Šodien 14. aprīlī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes LBTU studējošo pašpārvalde atveda uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Dienas stacionāru drosmes kasti un diplomus mūsu nodaļas mazajiem pacientiem.
Liels paldies LBTU studējošo pašpārvaldei par sarūpēto dāvanu!
Divdesmit viens jaunietis šodien – Ēnu dienā ieradās SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” gūt plašāku priekšstatu par savu nākotnes profesiju. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” viesojās dažādu Latvijas vidusskolu un koledžu jaunieši no Jēkabpils, Salaspils, Rēzeknes, Aizkraukles, Daugavpils, Līvāniem un Zasas.
Jaunieši ar prieku dalījās savās emocijās un iespaidos, ko ieguva apmeklējot Slimnīcas nodaļas un speciālistus.
Annija no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11. klases:
Šodien es ēnoju Jēkabpils slimnīcas neonatologu, un man šī ēnu diena ļoti patika, jo tā spēja izveidot man kaut kādu priekšstatu par šo profesiju un arī palīdzēja daļēji izvēlēties novirzienu, kurā es varbūt vēlētos tālāk studēt. Vēlos studēt medicīnu un tas rada ļoti labu priekšstatu par to un es iesaku šo profesiju ēnot arī citiem, kuri ir ieinteresēti medicīnas jomā.
Darina no Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja:
Šodien es ēnoju neonatologa amatu un sapratu, ka medicīna nav tā lieta, ko nevar apgūt, tāpēc vēlos pateikt lielu, pat milzīgu paldies, ka esmu tik lielā mērā iedvesmota un šodien varu atrasties vietā, kur varbūt nākotnē arī strādāšu. Paldies!
Agate no Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas:
Izvēlējos ēnot tieši dzemdību nodaļu, jo kādu laiku jau man interesē šī profesija kā vecmāte vai bērnu māsiņa un man ir ļoti liels prieks būt tieši šeit, jo es saprotu, ka es savu nākotni vēlos saistīt ar dzemdību nodaļu. Es jūtos ļoti labi, ka varu ieraudzīt kas šeit notiek, patieso būtību un es tiešām ļoti ceru, ka nākotnē šeit vēl atgriezīšos.
Paula no Aizkraukles novada vidusskolas:
Ēnu dienā piedalos pirmo reizi taču man ir ļoti liels prieks šeit būt un manuprāt tieši ar šādu pieredzi cilvēks var saprast, kur viņš patiesībā vēlas mācīties. Man prieks, ka redzu šo ikdienu un iepazīstu daudz jaunus cilvēkus.
Viktorija no Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas:
Ēnoju Anesteziologu-reanimatologu. Man ļoti patika, es īstenībā uzzināju daudz ko jaunu. Viena anestēzija likās interesanta, otra bija mazliet smagāk uztverama, bet tā es sapratu, ka anesteziologs, varbūt, ir mana nākotnes profesija.
Linda un Annija no Līvānu 1. vidusskolas, 12. klases:
Ēnu diena ir lieliska iespēja, lai pārliecinātos par savām vēlmēm un spējām. Ēnojam pirmo reizi un izvēlējāmies profesiju Ārsta palīgs.
Ēnot ārsta palīgus bija interesanti, neskatoties uz to, ka diena izvērtās mierīga, mums tāpat bija iespēja ieskatīties ārstu ikdienā, izmēģināt šūt brūces, izmēģināt likt ģipsi, tāpat arī papildus apskatījām māsu darbu ar pacientiem.
Sakām lielu paldies Jēkabpils reģionālajai slimnīcai par doto iespēju ieraudzīt slimnīcas ikdienu!
Megija no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas:
Ēnoju Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas ārstus, ārstu palīgus. Ļoti laipni un atsaucīgi darbinieki, kas visu parādija un arī skaidroja aparatūras nozīmi. Novērtēju darbinieku atsaucību, skaidrojot, rādot un daloties ar pieredzi no darba un studijām. Patika arī modernās un labi aprīkotās telpas. Šī pieredze man deva ieskatu slimnīcas ikdienā un arī medicīnas darbinieku darbā.
