NO 1.DECEMBRA SLIMNĪCA NODROŠINĀS JAUNU PAKALPOJUMU – VESELĪBAS APRŪPI MĀJĀS

Veselibas-aprupe-majas-1-1200x800.jpg

30/11/2022 JAUNUMI

No 1.decembra Jēkabpils reģionālā slimnīca nodrošinās jaunu pakalpojumu – valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās.

Kas ir veselības aprūpe mājās un vai par to jāmaksā?

Valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās var saņemt pacienti, kuriem ir noteiktas saslimšanas. Tā ir medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pacientam viņa dzīvesvietā. Pakalpojums “veselības aprūpe mājās” ir valsts apmaksāts pakalpojums, pacientam ir jāiegādājas tikai viņam izrakstītie medikamenti, bet katetrus, sistēmas, šļirces, u.c. nepieciešamos materiālus nodrošinās pakalpojuma sniedzējs – Jēkabpils reģionālā slimnīca. Līdzmaksājums par pakalpojuma sniegšanu pacientam nav jāmaksā!

Kā saņemt pakalpojumu?

Lai saņemtu pakalpojumu, pacientiem ir jāsaņem nosūtījums uz šo pakalpojumu no ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista, pēc tam ar viņu sazināsies šī pakalpojuma koordinators, lai vienotos par pakalpojuma saņemšanu. Pagaidām Jēkabpils reģionālās slimnīcas pakalpojums “veselības aprūpe mājās” būs pieejams tikai Jēkabpils pilsētā dzīvojošajiem, nākotnē plānots pakalpojumu nodrošināt arī Jēkabpils novadā dzīvojošajiem.

Pacientam ar hronisku saslimšanu un pārvietošanās traucējumiem veselības aprūpe mājās tiek nodrošināta līdz 30 kalendāra dienām. Par nākošo periodu ir jāsaņem jauns nosūtījums no ģimenes ārsta.

Pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes mājās ilgums ir līdz 10 kalendāra dienām (ja nepieciešams, tad tālākai aprūpei nosūtījumu izsniedz ģimenes ārsts).

 

Veselības aprūpi mājās pacienti var saņemt, ja:

  • pacientam ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē;
  • pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās;
  • pacientam (ar diagnozi I60 – Subarahnoidāls asinsizplūdums, I61 – Intracerebrāls asinsizplūdums, I63 – Smadzeņu infarkts, I64 – Insults, neprecizējot, vai tas ir asinsizplūdums vai infarkts vai I69 – Cerebrovaskulāru slimību sekas) nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta trīs mēnešu laikā pēc saslimšanas.

Veselības aprūpe mājās ietver šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

  • medikamentu ievadīšanu;
  • ādas bojājuma aprūpi;
  • urīna ilgkatetera maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres aprūpi, tai skaitā pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru vienam pacientam apmaksā ne vairāk kā piecas reizes (izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru valsts apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam).

Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz reģistrēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), savukārt iepriekš minētos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – sertificēts fizioterapeits vai fizioterapeita asistents, ergoterapeits vai audiologopēds.

Mājas aprūpes pakalpojuma koordinators Jēkabpils reģionālajā slimnīcā – Daina Vīksne, t.22441914.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Lāsma Vindule
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
komunikacija@jrslimnica.lv

 

 


majas-lapa-1200x900.jpeg

29/11/2022 JAUNUMI

Lai motivētu skolēnus studēt eksaktās un medicīnas zinātņu jomas un iegūt ar medicīnu saistītu profesiju, Jēkabpils reģionālā slimnīca sadarbībā ar pedagogu karjeras konsultantu Sarmīti Stikāni organizēja mūsu slimnīcas pediatres Līgas Brokas vieslekciju Jēkabpils 3.vidusskolā. Tikšanās laikā ar interesentiem no 10.-12.klasēm tika pārrunāta ārstes karjeras izvēle, studiju procesa norise, sarežģījumi un ieguvumi, darbs stacionāra Bērnu slimību nodaļā, nepieciešamās zināšanas un prasmes medicīnā strādājošajiem, u.c. jauniešus interesējoši jautājumi. Jaunieši tika informēti arī par Jēkabpils novada pašvaldības atbalsta veidiem topošajiem mediķiem.

Plānots, ka turpmāk tikšanās ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas speciālistiem Jēkabpils pilsētas izglītības iestādēs turpmāk tiks organizētas regulāri.

 

 

 

 

 


Edžus-Urtāns-majas-lapai.jpeg

22/11/2022 JAUNUMI

Otolaringologs ir viens no speciālistiem, ko teju katram kādu reizi nākas apmeklēt bērnībā vai brieduma gados.  Šoruden rezidentūru absolvēja daļa no iepriekš piesaistītajiem Jēkabpils slimnīcas rezidentiem – otolaringologs Edžus Urtāns.

-Kāpēc izvēlējāties LOR specialitāti? Vai tā bija ģimenes ietekme, jo vecāki ir mediķi, tēvs un brālis LOR speciālisti?

-Profesijas izvēle nebija ģimenes spiediens vai vēlme doties vecāku pēdās. Tieši pretēji –, beidzot vidusskolu bija liela vēlme nodarboties ar kaut ko atšķirīgu. Bet brīdī, kad sāku domāt par konkrētiem variantiem, sapratu, ka darbs ar cilvēkiem, iespēja strādāt ar rokām un galvu vienlaicīgi ir tieši tas, ko es vēlos. Nebiju pārliecināts, ka ārsta profesija ir īstais variants, devos uz medicīnas studijām ar šaubām, bet drīz vien sapratu, ka nozare ir man saistoša. Palīdzēt citiem man sniedz gandarījumu, tādēļ par izvēli šodien vairs nešaubos.

