Man patīk palīdzēt cilvēkiem un patīk tas, ko daru.
Īstenojot vienu no Jēkabpils reģionālās slimnīcas prioritātēm – traumatoloģijas un ortopēdijas nozares attīstību –, slimnīca noslēgusi līgumu ar diviem rezidentiem traumatologa-ortopēda specialitātē. Šajā lappusē piedāvājam sarunu vienu no viņiem – ar Edgaru Barlotu.
– Nāku no Madonas puses, kur arī esmu pavadījis jaunību. Esmu divu meitiņu tēvs. Man ir sieva Ērika, viņa arī ir topošā speciāliste – uroloģe. Arī viņa vērtē iespēju nākotnē uzsākt darbu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, un mūsu plānos varētu ietilpt arī pārcelšanās uz dzīvi Jēkabpilī. Ārstiem ir seši studiju gadi un tad rezidentūra – trīs līdz pieci gadi. Rezidents ir studējošs ārsts, kas pakāpeniski apgūst izvēlēto specialitāti. Jau no rezidentūras trešā studiju gada ar valdes atbalstu kļuvu par Jēkabpils reģionālās slimnīcas rezidentu un esmu Jēkabpils pašvaldības stipendiāts. Rezidentūras piektā studiju gada beigās jākārto eksāmens, un tad jaunais mediķis iegūst ārsta sertifikātu apgūtajā specialitātē. Man šis notikums būs 2022. gada vasarā. Tam sekos darbs Jēkabpils reģionālās slimnīcas traumatoloģijas nodaļā un darbs poliklīnikā, – par sevi stāsta Edgars Barlots.
Profesijas izvēle viņam šķitusi pašsaprotama, jo medicīna ir tuva jau no bērnības.
– Mana māte un patēvs ir mediķi, tāpēc arī bieži nācās atrasties viņu darbavietā. Slimnīcas atmosfēra un gaisotne bija pazīstamas, un, kad vajadzēja izvēlēties, ko studēt, šķita – citas profesijas nemaz nav. Kāpēc tieši traumatoloģija? Varētu teikt, ka esmu tāds kā lauku puika, kam patīk strādāt ar rokām, dažādiem instrumentiem. Patīk arī nodarboties ar galdniecību – nedaudz izgatavot, labojot mājās vienkāršas saimniecības lietas. Man patīk praktisks darbs ar rokām, ar instrumentiem, un traumatoloģijā ir kas līdzīgs – tur tu arī rezultātu panāc ar roku darbu, pielietojot medicīniskos instrumentus, un man patīk palīdzēt cilvēkiem. Tas viss kopā arī noteica izvēli. Un es to nenožēloju, jo tas, ko daru, man ļoti patīk, – saka Edgars Barlots.
Izšķirties par darbu Jēkabpils slimnīcā viņam palīdzējusi pozitīvā pieredze, kas gūta, tur strādājot.
– Dakteris Aldis Šperliņš mani uzrunāja darbam Jēkabpilī. Sāku dežurēt, iepatikās, un nolēmu kļūt par Jēkabpils reģionālās slimnīcas rezidentu. Iepatikās slimnīca, personāls, kas ir ļoti labs, atsaucīgs, un sapratu, ka tā ir vieta, ar kuru varētu saistīt savu turpmāko darba dzīvi. Arī no cita viedokļa tas ir pozitīvi, jo vecāki dzīvo tuvu Jēkabpilij – Madonas pusē. Arī sievas vecāki dzīvo relatīvi tuvu. Un arī Rīga no Jēkabpils ir ātri sasniedzama, – secina Edgars Barlots.
Vaicāts par profesionālajiem nākotnes plāniem, viņš stāsta, ka tie ir pamata darbs traumatoloģijā. Nākotnē iecerēts apgūt arī artroskopijas un endoprotezēšanu. Viņš uzsver, ka tās ir ārstēšanas metodes, kuras ir aktuālas visā pasaulē un, protams, arī Jēkabpilī, jo sabiedrība noveco, cilvēki dzīvo ilgāk, cilvēku dzīvesveids kļūst aktīvāks, vairāk traumu. Līdz ar to pieprasījums pēc šīm metodēm tikai pieaugs.
– Lai attīstītu endoprotezēšanu, ir nepieciešami instrumenti, infrastruktūra. Ļoti svarīgi būtu vēl piesaistīt jaunus kolēģus, kas varētu veikt operācijas, personālu, – stāsta Edgars Barlots.
Viņš skaidro, ka modernā traumatoloģija ir jaunākie implanti un ārstēšanas tehnikas un ir vērsta uz mazinvazīvām operācijām, kad pacients var maksimāli ātri atgriezties ierastajā dzīvē.
Pie modernām metodēm varētu pieskaitīt artroskopijas operācijas un endoprotezēšanu.
Modernas un profesionālas traumatoloģijas attīstība Jēkabpilī ir tas, uz ko gaida arī reģiona pacienti, un E. Barlots stāsta, ka būs jācenšas attaisnot uz jaunajiem speciālistiem liktās cerības.
Profesionālās iemaņas tiek gūtas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kur pašlaik E. Barlots apgūst rezidentūras mācību ciklu par rokas traumatoloģiju traumatologa K. Krastiņa vadībā, kā arī dežurē traumpunktā-uzņemšanas nodaļā. Šobrīd viņš dežurē arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā un pārsvarā pirmdienās gūst pieredzi, veicot kopīgas operācijas ar traumatologu A. Šperliņu. Kolēģi visur esot atsaucīgi.
– Jaunam dakterim, uzsākot darbu, ir būtiski, lai blakus ir pieredzējuši speciālisti, kam var kaut ko pajautāt, kas var dot padomu. Un arī ne mazāk svarīgi ir moderni instrumenti, implanti un atalgojums. Bez šāda atbalsta rezidentam reģionālā slimnīcā būtu grūti strādāt, – stāsta Edgars Barlots.
Viņš teic, ka rezidentūras laikā atsevišķa mācību cikla artroskopijas metodē nav, bet, praktizējot Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, rezidentam jācenšas apgūt šo ārstēšanās metodi. Rezidentūras studiju ietvaros ir ortopēdijas jeb tā saucamās endoprotezēšana cikli. Līdz šim E. Barlota skolotāji endoprotezēšanā ir bijuši dr. P. Studers un dr. V. Gončars, kuri vadās pēc jaunākajām ārstēšanās metodēm.
– Tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka paša, vai gribi nodarboties ar to vai ko citu. Tas jāizlemj pašam ārstam. Ir svarīgi izvirzīt mērķi un iet uz to. Ja grib apgūt endoprotezēšanu vai artroskopiju, tad pastiprināti jāmācās, jāstrādā, ja nevēlas, tad arī nedara. Ir traumatologi, kas specializējas tikai traumatoloģijā un ortopēdijā, un tādi, kas pēc izvēles papildus specializējas kādā vienā šaurākā disciplīnā, – saka Edgars Barlots.
Lai arī viņa ikdienas ritms šobrīd ir saspringts, atliek laiks arī vaļaspriekam un atslodzei. Madonas pusē populāra ir slēpošana un ir labas trases. E. Barlots stāsta, ka distanču slēpošana ir viens no viņa hobijiem. Otrs esot palīdzēt vecākiem viņu mājās Madonas pusē, praktiski strādājot un veicot nelielus celtniecības darbus. Tāpat E. Barlotam patīkot ceļot un, protams, brīvais laiks jāvelta ģimenei un bērniem.
Inese Zone, laikraksts “Brīvā Daugava”
