, un atkal jāpošas uz darbu.  Noteikti gribu teikt lielu paldies savai ģimenei: vīram Edgaram, dēliem Marekam un Valteram, vecākiem, kuri mani vienmēr atbalsta, saprot, palīdz kaut ar vārdiem, ja nevar savādāk. Liels paldies visiem kolēģiem, draugiem, radiem. Jūs visi esat vislabākie!

Dace Podniece(ceturtā no kreisās) kopā ar dienas stacionāra kolektīvu

Dace Podniece kopā ar kolēģi Inu Žuravčiku


Web-1920-–-1-1200x675.png

28/05/2021 JAUNUMI

Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Rīgā, 2021. gada 24.maijā

 

Melanomas pacientu atbalsta biedrība Soli priekšā melanomai aicina Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu sadarbībā ar ārstu profesionālajām organizācijām un pacientu aizstāvības organizācijām izstrādāt skaidrus, vienotus kvalitātes kritērijus valsts apmaksātiem dermatologa pakalpojumiem un pārskatīt tarifus atbilstoši prasībām.

Melanomas modrības mēneša noslēgumā biedrība iesniegusi atbildīgajām valsts isntitūcijām vēstuli, vēršot  uzmanību, ka Latvijā ir reģioni, kur dermatologi pacientiem nav pieejami vispār – ne par maksu, ne valsts apmaksāti. Vietās, kur dermatologi ir pieejami, rindas bieži ir vairāku mēnešu garumā. Piemēram, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā visas pieraksta vietas ir aizņemtas līdz augusta vidum.

Šogad maijā melanomas modrības mēnesī  biedrība „Soli priekšā melanomai” jau otro gadu rīkoja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņuBalts arī ir skaisti par melanomu – bīstamāko ādas vēža formu, no kuras mūsu valstī ik gadu mirst vairāk nekā 70 cilvēku, bet vairāk nekā 200 saslimt.

Daudzos gadījumos gan saslimšana, gan nāve varētu tikt novērsta, ja mūsu valstī būtu sakārtotāka, labāk organizēta pacientu piekļuve dermatologam – speciālistam, kura apmeklējumam aizdomīga ādas veidojuma gadījumā ir jānotiek pēc iespējas agrīni. Ir zinātniski pierādīts – tikai par 0,2 mm plānāka melanoma atklāšanas brīdī nozīmē par 15% vairāk izglābtu dzīvību nākamajos 20 gados, uzsver Sondra Zaļupe, biedrības pārstāve, viena no vēstules autorēm.

Kā vēstulē norada biedrība, šobrīd dermatologa pakalpojumu sniegšanas prakse dažādās ārstniecības iestādēs var būtiski atšķirties, īpaši izbraukuma konsultācijās, kurās nereti nav viss pilnvērtīgas pacienta apskates veikšanai nepieciešamais aprīkojums.

Biedrība arī aicina palielināt valsts apmaksāto dermatologu konsultāciju skaitu pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku ādas slimību, kā arī paredzēt, ka nosūtījumu pie onkologa aizdomu gadījumā par onkoloģisku saslimšanu var izsniegt arī dermatologs, kuram nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu, lai nodrošinātu ātru, ērtu, savlaicīgu pacienta nokļuvi pie onkologa.

Šobrīd, ja dermatologs pacientam ir atklājis aizdomīgu ādas veidojumu vai to pat izgriež un apstiprina histoloģiski, cilvēkam ir jāiet pie ģimenes ārsta un jāsaņem nosūtījums onkologa apmeklējumam. Tas ir lieks solis, kas nevajadzīgi sarežģī un aizkavē ātru ārstniecības procesa uzsākšanu, kas melanomas gadījumā var maksāt dzīvību

Tāpat biedrība aicina rast iespēju nodrošināt ārstu specializētās apmācības vai izveidot apakšspecialitāti dermatoonkoloģijā, lai panāktu labāku agrīnas melanomas diagnostiku un izpratni par ārstēšanu onkologiskas saslimšanas gadījumā.

“No pacientu viedokļa mēs vēlētos skaidri atšķirt tos ārstus, kuri prot strādāt ar pacientiem, kam ir aizdomas par onkoloģisku ādas saslimšanu no tiem, kuriem šādu zināšanu trūkst,” uzsver S. Zaļupe.