Lēmums kļūt par ausu, kakla un deguna ārstu jeb otolaringologu daļēji saistīts ar manu muzikālo darbību pirms studijām. Balss, dzirde, brīva elpošana ir svarīga ikvienam mūziķim, tādēļ šo orgānu saslimšanu ārstēšana pašam likās saistošāka. Otolaringoloģija ir ķirurģiska specialitāte un, lai arī gan ambulatorās pieņemšanas laikā ir vislielākā komunikācija ar pacientu un arī daudz fiziski jāstrādā, es izvēlējot nozari, kurā nav tikai “jāsēž pie galda”. Mazas un lielas operācijas sniedz iespēju daudz strādāt ar rokām. Darbs ir daudzveidīgs – lielāka iespēja, ka gadu garumā neapniks.

-Reiz kādā no intervijām saistībā ar panākumiem vokālistu konkursā minējāt, ka nākotni labprāt saistītu nevis ar mūziku, bet eksaktām zinātnēm – fiziku, matemātiku.

-Mūzika ir skaista, ļoti attīstoša. Joprojām pilnībā nelaižu mūziku ārā no savas dzīves. Bet pelnīt iztiku ar mūziku neizdodas visiem. Reiz kāds vokālais pedagogs man teica, ka dziedātājam ir jāpiemīt kādai “melnajai maģijai”, “rozīnītei” un, diemžēl, to, vai tev tāda piemīt vai nē, nevar uzzināt, pirms tu neesi iebridis iekšā mūzikas pasaulē līdz ausīm. Tu vari būt teicamnieks, vari mācīties pie labākajiem pasaulē, bet tas negarantē sasniegumus. Tādēļ es izvēlējos mūziku paturēt kā hobiju. Otra lieta – izklaides industrijā tev jāstrādā, tad, kad citi atpūšas. Svētkus labprātāk pavadu ģimenes vai draugu lokā, nevis uz skatuves. Tiesa gan, ārstu profesijā arī nākas strādāt brīvdienās, svētku dienās, tādēļ ievērot šo nodomu man neizdodas pilnībā.

Savukārt fizika tīrā formā ir ļoti akadēmiska zinātne. Salīdzinoši maz darba ar cilvēkiem, daudz nākas pielāgoties pētījumu specifikai, tai skaitā braukt uz citām pasaules vietām, jo nepieciešamā aparatūra nav pieejama visur. Pēc vidusskolas sapratu, ka, ja būs iespēja turpināt dzīvot un strādāt Latvijā, nebraukšu prom. Tādēļ nedevos studēt fiziku. Fizikas praktiskais pielietojums ir sastopams gandrīz visur, arī medicīnā. Asinsspiediens, elpošana, dzirde, balss veidošanās ir tikai daži no fizikālajiem procesiem, tādēļ tālu no fizikas neesmu nokļuvis. Matemātika ir instruments, ko izmantot citās nozarēs. Sēdēt, lauzīt galvu, censties atrisināt matemātisku problēmu var būt interesanti, bet man tas nesniedz tik lielu gandarījumu, lai es būtu gatavs ar to nodarboties pastāvīgi. Ar lielāku iespējamību būtu devies uz programmēšanu, jo tur matemātika tiek pielietota ļoti praktiski, bet darbs birojā nav domāts man.

-Kā tas ir ienākt kolektīvā un būt sabiedrības acīs kā kā mediķu dinastijas pārstāvim?  Kādi tam ir plusi un mīnusi? Vai tas nerada papildu atbildības sajūtu, ka augstu jātur ģimenes mediķu prestiža latiņa?

-Jēkabpilī manus vecākus un brāli Jurģi pazīst kā ārstus, bet es gluži neizmantotu vārdu “Dinastija”. Otrā paaudze tam ir par maz. Varbūt kādreiz būs ārstu “Dinastija”, bet pats nespiedīšu saviem bērniem iet cauri visām grūtībām, kas nepieciešamas ārsta profesijas iegūšanai. Ir arī daudz citu interesantu lietu ko darīt.

Jēkabpils uz pasaules fona ir ciemats, šeit gandrīz visi viens otru pazīst. Šobrīd vairāk izjūtu to, ka ienāku atpakaļ vidē, kurā mani jau pazīst kā bijušo kaimiņu, skolasbiedru, skolēnu, nevis, ka esmu jau zināmu ārstu dēls. Ir cilvēki, kas mani nepazīst, un pārjautā, vai neesmu radinieks daketrim Urtānam, bet neuzskatu, ka radniecībai ir liela nozīme. Pluss – man ir iespēja lūgt padomu ārpus darba laika, bet jāprot atslēgties no darba un jārespektē kolēģu vēlme darīt to pašu. Ir viens nedaudz amizants mīnuss – tagad pacientiem arvien biežāk nāksies piedomāt, pie kura Urtāna bija jānāk uz vizīti.

Atbildības sajūta – ārsta profesija to pieprasa augstākajā līmenī. Nav vietas to pacelt vēl augstāk. Prestižs – nestrādāju priekš prestiža, strādāju, lai palīdzētu!

-Kādi ir Jūsu šā brīža pienākumi Jēkabpils   reģionālajā slimnīcā? Kādas ir turpmākā darba ieceres: specializācija kādā noteiktā jomā, pakalpojuma sniegšanā?

-Šobrīd ambulatori izmeklēju un konsultēju visa vecuma bērnus un pieaugušos par ausu, kakla un deguna veselību. Veicu akūtas un plānveida operācijas gan lokālā, gan vispārējā anestēzijā. Konsultēju arī stacionārā esošus pacientus. Nav doma un vēlme kļūt par tikai degungala ārstu. Reģionā nepieciešams plaša spektra speciālists, tādēļ jāprot viss. Un ja nu kaut ko pats šeit nedarīšu vai slimnīcā tajā brīdī nebūs iespējams nodrošināt konkrētu pakalpojumu, zināšu, pie kā jums vērsties.