Paldies jauniešiem par pozitīvajām atsauksmēm! 🙂
Lai veicinātu jauniešu interesi par medicīnu vēlamies uzrunāt ne tikai potenciālos medicīnas studentus, bet arī sabiedrību kopumā. „Ēnošanas” mērķis” – motivēt jauniešus kļūt par ārstniecības personām, izvēloties mediķa profesijas – ārsts, ārsta palīgs, māsa, māsas palīgs un citas.
Iespējams, ka Ēnu diena kādam no jauniešiem būs kā starta posms, kas ieliks pārliecību par to, ka nākotnes profesija jāsaista tieši ar medicīnu.
„Jēkabpils reģionālā slimnīca” ilgstoši aktīvi iesaistās „Ēnu dienu” projektā, lai veicinātu jauniešu interesi par mediķu darbu.
Ēnu dienā būs iespēja iepazīties ar māsu, ārstu palīgu, ārstu fizioterapeitu darbu dažādās slimnīcas struktūrvienībās, tajā skaitā Operāciju blokā, Anestēzijas un intensīvās terapijas, Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās.
Ēnu diena šogad norisināsies 5. aprīlī., un pieteikšanās vakancēm notiek 3 kārtās.
Vairāk informācijas par pieteikšanās kārtību pieejama oficiālajā mājas lapā www.enudiena.lv.
Vakances :
Vispārējās aprūpes māsa – 2
Perioperatīvās aprūpes māsa – 2
Anastēzijas un intensīvās terapijas un neatliekamās aprūpes māsa – 2
Bērnu aprūpes māsa – 2
Ārsta palīgs – 2
Laborants – 2
Anasteziologs- reanimatologs – 2
Neonatologs 2
Internists – 2
Ķirurgs – 2
Traumatologs- ortopēds – 2
Fizioterapeits -2
Informācijas tehnoloģiju administrators – 2
Medicīnas iekārtu inženieris – 3
Ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistrators – 2
Personāla speciālists – 1
Patīkamas emocijas un smaidus 8. marta rītā atnesa SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” sievietēm.
Pēc remonta atsāk darbību mikrobioloģijas laboratorija ambulatorās daļas 2. stāvā darba dienās no 8:00-16:00
Aicinām apmeklēt tuvākās Donoru dienas Jēkabpilī – 13. un 27.martā. Donoru dienas norisinās no pl.9:00-13:00 Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikas ēkas 1.stāvā (ieeja no t/c “Sedumi” puses, bijušās 1.terapijas nodaļas telpas).
Lai atjaunotu un uzturētu asins krājumus un spētu nodrošināt asins pieejamību ikvienam, kam tā būs nepieciešama, VADC aicina ikvienu atsaucīgu cilvēku ziedot asinis.
Tādēļ aicinām Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotājus būt aktīviem, piedalīties pašiem un uzrunāt ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un darba kolektīvus kopā doties uz Donoru dienām, lai sniegtu tik nepieciešamo atbalstu līdzcilvēkiem.
Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu.
Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto.
Vairāk par Donoru kustību: www.vadc.lv
Donoru dienas Jēkabpilī organizē Jēkabpils reģionālā slimnīca sadarbībā ar Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāli.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļa (tajā skaitā traumpunkts) nodrošina neatliekamu palīdzību 24 stundas diennaktī.
Neatliekamo palīdzību Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā sniedz internists, ķirurgs, neirologs, traumatologs- ortopēds, pediatrs, ginekologs, dzemdību speciālists, neonatologs, anesteziologs, reanimatologs.
Apmeklētājus lūdzam ņemt vērā:
Ar pacienta līdzmaksājuma apmēru var iepazīties te: https://jrslimnica.lv/pacienta-lidzmaksajuma-apmers/
Ar maksas pakalpojumu cenrādi iespējams iepazīties šeit: https://jrslimnica.lv/maksas-pakalpojumi/
Informācija par iedzīvotāju grupām, kuras ir atbrīvotas no pacientu iemaksām: https://jrslimnica.lv/atbrivojums-no-pacientu-iemaksam/
Ja ārpus ģimenes ārsta darba laika un brīvdienās iedzīvotājiem nepieciešama konsultācija, aicinām zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Tas ir medicīnisko padomu tālrunis, kura mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespējas ārpus ģimenes ārstu darba laika saņemt medicīniskas padomus, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darba laiks: darba dienās: no plkst. 17:00 līdz 8:00, brīvdienās un svētku dienās: visu diennakti.