Apzinoties problēmas agrīnas melanomas diagnostikas jomā, šogad biedrība sadarbībā ar dermatologiem melanomas modrības kampaņas “Balts arī ir skaisti!” laikā iedzīvotājiem organizēja aptuveni 150 bezmaksas vizītes ādas veidojumu pārbaudei ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā, Tukumā, Ventspilī un Jēkabpilī. Pārbaužu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet jau tagad ir saņemtas ziņas par vairākiem atklātiem ādas vēža, tostarp arī melanomas gadījumiem, kas ir potenciāli bīstami dzīvībai. Vairākiem pacientiem atklāti arī  aizdomīgi ādas veidojumi, kur diagnoze vēl jāprecizē.

Vēstule iesniegta Veselības ministram Danielam Pavļutam, Nacionālā veselības dienesta direktoram Ārim Kasparānam, Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Dermatovenerologu asociācijai, Latvijas Dermatovenerologu biedrībai un biedrībai “Dermatologi pret ādas vēzi”.

“Mūsu biedrības galvenā prioritāte ir pacients un uz pierādījumiem balstīta pacientu aizstāvība. Ir zinātniski pierādīts, ka agrīna melanomas diagnostika glābj dzīvības.  Tāpēc mūsu biedrība ir gatava aktīvi iesaistīties un sniegt priekšlikumus melanomas ārstēšanas procesa pilnveidē, lai panāktu svarīgāko – būtiski palielināt ikviena melanomas pacienta izredzes uz kvalitatīvu dzīvi,” uzsver Olga Valciņa, biedrības dibinātāja.

Sondra Zaļupe, Laura Breidaka, Olga Valciņa,
biedrības „Soli priekšāmelanomai”
dibinātājas

https://soliprieksamelanomai.lv/

Kontakti:
Dace Plato
SIA Baltic Communication Partners
dace.plato@bcp.lv
Tālr.: +371 26101 986


KurVakcineties-1.jpeg

27/05/2021 JAUNUMI

Aicinām iedzīvotājus izmantot iespēju vakcinēties pret Covid-19 Jēkabpilī, liela mēroga vakcinācijas centrā Jēkabpils sporta hallē – šobrīd iespējams pieteikties uz vakcināciju jau šonedēļ – piektdien, 28.maijā, un sestdien – 29.maijā.

Atgādinām, ka kopš 3.maija ir iespēja vakcinēties ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Pieteikties vakcinācijai pret Covid-19 Jēkabpils liela mēroga vakcinācijas centrā var šādos veidos:

Abās minētajās internetvietnēs (slimnīcas mājas lapā vai manavakcina.lv) jāizvēlas konkrēts vakcinācijas laiks (piesakoties manavakcina.lv jāizvēlas arī vakcinācijas vieta, bet piesakoties caur slimnīcas mājas lapu, jūs pieteiksieties uz vakcināciju tieši Jēkabpils vakcinācijas centrā (sporta hallē)).

Katru darba dienu strādā arī vakcinācijas kabinets Jēkabpils reģionālās slimnīcas ambulatorajā daļā (poliklīnikā), taču uz vakcināciju šeit ir jāveic pieraksts iepriekš, zvanot uz tālr.nr. 62102798 vai rakstot uz covid_vakcina@jrslimnica.lv.

Informējam, ka personām, kas ir vakcinējušās pret Covid-19, ir iespēja saņemt apliecinājumu par veikto vakcināciju pret Covid-19.

Apliecinājumu par pilnībā vai daļēji veiktu vakcināciju (abām vai vienu saņemto vakcīnas devu) Jēkabpilī iespējams saņemt Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorās daļas vakcinācijas kabinetā – 213.kabinetā, darba laiks no pl. 8:00-16:30. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un vakcinācijas pase vai vakcinācijas dokuments. Apliecinājumu var saņemt par jebkurā vakcinācijas punktā vai centrā veikto vakcināciju.


DSC08604-6.jpg

20/05/2021 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” un laikraksts “Ceturtdiena” turpina sarunas ar mediķiem, gan tiem, kas nupat uzsākuši darba gaitas, gan tiem, kas strādā jau ilgus gadus un ar savu darbu ieguvuši nedalītu pacientu cieņu un mīlestību. Tā kā maijā tika atzīmēta Starptautiskā vecmāšu diena, šoreiz uz sarunu aicinājām SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” vecmāti Zandu Cepurīti.