-Kādi varētu būt pamatlikumi labam ārsta kontaktam ar pacientu gan no mediķa, gan pacienta puses? Šķiet LOR speciālistiem  biežāk nekā citas jomās jāsaskaras ar mazajiem pacientiem, un tur atkal ir sava specifika un kontakts gan ar mazo pacientu, gan viņa vecākiem.

Pirmkārt, vienmēr jāuzklausa pacients, bet vienlaikus aktīvi jāpalīdz pacientam izteikties precīzi. Bieži pacients ir samulsis par savu slimību vai situāciju neizprot. Ārsta iejaukšanās stāstījumā var likties neiecietīga rīcība, bet bez tās līdz pareizajai slimībai un terapijai dažreiz nevar nokļūt. Līdzīgi, negatīvas emocijas var rasties gaidot pie ārsta kabineta durvīm: – “kāpēc ar mani runāja mazāk kā ar iepriekšējo pacientu?” Bet katrs pacients ir atšķirīgs, pieejas ir atšķirīgas, veltāmais laiks var atšķirties drastiski. Lūgums pacientiem būt saprotošiem. Otrkārt, gan ārsts, gan pacients ir tikai cilvēks – abi ir vienlīdzīgi, bet katram ir atšķirīgs uzdevums, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Tāpat abiem ir jābūt godīgiem, nav pieļaujama jebkāda veida informācijas noklusēšana no ārsta vai pacienta puses. Bieži dzirdēts par gadījumiem, kur pacients noklusējis informāciju, un tas rezultējies ar nepareizu terapiju. Ārsts jūs nenosodīs un sniegto informāciju neizplatīs. Tāpat ārstam ir jāstāsta, ko viņš izmeklē, kāpēc izmeklējumu veic, ko viņš izmeklējumā atrod, kāpēc terapija nepieciešama, ko darīs tiešī “šī” tablete. Treškārt, ārsts darba laikā ir ārsts, nevis jūsu draugs. Ir jāspēj novilkt robeža. Tas palīdz būt atklātam, profesionālam. Kontaktam ir jābūt draudzīgi noskaņotam, bet lēmumam par ārstēšanu jābūt pieņemtam balstoties zināšanās, pieredzē un pacienta vēlmēs. Šī paša iemesla dēļ daudzi ārsti nevēlas ārstēt savus tuviniekus.

Darbs ar mazajiem pacientiem ir īpašs. Atrast saikni dažu minūšu laikā dažreiz ir neiespējami. Ļoti svarīga ir pašu vecāku izturēšanās jau dodoties pie ārsta.

Bērni redz un jūt vecākus. Ja vecāki ir uztraukušies, arī bērns būs uztraucies un baidīsies. Ir situācijas, kur bērna izmeklēšana un ārstēšana jāuzsāk arī bez uzticības nodibināšanas. Tās ir akūtās situācijas, kur neārstēšana var rezultēties nopietnos veselības traucējumos vai ļaunāk. Tad ārstam nākas kļūt par robotu, kurš pilda ārsta funkcijas, jo, manā skatījumā, cilvēks ir ieprogrammēts saudzēt bērnus. Ir grūti nejust empātiju pret raudošu bērnu. Diemžēl pieredze rāda, ka šādus bērnus neārstēt nav opcija. Par to, ka izmeklējums vai ārstēšana ir jāveic par spīti bērna pretestībai, noteikti jāinformē vecāki un jāiepazīstina ar situācijas nopietnību. Vecākiem ir jābūt pretimnākošiem un šādā situācijā pēc savām spējām jādara viss, lai bērns saņemtu nepieciešamo. Dažreiz pietiek apsolīt saldējumu, dažreiz bērns ir jāpietur – situācija nav patīkama nevienai pusei. Protams, ārstēšana un izmeklēšana nav apsverama bez vecāku piekrišanas. Ja neskaita šīs nepatīkamās situācijas, darbs ar bērniem bieži ir kā saldais ēdiens – bērni ir atklāti, ziņkārīgi, viņus nesaista pasaules negatīvisms.

-Kā attīstās otorinolaringoloģija, kādu redzat tās nākotni 10 vai pat 20 gadu laikā un Jēkabpils reģionālās slimnīcas lomu nākotnes perspektīvā, jo jau tagad pie mūsu LOR speciālistiem pacienti dodas no plaša reģiona? 

-Viss nav atkarīgs tikai no mūsu darba Jēkabpilī. Nav noslēpums, ka pakalpojumi attīstās arī apkārtnē. Esmu pret “piespiedu” jēkabpiliešu ārstēšanos tikai Jēkabpilī – visiem ir izvēle! Otolaringologi no Jēkabpils neplāno pazust, pat ja slimnīca mūs atlaistu. Kvalitatīvs pakalpojums tiks nodrošināts atbilstoši tā brīža iespējām. Jutīsimies novērtēti, ja pacienti turpinās izvēlēties tieši mūsu sniegtos pakalpojumus. Par slimnīcas lomu runājot – es neesmu statistiķis, ekonomists, pat ne pareģis, un, pat ja būtu, ir pienākuši laiki, kad viss var strauji mainīties. Prognozēt 10, 20 gadus uz priekšu ir tīra spekulācija. Ceru, ka slimnīca pastāvēs un turpinās attīstīties.

-Kādi būtu jūsu ieteikumi no LOR viedokļa veselības saudzēšanai pacientiem, īpaši tagad – rudenī, jo mūsu klimats ar mainīgajiem laika apstākļiem nav labvēlīgs.

-Pirmkārt saprast, ka neliels diskomforts kaklā vai degunā nav pasaules gals. Izvairīties no saaukstēšanās, kņudēšanas kaklā mūsu klimatā ir gandrīz neiespējami.

Nav viena paņēmiena, kas strādātu visiem, bet vislabāk veselību saudzēt ir, saglabājot fizisko aktivitāti, regulāras maltītes un apzinoties sava organisma spējas – ne visi var “skraidīt bez cepures”. Un ja nu tomēr saslimst, visam ir jādod laiks.

To ko vīruss degunā un kaklā sabojā, nevar atgūt dažu dienu laikā.

-Medikamentu reklāmas piedāvā ar iedarbīgu līdzekļu palīdzību ātri atbrīvot aizliktu degunu, ārstēt sāpošu kaklu. Kas ir tās pazīmes, kas liecina, ka uz to vien nevar paļauties, un būtu jāmeklē LOR palīdzība? 

-Nevienai reklāmai nevajag ticēt – tās visas ir radītas ar domu pārdot vai nu produktu, vai ideju. Uzticamāk ir vērsties pie farmacienta vai ģimenes ārsta. Ja piedāvātā terapija nav efektīva vai vērojamas nopietnas sūdzības, piemēram, strauja dzirdes pasliktināšanās, elpošanas apgrūtinājums, nespēja norīt, vajadzētu pēc iespējas ātrāk vērsties pie speciālista vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

-Jēkabpils sabiedrība  jūs atceras kā veiksmīgu jauno vokālistu, konkursu uzvarētāju un koncertu dalībnieku, nereti muzicējot arī kopā ar ģimenes locekļiem. Vai šobrīd darba slodzes dēļ atliek laiks mūzikai  vai citiem vaļaspriekiem, jo atslodze no darba ikdienas ir vajadzīga.

-Garo studiju laikā dziedāšana ir palikusi otrajā plānā, laika kļuvis mazāk un mazāk. Šobrīd darāmā ir daudz, bet laiks vaļaspriekiem tiks atrasts. Apšaubu, ka koncertēšu, jo kāpjot uz skatuves izjūtu nepieciešamību dot kvalitatīvu sniegumu, bet treniņš nav bijis. Bet tas neliedz man dziedāt savam priekam.

 

Inese Zone, “Brīvā Daugava”


aaa-1200x900.jpg

20/11/2022 JAUNUMI

18.novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienā Rīgas pilī notika valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšanas svinīgā ceremonija.

Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

Par Atzinības krusta komandieri iecelta Ilga Upeniece, Jēkabpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļas vadītāja, infektoloģe – par nozīmīgo profesionālo veikumu Latvijas lauku novadu pacientu veselības aprūpē un pašaizliedzīgo darbu Covid-19 pacientu ārstniecībā.

Tāpat 18.novembrī tika sveikti novada goda apbalvojumu saņēmēji.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas nodaļas virsmāsa Marija Pilāne saņēma Goda rakstu par profesionālu, atbildīgu darbu un mūža ieguldījumu medicīnā.

Savukārt SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas virsmāsa Līga Lapiņa saņēma Pateicības rakstu par atbildīgu, profesionālu darbu un ieguldījumu medicīnā.

Lepojamies ar mūsu kolēģu ieguldījumu medicīnā, profesionālajiem sasniegumiem un saņemto atzinību novada un valstiskā līmenī!


20220620-0008-1200x800.jpg

14/11/2022 JAUNUMI

Pacientu ievērībai!

Fizikālās medicīnas procedūras no 14.11.2022. tiek nodrošinātas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikā, 403.kabinetā (4.stāvā).

Darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai: 8:30-15:00 (maksas procedūras) un no 15:00-16:00.
Nodaļas t.nr.65237834. Reģistratūra: 62203333.
PROCEDŪRU PIEŅEMŠANA TIEK PĀRTRAUKTA 30 MINŪTES PIRMS DARBA LAIKA BEIGĀM!


Noformējums-bez-nosaukuma-3-1200x960.png

05/11/2022 JAUNUMI

Jēkabpils novada pašvaldības Apbalvojumu komisija izvērtējusi iesniegtos pieteikumus apbalvojumu saņemšanai. 18.novembra Valsts svētkos sveiksim novada goda apbalvojumu saņēmējus!

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas nodaļas virsmāsai Marijai Pilānei tiks pasniegts Goda raksts par profesionālu, atbildīgu darbu un mūža ieguldījumu medicīnā.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas virsmāsai Līgai Lapiņai tiks pasniegts Pateicības raksts par atbildīgu, profesionālu darbu un ieguldījumu medicīnā.

Jēkabpils novada goda apbalvojumi svinīgi tiks pasniegti 18.novembra svētku sarīkojumā Jēkabpilī, Krustpils kultūras centrā plkst.13.00.

Lepojamies, sirsnīgi sveicam un vēlam skaistus svētkus!


Baiba-Sedliņa-Copy-1200x900.jpg

02/11/2022 JAUNUMI

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā darbu uzsākusi sporta  ārste un dietoloģe Baiba Sedliņa.  Ārstes pamatspecialitāte ir sporta ārsts, kas ļauj plašāk vērtēt problēmas un ieteikt risinājumus. Atšķirībā no uztura speciālista, dietologs ir ārsts, kurš apguvis specializāciju rezidentūrā. Dietologs sniedz padomus svara korekcijai izglīto veselīga uztura jautājumos un var ieteikt diētu smagu saslimšanu gadījumos, kad ir problēmas ar parasta uztura izmantošanu.

-Kāpēc izvēlējāties sporta medicīnu un dietoloģiju?

-Es kopš bērnības zināju, ka dzīvi saistīšu ar medicīnu, un jau no 7. klases sapratu, ka gribu būt sporta ārsts. Tad Latvijā, vēl sporta ārstus nesagatavoja, un es domāju par Tartu universitāti, bet iestājos Rīgas Stradiņa universitātē, un tad rezidentūrā specializējos sporta medicīnā. Pati jau no skolas vecuma nodarbojos ar sportu, tas man patika, tāpēc gribēju dzīvi saistīt ar sportu, bet arī medicīna man patika, un sporta ārsta darbs bija tāds loģisks savienojums tam visam. Sporta medicīnas jomā esmu strādājusi ar valsts jauniešu izlasēm basketbolā, ar Kuldīgas volejbola komandu un arī ar basketbola klubu  “VEF Rīga”. Bet izveidoju ģimeni,  piedzima bērni, un aktīvo sporta medicīnas darbu ar komandām ir grūti apvienot ar ģimeni. Tāpēc pārgāju no aktīvā sporta medicīnas darba uz ambulatoro darbu. Strādāju “Orto klīnikā”. Vienlaikus man jau sen bija doma apgūt papildu specialitāti saistībā ar uzturu. Tas interesēja arī no sporta medicīnas prizmas, un tā uzsāku mācības dietoloģijas rezidentūrā, kas man tagad ir otra specialitāte. Tagad esmu arī ārsts dietologs un šajā jomā strādāju arī stacionārā.

-Kāda ir sporta ārsta darba specifika?

-Tādā labā variantā sporta ārsts sportistam ir tāds kā ģimenes ārsts. Viņš neaizvieto ģimenes ārstu, bet katram sportistam ir nepieciešams savs sporta ārsts pie kā var vērsties, kam piezvanīt, ja ir savainojumi vai citas problēmas. Sporta medicīna no parastās atšķiras ar to,  ka mēs mēģinām pēc iespējas ātrāk integrēt traumētu sportistu atpakaļ aktīvā treniņu darbā. Piemēram, ja ir traumēta roka, varbūt pat lūzums, parastā situācijā ģimenes ārsts izsniegtu darba nespējas lapu, un cilvēks ārstētos mājas režīmā, bet sporta ārstam jādomā par to, kā viņu pēc iespējas ātrāk dabūt atpakaļ komandā, lai komanda nezaudētu savu garu un sportists pēc iespējas mazāk zaudētu savu fizisko un emocionālo gatavību. Ir daudzas lietas ko traumēts sportists var turpināt darīt, tikai nepieciešams adaptēt slodzi, vingrojumus, darot visu lai atlēts neizkrīt no aprites. Uztura korekcijas un uztura bagātinātāju korekcijas sportistiem visveiksmīgāk  varētu ieteikt sporta ārsts, dietologs un treneris, darbojoties ciešā komandā un apzinoties katra treniņu procesa mērķus.

-Kā sākās sadarbība ar Jēkabpils slimnīcu?

-Jēkabpils slimnīcā es esmu stacionāra dietologs un ambulatori kā dietologs tagad pieņemu pacientus Jēkabpils poliklīnikā. Mani uzrunāja un aicināja Jēkabpils slimnīcas galvenais ārsts Georgijs Moisejevs.

-Ko dara dietologs slimnīcā – sastāda slimniekiem ēdienkartes?

-Arī, bet ēdienkarti neizstrādā katru dienu. To sastāda atbilstoši MK noteikumiem un arī atsevišķām diagnozēm, piemēram, cukura diabēta vai onkoloģiskajiem pacientiem, vai pacientiem pēc operācijas diētas ir atšķirīgas. Dietologs ikdienā strādā ar pacientiem, kuriem ir rīšanas grūtības, piemēram, pēc insulta, ar tiem, kam ir nepieciešama zondes barošana. Kad cilvēks nav spējīgs ēst, nozīmē medicīnisko papilduzturu, un tad kā konsultantu pieaicina dietologu.

-Ambulatori kā dietologs pieņemat Jēkabpils poliklīnikā, kas ir tie gadījumi, kad cilvēkam vajadzētu apzināties, ka jāmeklē dietologa palīdzība?

-Ir dažādas problēmas. Vienam tā ir aptaukošanās vai palielināts svars, citam kad svars ir samazināts un organisms nespēj uzņemt svaru. Konsultācijas būtu aktuālas cilvēkiem, kas  ir veģetārieši vai vegāni un viņi grib nokoriģēt savu diētu, lai nebūtu kādu vielu deficīta. Tāpat tie var būt onkoloģiski pacienti vai pacienti pēc operācijas, kas nespēj pilnvērtīgi uzņemt uzturu, jo  arī pēc izrakstīšanās no stacionāra tas ir aktuāli, un vajag speciālu diētu. Protams tie ir arī bērni un pusaudži ar dažādām svara problēmā, gan palielinātu, gan samazinātu. Ja runa ir par svara korekciju vai palielinātu svaru, tad tie ir daudzi ieradumi, kas cilvēkam ir jāmaina. Ir lietas, ko viņi varbūt nepamana paši. Lielos vilcienos jau mēs visi zinām, kas ir labs, un kas slikts, bet  tai pat laikā redzam, ka ir cilvēki ar palielinātu svaru, un viņi netiek paši ar to galā.

-Vai jūsu konsultācijai Jēkabpils poliklīnikā nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums?

-Var nākt bez norīkojuma. Pieņemu reizi nedēļā  – trešdienās. Jāzvana uz  reģistratūras tālruni un jāpiesakās.

-Vai pirms pirmās vizītes pie dietologa vēlami kādi izmeklējumi, par ko būtu jāpadomā, kāda informācija jāsagatavo?

-Ja ir, jāņem līdzi pēdējās veiktās asins analīzes. Būtu labi, ja cilvēks kādas trīs dienas piefiksētu, ko viņš ēd. Var nofotografēt maltītes, lai būtu skaidrs porciju izmērs. Mums visiem šķiet, ka zinām, ko ēdam, bet patiesībā cilvēkam to ir diezgan grūti atcerēties, pat ja pavaicā tikai par vakardienu: ko jūs ēdāt no rīta līdz vakaram? Lielās ēdienreizes jau atceramies, bet tādu cepumiņu riekstus, šokolādīti, to mēs kaut kā neņemam vērā.  Šķiet, ka tas jau tikai drusciņ, ka tas bija tikai viens cepumiņš, bet pa dienu kalorijas sakrājas. Tas varētu būt pirmais, ko pārrunā. Tad jāpievērš uzmanība paradumiem, kas cilvēkiem varbūt šķiet nekaitīgi, bet tas tā nemaz nav Piemēram, tēja ar divām trim karotītēm cukura. Tas arī varbūt nebūtu slikti, bet ja tādas tējas dienā kopā ir piecas sešas vai septiņas, tas jau ir citādi. Pirmajā tikšanās reizē to visu izrunājam: kādi ir ēšanas paradumi, kāds ir vizītes mērķis, kāpēc cilvēks ir vērsies pie ārsta. Tad sākam runāt par kādām korekcijām. Bet mērķa sasniegšanai tā nebūs tikai viena vizīte pie dietologa.

-Nereti izpratne par dietologa darbu ir tāda, ka es tagad atnākšu un viņš man sastādīs pareizo ēdienkarti

-Ēdienkartes nesastādām, ēdienkartes pielāgojam. Katram ir savi ēšanas paradumi, garšvielas ko lieto un veids, kā gatavojam ēdienu. Speciāla individuāla diēta – tas ir ļoti skrupulozs pasākums.  Prakse ir tāda, ka cilvēks izstāsta, kādi viņa ir ēšanas paradumi, un es no tā visa atlasu,  kas ir problēmas, ko vajadzētu pamainīt. Cilvēks to cenšas ievērot, tad mēs atkal tiekamies un skatāmies kāda ir svara dinamika, vai kaut kas ir uzlabojies.  Ja uzlabojumu ir maz, turpinām  meklēt, kādi vēl tam ir cēloņi, kāpēc svars nekrītas, ko vēl varētu pamainīt. Tas ir tāds dinamisks process.

-Tātad tas ir process, kas prasa arī cilvēkam ieguldīt darbu

-Noteikti, jo tas nav tā, ka dakteris iedos tabletīti, un viss būs kārtībā. Pareiza ēšana,  dietologa ieteikumu ievērošana – tas ir process kur jāmaina paradumi, un to darīt cilvēkam ir ļoti grūti, jo tā nav tikai “pareizo” ēdienu izvēlēšanās, tā ir arī iepirkšanās paradumu maiņa, ēdiena gatavošana, būtisks ir ģimenes atbalsts, jo arī viņu ēdienkarte visticamāk mainīsies.

-Veģetārieši, vegāni šobrīd tāda attieksme pret uzturu ir ļoti populāra. Vai jūs kā dietologs izjūtat, ka šobrīd uz konsultācijām vairāk nāk cilvēki ar šādiem ēšanas paradumiem? Vai viņiem noteikti būtu ieteicams pakonsultēties ar dietologu?

-Ja tas tā šobrīd ir, lai gan veģetāriešu kustība jau ir ļoti sena.  Vegāni gan ir mazliet jaunāka kustība. Cilvēkiem attieksme ir ļoti dažāda. Ir tādi, kas ļoti nopietni  par to interesējas, un viņi patiešām savu diētu ļoti perfekti spēj sastādīt paši. Savukārt ir cilvēki, es teiktu, ka bieži jaunieši, kam tā vairāk ir modes tendence. Varbūt kāds viņu elks ir vegāns, un tad viņi nolemj: viss es no rītdienas vairs neēdīšu to un to un kļūšu par vegānu. Tad visticamāk tā diēta nebūs sabalansēta, un tad vajadzētu iet un koriģēt to ar dietologa palīdzību. Protams, mums organismam ir ļoti daudz rezerves iespēju, un tas nemainīsies ne nedēļas ne mēneša laikā, un sevi kompensēs, jo kaut ko jau tad ēd. Bet ilgtermiņā tas varētu būt nepilnvērtīgs uzturs, īpaši augošam organismam. Ir iespējams arī ar vegānu paradumiem nodrošināt pilnvērtīgu, bet tas ir liels darbs. Tur vajadzīga nopietna pieeja un zināšanas, kas pusaudzim varbūt nebūs vienkārši. Un, protams, vispusīgs uzturs ir tas pilnvērtīgākais, jo lai arī mēs medicīnā daudz ko zinām, tikpat daudz mēs arī nezinām, un ēdot ļoti dažādi, ka to cilvēce gadsimtiem ir darījusi, mēs pēc nejaušības principa nodrošinām sev visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.

-Vai aktuāli apmeklēt dietologu, ja   ir alerģija pret kādiem produktiem? Arī tas šobrīd ir aktuāli. Daudz dzird par glutēna un piena produktu nepanesību.

-Ja runa ir par alerģiju pret kādiem pārtikas produktiem, tad pirmais gājiens būtu pie alergologa, kas veiks alerģijas testus. Testus, jeb analīzes nevajadzētu veikt pašiem. Mēs varam aiziet uz laboratoriju un veikt analīzes, bet to interpretācija nav tik vienkārša un tā noteikti jāuztic speciālistam. Tātad, pirmkārt, vizīte pie alergologa. Ja ir alergologa slēdziens, ka patiešām ir alerģija uz piena olbaltumu un glutēnu, tad jau alergologs dos pirmos norādījumus par uzturu. Bet pēc tam būtu vēlams iet pie dietologa, lai pielāgotu savu ēdienkarti un dzīvi situācijai,  jo tās ir lielas izmaiņas. Viena lieta, ja to uztver kā modes tendenci, un cilvēks izvēlas ēst bezglutēna produktus, bet pavisam cits jautājums, ja tā ir diagnoze. Tas cilvēkam ir nācis negaidīti un viņš nesaprot, kā pārkārtot savus ēšanas paradumus, un viņam šķiet, ka nupat vairs nevar ēst neko.  Vēl dietologa konsultācija ir ieteicama cilvēkiem ar kairinātu zarnu sindromu, kam raksturīga vēdera pūšanās, caurejas, aizcietējumi vai mainīga vēdera izeja, kur caurejas var mīties ar aizcietējumiem. Tā šobrīd ir ļoti bieža parādība, ko var palīdzēt mainīt dietologs ar uztura korekciju. Ja ir produkti, kas rada diskomfortu, cilvēks šādā situācijā vēlas ēdienkarti mainīt un bieži vien nevar saprast, ko tagad  izvēlēties ikdienā ierasto produktu vietā.

