Šobrīd Jēkabpils reģionālajā slimnīcā paralēli norit divi vērienīgi projekti – “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana” un slimnīcas kapacitātes stiprināšana saistībā ar Covid-19, kur abos projektos kopumā infrastruktūras attīstībā un iekārtu iegādē tiek ieguldīti vairāk nekā 12 miljoni eiro. Pirmie darbi jau paveikti un augustā paredzēta fizioterapijas nodaļas atvēršana jaunās telpās.
Plašāk par abiem projektiem un to, kas jau paveikts un kādi darbi vēl darāmi, uz sarunu aicinājām SIA «Jēkabpils Reģionālā slimnīca» valdes locekli Renāru Putniņu.
- Pirmais no projektiem, ko Jēkabpils slimnīca sāka realizēt, ir ERAF piešķirtais finansējums būvdarbiem slimnīcas un poliklīnikas infrastruktūras uzlabošanai. Kas paveikts šajā projektā?
R.P. : Mums nosacīti ir divi ERAF projekti. Abi ilgi gaidīti un nozīmīgi gan pacientiem, gan ārstiem, lai sniegtu mūsdienīgu medicīnisko aprūpi. Pirmais, lielākais, kur būvdarbi notiek slimnīcas jeb stacionārajā daļā un otrs, poliklīnikā jeb ambulatorajā daļā. Būvdarbi tika uzsākti janvārī. Kopējā summa, kas sevī ietver arī aparatūras iegādi, ir vairāk nekā 6 miljoni eiro. Šajā projektā atjaunojam slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kas pēc rekonstrukcijas kļūs krietni plašāka, modernāka un mūsdienīgāk aprīkota. Projekta otra daļa ir ambulatorā, kur poliklīnikā tiks izremontēti gandrīz visi ēkas stāvi. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ ceturto stāvu mums neizdosies atjaunot pilnībā. Renovēsim ceturtā stāva spārnu, kur iepriekš bija izvietoti zobārsti.
Poliklīnikas pirmajā stāvā būs izremontēta kreisā daļa, kur strādāja pediatri un ģimenes ārsti kā arī pirmā stāva ārstu kabineti ēkas labajā spārnā. Gaiteni neatjaunosim, jo tas vēl ir diezgan labā stāvoklī.
Otrajā stāva kreisajā spārnā pēc renovācijas atradīsies visi ģimenes ārsti, kas iepriekš strādāja poliklīnikas pirmajā stāvā. Savukārt ne visi ģimenes ārsti, kas strādā poliklīnikas otrā stāva labajā spārnā ar mums vēlējās slēgt līgumus par telpu renovāciju, baidoties no lielām izmaksām. Tāpēc šeit tiks atjaunots gaitenis un kabinetu ārdurvis, kā arī trīs ģimenes ārstu privātprakšu kabineti, kas par šiem darbiem ar slimnīcas valdi noslēdza līgumus. Šo kabinetu būvdarbu kopējā summa ir 24 000 eiro. Ģimenes ārstu kabinetos paredzēts pārbūvēt visu instalāciju un veikt kosmētisko remontu. Arī šie remontdarbi iekļausies esošajā ERAF projektā.
Trešais stāvs tiks atjaunots pilnībā. Šeit vienā pusē būs fizioterapijas nodaļa, kas iepriekš atradās slimnīcas ēkā. Darbi fizioterapijas daļā ir noslēgušies un tuvākajā laikā telpas tiks nodotas ekspluatācijā un paredzēta to svinīga atklāšana.
- Vai arī turpmāk plānojat ekspluatācijā nodot jau izremontētās telpas pa daļām, nesagaidot visa projekta noslēgumu?
R.P. : Mums primāri ir pacienti un rūpes par tiem, tāpēc, jā, arī citās nodaļās plānojam telpas nodot ekspluatācijā pa daļām. Sākotnēji būvuzraugiem pret to bija iebildumi un vēlme visu objektu nodot vienlaicīgi, pabeidzot visus darbus. Kas ir saprotami, bet slimnīcas gadījumā neiespējami. Lai nodrošinātu slimnīcas un poliklīnikas nepārtrauktu darbību, nepieciešams daļu, kas izremontēta, uzreiz nodot ekspluatācijā un ļaut tai strādāt, ķeroties pie nākamā posma renovācijas. Augusta sākumā ekspluatācijā jābūt nodotam izremontētam poliklīnikas jaunajam liftam, kurš būs plašāks par veco un tajā varēs iebraukt gan ar bērnu ratiem, gan apmeklētāji ar ratiņkrēslu. Vēl augusta sākumā plānojam, ka ekspluatācijā tiek nodota uzņemšanas nodaļas pirmā daļa. Izskatās, ka augusts mums būs ražīgs.