Ierodoties Uzņemšanas nodaļā:
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” sadarbojas ar apdrošināšanas kompānijām:
Atgādinām, ka Stacionārā plānveida reģistratūra (plānveida pacientu stacionēšana) atrodas stacionāra 1.stāvā (ieeja – STACIONĀRS).
Pacientu gaidīšanas laiku uzņemšanas nodaļā nosaka prioritātes līmenis!
Nereti iedzīvotāji ir neapmierināti ar gaidīšanas laiku Uzņemšanas nodaļā. Kādēļ rodas šis gaidīšanas laiks? Saprotam, ka nokļūšana slimnīcā rada stresu gan pacientam, gan tuviniekiem, taču aicinām būt izprotošiem un pacietīgiem. Laiku prasa gan ārsta apskate, gan dažādu izmeklējumu veikšana un to rezultātu apstrāde. Būtisks ir arī faktors, cik liels pacientu pieplūdums ir konkrētajā laikā, kad jūs atrodaties Uzņemšanas nodaļā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valstī ieviesta vienota pieņemšanas (triāžas) sistēma, nosakot pacientam kādu no pieciem prioritātes līmeņiem atkarībā no viņa veselības stāvokļa smaguma. Pacientam noteiktā prioritāte nozīmēs to, cik minūšu laikā tiks sniegta palīdzība (norādītais laiks ir maksimālais pieļaujamais, proti, ja tajā brīdī Uzņemšanas nodaļā nebūs liels pacientu pieplūdums, jūs ārsta apskati/palīdzību saņemsiet ātrāk). Palīdzības sniegšana un ārstēšanas prioritāte ir tiem pacientiem, kuru veselībai un dzīvībai ir vislielākie draudi. Savukārt pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir nosacīti stabils un dzīvībai briesmas nedraud, izmeklējumus un speciālistu palīdzību var nākties gaidīt ilgāk. Triāžas prioritāšu līmeņos noteiktais gaidīšanas laiks ir noteikts kā maksimālais gaidīšanas laiks (ja nodaļā dotajā brīdī nebūs liels pacientu pieplūdums, jūs palīdzību saņemsiet ātrāk).
Triāžas kārtību no 2019.gada vidus Veselības ministrija ieviesusi ārstniecības iestādēs, kuras atbilst 5., 4. vai 3. ārstniecības iestāžu līmenim, lai nodrošinātu vienotu pieeju medicīniskās palīdzības saņemšanā uzņemšanas nodaļās nonākušiem pacientiem, nodrošinātu veselības aprūpes savlaicīgumu un pieejamību, sniegtu palīdzību pacientiem ar smagāku veselības stāvokli, kā arī primāri novirzītu resursus.
Valsts budžeta tapšanas gaita atklājusi būtisku iztrūkumu veselības aprūpes finansēšanā. Problēmas, ko rada nepietiekams finansējums, samilzušas jau gadiem, bet šogad vispārējās inflācijas un katastrofālā energoresursu cenu kāpuma dēļ, tās izjūtamas īpaši asi. Neskatoties uz to slimnīcām šogad piešķirtais finansējums ir vismaz trīs reizes zemāks, nekā nepieciešams, lai veselības aprūpes sistēma varētu pilnvērtīgi strādāt. Par situāciju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā un krīzes risinājumiem, ko redz slimnīcas vadība stāsta SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs un valdes loceklis Kaspars Čanders.
-Kāda šobrīd ir finansiālā situācija Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ?
Kaspars Čanders: -Situācija ir tāda, ka provizoriski vēl gada pārskats nav apstiprināts, bet pēc operatīvajiem datiem redzams, ka zaudējumi būs dramatiski. Izskatās, ka gads noslēdzies ar zaudējumiem 1 100 000 eiro apmērā. Šis dramatiskais pieaugums principā ir visās pozīcijās, gan energoresursu, medikamentu un pakalpojumu cenu, gan nolietojuma pieaugums, jo inflācija skar visas pozīcijas un pieaugums ir tuvu miljonam, bet pretī tam ir Nacionālā Veselības dienesta finansējuma samazinājums. Gada beigās mēs nesaņēmām plānoto par stacionāra pakalpojumu izpildi, jo mums bija mazāk pacientu. Ja Covid – 19 laikā šo finansējumu iedeva Covid – 19 seku novēršanai, tad pagājušā gada nogalē to vienkārši neiedeva, un mēs gada beigās nesaņēmām 600 000 eiro, kas ir sāpīgs robs slimnīcas budžetā, tāpēc mēs bijām spiesti ņemt kredītlīniju bankā, lai risinātu šo situāciju. Šobrīd to caurumu esam aizlāpījuši, un situācija ir izlīdzināta, bet tas, ko mēs gaidījām, ka valsts šogad palielinās finansējumu stacionāra pakalpojumiem, nenotiek, un mēs šobrīd jau esam gatavi diezgan radikāliem soļiem, saprotot to, ka valsts nebūs palīgs.
