JĒKABPILS REĢIONĀLAJĀ SLIMNĪCĀ VEIC PALIATĪVO APRŪPI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” no 1.novembra tiek piedāvāts jauns pakalpojums – paliatīvā aprūpe. To veic sertificēta ārste Jeļena Buceniece. Šāds pakalpojums, ko sniedz sertificēts paliatīvās aprūpes speciālists pagaidām ārpus Rīgas Latgales reģionā ir vienīgais, citviet ārstniecības iestādēs tiek piedāvātas īslaicīgās sociālās aprūpes gultas.

Jeļena Buceniece stāsta, ka Jēkabpils slimnīcā uroloģijas un ginekoloģijas nodaļās kopējās palātās ir izvietotas desmit paliatīvās aprūpes pacientu gultas un palīdzība tiek sniegta jau pirmajiem pieciem pacientiem. Paliatīvā aprūpe tiek piedāvāta cilvēkiem, kuriem konstatēta onkoloģiskās saslimšanas ceturtā stadija, kas nozīmē, ka pacients ir nedziedināmi slims, bet viņam var atvieglot un uzlabot dzīves apstākļus. Jeļena Buceniece teic, ka ne vienmēr pacienti, kuri nonāk paliatīvajā aprūpē ir guļoši, tāpēc ir svarīgi tos neizolēt, jo atrašanās kopīgā palātā un kontakts ar citiem cilvēkiem uzlabo noskaņojumu.

Jeļena Buceniece pieņem pacientus arī poliklīnikā, 415.kabinetā katru trešdienu no pulksten 14.00-17.00. Pierakstīties var, zvanot pa tālruni: 62203333 vai arī poliklīnikas reģistratūrā. Līdzi nepieciešams ņemt nosūtījumu no ģimenes ārsta un iepriekš veikto izmeklējumu un stacionēšanas rezultātus, it īpaši onkologa slēdzienu.

SIA “Jēkabpils slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš teic, ka šī pakalpojuma piedāvāšana Jēkabpils slimnīcā ir liels pluss pakalpojumu sniegšanā pacientiem. “Visu noteic cilvēciskais faktors. Uz Jēkabpils slimnīcu atnāca strādāt sertificēts paliatīvās aprūpes speciālists un radās iespēja ieviest šo pakalpojumu,” saka Gvido Liepiņš.

Viņš atzīmē, ka slimnīcai šī pakalpojuma ieviešana papildus finansējumu neprasa, toties ir liels pluss pacientiem, kuriem nepieciešams šāds pakalpojums. Tie nepieciešamo aprūpi saņem līdzās dzīvesvietai un netiek uz ilgāku laiku šķirti no tuviniekiem, aprūpe norit sadarbībā ar ģimenes ārstu, jo pacienti visu laiku neuzturas slimnīcā, bet saņem ieteiktos medikamentus arī mājas apstākļos.

Paliatīvā aprūpe ir aktīva, visaptveroša to pacientu aprūpe, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, un kurā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību un nodrošina pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – gan mājās, gan slimnīcā, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Pakalpojuma saņemšanas soļi:
• Pacients ar iepriekš veikto izmeklējumu un stacionēšanas rezultātiem, it īpaši onkologa slēdzienu, vēršas pie ģimenes ārsta.
• Ar ģimenes ārsta nosūtījumu pacients pierakstās pie paliatīvās aprūpes speciālista pa tālr. 62203333 vai poliklīnikas reģistratūrā.
• Pacients var saņemt pakalpojumu katru trešdienu no plkst. 14:00 līdz 17:00.

Pacientu pieraksts uz osteodensitometrijas izmeklējumiem (DXA) atsāksies janvāra beigās. Lūgums sekot līdzi informācijai mājas lapā vai zvanot pa tālruni 62203333.

Kā izmantot e-nosūtījumu?

Ārsts sagatavo e-nosūtījumu
E-nosūtījums attiecas uz visiem medicīnas pakalpojumiem, izņemot laboratoriskos izmeklējumus un veselības aprūpi mājās. E-nosūtījumu izmanto, nosūtot pacientu uz valsts apmaksātu vai maksas pakalpojumu.