Iesakot viņu intervijai, slimnīcas vadība norāda: “Zanda komentārus neprasa – jau daudzus gadus viena no iemīļotākajām vecmātēm Jēkabpilī, bijusi nominēta balvai “Gada vecmāte Latvijā”, nupat Jēkabpils pilsētas pašvaldība pasniedza viņai Goda rakstu par ieguldījumu veselības aprūpē un SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” attīstībā”.

 

  • Sarunu sākam ar tradicionālu jautājumu: Cik ilgi strādājat Jēkabpils slimnīcā?

 

ZC.: Jēkabpils slimnīcā strādāju kopš 1993.gada, jau 28 gadus. Esmu no Talsiem, uz Jēkabpili mani atveda mīlestība, izgāju pie vīra un pārcēlos šeit uz dzīvi. Jēkabpils slimnīcā visus šos gadus, izņemot īsu periodu sākumā, strādāju dzemdību nodaļā. Es jau kopš agras bērnības zināju, ka būšu mediķe un man gribējās, lai šis darbs ir priecīgs, tāpēc izvēlējos būt vecmāte, jo kas gan vēl varbūt priecīgāks par mirkli, kad bērniņš nāk pasaulē. Protams, arī dzemdību zālē viss ir kā dzīvē ir gan priecīgi mirkļi, kad dzimst veseli bērniņi, gan ne tik priecīgi, kad mazuļiem ir veselības problēmas, tomēr jauko brīžu ir  daudz, daudz vairāk. Mācījos un profesiju apguvu Rīgā Paula Dauges 1.medicīnas skolā ( tagad medicīnas koledža).

 

  • Kādas rakstura īpašības nepieciešamas, lai būtu vecmāte?

 

ZC.: Pacietība, iekšējs miers, ātrs prāts un mierīgas rokas.

 

  • Jums ir iespēja salīdzināt, kā gadu gaitā mainījusies sadarbība ar topošajām māmiņām dzemdību zālē?

 

ZC.: Šobrīd topošās māmiņas ir daudz zinošākas nekā bija laikā, kad sāku strādāt. Toreiz dzemdību tēma bija tabu un par to nerunāja, paļaujoties, ka viss notiks kā daba devusi. Tagad par šo procesu daudz runājam, stāstam, ir pieejama informācija internetā un topošās māmiņas uz dzemdībām nāk ļoti zinošas. Tas, protams, ir labi, taču, manuprāt, tas arī zināmā mērā traucē izbaudīt šo unikālo mirkli, procesu. Zināšanas bloķē emocijas un dzemdību procesa neatkārtojamās izjūtas, māmiņa vairāk kontrolē to, kas notiek un kā jābūt, nekā ļaujas bērniņa nākšanai pasaulē. Īpaši jaukas ir dzemdības, kad viss notiek savā ritmā un mediķis līdzās topošajai māmiņai vairāk ir kā vērotājs. Ir arī reizes, kad topošā māmiņa atnāk nobijusies, nezinot, kas un kā būs, bet apskatot viņu redzams, ka process jau sācies un viss norit labi.

 

Visbiežāk pirmajās dzemdībās sievietes ir nezinošākas un vairāk ļaujas dzemdību procesam un mediķu rekomendācijām. Es arī māmiņu skolā, kuru apmeklē topošās māmiņas, aicinu izbaudīt bērniņa nākšanu pasaulē, jo tas patiesībā ir īss, unikāls, neatkārtojams process. Jā, sāpīgs, bet arī to var izbaudīt un priecāties par katru mirkli. Dzemdības ir darbs gan no mediķu, gan māmiņas puses. Topošo māmiņu skolā mēs visas vecmātes piedalāmies un stāstam par dzemdību procesu, iepazīstinām ar literatūru par šo tēmu. Patlaban pēc dzemdībām, ja viss ir labi, māmiņa ar bērniņu jau trešajā dienā dodas mājās, sen pagātnē laiks, kad slimnīcā pavadīja nedēļu un bērniņu māmiņa redzēja tikai barošanas reizē. Jaunā māmiņa ir vesels cilvēks un varētu mājup doties jau uzreiz pēc dzemdībām, taču slimnīcā paliek, jo mazuļiem tiek veikta obligātā vakcinācija un to veic trešajā dienā pēc dzemdībām.

 

  • Vai atbalstāt, ka dzemdībās piedalās arī tēvs?