-Šie nesaņemtie 600 tūkstoši ir par stacionāra pakalpojumiem?
Kaspars Čanders: -Valsts katru gadu aprēķina, cik pacientu vidēji varētu apkalpot stacionārā, un atbilstoši sniedz finansējumu avansā slimnīcas darbības nodrošināšanai, bet pēc deviņiem mēnešiem veic pārrēķinu atbilstoši tam, cik tad cilvēkiem reāli ir sniegts pakalpojums. Redzot, ka pacientu ir bijis mazāk, samazināja plānoto finansējumu, kas bija vidēji rēķināts. Taču cenas gan turpināja kāpt uz augšu, bet tas tika ņemts vērā tikai daļēji, arī piešķirtā energoresursu izmaksu kompensācija nesedza izmaksas.
Ervīns Keišs: -Pacientu skaita samazinājums ir bijis, bet ārstēšanas izmaksas uz vienu pacientu ir radikāli pieaugušas, un tur arī veidojas tā nepatīkamā situācija ar finanšu iztrūkumu. Izvērtējot pērno gadu, esam secinājuši, ka diezgan būtisku pacientu skaita samazinājumu radīja traumatoloģijas nodaļas darbības trūkums, kādēļ no gada sākuma neesam snieguši neatliekamos traumatoloģijas pakalpojumus, ko nodrošināja Madonas slimnīca. Tas nozīmē, ka mūsu potenciālie pacienti ārstējās tur. Pašlaik notiek aktīvas Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) sarunas ar Veselības ministriju. Plāns ir pārskatīt stacionāra apmaksas nosacījumus. Visticamāk daļēji tiks pārskatīta arī DRG sistēma, ko izmanto veselības aprūpes pakalpojumu uzskaitei, apmaksai un analīzei par iedzīvotājiem sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem. Tas ir valsts novērtējums, cik maksā pakalpojums. Situācija visās slimnīcās ir ļoti līdzīga. Jautājums ir ļoti komplicēts, jo slimnīcu finansēšanas sistēma ar katru gadu ir palikusi sarežģītāka un necaurspīdīga. Tāpēc šobrīd notiek koncentrēšanās uz šādiem tehniskiem jautājumiem, bet tas absolūti nenozīmē, ka mēs varētu saņemt lielāku finansējumu.
-Tātad, traumatoloģijas nodaļa tagad atsākusi darbu, bet atbilstošs finansējums tam netiks saņemts, lai arī pacientu būs vairāk?
Kaspars Čanders: -Konkrēti par traumatoloģijas nodaļas darbu finansējums ir katru mēnesi paredzēts papildus, bet finansējuma pārdali atbilstoši pacientu skaitam mēs jutīsim tikai gada beigās, kad notiks finansējuma pārrēķins atbilstoši pacientu skaitam
Ervīns Keišs: -Tas ir garantētais maksājums, ko mēs pērn katru mēnesi nesaņēmām šajā sadaļā, bet radikālākā ietekme uz budžetu ir pacientu skaitam, kas šobrīd palielināsies, jo atkal nodrošinām traumatoloģijas pakalpojumu, taču pārskata periods tam visam būs septembris. Tāpēc līdz septembrim mums jātiek galā pašu spēkiem, turklāt apstākļos, kad izmaksas uz vienu pacientu turpina pieaug, pacientu skaits pieaug, bet finansējums nepieaug, un pārrēķins varētu būt tikai kaut kur trešajā ceturksnī.
-Slimnīcu biedrība uzsver, ka valsts noteiktās izmaksas jau sen neatbilst reālajai situācijai, kliedzošs piemērs ir ēdināšanas izmaksas, kam valsts atvēlējusi trīs eiro dienā. Taču par to, ka šīs izmaksas ir neatbilstošas un to noteikšanas sistēma necaurspīdīga slimnīcu vadība runā jau gadiem.
