CEĻOJOŠĀ FOTO IZSTĀDE PAR CISTISKĀS FIBROZES PACIENTIEM DODAS UZ JĒKABPILI

Ar-skatu-nākotne-Krustpils-1200x628.jpg

16/01/2024 JAUNUMI

Pirmdien, 2024. gada 5. februārī,Krustpils kultūras centrā, tiks atklāta ceļojošā foto izstāde “Ar skatu nākotnē”, kura ir tapusi ar Sabiedrības integrācijas fonda(SIF) atbalstu, no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Šī ir piektā pieturvieta izstādei, bet kopumā izstāde līdz 2024. gada septembrim norisināsies dažādās pilsētās, aptverot visus piecus Latvijas reģionus un galvaspilsētu Rīgu. Šajā izstādē, kuru organizē Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība (LCFB), būs iespēja iepazīt bērnus un jauniešus ar cistiskās fibrozes(CF) diagnozi un radīs priekšstatu par to, cik būtiski var uzlaboties un mainīties cilvēku ar CF dzīves. Izstāde vēsta, kā inovatīvu medikamentu lietošana var ietekmēt cilvēka emocionālo pašsajūtu, pateicoties laicīgai un kvalitatīvai ārstēšanai. Fotogrāfijās būs redzami bērni un jaunieši, kuri ir jau uzsākuši inovatīvā medikamenta lietošanu un arī tie, kuri tos vēl tikai gaida. Izstādes fotogrāfe – medmāsa Jeļena Makejeva, kuru modeļi iedvesmoja ar savu dzīves spēku un pozitīvo attieksmi, tika izmantotas fotogrāfijas arī no ģimeņu personīgā arhīva. Papildus fotogrāfijām tiks atspoguļots arī šo bērnu un jauniešu vēstījums – mirkļi no viņu ikdienas, ko atklās viņu pašu, vai ģimenes locekļu ierunātie stāsti.

Cistiskā fibroze (CF) ir viena no izplatītākajām retajām, ģenētiskajām slimībām, un Latvijā šī diagnoze ir apstiprināta nedaudz vairāk kā 50 pacientiem. Lielākā daļa CF pacientu ir gados jauni – bērni, pusaudži un jaunieši.

“Tie ir mūsu bērni, mūsu jaunieši, neskatoties uz to, ka viņiem nākas sadzīvot ar šo reto slimību, un īpaši vēlos uzsvērt, ka šī diagnoze absolūti neietekmē bērnu garīgo attīstību. Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība ar šo izstādi vēlas parādīt, ka mums kā mazai valstij ir svarīgi izmantot katra cilvēka, katra mūsu bērna un jaunieša potenciālu, ko viņi var sniegt mūsu Latvijai. Spēt ieraudzīt, ka arī CF pacientiem, tāpat kā ikvienam vienaudzim arī ir savi prieki un nākotnes plāni. Jūlija izskaņā tika noslēgts līgums starp Nacionālo veselības dienestu un zāļu ražotāju par valsts kompensāciju jaunām, inovatīvām zālēm. Latvija ir pirmā starp Baltijas valstīm, kurā valsts uzsākusi šīs trīskāršās kombinētās terapijas finansēšanu no valsts budžeta. Terapija daļai pacientu ir pieejama no 1.augusta. CF pacientu un viņu vecāku vārdā vēlos pateikties Latvijas lēmumu pieņēmējiem, par piešķirto finansējumu un noslēgto vienošanos,” saka Alla Beļinska, LCFB valdes priekšsēdētāja, kura ir arī izstādes kuratore.

Izstādes svinīgā atklāšana notiks 5. februārī plkst. 16:00 Krustpils kultūras centrā, Rīgas ielā 212. Tajā piedalīsies izstādes veidotāji un foto modeļu pārstāvji, kuri iepriecinās arī ar muzikālu priekšnesumu. Visi laipni aicināti!

Izstāde būs apskatāma līdz 2024. gada 5. martam.

