Jēkabpils reģionālās slimnīcas aprīļa mēneša ārsta titulu ieguvis urologs Kļims Ļeoņenko. Viņš ir jelgavnieks, kas šobrīd strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” un uz darbu Jēkabpilī brauc noteiktās dienās. Kļims Ļeoņenko atzīst, ka Jēkabpili šajā laikā, kopš te strādā, paguvis iepazīt tikai pa ceļam uz darbu caur auto logu. Taču tas, ko redzējis, patīk un teic, ka Jēkabpils ir skaista un sakopta pilsēta.
Kļims Ļeoņenko cer, ka kādu reizi atradīsies laiks, lai dotos ekskursijā pa Jēkabpili, iepazīstot tās skaistākās vietas un objektus.
Cik pieprasīta ir urologa specialitāte šobrīd Latvijā?
Tā ir specialitāte, kura pašreiz ir pietiekoši pieprasīta.
Vīrieši sākuši biežāk uztraukties par sevi un pievērst uzmanību savai veselībai, nāk uz pārbaudēm un ir gatavi veikt izmeklējumus. Sievietes vairs neuztver urologu kā “vīriešu ārstu” un arī vēršas pēc palīdzības.
Vai pagūst apgūt visu jaunāko savā specialitātē?
Jāatzīst, ka trūkst laika, lai aptvertu visas uroloģijas sadaļas, kuras ar katru gadu paplašinās, jo kā jebkurā citā specialitātē, arī šeit nekas nestāv uz vietās, tiek izstrādātas jaunas tendences, jauna aparatūra, mainās pieeja slimību ārstēšanā. Diemžēl visu aptvert nav iespējams, tāpēc jāfokusējas un jāizvēlas tie virzieni, kurus var pielietot mūsu apstākļos, lai sniegtu pacientam konsultācijas un ārstēšanu augstākajā līmenī.
Vai esat kādreiz vēlējies doties strādāt uz ārzemēm?
Esmu bijis stažēties ārzemēs, ar to man pietiek.
Es visu laiku un arī patlaban vēlos būt šeit, kur viss ir pazīstams, kur cits citu atbalsta, kur tu vari jebkurā brīdī vērsties pie kolēģiem un savstarpēji padalīties pieredzē un palūgt padomu.
Kāpēc izvēlējāties pievērsties uroloģijai?
Man to ieteica mana ģimenes ārste. Tas skanēja apmēram tā: “Mums trūkst urologu, nav kam konsultēt pacientus”. Tā arī izlēmu pievērsties šai specialitātei.
Vai studējot un sākot darbu šajā profesijā mainījās Jūsu sākotnējais priekšstats par uroloģiju?
Es apzināti izvēlējos uroloģiju un biju gatavs, ka nebūs viegli. Uroloģija ir ļoti interesanta ar to, ka tā apvieno sevī gan ķirurģisku sadaļu, gan terapeitisku. Ir vairāki veidi, kā tu vari palīdzēt pacientam un ļoti bieži ķirurģiska ārstēšana nav pirmā izvēle vai nav vienīgā.
Kādi šodien ir urologa pacienti – vai viņi rūpējas par savu veselību?
Vīrieši arvien vairāk sāk rūpēties par sevi, bet nereti ir tā, ka viņiem ir kādi jautājumi vai sūdzības, bet viņi nezina, kur vērsties. Turklāt viņi negrib šo jautājumu uzdot arī savam ģimenes ārstam.
Kāda, jūsuprāt, ir profesionāla attieksme pret pacientu? Cik līdzjūtīgs drīkst būt ārsts?
Ārstam, pirmkārt, jābūt godīgam gan pret sevi, gan pret pacientu, tad veidojas cieša saikne un savstarpējā uzticēšanās, kas ir būtiski, lai kopīgiem spēkiem varētu sekmīgi risināt veselības problēmas.
Es pacientam izstāstu situāciju un problēmu, ar kuru viņš sastapies, un iepazīstinu ar pieejamām risināšanas iespējām. Pēc vienošanās par ārstēšanas metodi, mēs sākam strādāt.
Ārstēšanās prasa laiku un pūles: pacientam jāievēro īpašs režīms, jāņem vērā rekomendācijas, jālieto atbilstoši medikamenti, bet tas atmaksājas.
Kādas ir visizplatītākās uroloģiskās slimības mūsdienās? Kādēļ tās rodas?
Viennozīmīgi nevar nosaukt, kuras tieši ir visizplatītākās. Gados jaunie pacienti biežāk cieš no urīnceļu infekcijām, vīrieši vecumā pēc 55 gadiem no simptomiem, kurus izsauc prostatas hiperplāzija, savukārt problēmas ar nierakmeņiem sastopamas visās vecuma grupās gan vīriešiem, gan sievietēm.
Kādu profilaksi jūs ieteiktu pacientiem, lai laicīgi novērstu slimību rašanos?
Mans moto ir “drošs, paliek nedrošs”, tāpēc, ja ir kādas sūdzības, tad labāk pārbaudīties un pārliecināties par to, ka viss ir kārtībā, nekā gaidīt, kad simptomi paši no sevis pāries. Ja cilvēks nevēlas par to runāt ar savu ģimenes ārstu, tad jāprasa norīkojums uz konsultāciju pie urologa.
Vēlos vērst uzmanību, ka visiem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas reizi gadā ir jānodod PSA (prostatas specifiskais antigēns) asins analīzes pie ģimenes ārsta, lai varētu pārliecināties par prostatas veselības stāvokli.
Kuras interneta vietnes jūs varētu ieteikt objektīvas informācijas gūšanai?
Mēs ar kolēģiem esam izveidojuši speciālu interneta portālu – www.urologs.lv, kur pacienti latviešu valodā var iegūt informāciju par uroloģiskām saslimšanām un to mūsdienīgām ārstēšanas metodēm. Angļu valodā uzticami avoti ir Eiropas Urologu asociācijas izstrādātās interneta vietnes uroweb.org un patients.uroweb.org.
Vai pietiek laika arī personīgajai dzīvei un ģimenei? Kā pavadāt brīvo laiku?
Nepārtraukti ir sajūta, ka diennaktī trūkst divas trīs stundas, lai visu pagūtu. Par spīti tam, ka ir daudz jāstrādā, vienmēr cenšos veltīt katru brīvu minūti saviem tuviniekiem un draugiem. Atpūtas brīžus cenšos apvienot ar kādu aktīvu izklaidi, piemēram, braucienu uz dabas parku.
Par ko Jūs sapņojat šobrīd?
Par atpūtu!
Paldies par interviju!
Inna Budovska,
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekle
Ārsts-urologs Kļims Ļeoņenko pieņem Jēkabpils poliklīnikā. Pieteikties uz konsultāciju var zvanot pa tālruni 62203333 vai arī pierakstoties elektroniski slimnīcas mājas lapā https://jrslimnica.lv/
Lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu, līdzi jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam pie urologa!