Ervīns Keišs: -Baidos, ka arī šobrīd nav vienotas nostājas. Tas par ko ir vienota nostāja, ka vienai no šīm komponentēm, kas veido stacionāra sadaļu – izdevumiem uz vienu pacientu – finansējums nesedz patiesās izmaksas. Tautsaimniecībā iepriekšējais gads ir noslēgts ar diezgan lielu inflācijas rādītāju. Tie bija 25% līdz 30%, un sadaļa mūsu slimnīcā, uz kuru šī inflācija varētu attiekties, ir ap pieciem miljoniem eiro. Tātad šis te sadārdzinājums, ko izjūt slimnīca, varētu svārstīties pusotra miljona eiro robežās. Tas ir tas sadārdzinājums, ko jūtam tikai uz cenu pieauguma uz inflācijas rēķina vien. Pie apstākļiem, kad viena pacienta ārstēšanas izmaksas netiek paaugstinātas, mums ir jāatrod rezerve jau minēto izmaksu segšanai. Ir jāsaprot, ka esam nonākuši posmā, kad rezerves ir jāmeklē pašiem. Aizdevums ir īstermiņa risinājums, kas paredz kaut kādus izdevumus nākotnē, jo katrs aizdevums ir jāatdod.
-Vai runas par necaurspīdīgu finansēšanas sistēmu nozīmē, ka nav saprotami aprēķini par ko finansējumu piešķir, par ko nē?
Kaspars Čanders: -Aprēķini ir skaidri, bet tie lielā mērā nesedz faktiskās izmaksas. Par to jau tas stāsts ir bijis sen, ka daļai pozīciju finansējums ir atbilstošs, bet citām atkal nav, un tāda kompleksa pārskatīšana izcenojumiem nav notikusi. Šur tur kaut ko papildina, piemēram, nupat par pacienta ēdināšanu varēja četrus eiro pielikt klāt. Bet mums jāsniedz pilns pakalpojumu klāsts visās pozīcijās, un mēs nevaram izmaksu dēļ nesniegt konkrēto pakalpojumu cilvēkiem.
-Labi, pārskatīs noteiktos pakalpojumu tarifus, bet, ja kopumā naudu vairāk nedos, tāpat nevares segt visas reālas izmaksas.
Kaspars Čanders: -Mēs redzam, ka noteikti nē, un konkrētas rīcības plāna ar konkrētu finansējumu, kas varētu situāciju uzlabot, arī nav. Tāpēc valdē esam pieņēmuši lēmumu, ka nevaram gaidīt, un pašiem ir jāsāk aktīvi mazināt izmaksas. Esam uzsākuši sarunas ar arodbiedrību par darba koplīgumu. Mēs mēģināsim vienoties par konkrētu samazinājumu, kas skars mediķu atalgojumu. Tie ir riska procenti, tā ir nakts stundu apmaksa. Diemžēl mēs šobrīd neredzam citu ceļu, kā varētu budžetu sabalansēt. Tai skaitā arī pārskatīsim štatu, kas nav saistīts ar pamatpakalpojumu veikšanu, un mazināsim visas izmaksas, kur vien varam.
-Bet to var darīt līdz zināmai robežai
Kaspars Čanders: -Tāpēc šis būs filigrāns balansēšanas moments, kur mums jāpanāk savstarpējā sapratne ar darbiniekiem, lai viņi būtu gatavi strādāt un neietu prom, un tai pat laikā lai sabalansētu budžetu tā, lai var segt izdevumus un samaksāt tās pašas algas.
Ervīns Keišs: -Attiecībā uz atalgojumu mēs šobrīd neredzam, ka varētu piedāvāt kādam no medicīnas personāla to samazināt. Mēs ejam to ceļu, ka mēģinām kolektīvi samazināt sociālo labumu paketi, kas ir iekļauta koplīgumā, tai skaitā arī būs nepieciešama štatu samazināšana pozīcijās, kas nav saistītas tieši ar pakalpojuma sniegšanu. Tas arī ir tas plāns, lai iekļautos esošajā budžetā. Baidos, ka tas ir tas ceļš, kas mums ir jāiet, jo šo budžetu nenosakām mēs. Ir, protams, sadaļa maksas pakalpojumi, bet pie esošās situācijas tā nav būtiska sadaļa.