Par LCFB

Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība (LCFB) atrodas Viesītē, Jēkabpils novadā. Biedrība ir dibināta 2012. gadā, apvienojot vecākus, kuriem ir bērni, kuri slimo ar retu ģenētisku slimību – cistisko fibrozi, kā arī pieaugušos, kas sirgst ar šo slimību. LCFB ir asociācijas “CF Europe” biedrs, kas ir nacionālo un reģionālo CF pacientu organizāciju federācija Eiropā, kurā pārstāv cilvēkus ar CF un viņu ģimenes Eiropā vairāk nekā 39 valstīs.

Cistiskā fibroze (CF) ir pārmantota slimība, viena no biežāk sastopamajām dzīvildzi ierobežojām slimībām, kas skar galvenokārt elpošanas un gremošanas sistēmu. Bērni jau piedzimst ar cistisko fibrozi, nevis saslimst dzīves laikā. Slimība var noritēt katram indivīdam atšķirīgi un izpausties dažādās smaguma pakāpēs. Viena no vadošām ir elpošanas sistēma, kas slimībai progresējot noved pie elpošanas nepietiekamības un pāragras nāves. Tā var skart arī citus dzīvībai svarīgus orgānus- aizkuņģa dziedzeri, aknas, zarnu traktu. CF sastop vidēji vienam no 2500 bērniem.

Papildu informācija: Alla Beļinska Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja cistiskafibroze.lv.info@gmail.com Tel. 29161629


307738239_807102153748806_295442587150180169_n.jpg

29/05/2023 JAUNUMI
Arī mēs esam lepni par Latvijas hokeja izlases izcīnīto bronzas medaļu! 🇱🇻🥉
❗ Taču apzināmies, ka mūsu pacienti, kā arī mūsu slimnīcas ārsti un pārējais slimnīcas personāls, ir rūpīgi plānojuši vizītes, paredzētās procedūras un pakalpojumus, tādēļ pirmdien, 29.maijā visas ieplānotās vizītes un citi ārstniecības pakalpojumi Jēkabpils reģionālā slimnīca notiks, kā plānoti!

kirsbergs-gunars1.jpg

26/05/2023 JAUNUMI

In Memoriam GUNĀRS KIRŠBERGS (4.03.1932.-25.05.2023.)

,,Medicīna reizē ir amats, zinātne un māksla, tā ir viscilvēcīgākā no visām mākslām. Mediķa lielākā alga ir prieks, ka Tu esi palīdzējis citam cilvēkam. Reti kāda cita profesija var sniegt tādu laimes sajūtu par labi izpildītu pienākumu.” (Pauls Stradiņš)

25.maijā mūžībā aizgājusi viena no izcilākajām Jēkabpils mediķu personībām – neirologs, Jēkabpils slimnīcas ilggadējs galvenā ārsta vietnieks Gunārs Kiršbergs.

Gunārs Kiršbergs dzimis Rīgā, pamatskolas izglītību ieguvis Rīgas 8.pamatskolā, 1951.gadā ar Zelta medaļu absolvējis  Rīgas 1. ģimnāziju. 1957.gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti.Pēc Rīgas Medicīnas Institūta beigšanas sācis strādāt Sēlpils lauku slimnīcā. Par darba gadiem Sēlpils slimnīcā G.Kiršbergs sacīja – tā man bija liela dzīves skola.

1961.gadā Gunārs Kiršbergs beidza specializācijas kursu neiropatoloģijā un sāka strādāt par neiropatologu Jēkabpils rajona centrālajā slimnīcā.1963.gadā,veiksmīgi piedaloties konkursā, ieguva darbu P. Stradiņa slimnīcā Rīgā, taču pēc diviem gadiem atgriezās Jēkabpilī pie savas ģimenes.Pēc atgriešanās Jēkabpilī līdz pat 1992.gadam veica Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas galvenā  ārsta vietnieka ārstnieciskajā darbā pienākumus, paralēli strādājot savā specialitātē.No 1993.gada Gunārs Kiršbergs vadīja slimnīcas uzņemšanas nodaļu, bija konsultējošais neirologs stacionāra nodaļās. 1995.gadā ieguva augstākās kategorijas neirologa sertifikātu.
Ilgus gadus ārsts bijis nesavtīgs asins donors, viņa ziedotās asinis ir glābušas daudzu cilvēku dzīvību.