- Kā tiek apgūti ERAF projektā piešķirtie līdzekļi?
R.P. : ERAF projekta kopējā summa ir ap 6,4 miljoni eiro. No kuriem patlaban jau apgūti 1,4 miljoni eiro. Šī summa ietver gan būvniecību, gan mūsdienīgas un modernas aparatūras iegādi, kas ir ļoti svarīga diagnostikā. Ir noslēgti līgumi un jau iepirkti ultrasonogrāfijas aparāti, ko iegādājās iepriekšējā valde. Savukārt esošā valde bija izsludinājusi konkursu trīs digitālo rentgena aparātu iegādei, no kuriem divi ir stacionārie un viens portatīvais. Tiks ierīkots arī kompjūtertomogrāfijas kabinets uzņemšanas nodaļā. Viens no rentgena aparātiem jau ir uzstādīts poliklīnikā un strādā. Arī portatīvais rentgens jau iegādāts pagājušajā gadā. Savukārt otrs stacionārais digitālais rentgena aparāts patlaban tiek uzstādīts uzņemšanas nodaļā un plānots, ka augusta pirmajā nedēļā tas sāks strādāt. Savukārt kompjūtertomogrāfijas telpu plānots sākt būvēt augusta otrajā nedēļā un nodot ekspluatācijā septembra beigās.
- Kā sokas ar projekta realizēšanu, kur līdzekļus Jēkabpils slimnīcas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai piešķīra Veselības ministrija?
R.P.: Arī šajā projektā pilnā sparā rit visi plānotie darbi. Paredzēts, ka, ieguldot gandrīz 108 tūkstošus, būs atjaunotas hemodialīzes telpas. Tiks izbūvēta slimnīcas aptieka, šiem darbiem paredzēti 263,5 tūkstoši eiro. 2,6 miljoni eiro tiks investēti reanimācijas nodaļas izbūvē, kas iepriekš diemžēl bija ļoti bēdīgā stāvoklī. Par šiem līdzekļiem tiks izremontētas telpas, siltināta ēkas fasāde, iegādāta iebūvējamā tehnika un iegādātas nodaļai nepieciešamās iebūvējamās mēbeles. Reanimācijas nodaļā ziemas laikā bija problēmas, ārsienā krājās ūdens, kas sasala un telpās bija grūti uzturēt siltumu. Tāpēc tika nolemts siltināt ēkas trešo un ceturto stāvu, lai gan darbiniekiem, gan pacientiem būtu komfortabli šajās telpās. Reanimācijas nodaļas pacienti atradīsies modulāros boksos, tā ir moderna, kvalitatīva un pasaulē atzīta, ilgtspējīga un ļoti augstas kvalitātes sistēma, kas ir viegli kopjama un praktiski nenolietojama. Modulārās sistēmas pasūtītas no Vācijas. Savukārt no sava budžeta slimnīca atjauno endoskopijas telpu.
- Pēc vērienīgo būvdarbu noslēguma, ar kādām novitātēm varēs lepoties Jēkabpils slimnīca ?
R.P.: Noslēdzoties būvdarbiem un iekārtu iegādei, Jēkabpils slimnīcas reanimācijas nodaļa uz to brīdi būs modernākā Latvijā. Savukārt paplašinātajā uzņemšanas nodaļā būs atsevišķs infekciju bokss ar negatīvo gaisa spiedienu. Tas ir viens no pasaules līmeņa standartiem, kas pagaidām vēl nav realizēts nevienā Latvijas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, arī modernajās universitāšu slimnīcās. Šāda tipa bokss neļauj izplūst gaisam ārā no telpas, līdz ar to būtiski samazina infekcijas izplatīšanās risku. Kopumā uzņemšanas nodaļas paplašināšana ir modelēta tā, lai nepieciešamības gadījumā mēs būtu gatavi arī katastrofu un ārkārtas situācijām, kad vienlaicīgi jāuzņem liels neatliekamo pacientu skaits.