-Alerģijas, kairināto zarnu sindroms, par to bieži tiek minēts, ka tos rada pārtikas piedevas un pārtika, kas ražota no industriālās lauksaimniecības produkcijas.

-Es neesmu par to vērtējusi pētījumus. Tas ir mans absolūti subjektīvai viedoklis, neapšaubāmi vides piesārņotība atstāj ietekmi uz pārtiku. Bet tas ko redzu šobrīd ir, ka problēma ir nevis produktu kvalitāte, bet gan tas, ko mēs vispār ēdam Tie diemžēl ir ātri pagatavojami ēdieni no pusfabrikātiem.  Tie ir ļoti trekni un sāļi ēdieni. Mūsu dzīves vieds ir kļuvis pasīvs, jo mums ir ļoti maz cilvēku, kas tiešām strādā smagu fizisku darbu. Ja salīdzina ar senajiem latviešiem, tad kurš no mums tagad iet ar arklu aiz zirga visu dienu? Un cik tad viņi bieži ēda, cik bieži viņi uzkoda, cik bieži viņiem bija bulciņas, baltmaize, saldumi vai kas tamlīdzīgs? Tās bija retas svētku dienas, bet mums tādi svētki uztura ziņā ir vai katra diena. Nevar izvairīties no pārtikas industrijas ietekmes un dabas piesārņojuma, bet mums daudz citas lietas, no kā varam izvairīties un kur izskaužamās lietas nav jāmeklē ar mikroskopu.

-Ir arī tāds uzskats, ka sezonālie augļi un dārzeņi jāēd cik lien, jo  tieši tad tajos ir visvairāk vitamīnu un minerālvielu. Taču, ja skatās pēc kaloritātes, tad tā ātri var tikt pie liekiem kilogramiem.

-Jā, tas tā ir, un nav tā, ka vajag ēst cik tik lien, jo visam ir savas normas. No otras puses, ja esam veseli cilvēki, kam nav problēmu ar nierēm un kuņģi, tad nebūs nekas ļauns vasaras vidū  vairāk pamieloties ar zemenēm, jo svars  nepalielinās, tāpat kā tas tik ātri nekrītas. Protams, nevajag apzināti iet uz to, ka man tagad jāapēd pa kilogramam dienā. Bet, ja ir problēmas ar lieko svaru, tad ierobežojumi ir arī uz augļiem. Problēma jau ir arī tā, ka mēs parasti izvēlamies tos saldākos augļus.

-Kad runājam par vitamīniem, uzreiz iedomājamies apelsīnus, upenes vai ābolus, nevis bietes, burkānus vai kāpostus. Kāds par to ir dietologu viedoklis?

-Mēs augļus un dārzeņus liekam vienā grupā, kas ir vitamīnu un minerālvielu avots. Es īpaši kādus neizceltu, galvenais faktors ir tas, ka ēdiens pašam jāgatavo. Tā jau ir puse no veiksmes attiecībā uz veselīgu uzturu, ja cilvēks pats gatavo. Nevis ikdienas trakajā skrējienā paēdam kafejnīcā, un vakarā vairs nav laika gatavot, tāpēc nopērkam pusfabrikātus un ātri pagatavojam. Un no rīta atkal ir cīsiņi vai biezpiena sieriņš bērnam pirms skolas.

-Bet bērni ir sajūsmā par sieriņiem, čipsiem. Viņiem vairs negaršo un šķiet netīkami produkti, kas viņu vecākiem un vecvecākiem bērnībā bija gardums.

-Jo garšas bērniem tagad ir pārsātinātas Iedod bērnam mellenes ar pienu, kas vecākiem bērnībā bija super, bet bērnam tās ir skābas. Tie ir paradumi, kas veidojas ģimenē, un bieži vien vecākiem ir vieglāk pieņemt to, ka bērnam veidojas liekais svars, nekā  to,  ka pie vainas ir ģimenes paradumi kas to izraisījuši. Bērnam ir jādod alternatīva pārsātinātajiem produktiem. Ir cepumi bērniem līdz gada vecuma, un bēbis brauc ratos un zelē tos. Bet tas cepums taču ir krietni saldāks nekā zemenes vai mellenes un bērnam jau ir iedots salīdzinājums un veidojas garšas paradumi. Piemēram, atnāk uz konsultāciju māte ar trīsgadīgu bērnu, kam ir liekais svars, un māte saka: mēs ģimenē uzturā neko aplamu nelietojam. Bet konsultācijas 40 minūšu laikā, bērns ir izdzēris trīs mazās suliņas (ar vienu rokās ienāca, ar otru izgāja un trešo izdzēra uz vietas) ko ir izvilcis no mammas somas. Tad kāpēc, mamma, tev somā ir ar cukuru pārsaldināta sula? Mamma atbild: mēs jau neko, tā ir tikai veselīga suliņa, tur ir vitamīni. Tur jau tas ir, ka cilvēki bieži vien nepamana savas  diētas kļūdas. Savukārt ir bērni, kas uztver to, ka tas ir slikti,  un viņi jūtas kā lieli malači, jo neēd šos produktus. Varbūt bērnu kādreiz kāds, piemēram, ir paslavējis, ka tas ir ļoti labi, ka tu neēd “Mcdonald’s”. Ja ģimene par to domā, tad bērni ēd pareizi. Redzam arī to, ka bieži neizdodas organizēt veselīgu ēdināšanu bērnam, jo bērniem ir tendence atteikties no ēdiena, un parasti pirmie cieš veselīgie ēdieni. Tad ir ieteicams atnākt pie dietologa un parunāt par to. Tur ir arī psiholoģisks moments, jo bērns uztver to, ka atsakoties  no ēdiena viņš var savā dzīvē kaut ko kontrolēt. Viņš ar to dabū papildu uzmanību, jo visi varbūt tur vēl omīte tekā apkārt: ko tev tagad pagatavot? Jo ātrāk to uzķer un atrisina, jo veiksmīgāk viss izdodas.