 

ZC.: Man tas netraucē. Patīk, ja tēvs ir sagatavojies dzemdību procesam un zina, kas un kā notiks, ka tas ir nopietns darbs un ir dzemdībās palīgs topošajai māmiņai. Protams, ir reti gadījumi, kad tēvs, piedaloties dzemdībās, vairāk iejūtas sievas advokāta, ne palīga lomā un nepārtraukti nāk pie mediķiem ar jautājumiem, kāpēc sievai ir tā vai citādi, kāpēc sāp, kāpēc neviens neko nedara, neizprotot, ka dzemdības ir process.

 

  • Kāda ir Jūsu darba diena?

 

ZC.: Strādāju maiņās no deviņiem rītā līdz nākamās dienas deviņiem. Cik intensīva vai nosacīti mierīga būs maiņa, to nekad iepriekš nevar prognozēt. Darba dienās notiek plānveida dzemdības – ķeizargriezieni un dzemdību indukcijas.

 

  • Ko varat teikt par komandu, ar kuru strādājat kopā?

 

ZC.: Dzemdības ir saskaņots komandas darbs, jo viens neko nevar izdarīt. Ir neskaitāmi daudz darbiņu, kas jāpaveic dzemdību procesam sagatavojoties un vadot to, pat, ja kādam kaut kas šajā procesā aizmirstas, tad es droši varu paļauties, ka kolēģis to pamanīs un izdarīs un otrādi. Mums ir laba, zinoša un saliedēta komanda. Maiņā strādā ārsts, vecmāte, bērnu ārsts un bērnu māsiņa.

 

  • Kur smeļaties enerģiju darbam un kādi ir Jūsu vaļasprieki?

 

ZC.: Man patīk aktīvs dzīvesveids un es bieži kopā ar savu sunīti dodos skriet pilsētas Mežaparkā. Tāpat arī es peldos visu gadu, arī ziemā. Pēc dabas esmu siltummīlis, taču ziemas peldes sniegtā relaksācija ne ar ko nav aizvietojama. Šo nodarbi sāku pirms desmit gadiem un bez tās vairs sevi nevaru iedomāties, kad es iebrienu aukstajā ūdenī, pazūd viss stress, nogurums, viss negatīvais izgaist kā nebijis.

 

Vēl man patīk apgleznot zīdu un ar eļļas krāsām gleznot uz audekla. Zīda apgleznošanu mācījos pie Gitas Cankales, savukārt gleznošanā manas skolotājas ir Jolanta Ābele un Sanda Mālniece.

 

Man patīk arī pārgājieni. Kopā ar draudzenēm jau vairākus gadus dodamies pastaigā gar jūru, kopumā esam nogājušas no Engures līdz Užavai apkārt Kolkas ragam. Katru gadu vienu vai divas reizes dodamies šādos pārgājienos, dienā noeejot vismaz 30 kilometrus un katru nākamo reizi pārgājienu sākam no vietas, kur iepriekšējā reizē to noslēdzām. Šopavasar jau devāmies pirmajā pārgājienā, nākamo plānojam vasarā.

 

  • Vai Jums ir kāds sapnis, ko gribētos realizēt?

 

ZC.: Gribētos darbā atkal strādāt, tā, lai jādomā tikai par to, ko dari, lai nav šo Covid-19 analīžu un visu citu ierobežojumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, lai ir tikai darbs, kuram tu no sirds nododies. Gribētos, lai slimnīcas dzemdību nodaļas vide ir pietuvināta mājas atmosfērai, lai dzemdētājas te jūtas kā mājās. Varbūt šī iemesla dēļ ir modē mājdzemdības, par kurām es nefanoju, jo uzskatu, ka iekšējās brīvības un miera sajūtai, kādu var sniegt mājas atmosfēra, cieši līdzās jābūt visām medicīniskajām iespējām palīdzēt ātrā laikā, ja tas nepieciešams. Tāpēc gribētos, lai dzemdību nodaļā pēc iespējas ir mājas atmosfēra.

 

  • Ko novēlāt topošajām māmiņām un kolēģiem?

 

ZC.: Māmiņām novēlu dzemdību laikā uzticēties un paļauties savam ķermenim un izbaudīt unikālo un neatkārtojamo dzemdību procesu, vēlu veselus bērniņus.

 

Kāds garīdznieks reiz teica, ka cilvēks vistuvāk Dievam ir tad, kad tur rokās tikko dzimušu bērniņu. Tad, kolēğes, novērtēsim to, kas mums ir dots.

 

Valdei – paldies, ka mums ir darba vieta un vēlu –  īstenot iezīmētos mērķus!

 

  • Paldies par sarunu!

 

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena


Kontakti

Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv

A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201