-Līdzīga situācija veselības aprūpē jau ir bijusi, kas rezultējās ar ārstu speciālistu pariešanu uz medicīnas struktūra arī privāto sektoru, kur apmaksas sistēma ir izdevīgāka. Māsas normālas pelņas nolūkā devās darbā uz ārzemēm
Kaspars Čanders: -Tāds risks pastāv, bet, jārunā arī par labajām lietām, ka mums ir izdevies piesaistīt jaunus speciālistus, jo pagājušā gada nogalē spējām atjaunot traumatoloģijas nodaļas darbu. Pēc ilga laika beidzot atradām jaunu vadītāju uzņemšanas nodaļai, ko redzam kā lielu ieguvumu, jo cilvēks ir profesionālis ar vairāk nekā 20 gadu darba stāžu Rīgā. Ir cerības, ka viņa pienesums un skatījums tiks ieviests arī mūsu slimnīcā. Arī intensīvās terapijas un anestēzijas nodaļā ir jauns vadītājs, kas nāk ar savām idejām un skatījumu. Mēs redzam, ka stacionāra sadaļā viss notiek pareizā virzienā.
-Publiskajā vidē slimnīcu vadība kā paredzamos negatīvos nākotnes scenārijus min gan iespēju būtiski kāpināt pacientu līdzmaksājumu apmēru, gan konkrētu pakalpojumu izslēgšanu no valsts apmaksājamā pakalpojumu groza.
Ervīns Keišs: -Tā šobrīd ir viena no diskusijas daļām – pacientu līdzmaksājums, kur gan nav slimnīcas kompetencē to palielināt. Es pieļauju to, ka šī te doma virzās uz to, ka tiks palielināta maksas pakalpojumu sadaļa. Slimnīcas tad visticamāk izvēlēsies nepildīt tās pasūtījuma sadaļas, ko redz kā nerentablas, un tās aizstās ar maksas pakalpojumu, kas pats par sevi ir rentabls, jo tad slimnīca pati nosaka cenu, izvērtējot savas iespējas, izmaksas un rentabilitāti, un, protams, ka cietīs pacienti.
-Vai tas nozīmē, ka kāds pakalpojum konkrētā slimnīcā vispār netiks sniegts, bet kāds atkal par maksu?
Ervīns Keišs: -Jā, šobrīd redzam, ka atsevišķas slimnīcas sāk pakāpenisku atteikšanos no izvēles sadaļām. Piemēram, Cēsu slimnīca, kas ir 3. līmeņa slimnīca, ir uzsākusi atteikšanos no traumatoloģijas programmas, kas viņiem ir izvēles. Viņi ir izvērtējuši, ka izmaksas ir tik lielas, ka viņi tās nespēs segt ar ieņēmumiem. Viņu gadījumā notiek sarunas arī par atteikšanos no neiroloģijas sadaļas. Jēkabpils slimnīcai, kā 4. līmeņa reģionālajai slimnīcai, ir vairākas sadaļas, kas ir obligāti izpildāmas, kas īpaši attiecas uz stacionāra darbu un neatliekamo medicīnisko palīdzību, arī traumatoloģija. Taču ir sadaļas, kas mums nav noteiktas kā obligātas. Bet mēs pagaidām neplānojam atteikties ne no vienas sadaļas. Tas būtu visradikālākais solis, un domāju, ka to noteikti nepiedzīvosim Mēs noteikti izmēģināsim visus citus variantus, respektīvi izmaksu samazinājumu meklēsim citās sadaļās, un pakalpojumu noteikti nodrošināsim vismaz minimālajā apjomā, kas paredzēts Ministru kabineta noteikumos un līgumā ar Nacionālo veselības dienestu. Visu esam veltījuši tam, lai runātu ar darbiniekiem, un piedāvātu savu redzējumu, un tas ko redzam gūst zināmu atsaucību.
