SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīcā” turpinās mēneša labākā ārsta noteikšana un maijā šis gods piešķirts Perinatālās aprūpes centra vadītājai, ārstei pediatrei, neonatoloģei Ingunai Kalējai.
Viņa teic, ka īsti neatbalsta šo nomināciju, jo neesot iespējams ar balsošanu noteikt labāko vai mēneša ārstu. Pēc viņas domām, nominācijai vajadzējis saukties citādi, piemēram, laipnākais ārsts vai sirsnīgākais ārsts. Tāpēc saruna veidojas par darbu perinatālās aprūpes centrā, mazāk atklājot Ingunas Kalējas personību, jo par sevi runāt daktere nevēlas.
1996. gadā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tika izveidots jaundzimušo perinatālās aprūpes centrs, kura aprūpē nonāca jaundzimušie un riska grupas grūtnieces no visa Latgales reģiona. Par centra vadītāju kļuva Inguna Kalēja. 2002. gada pavasarī centrs tika paplašināts un aprīkots ar jaunu aprīkojumu, nodrošinot māmiņu un zīdaiņu kopā uzturēšanos un nepieciešamo ārstēšanu. Arī vēlākos gados centra aprīkojums ir atjaunots, jo īpaši pateicoties sadarbībai ar Rotari klubu.
Ārpus Rīgas šādi ir trīs perinatālās aprūpes centri – Jēkabpilī, Liepājā un Valmierā. Perinatālās aprūpes nodaļa Jēkabpils slimnīcā ir viens no četriem centriem, kur tiek glābti un ārstēti gan neiznēsāti bērniņi, gan jaundzimušie ar iedzimtām patoloģijām.
Centrā ir desmit gultas vietas – sešas intensīvās terapijas un četras paredzētas priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem ar ļoti dziļi neiznēsāto grūtniecību. Jautāta, ko nozīmē šāda diagnoze, ārste teic, ka tie ir bērniņi, kas dzimuši no 24. līdz 28. grūtniecības nedēļai. Inguna Kalēja piebilst, lai arī gultu skaits ir ierobežots, nevienam mazulim palīdzība netiek atteikta un ir bijuši gadījumā, kad aprūpe tiek sniegta pat 18 bērniņiem vienlaikus.
Centrā strādā četri ārsti, 13 māsas un četri māsu palīgi. Nodaļas rīcībā ir arī ar dzīvības uzturēšanas un reanimācijas funkcijām aprīkots transporta inkubators, ar kuru ārsti dodas uz izsaukumiem, ko apkalpo divi šoferi. Bērniņi tiek vesti gan no citām reģiona slimnīcām uz Jēkabpili, gan no Jēkabpils uz Rīgu. Inguna Kalēja piebilst, ka Jēkabpils reģionālās slimnīcas Perinatālās aprūpes centrs ir vienīgais, kas ne tikai sniedz medicīnisku palīdzību, bet arī transportē mazos pacientus.
“Gada laikā uzņemam ap 220 – 250 mazo pacientu no visas Austrumlatvijas. Kamēr bērniņam pastāv dzīvības riski, viņš uzturas intensīvās terapijas palātā – viņiem ir pieslēgti monitori, kas dod mums iespēju sekot mazuļa stāvoklim un laikus iejaukties, jo mūsu rīcībā ir visa nepieciešamā aparatūra arī zīdaiņu reanimācijai. Stāvoklim stabilizējoties, mazos pacientus pārved uz palātu, kur viņi ir kopā ar māmiņu, “ stāsta Inguna Kalēja.
Arī pēc izrakstīšanas no slimnīcas neonatologi seko mazuļa attīstībai līdz pusotra gada vecumam.
“Mēs zinām bērniņa slimības vēsturi, tāpēc objektīvāk varam sekot līdzi viņa attīstībai un nozīmēt ārstēšanu, ja tāda nepieciešama. Piedāvājam arī lieliska fizioterapeita pakalpojumus. Nākotnē plānojam pagarināt novērošanas periodu līdz divu gadu vecumam,” teic Inguna Kalēja.
Strādājot ilgus gadus perinatālās aprūpes centrā, Inguna Kalēja teic, ka diagnozes ar kurām bērniņi nodaļā nonāk, laika gaitā nav būtiski mainījušās. Labā tendence, ka ir mazinājies dziļi neiznēsāto bērniņu skaits, bet palielinājies priekšlaicīgi dzimušo bērnu skaits. Inguna Kalēja norāda, ka perinatālās aprūpes nodaļas klienti ir apmēram 10 % no visiem jaundzimušajiem un šis rādītājs procentuāli atbilst arī pasaulē fiksētajam rādītājam. Joprojām īstas atbildes nav, kāpēc notiek priekšlaicīgas dzemdības un, kāpēc dzimst dziļi neiznēsāti bērni. Iespējams, ka tas ir saistīts ar jauno māmiņu veselību, jo tā mūsdienās ir ievērojami sliktāka nekā bija jaunajām māmiņām pirms gadiem 30 un vairāk.
Darbs perinatālās aprūpes centrā prasa gan fiziskos, gan emocionālos spēkus. Jautāta, kur smeļas enerģiju Inguna Kalēja atbild, ka ir vairākas jomas, kas palīdz atgūt enerģiju. Tā ir ceļošana, labas grāmatas lasīšana, arī darbs dārzā un pēdējā laika vaļasprieks – dejošana Salas novada jaunizveidotajā tautas deju kolektīvā.
Taču vislielāko gandarījumu sniedz māmiņas pateiktais paldies par palīdzību mazulim.
Tiesa gan paldies bieži nenākas dzirdēt, jo kā daktere teic: “Mēs esam slikto ziņu nesēji, jo paziņojam jaunajai māmiņai diagnozi. Katra māmiņa gaidot bērniņu cer, ka tas būs vesels mazulis un ne vienmēr ir gatava neiznēsātam vai ar patoloģijām slimam bērniņam.”
Daktere piebilst, ka par laimi vairumā gadījumu ir iespējams palīdzēt un mazulis, atstājot slimnīcu Jēkabpilī vai pēc tālākās ārstēšanās Rīgā, ir vesels, aug, attīstās un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.