Brīvajā laikā no profesionālajiem pienākumiem, GunārsKiršbergs ļoti mīlēja mūziku. Vairākus gadu desmitus viņš piedalījās mākslinieciskajā pašdarbībā, dziedāja koros- gan skolas un studiju laikā, gan dzīvojot un strādājot Jēkabpilī.

Gunārs Kiršbergs 2005.gadā saņēmis Atzinības krusta Lielā sevišķās pakāpes Goda zīmi. Par mūža ieguldījumu veselības aprūpē un augsti morālu un ētisku attieksmi pret pacientiem, Jēkabpils pilsētas pašvaldība 2008.gadā piešķīra Gunāram Kiršbergam apbalvojumu – Jēkabpils Goda pilsonis.G.Kiršbergs bija Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs.

Augstie ētikas principi darbā, spēja ieklausīties ikvienā pacientā un vēlme palīdzēt ārstu pavadījusi visu darba mūžu. Zinošs, erudīts, kolēģu un pacientu ļoti cienīts un atzīts speciālists. Īsts piemērs ārsta attieksmē pret pacientu, pieklājīgs, ieinteresēts, varējis būt arī stingrs un prasīgs, ja tas ir bijis nepieciešams pacienta ārstniecības procesā.

Gunāra Kiršberga piepildītais mūžs ir aizritējis, bet vienmēr jēkabpiliešu atmiņās paliks viņa paveiktais mūža darbā, inteliģence un cieņa pret darbu un cilvēkiem. Sakām paldies ārstam par nenovērtējamo ieguldījumu Jēkabpils slimnīcas darbībā un augsto profesionalitāti. Mūsu sirdīs vienmēr glabāsim atmiņas par tik iejūtīgu attieksmi pret ikvienu pacientu un profesionālo pienākumu veikšanu ar vislielāko atbildības sajūtu.

Dokumentālajā filmā “Dakteris Kiršbergs” par savu garo un darbīgo mūžu ārsts sacīja: “Ja man vēlreiz būtu jāizvēlas savs dzīves ceļš, es ietu savu ceļu vēlreiz..”.

Jēkabpils novada pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjūtību Gunāra Kiršberga ģimenei, kolēģiem un domubiedriem.
Informācija par atvadīšanos no Gunāra Kiršberga tiks paziņota atsevišķi.

Lai gaišs Mūžības ceļš…
Jēkabpils novada pašvaldība

Jēkabpils reģionālā slimnīca un Jēkabpils slimnīcas arodorganizācija pievienojas Jēkabpils novada pašvaldībai, izsakot visdziļāko līdzjūtību GUNĀRA KIRŠBERGA ģimenei.

Jēkabpils reģionālā slimnīca un Jēkabpils slimnīcas arodorganizācija


110-1-1200x810.jpg

22/12/2022 JAUNUMI

Aicinām noskatīties Jēkabpils slimnīcas 110.gadei veltīto dokumentālo filmu. Filmu “Jēkabpils slimnīcas anatomija. Pulss 110” veidoja producents Jāzeps Brencis, operators un montāžas režisors Haralds Ozols, kā arī filmas režisors Ivars Zviedris.

Ar filmas palīdzību mēģināts notvert kopējo sajūtu un emocijas, kas slimnīcas 110.gadē valda mūsu kolektīvā.

Filma tapusi pēc Jēkabpils novada pašvaldības pasūtījuma.