Būs arī jaunas endoskopijas telpas kas atbilst Eiropas standartiem ar atmodinātavu – pacienti varēs atmosties atsevišķā palātā un nebūs, kā iepriekš, jāsēž koridorā, jāatžirgst un tad jāiet mājās. Tagad šiem pacientiem būs sava palāta, atmodinātava, tualete, dušas telpas. Pēc procedūras pacients varēs pamosties bez steigas, pārģērbties, ja pēc izmeklējama nepieciešams, izmantot dušu.
Kā jau minēju, būs paplašinātas dialīzes telpas, kur atradīsies četras dialīzes gultas, viena atdalīta ar stikla sienu gadījumam, ja pakalpojums jāsniedz Covid-19 pacientam. Līdz šim šo pakalpojumu nevarējām sniegt, jo tas varēja apdraudēt pārējos, tagad ir atsevišķs bokss. Arī rentgens un datortomogrāfija būs pieejami vienuviet – pirmajā stāvā uzņemšanas nodaļā, kas būs ērtāk pacientiem un arī medicīnas personālam.
- Kādi ir lielākie izaicinājumi projektu realizēšanas gaitā ?
R.P.: Lielākais izaicinājums ir būvniecības procesa turpināšana, nepārtraucot neviena pakalpojuma sniegšanu apmeklētājiem. Šie apstākļi būvniecības procesā radījuši dažādas izmaiņas speciālistu pieņemšanas vietās. Ne visiem bija viegli pieņemt šīs izmaiņas. Cilvēciskais faktors ir saprotams. Jāpiekrīt, ka jebkuras pārmaiņas rada diskomfortu. Gribu pateikt paldies kolektīvam, ka visi bija un joprojām ir pacietīgi un saprotoši. Ļoti saprotoši būvdarbu gaitā bija ginekoloģijas dakteri, jo reanimācijas nodaļas renovācija norit uz ginekoloģijas telpu rēķina. Līdz ar to nācās uz laiku apvienot ginekoloģijas un dzemdniecības nodaļu. Priecē, ka remontdarbu laikā neesam zaudējuši nedz pakalpojuma kvalitāti, nedz apjomus. Nācās saspiesties un uz laiku apvienot arī uroloģijas un traumatoloģijas nodaļas.
Liels pārbaudījums bija arī remontdarbu gaita, jo īpaši sienu skaldīšana. Tāpēc šos darbus plānojām, lai konkrētās dienās un laikos, kad ir grūtnieču izmeklēšana, skaldīšana nenotiek. Celtnieki bija pretimnākoši un saprotoši. Šobrīd visi lielie skaldīšanas darbi jau ir beigušies. Tagad sākusies būvniecība un šie darbi noritēs bez lieliem trokšņiem.
- Kad iecerēts pielikt punktu visiem remontdarbiem?
R.P.: Projektā, kur piešķirti līdzekļi no tā sauktās Covid-19 naudas, visi darbi obligāti jāapgūst un jārealizē līdz gada beigām, jo līdzekļi, ko neapgūsim, mums būs zuduši, atgriezīsies valsts budžetā. Tāpēc tiek darīts viss, lai iecerētais izdotos un decembra sākumā darbus varētu pabeigt. Savukārt ERAF projektā termiņš ir pagarināts, CFLA nāca mums pretī un projekta termiņu pagarināja līdz 2023.gada vidum. Taču slimnīcas valdes mērķis ir visus remontus pabeigt līdz 2022.gada beigām, lai slimnīca 110 gadu jubileju sagaidītu atjaunota.
- Lai izdodas! Paldies par sarunu!
Uzziņa :
- Aktivitātes tiek īstenotas ERAF projektā “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, uzlabojot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību”. Projekta izmaksas: Ambulatorās un stacionārās daļas pārbūves darbi – 3 876 375 eiro, Ambulatorās un stacionārās daļas aprīkošana 674 841 eiro apmērā un 1 674 820 eiro novirzīti aprīkojuma iegādei.
- Pamatojoties uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” iesniegtajiem prasījumiem un nepieciešamības pamatojumu, trīs piešķīrumos, atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātajam plānam slimnīcu kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, Ministru kabinets atbalstījis finansējuma piešķiršanu SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”5 884 795 eiro apmērā.
Sandra Mikanovska,
Radio1, Ceturtdiena