Pacients pierakstās pakalpojuma saņemšanai
Telefoniski, elektroniski vai klātienē (atbilstoši ārstniecības iestādes piedāvātajām pieraksta iespējām). Pierakstoties reģistratūras darbinieks ir jāinformē ar saņemto e-nosūtījumu. ​

Pacients saņem pakalpojumu
Pirms tam reģistratūras darbiniekam ir jāuzrāda pase vai personas apliecība. Ja pacients ir jaunāks par 15 gadiem un viņam nav pase vai personas apliecība, personas pārbaudei izmanto dzimšanas apliecību.

Jāņem vērā, ka ar e-nosūtījumu pakalpojuma saņemšanai var pieteikties tikai vienā ārstniecības iestādē! Tas nozīmē, ka nav iespējams vienlaicīgi pierakstīties vairākās gaidīšanas rindās. Ja pacients pārdomā, veikto pierakstu var atcelt un izmantot to pašu e-nosūtījumu, lai pierakstītos citā ārstniecības iestādē.

Svarīgi!

Pirms 2019. gada 1. janvāra izsniegtie papīra nosūtījumi joprojām būs derīgi.​
E-nosūtījuma sagatavošanas laikā būtiski ar ārstu pārrunāt rīcību pēc pakalpojuma saņemšanas – rezultātu pārrunāšana, pierakstīšanās atkārtotai vizītei u.c.​
Informāciju par visām ārstniecības iestādēm, kurās sniedz valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus, kā arī gaidīšanas rindu garumiem to saņemšanai, var noskaidrot interneta vietnē www.rindapiearsta.lv

Kādu pakalpojumu saņemšanai ārsts var sagatavot e-nosūtījumu?

E-nosūtījumu var izmantot ārstu-speciālistu konsultāciju saņemšanai, diagnostisko izmeklējumu veikšanai, kā arī citu ambulatoro, dienas stacionāra (slimnīcā) u.c. pakalpojumu saņemšanai. Izņēmums – laboratoriskie izmeklējumi un veselības aprūpe mājās.​
Tāpat kā līdz šim bez nosūtījuma var doties pie tiešās pieejamības speciālistiem. Piemēram, ginekologa, pediatra, oftalmologa (acu ārsta).

Kur var apskatīt savus e-nosūtījumus?

Autorizējoties E-veselības portālā, ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem (internetbankas piekļuves datiem, e-parakstu vai eID karti). Saņemtie e-nosūtījumi ir pieejami sadaļā “Mani nosūtījumi un rezultāts”.

Kādas priekšrocības sniedz e-nosūtījums?

Ērtums. Nav jāuztraucas par ārsta rokraksta salasīšanu vai nosūtījuma nozaudēšanu. ​
Informācijas pieejamība. E-nosūtījuma ieviešana nodrošina informācijas pieejamību par būtisku pacienta veselības aprūpes posmu, tajā skaitā mazina atkārtoto izmeklējumu skaitu.​
Mazāks papīra patēriņš. Samazinās papīra dokumentācijas apjoms veselības aprūpē.

Gundegas Provais dzimtā puse ir Sēlpils pagasts, Salas novadā, nesen viņa kā dermatoloģe – veneroloģe pabeidza rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē, un gandrīz jau divus gadus pieņem pacientus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

“Gatavojoties pirmajai pieņemšanai kā dermatologam-venerologam Jēkabpils reģionālās slimnīcas poliklīnikā, domāju arī par pacientu plūsmu/daudzumu, kas varētu apmeklēt mani kā jauno speciālistu. Protams sapratu, ka interese būs, bet liels bija mans pārsteigums, kad pieņemšanas rītā, reģistratūrā saņemot pieraksta informāciju, ieraudzīju, ka pieraksts ir pilns – 18 cilvēki. Pacientu ir daudz, un līdz šim mans pieraksts vienmēr ir pilns, garlaikoties darba laikā nav sanācis un tas man patīk!”