Multix_Fusion_02.jpg

15/02/2022 JAUNUMI

SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca” pārdod savā īpašumā esošo rentgena iekārtu un uzaicina iesniegt savu piedāvājumu iekārtas (Rtg) pirkšanai.

Informācija par iekārtu:

  1. Modelis: MultixFusion (40-150kV; 80kW)
  2. Ražotājs, ražotājvalsts: SIEMENS, Vācija
  3. Ražošanas gads: 2014
  4. RTG spuldzes nolietojums: 29711 ekspozīciju skaits
  5. Programatūras versija: WindowsCE 5.0
  6. Opcijas: galds, vertikālais statīvs, fosforplašu nolasītājs ar fosforplatem.
  7. Fotogrāfijas no atsevišķiem mezgliem un kopskats (pielikumā 8 attēli)
  8. Termiņi līdz kuram jāatbrīvo telpas: pēc iespējas ātrāk.
  9. Pašizvešana un demontāža.

Piedāvājuma veidlapa pieejama šeit.

Piedāvājumu pirkumam lūdzam iesniegt līdz 2022.gada 28.februārim uz e-pastu: info@jrslimnica.lv


20211125-0023-1.jpg

26/11/2021 JAUNUMI

Piektdien, 26.novembrī, tika atklātas atjaunotās telpas, kurās ambulatoro pacientu pieņemšanu uzsāks daļa Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas nodaļas darbinieku – fizioterapeiti, ergoterapeiti, masieri un audiologopēds.

Minēto speciālistu telpas, kas atrodas poliklīnikas ēkā, ir pilnībā atjaunotas, tāpat iegādāts jauns un mūsdienīgs aprīkojums, kas ļaus uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt arī jaunu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, slinga terapiju, kas ir progresīva ārstēšanas un rehabilitācijas metode dažādu veselības problēmu risināšanā. Slinga terapija jeb elastīgo saišu terapija ir jauna koncepcija modernajā fizioterapijā, kas balstās uz aktīvu ārstēšanu, vingrojumiem un funkcionalitātes uzlabošanos.

Rehabilitācijas telpu atjaunošana ir tikai viena no aktivitātēm Jēkabpils reģionālās slimnīcas īstenotajā ERAF projektā “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca”, uzlabojot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību”.

Projekta mērķis ir attīstīt SIA „Jēkabpils reģionālā slimnīca” veselības aprūpes infrastruktūru un uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģiona iedzīvotājiem gan stacionārā, gan ambulatorajā daļā.

Lielākais izaicinājums ir būvniecības procesa turpināšana, nepārtraucot neviena pakalpojuma sniegšanu apmeklētājiem. Šie apstākļi būvniecības procesā rada dažādas izmaiņas speciālistu pieņemšanas vietās, tādēļ aicinām mūsu apmeklētājus sekot līdzi aktuālajai informācijai Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājas lapā www.jrslimnica.lv un slimnīcas sociālo tīklu profilos, kur vienmēr būs apkopota visa aktuālā informācija par pakalpojumu saņemšanas vietu izmaiņām. Lūdzam apmeklētājus būt saprotošiem, sekot teritorijā un iekštelpās izvietotajām norādēm. Būvdarbus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā paredzēts pabeigt līdz 2022.gada vidum.

Uzziņai:

–           Aktivitātes tiek īstenotas ERAF projekta Nr.9.3.2.0/17/I/011 “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, uzlabojot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību” ietvaros.

–           Projekta izmaksas: Ambulatorās un stacionārās daļas pārbūves darbi – 3 876 375 eiro, Ambulatorās un stacionārās daļas aprīkošana 674 841 eiro apmērā un 1 674 820 eiro novirzīti aprīkojuma iegādei.

–           Projekta ietvaros iegādāta mākslīgā plaušu ventilācijas iekārta, ultrasonoskopijas aparāti, portatīvais rentgens, kuru iespējams pārvietot starp nodaļām, veikta ambulatorās nodaļas rentgena kabineta rekonstrukcija, kā arī 2 jaunu rentgena ierīču un kompjūtertomogrāfa iegāde un uzstādīšana.