Kaspars Čanders: –Situācijas reģionālajām slimnīcām, atšķirībā no lielajām valsts slimnīcām ir atšķirīgs. Ir slimnīcas, kas iepriekšējos gadus ir strādājušas ar peļņu, kapitāls ir uzkrāts un kabata ir pilnāka. Bet mūsu gadījumā tā kabata vienmēr bijusi pustukša, un, ja no pustukšas kabatas vēl kaut ko izvelk, tā jau ir gandrīz tukša. Daugavpils slimnīca jau tagad ir parādā piegādātājiem un viņi redz, ka tā turpinot rudenī situācija var būt dramatiska. Mēs ejam citu ceļu, mēs piegādātājiem maksājam, un mēs caurumu esam aizlāpījuši ar kredītlīniju. Tāpēc esam pie tā sāpīgā posma, ka jāķeras klāt izmaksu mazināšanai un personāla izmaksas mums ir vienas no lielākajām, tāpēc ir sarunas ar darbiniekiem par kaut kādu papildu piemaksu mazināšanu. Protams, tas katram ir sāpīgi, jo tas ir viņa maciņš, viņa ieņēmumi, tāpēc mēģināsim atrast ar darbiniekiem kompromisu, lai tomēr spētu pilnvērtīgi darboties arī tupmāk.
-Premjers Krišjānis Kariņš ir teicis, ka naudas nekad nepietiks, tāpēc vajag pārprofilēt un reformēt slimnīcu sistēmu, kas neesot efektīva. Vai tā ir tikai viņa retorika, vai tomēr sarunās ar Veselības ministriju ir izskanējis kaut kas konkrēts par slimnīcu reformu?
Ervīns Keišs: -Publiskā retorika vairāk vērsta nevis uz pārprofilēšanu, bet uz to, ka nozarē kopumā būtu nepieciešamas reformas, bet ir neskaidrība par šo reformu raksturu. Kādas tad tās būs, kādi būs ieguvumi un ar ko, teiksim, mums rēķināties šajā kontekstā. Domāju, ka reģionālās slimnīcas šajā nozarē ir diezgan lieli spēlētāji. Būtu tikai loģiski, ja reformas kaut kādā diskusijā tiktu apspriestas, nevis tikai publiski norādīts, ka nepieciešama reforma. Pēdējos gados ir izskanējušas dažādas spekulācijas, bijušas arī ne tikai spekulācijas, bet vairāki Veselības ministrijas ziņojumi, kā viņi redz šo pārprofilēšanu, bet mūsu situācijā tas būtiskas sekas nerada.
-Veselības ministre Līga Meņģelsone uzskata, ka arī pašvaldībām ir finansiāli jāpalīdz savām slimnīcām. Tiekoties ar Latvijas slimnīcu biedrības pārstāvjiem, viņa uzsvēra, ka izprot inflācijas un energoresursu cenu kāpuma dēļ radušos situāciju slimnīcās un cer, ka, kopīgi sadarbojoties slimnīcu īpašniekiem un ministrijai, izdosies rast labākos iespējamos risinājumus. Savukārt lielajām valsts slimnīcām valdība palīdzot kritiskas situācijās. Vai jāsecina, ka pašvaldības slimnīcas statuss šobrīd Jēkabpils slimnīcai ir kā mīnuss.
Kaspars Čanders: -Diemžēl tā ir, un mēs visi esam dzirdējuši tos gadījumus, kad lielās valsts slimnīcas pie lieliem zaudējumiem tiek subsidētas no valsts puses ar papildu finansējumu. Šajā gadījumā pašvaldībai finanses nav bezizmēra, bet ir konkrēts budžets ar kuru ir jādzīvo.
Ervīns Keišs: -Baidos, ka normatīvajos aktos pastāv zināmi šķēršļi šāda atbalsta sniegšanai no pašvaldības puses, arī saistībā ar godīgas konkurence nodrošināšanu. Turklāt problēmu un atbalsta gribētāju varētu būt daudz, jo slimnīca nav vienīgā pašvaldības kapitālsabiedrība.
–Vai Veselības ministrija ir norādījusi, kādu atbalstu vajadzētu sniegt pašvaldībām?
Ervīns Keišs: -Runa ir par energoresursu sadārdzinājuma segšanu. Tā ir šī brīža retorika.
Kaspars Čanders: -Bet jebkurā gadījumā tā nebūtu panaceja un risinājums. Risinājums būtu beidzot pārskatīt finansēšanas modeli un nodrošināt to, ka par pakalpojumu tiek saņemta atbilstoša samaksa.
-Vai ir bijuši solījumi, kādos termiņos valdība un Veselības ministrija izšķirsies par jaunu samaksas modeli?
Kaspars Čanders: -Pieļauju ka attiecībā uz mūsu slimnīcas finansēšanas modeli, tas nebūtu sarežģīti, jo mums ir ambulatorā sadaļa (poliklīnika) un dienas stacionārs, kur viss ir vairāk vai mazāk ir skaidrs un samazinājums attiecībā pret pagājušo gadu faktiski nav noticis, jo pagājušajā gadā plānu esam izpildījuši pilnībā un nav pamata samazināt finansējumu. Šobrīd vienīgais nezināmais ir stacionāra finansējums, kas mūsu gadījumā ir diezgan būtiska ieņēmumu sadaļa. Kaut kāda skaidrība varētu būt aprīlī, kas arī ir publiski izskanējis. Šobrīd strādājam ar samazinātu tehnisko budžetu, iekļaujot jau pagājušā gada samazinājumu, lai gan piaredzams, ka pirmajā ceturksnī strādāsim ar krietni lielāku pacientu skaitu, jo, kā jau minējam, ir programmas, kur darbību esam atjaunojuši. Tomēr neraugies uz šo tehnisko budžetu, tāpat strādājam ar aptuveni 200 000 eiro samazinājumu katru mēnesi attiecībā uz stacionāra sadaļu, kas ir iztrūkstošā daļa. Mums kā darba devējiem gribētos iet pie kolektīva ar stāstu, ka mēs visiem varam kaut ko pielikt pie algas, bet šis nav tas gadījums.
-Vai nav tā, ka valdība un Veselības ministrija apzināti iet uz pacientu līdzmaksājuma daļas palielināšanu?
Kaspars Čanders: -Sarunas arvien notiek, bet viss iet uz to, ka ir nonākts līdz summai, ko valdība ir gatava dot medicīnai, un pagaidām īsti nevaram cerēt uz kaut ko vairāk. Scenāriji ir dažādi, bet konkrētas atbildes nav.
Ervīns Keišs: – Šobrīd mēs jau vairāk esam kā administrators, kā izpildītājs, kuram jāspēj iekļauties konkrētā budžetā. Ja runā par maksas pakalpojumiem, tad nevaram ar to pašu darbinieku resursu izpildīt to, ko paredz līgums ar Nacionālo veselības dienestu un nodrošināt arī maksas pakalpojumus. Tas ir sabalansētības jautājums, jo slimnīcām valsts apmaksāto pakalpojumu izpildei jābūt prioritātei, bet ņemot vērā situāciju, jāiet arī uz maksas pakalpojumiem, lai tā subsidētu slimnīcu, jo prioritāte ir par katru cenu nodrošināt slimnīcas darbību.
-Vai tomēr neizskatās tā, ka valsts visu sistēmu virza uz maksas medicīnas pusi?
Ervīns Keišs: – grūti prognozēt, bet ir skaidrs, ka acīmredzot medicīna šobrīd valsts budžetā nav prioritāte, jo redzam, ka citās sadaļās budžets ir pieaudzis, bet medicīnā samazinājies pret iepriekšējiem gadiem.
-Ir dzirdēts arī tas, ka slimnīcām vajadzētu pelnīt ar medicīnas tūrismu, kad ārzemnieki izmanto mūsu slimnīcu pakalpojumus
Ervīns Keišs: -Tādi maksas pakalpojumi ir tikai zināmā pakalpojumu klāstā stomatoloģijā un estētiskajā medicīnā, tas nav tas ar ko mēs nodarbojamies.
-Vai sarunās ar Veselības ministriju ir bijušas norādes uz to, ka vismaz nākamgad slimnīcas var uz kaut ko cerēt: tagad pacietieties, bet nākamgad varēsim atļauties izrāvienu medicīnas finansēšanā?
Ervīns Keišs: -Nekas tāds nav bijis.
Kaspars Čanders: -Domāju, ka valstij vienā brīdī vajadzēs apzināties, ka nevar cilvēkus visu laiku spiest izturēt atalgojuma vai sociālo bonusu samazinājumu, un kad būs sakrājusies tā kritiskā masa, viņi būs spiesti finansējumu palielināt, bet nevaru prognozēt, kad tas varētu būt.
Inese Zone, “Brīvā Daugava”
Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv
A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201