Daktere G. Provais divas reizes nedēļā pacientus pieņem patstāvīgi: “Apsveicami, ka Jēkabpils pašvaldība šādā veidā atbalsta jaunos mediķus, jo viņu reģionos trūkst. Gadā, kad uzsāku rezidentūru, manai specialitātei bija viena budžeta vieta, kuru ieguva Latvijas Universitātes rezidentūra, tādēļ manas studijas rezidentūrā ir par maksu un pašvaldības ikmēneša stipendija valstī noteiktās minimālās algas apmērā man ir būtisks atspaids. Daudziem liekas, ka viss beidzas ar Rīgu, bet tā nav! Līguma nosacījums ir, ka pašvaldības ārstniecības iestādē jānostrādā 3 gadi pēc rezidentūras pabeigšanas. Plānoju dzīvi saistīt ar dzimto pusi un palikt strādāt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Tā ir nozīmīga reģionam, jo pacienti te ārstējas arī no tālākām vietām – Madonas, Varakļāniem, Līvāniem un pat Aizkraukles. Mani priecē vietējo cilvēku gandarījums par manu darbu.” Gundega turpina: “Katra diena manā darbā ir interesanta. Pacienti un viņu problēmas ir dažādas, un arī pieeja katram ir nedaudz atšķirīga. Es cenšos iedziļināties un analizēt, papildus lasīt un mācīties jaunākās pieejas un ārstēšanas, pēc iespējām iekļaujot tās savā ikdienas praksē. Man patīk strādāt reģionā – augstu vērtēju cilvēku vienkāršību un godīgumu. Tā ģimenē mums ieaudzināts būt godīgam pret sevi un cilvēkiem sev apkārt! Būt cilvēcīgiem! Mūsu mamma vienmēr darbā vai mājās ir strādājusi un bijusi kustībā, ar savu piemēru iemācījusi mums dzīves pamatvērtības, tā arī mēs ar brāli nepārtraukti mācāmies, lai labāk un efektīvāk palīdzētu katram pacientam!”

“Savā ziņā neapzinātas pamata atziņas medicīnā es ieguvu no sava brāļa, kurš arī ir ārsts – ķirurgs un darbojas praktiskajā medicīnā – konsultē un operē pacientus. Savukārt iedvesmu savu dzīvo saistīt ar eksaktajām zinātnēm es ieguvu Salas vidusskolā mācoties pie lieliskām, profesionālām un entuziasma pilnām skolotājām Pārslas Stirnas (bioloģija) un Dainas Sondore (ķīmija), uzskatu, ka bez šiem pamatiem, kas tika ielikti pamatskolā un pats nozīmīgākais aizrautība, ar kādu tas tika pasniegts un ieinteresēja ikkatru skolēnu, iespējams, es nebūtu izvēlējusies ārsta profesiju,” šodien atzīst G.Provais. Lai saprastu, vai medicīna ir pareizā izvēle jau vidusskolā, vasaras brīvlaikos Gundega strādājusi Aizkraukles slimnīcā operāciju blokā par sanitāru: “Kā tagad atceros, cik sirsnīgi pēc diennakts dežūras 18 dzimšanas dienā mani apsveica operāciju bloka kolektīvs.” Medicīnas studiju laikā 4 gadus Gundega nostrādājusi NMPD Imantas apakšstacijā uz NMP brigādes: “Tā ir “pieredzes skola”, kuru nepieciešams iziet katram ārstam. Neatliekamā medicīna iemāca strādāt komandā, reaģēt nekavējoties un būt atbildīgam par saviem lēmumiem.” Rezidentūra dermatoloģijā-veneroloģijā G.Provais bija RSU un studiju programmas vadītāja profesore Ilona Hartmane, pamatus apguvusi Rīgas 1. slimnīcas Dermatoloģijas un STS klīnikā.