-Var iebilst, ka bet barot bērnus ar gataviem mazuļu ēdieniem cepumiem biezeņiem ikdienas steigā ir ērti. Un vecāki var teikt, ka tas taču speciāls uzturs un pašiem var nesanākt tika labi un sterili

-Barot bērnu no burciņas tā ir industriālās pārtikas laikmeta nelaime. Nu nevar burciņa būt kaut kas labāks.  Ja mēs paši ņemam kartupeli un burkānu, iztvaicējam un pagatavojam biezeni  un salīdzinām to ar burciņas saturu, tas ir kā diena pret nakti, ne sastāva, bet garšas ziņā. Biezenīši ir risinājums, kad ar bērnu esam ceļā, bet tas noteikti nav rekomendējams kā pamata pārtika.

-Ko varat ieteikt veselības un imunitātes uzlabošanai tagad, rudenī?

-Neko aunu jau nepateikšu. Protams, ka tie ir mūsu vietējie sezonālie augļi un dārzeņi, kas ir jālieto. Un svarīgi ir C vitamīnu saturoši produkti.

 

Inese Zone, “Brīvā Daugava”

 

 

 

 

 

 

 


WhatsApp-Image-2022-11-02-at-8.04.15-AM-Copy-1200x900.jpeg

02/11/2022 JAUNUMI

Pirms pl.8:00 no rīta aizdegās pie slimnīcas esošais elektrības transformators. Notikušā iemesli nav zināmi un tos skaidros atbildīgās institūcijas.

Konstatējot notikušo, nekavējoties tika informēti atbildīgie dienesti, kas operatīvi ieradās un likvidēja ugunsgrēku. Notikušā rezultātā Jēkabpils reģionālās slimnīcas stacionāra un ambulatorās daļas ēkas īslaicīgi saskārās ar elektrības padeves traucējumiem. Stacionāra (slimnīcas ēkā) elektroenerģijas padeve tika atjaunota ātrāk, nodrošinot to ar rezerves elektroenerģijas līniju. Tas ļāva nodrošināt visas vitālās funkcijas pacientiem. Izvērtējot situāciju, tika konstatēts, ka pacientu pārvietošana uz citām telpām nav nepieciešama. Jēkabpils reģionālās slimnīcas Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļa īslaicīgi neuzņēma pacientus, NMPD pacientu plūsmu šajā laika posmā novirzīja uz citām ārstniecības iestādēm.

Pēc pl.10:00 elektroenerģijas padeve tika atjaunota pilnībā – gan stacionārā, gan ambulatorajā daļā, ļaujot pilnvērtīgi turpināt darbu.

Paldies personālam, kas rīkojās atbilstoši situācijai, saglabāja mieru, ļaujot operatīvi risināt radušos situāciju.


rotari.2022.28.10.F.J.L.-204-1200x800.jpg

31/10/2022 JAUNUMI

Piektdien, 28.oktobrī, Jēkabpils reģionālo slimnīcu apmeklēja Rotary International prezidente Dženifera Džounsa un Rotary klubu pārstāvji no Latvijas un Zviedrijas.

Šīs vizītes mērķis bija apskatīt Austrumlatvijas Perinatālās aprūpes centru un tikties ar slimnīcas vadību, lai iepazītos ar Latvijas un Zviedrijas Rotary klubu paveikto priekšlaicīgi dzimušo bērniņu centra attīstībā.

Jēkabpils reģionālajai slimnīcai jau ir izveidojusies ilgstoša un veiksmīga sadarbība ar Rotary klubiem. Pateicoties saziedotajiem līdzekļiem, slimnīca vairāku projektu ietvaros ir saņēmusi jaunu aparatūru un iekārtas, kas nepieciešamas pilnvērtīgai ārstniecības pakalpojumu sniegšanai.

Rotary ir pasaulē lielākā humanitāras palīdzības organizācija, kas apvieno visu kontinentu iedzīvotājus un visdažādāko kultūru pārstāvjus, kuri mērķtiecīgi rīkojas, lai reāli un ilgtermiņā  risinātu pasaulē nozīmīgākās problēmas.

Tas ir globāls tīkls, kas apvieno 1,4 miljonus biedru no vairāk nekā 46 000 Rotary klubiem vairāk nekā 200 valstīs un ģeogrāfiskajos apgabalos. Rotary klubu biedri ikdienā īsteno dažādus palīdzības projektus, risina sabiedrības vajadzības gan vietējā, gan starptautiskā  līmenī – sākot no cīņām pret slimībām un tīra ūdens nodrošināšanas līdz izglītības atbalstam, vietējās ekonomikas izaugsmei, miera veicināšanai un katastrofu seku novēršanai.

Vairāk: www.rotarylatvia.org


IlgaUpenieceapb-1-1200x901.jpg

28/10/2022 JAUNUMI

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 17. oktobrī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri Jēkabpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļas vadītāju, infektoloģi Ilgu Upenieci!

Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri ar savu godprātīgo, nozīmīgo darbu, aktīvo pilsonisko stāju un uzticīgu kalpošanu Latvijai godam pelnījuši augstāko valsts atzinību. Valsts apbalvojumus saņem izcilas personības visdažādākajās jomās no visas Latvijas.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolēģu vārdā no sirds sveicam ar nozīmīgo apbalvojumu! Esam patiesi lepni par dr.I.Upenieces darba novērtējumu valstiskā līmenī! Novēlam stipru veselību, dzīvesprieku un gandarījumu turpmākajā darbā!

 


Kontakti

Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv

A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201