–           Aktuālajai informācijai par izmaiņām pakalpojumu sniegšanas vietās sekojiet līdzi www.jrslimnica.lv un slimnīcas sociālo tīklu kontos.

Informāciju sagatavoja:

Lāsma Vindule
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
komunikacija@jrslimnica.lv


Daiga-Runce_higieniste.jpg

17/11/2021 JAUNUMI

Mēdz teikt, ka skaists smaids un veseli, kopti zobi ir katra cilvēka rota. Turklāt zobu stāvoklis arī atspoguļo mūsu vispārējo veselību, tāpēc regulāra mutes dobuma pārbaude un kopšana ir ne tikai higiēnas, bet arī profilakses pasākums. Zobu higiēna ir tik būtiska, ka jau vairākus gadus zobārsti tai pat atvēlējuši veselu mēnesi – visbiežāk novembri, pasludinot to par zobu higiēnas mēnesi, lai vērstu papildu uzmanību, cik ļoti šīs ikdienas procedūras ir vērtīgas un nepieciešamas.

Ikviens no mums zina, ka zobi jātīra no rīta un vakarā, nereti pēc ēdienreizēm mēdzam ķerties pie košļenēm, kas palīdz atbrīvot zobus no ēdiena pārpalikumiem. Bet vai tas ir viss, ko varam darīt zobu higiēnas labā? Par to saruna ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” zobu higiēnisti Daigu Runci.

  • Kas ir zobu higiēna un, kāpēc tā ir svarīga?

D.R.: Mutē ir ļoti daudz un dažādu baktēriju un katra pilda savu funkciju. Ir gan labās, gan sliktās un tās kopā veido mutes mikrobiomu. Daļa no baktērijām var izraisīt zobu bojājumus un smaganu iekaisumu. Tas var novest pie smaganu asiņošanas un pat pie zobu izkrišanas. Profesionālās zobu higiēnas laikā tiek noņemts baktēriju pilnais mīkstais aplikums un zobakmens no visiem zobiem, pat grūti aizsniedzamajās vietās. Tā ir nepieciešama, lai ilgtermiņā  saglabātu veselus zobus un nerastos dažādas mutes saslimšanas. Pazīmes, kas liecina par profesionālās zobu higiēnas nepieciešamību ir: asiņojošas, sāpīgas, sarkanas vai zilas smaganas, slikta elpa, atsegušies vai jūtīgi zobu kakliņi. Procedūras laikā tiek izmantots ultraskaņas skeileris un manuālie instrumenti. Kad aplikums un zobakmens ir noņemts, zobi tiek izdiegoti un nopulēti.

  • No cik gadiem pirmo reizi jāapmeklē zobu higiēnists un kas ir Jūsu klienti?

D.R.: Zobu higiēnista klients ir jebkurš cilvēks, nav nozīme vecuma grupai. Pirmā vizīte pie zobu higiēnista ir ieteicama 2,5-3 gadu vecumā, kad ir pilns piena sakodiens. Apmeklējuma biežums ir atkarīgs no kariesa riska grupas. Optimāli zobārsts un zobu higiēnists ir jāapmeklē reizi sešos mēnešos vai arī pēc zobu higiēnista vai zobārsta rekomendācijas.

  • Vai ir atšķirības darbā ar pieaugušajiem un bērniem?

D.R.: Darbā ar bērniem vai jebkuru citu pacientu grupu ir jābūt iejūtīgam, empātiskam. Visa pamatā ir pozitīva komunikācija un savstarpējā kontakta nodibināšana. Katrs pacients ir jāiepazīstina ar manipulācijām, kas tiks veiktas. Jāizvēlas valoda un termini, ko saprot pacients. Viņam nevajadzētu just kaunu vai nosodījumu. Darbā ar bērniem ir jābūt ļoti pacietīgam, maigam, jāiegūst bērna uzticība, jābūt gatavam pielietot fantāziju. Bērns ir pakāpeniski jāiepazīstina ar zobārstniecības aparatūru, instrumentiem, jāsniedz paskaidrojumi “bērnu valodā”, piemēram, pūsteris jāsauc par vējiņu, jāļauj to izjust uz rokas, lai bērns pārliecinātos, ka tas neizraisa sāpes.  Pirmā vizīte ir vairāk kā iepazīšanās, nevajadzētu uzreiz sākt ar procedūru, ja nav sadarbības ar bērnu. Ar pieaugušajiem ir nedaudz vieglāk. Pirmā vizīte nav jāvelta iepazīstināšanai ar kabinetu, bet var jau veikt manipulācijas.

  • Bērns pie zobu higiēnista jāved pēc vizītes pie zobārsta vai otrādi?

D.R.: Vispirms ir jāved pie zobu higiēnista, lai rastos iespaids par zobārstniecības kabinetu. Zobu higiēnists sīki un smalki izskaidros, kā pareizi tīrīt zobus, cik bieži, cik ilgi. Palīdzēs izprast zobu mazgāšanas nozīmi, notīrīs zobus, aplicēs fluorīdus saturošus līdzekļus pret kariesu. Vizītes pie zobu higiēnista pamazām pieradina pie manipulācijām, tādā veidā mazinot bailes no zobārstniecības.

  • Cik bieži ir jātīra zobi un kā to pareizi darīt? 

D.R.: Mutes dobums jāsāk kopt jau zīdaiņa vecumā ar samitrinātu marlīti notīrot smaganas, mēli un vaigus no iekšpuses. Zobi jātīra līdz ar pirmā zobiņa parādīšanos, jau tad, kad zobiņu tikai nedaudz var redzēt caur smaganu. Nav jāgaida, kad zobs izaugs pilnībā vai izaugs visi zobi. Jo ātrāk tiks sākti mazgāt zobiņi, jo mazāka iespēja rasties kariesam. Kamēr pirmais zobiņš nav izšķīlies līdz galam, mutes dobums ir jātīra ar ūdenī samitrinātu marles gabaliņu vai uzpirksteni. Pirmajam zobiņam pilnīgi izšķiļoties ir jāsāk lietot zīdaiņu zobu sukas ar īpaši mīkstiem sariņiem. Zobu mazgāšana, biežums nemainās. Mainās tikai zobu pastas daudzums. Ir pierādīts, ka mazgājot zobus divas minūtes, zobs tiek kārtīgi nomazgāts no visām virsmām. Tomēr ir jāpievērš liela uzmanība zobu birstes un zobu pastas izvēlei. Izvēloties pareizi, zobu tīrīšana ir daudz efektīvāka. Ja runa ir par bērniem, tad ļoti svarīga ir zobu pārmazgāšana, kas jāveic vecākiem pēc katras zobu mazgāšanas, jo bērna motorika nav tik attīstīta kā pieaugušajiem un tas liedz zobus iztīrīt pietiekami labi. Tas nenozīmē, ka pašam bērnam nav jāmazgā zobi, bet vecākiem ir jāpārbauda, cik labi zobiņi ir izmazgāti. Bērna zobi jāpārmazgā apmēram līdz 12 gadu vecumam. Protams, ka nedrīkst aizmirst par zobu diegu, kas jāizmanto katru vakaru pirms zobu mazgāšanas gan bērniem, gan pieaugušajiem.

  • Kas jāņem vērā, izvēloties atbilstošu zobu birsti un zobu pastu?

D.R.: Zobu pasta jāizvēlas ar neitrālu garšu. Zobu pastas sastāvā obligāti ir jābūt fluorīdiem 1000-1500ppm. Zobu pastas daudzums, kas jāliek uz zobu birstes atšķiras – līdz divu gadu vecumam jāliek plāns slānītis, no trīs gadu vecuma pastas daudzums jāpalielina līdz “zirņa lielumam” un no sešu gadu vecuma rekomendē zobu pastu likt pa visu zobu birstes galviņu. Bērni nedrīkst lietot baltinošās pastas, balinošās pastas un pastas ar antibakteriālu darbību. Jālieto neabrazīvas pastas, piemēram, ELMEX Caries Protection. Zobu birstei jābūt ar mīkstiem sariņiem. Bērniem domātās zobu birstes ir ar mazāku galviņu un kātu, lai varētu efektīvi iztīrīt zobus. Lai bērnam padarītu patīkamāku zobu tīrīšanu, es iesaku zobu birstes izvēlē iesaistīt arī bērnu.

  • Vai ir pareizi lietot elektriskās zobu birstes? 

D.R.: Elektriskā zobu birste aplikumu noņem daudz efektīvāk nekā manuāli lietojamā zobu birste. Tā veic 62000 vibrējošas kustības minūtē. Elektriskajām zobu birstēm jau ir ieprogrammēts divu minūšu taimeris, respektīvi, tā pati izslēdzas, kad ir pagājušas divas minūtes. Philips Sonicare zobu birstes ir pieejamas ar bluetooth funkciju, kas ļauj zobu birsti savienot ar aplikāciju telefonā, kas bērniem zobu tīrīšanu padarīs daudz jautrāku. Elektriskajām zobu birstēm ir spiediena sensors, kas brīdinās par to, ka tiek pielietots pārāk liels spēks tīrot zobus. Philips zobu birstēm ir dažādi intensitātes režīmi. Elektriskā zobu birste ir liels ieguldījums zobu veselībā, tāpēc arī viena ģimene var lietot vienu elektriskās zobu birstes kātu un mainīt tikai galviņas, katram ģimenes loceklim nav jābūt savai elektriskajai zobu birstei, tikai galviņai.

  • Rūpējoties par zobiem, daudzi pēc ēdienreizēm lieto košļājamās gumijas vai tīrot zobus izmanto zobu bakstāmos, zobu diegu vai mutes skalojamos līdzekļus. Vai tas dod kādu efektu ? 

D.R. : Košļājamā gumija palielina siekalu sekrēciju jeb izdalīšanos, kas veicina dabīgu siekalu izdalīšanos un palīdz notīrīt pārtikas pārpalikumus. Iesaku izvēlēties košļājamo gumiju, kuras sastāva ir ksilitols, kas ir draudzīgais saldinātājs zobiem. Es neiesaku izmantot zobu bakstāmos, tie var traumēt smaganas. Mutes skalojamie jālieto tikai tādā gadījumā, ja to iesaka zobārsts vai zobu higiēnists. Zobu diegs ir ļoti svarīgs, jo tikai tā var iztīrīt aplikumu starp zobiem. Netīrot zobu starpas, netiek notīrītas 40% no zobu virsmas. Alternatīva zobu diegam ir starpzobu birstītes, kas ir arī jāizmanto atsevišķos gadījumos, bet to izmēri atšķirās. Lai neapjuktu piedāvājumu klāstā, ir jādodas pie zobu higiēnista, kurš piemeklēs pareizo izmēru. Gan zobu diegu, gan starpzobu birstītes ir jāprot pareizi lietot un to arī iemāca zobu higiēnists. Izmantojot šos palīglīdzekļus, var pasargāt zobus no bojāšanās. 

  • Cik bieži ir jāapmeklē zobu higiēnists ?

D.R. : Zobu higiēnista apmeklējumu biežums ir atkarīgs ne tikai no saslimšanām vai ikdienas ieradumiem, bet arī no tā, cik ļoti cilvēks rūpējas par saviem zobiem. Protams, ka es kā zobu higiēnists veicu higiēnu un apmācu pacientu, kā rūpēties par saviem zobiem, bet vai to tiešām pacients arī darīs, tas jau ir pavisam cits jautājums. Es cenšos motivēt savus pacientus mainīt savus ieradumus un vairāk pievērst uzmanību zobu kopšanai, jo, ja nav kārtība mutē, tad nevar arī gaidīt kārtību organismā. Baktērijas, kas ir mutē, ceļo pa visu organismu, tāpēc ir jāapmeklē higiēnists, kas veiks profesionālo zobu higiēnu un, protams, ka arī zobārsts, lai veiktu nepieciešamo ārstēšanu. Cilvēkiem ar sirds asinsvadu saslimšanām vai cukura diabētu ir biežāk jāapmeklē zobu higiēnists, bet apmeklējumu biežums var arī samazināties, ja pēc regulārām vizītēm esmu guvusi pārliecību, ka pacients izdara savu mājas darbu.

  • Kāds ir Jēkabpils reģionālās slimnīcas higiēnista cenrādis?

D.R. : Zobu higiēna pieaugušajiem maksā 40 eiro. Bērniem līdz 18 gadiem šis pakalpojums ir bez maksas jeb valsts apmaksāts vienu reizi gadā, kā arī 7,11 un 12 gadu vecumā šis pakalpojums ir valsts apmaksāts divas reizes gadā. Ir arī iespējams uzlikt silantu, bet tas ir maksas pakalpojums. Vizīti var pieteikt gan zvanot uz poliklīnikas reģistratūru, gan izmantojot e-pierakstu. Rindas nav garas, nav ilgi jāgaida.

  • Kādi šobrīd noteikti ierobežojumi, apmeklējot zobārstu ?

D.R. : Zobu higiēnista apmeklējumam bērniem līdz 12 gadu vecumam nav ierobežojumu, bet bērniem no 12 gadu vecumam ir jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam, derīgs ir arī skolās veiktais tests ar negatīvu rezultātu. Pieaugušajiem jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam, derīgs negatīvs RNS testa rezultāts (siekalu vai oro/nazofaringeālais tests).

  • Kāpēc izvēlējāties zobu higiēnista profesiju un, ko darāt ārpus darba tiešajiem pienākumiem ? 

D.R.: Mana profesijas izvēle nav tas ideālais variants, kad jau bērnu dārzā būtu sapņojusi kļūt par zobu higiēnisti. Viss notika lēni un pamazām, vidusskolas pēdējās klasēs, kad tiešām bija jāpieņem lēmums, ko tad īsti izvēlēties. Domājām visa ģimene. Bija jālīdzsvaro vēlmes ar iespējām, jāsaprot, vai mana izvēlētā joma būs vajadzīga vienmēr un visur, un līdz ar to es būtu pieprasīta darba tirgū. Mans galvenais uzstādījums ir – jebkurš darbs ir labs, bet tas jādara profesionāli un pēc labākās sirdsapziņas. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā strādāju kopš šī gada augusta. Strādāju ar jaunu aparatūru un aprīkojumu. Brīvo laiku maksimāli cenšos pavadīt aktīvi. Visbiežāk pastaigājos vai skrienu ar savu mīluli, suni Aleksu. Gara pastaiga pēc nogurdinošas dienas ir vislabākais veids kā restartēties. Man ir sēdošs darbs, tāpēc ir jāvingro, lai ar laiku nerastos veselības problēmas.

  • Un visbeidzot – ko novēliet sev, savai ģimenei, kolēģiem, klientiem un Latvijai Valsts svētkos?

D.R.: Sargāt un kopt mūsu zemi, sargāt un kopt mūsu valodu, kultūru, latviskās tradīcijas un darba tikumu – visu, kas dārgs mums pašiem un kas stiprina mūsu valsti! Lai mūs nekad nepamet mīlestība, rūpes un lepnums par savu ģimeni un par savu valsti!

  • Paldies par sarunu ! 

Sandra Mikanovska,
Radio1, Ceturtdiena


Kontakti

Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv

A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201