Dermatoloģija ir vizuāla zinātne, bet ir nepieciešama spēja analizēt cēloņsakarības, ļoti svarīga ir anamnēze, ko pacients pastāsta, uzsver G.Provais: “Pacientu vērtēju kā vienotu veselumu, līdz ar to savas kompetences robežās sniedzu arī rekomendācijas par speciālistiem, kuri būtu jāapmeklē. Konsultējos ar kolēģiem no citām nozarēm. Ir situācijas, kad pacients pārliecināts, ka viņam ir tikai ādas problēma, bet beigās no manis tiek nosūtīts pie ķirurga un tiek veikta operācija. Piemēram, pacients atnāk ar sūdzībām par pigmentāciju uz apakšstilbiem, bet izvērtēju, ka tā ir sekundāra un patiesībā pacientam ir hroniska venoza mazspēja un nepieciešams doties pie ķirurga, veikt doplerogrāfiju un operāciju.” /Teksts sagatavots ar Latvijas Avīzes un Jēkabpils reģionālās slimnīcas atbalstu/

Gundega Provais pieņem pacientus Jēkabpils poliklīnikā, Stadiona ielā 1,
ceturtdienās, piektdienās 8.00–13.00 un 14.00-16.00, 16.00–17.00 (maksas pakalpojums).
Lai pierakstītos uz pieņemšanu, lūdzu zvaniet 62203333.

24.oktobrī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā sākas nu jau trešā Latvijā unikāla labdarības akcija “Dzīvo vesels”. Labdarības akcijas laikā no 24-26.oktobrim Jēkabpilī vienkopus pulcēsies ārsti un medicīnas personāls, lai bez maksas strādātu sabiedrības labā t.i. sniegtu konsultācijas un nodrošinātu nepieciešamās ķirurģiskās manipulācijas Jēkabpils pilsētā un apkārtējos novados  dzīvojošiem pensionāriem, invalīdiem, politiski represētām personām.

Atsaucoties labdarības akcijas “Dzīvo vesels” iniciatora traumatologa – ortopēda Kaspara Ūdra aicinājumam, šogad labdarības akcijā iesaistījies sekojošs ārstu personāls:
Traumatologs Dr. Aldis Šperliņš,
Mugurkaula speciālists Dr. Dmitrijs Kirejevs
Ķirurgs un proktologs Dr. Andrejs Milčevskis
Anesteziologs Dr. Āris Graudiņš
Ķirurgs Dr. Jānis Danevičs
Nefrologs Dr. Baiba Bērziņa
Podologs Anete Meinarte, kā arī citi ārstu palīgi, māsas no Jēkabpils, Saldus un Jelgavas.

Jēkabpils reģionālā slimnīcas valdes locekle Inna Budovska informē, ka labdarības akcijā pie speciālistiem pieteikušies 202 pacienti un apliecināja kolektīva gatavību nodrošināt veiksmīgu labdarības akcijas norisi.

Labdarības akcija nevarētu norisināties bez labdarības akcijas atbalstītājiem.

Paldies:

Jēkabpils reģionālā slimnīcai, Krustpils novada pašvaldībai, Jēkabpils novada pašvaldībai, Aknīstes novada pašvaldībai, Salas novada pašvaldībai, Viesītes novada pašvaldībai, SIA “E.Gulbja laboratorijai”, SIA “DIAMEDICA”, SIA “Daugavkrasti”, SIA  „Margret“, AS SEB Banka Jēkabpils filiālei, SIA “Evits”,  SIA “Ošukalns”, SIA “Astarte-nafta”, SIA “B. Braun Medical”, Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecībai sadarbībā ar Sārdžas pilsētas labdarības fondu un citiem.

Šobrīd akcijas norises nodrošināšanai ir saziedoti 17 600 euro. Saziedotie līdzekļi tiks izlietoti medicīnisko materiālu iegādei, kā arī labdarības akcijas saimniecisko izdevumu segšanai.

Labdarības akciju “Dzīvo vesels” organizē Jēkabpils pilsētas pašvaldība sadarbībā ar traumatologu – ortopēdu Kasparu Ūdri, Jēkabpils reģionālo slimnīcu un nodibinājumu “Jēkabpils slimnīcas atbalsta fonds”.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība budžetā šogad akcijas norisei atvēlējusi 5000 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Margita Liepiņa
Jēkabpils pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja