SARUNA AR MĒNEŠA ĀRSTI ĒRIKU URTĀNI

DSC06502_2.jpg

06/02/2019 JAUNUMI

Saskaņā ar iedzīvotāju balsojumu mēneša ārsta titulu ieguvusi ginekoloģe dr. Ērika Urtāne. Aicinājām viņu uz sarunu par ārsta profesiju un misiju.

Kādam ir jābūt ārstam?

– Manuprāt, ārstam ir jābūt gudram. Tādi arī mēs savu iespēju robežās cenšamies būt. Mediķa izglītība ir dārga. Jāmācās visu dzīvi. Vieni 3 dienu praktiskās apmācības kursi maksā vismaz 1500 euro plus ceļa izmaksas un dzīvošana, ko jāapmaksā pašam no savas algas, jo ne valsts, ne slimnīca tik dārgus kursus neapmaksā. Kursos mācamies operēt, ir pieejamas moderni aprīkotas telpas, jaunākie instrumenti. Latvijā šādi kursi notiek reti, pārsvarā tie ir ārzemēs. Pagājušajā gadā biju trīs dienu IRCAD kursos Francijā, Strasbūrā, kur profesionāli ļoti daudz ieguvu, jo bija iespēja operēt kopā ar izciliem profesoriem. Lai arī šādi kursi izmaksā dārgi, ieguvums ir nenovērtējams. Tātad ārstam svarīgi būt gudram, sekot līdzi visam jaunajam nozarē.

Jābūt empātiskam, bet tajā pašā laikā mēs nevaram būt pārāk emocionāli. Mums jābūt intelektuāliem un jāseko līdzi jaunumiem ne tikai profesijā, bet arī norisēs sabiedrībā, kultūrā, jārod iespēja ceļot.

Ārstam jāmācās arī psiholoģija, un to bieži apgūstam dzīves laikā, jo ir jāprot veidot saruna ar pacientu. Ārstam jāprot rast balanss starp darbu, pašizglītību un ģimeni. Ja to nespēj, ārsts izdeg un zūd interese par darbu.

Runājot par izdegšanu, ārstu profesija šajā ziņā ir saraksta augšgalā. Kādi faktori, jūsuprāt, veicina izdegšanu un, kā no tās izvairīties?

– Cilvēks izdeg, ja pārstrādājas, jo mediķa darbā ir ne tikai fiziska, bet arī emocionāla slodze. Ja nav pietiekami daudz laika sevi atkal uzlādēt. Piemēram, sportot, būt pie dabas,lasīt grāmatas, būt kopā ar ģimeni, draugiem. Strādājot ambulatori, nav nakts dežūru, brīvdienās un svētkos vari būt kopā ar ģimeni. Taču, ja tev ir darbs stacionārā, dežūras ir neizbēgama lieta un noteikti tās iekritīs arī brīvdienās un svētkos – Ziemassvētkos, Jaunajā gadā, Līgo vakarā, sestdienās, svētdienās utt. Tev brīvo dienu ir ļoti, ļoti maz un tas arī cilvēku sadedzina. Bieži vien nepietiek personāla, nepietiek instrumentu, trūkst anesteziologu, un rezultātā tas viss nogurdina.

Kā nonācāt medicīnā? Vai esat no mediķu ģimenes?

– Neesmu no mediķu ģimenes. Bērnībā gribēju kļūt par ārstu, jo biju slimīgs bērns un man mediķi likās īpaši, cilvēki, kas dara labu darbu, palīdz citiem. Vidusskolā domas mainījās un nolēmu, ka mācīšos ekonomistos, strādāšu banku sfērā, jo tur, manuprāt, var labi nopelnīt, viss ir sakārtots, valda stabilitāte. Taču sapratu, ka nevēlos visu savu dzīvi pavadīt birojā pie datora un papīriem. Pēc vidusskolas iesniedzu dokumentus Rīgas Stradiņa universitātē uz sociālajiem psihologiem, bet, kamēr es gāju sagatavošanas kursos un liku eksāmenus, es redzēju no malas topošos medicīnas studentus, kas izskatījās ļoti radoši, interesanti, man likās, ka tas varētu būt kaut kas priekš manis. Man ļoti patika studijas, man patīk mans darbs, un es ne brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli. Ginekologa darbs ir ļoti daudzveidīgs – mēs varam strādāt stacionārā, operēt, varam pieņemt ambulatori, varam veikt ultrasonogrāfijas, varam pieņemt dzemdības.

Kas ir vislielākais gandarījums jūsu darbā?

– Vislielākais gandarījums ir dzemdniecībā – kad piedzimst mazulis un viss ir kārtībā gan ar bērniņu, gan ar mammu! Arī ginekoloģijā ir daudz situāciju, kas sniedz gandarījumu un prieku. Piemēram, izoperējot sievieti, vai medikamentozi palīdzot tikt pie bērniņa. Tāpat arī gandarījums ir par akūtām situācijām, kad jāglābj dzīvība un ir pozitīvs rezultāts.

Jēkabpils slimnīcas ginekoloģijas nodaļas māsiņas ir ļoti jaukas, un viņas cenšas ne tikai labi izdarīt savu darbu, bet arī aprunāties ar katru pacienti, uzklausīt. Līdzās palīdzībai, ko sniedz operācijas, medikamentozā ārstēšana, ļoti svarīga ir komunikācija, sarunas, cilvēciskā saskarsme. Visu cieņu māsiņām un liels viņām paldies!

Pastāstiet par darbu Jēkabpilī! Kas ir jauns jūsu nodaļā, kādi ir sasniegumi, ar ko jūs, kā speciālists, lepojaties?

– Šī gada darbu kalendārā esmu iezīmējusi vēlmi kļūt par ekspertu ultrasonogrāfijā, pie kā šobrīd strādāju. Esmu kļuvusi par sertificētu kolposkopijas speciālistu.

Viens no jaunumiem ultrasonogrāfijas kabinetā ir 3D zonde, kas dod iespēju labāk vizualizēt dažādas pataloģijas vēl pirms mazuļa dzimšanas. Mums ir augstas klases ultrasonogrāfijas aparāts gan ginekoloģiskajiem, gan augļu izmeklējumiem.

Operāciju blokā turpinām papildināt laparaskopisko instrumentu klāstu un kuros apgūstam jaunas operatīvās tehnikas, pilnveidojamies. Dzemdību nodaļā papildus klasiskajai augļa KTG (augļa sirds toņu pieraksts) izmeklēšanai, ir iespējama STAN (augļa sirds elektrokardiogrāfiskā analīze, miometrija išēmijas diagnostika) metode, ar kuras palīdzību varam padziļināti novērtēt augļa stāvokli dzemdībās, ja tas ir nepieciešams. Priecājos, ka mūsu slimnīcas kolektīvam pievienojušies jaunie kolēģi – dermatologs, kardiologs, paliatīvās aprūpes ārsts!


flu.jpg

24/01/2019 JAUNUMI

Pagājušajā nedēļā Latvijā tika izsludināta gripas epidēmija, jo Valmierā saslimušo skaits pārsniedza epidēmijas slieksni. Tikmēr Jēkabpilī saslimušo ar gripu pagaidām nav daudz un epidēmijas slieksnis nav pārsniegts.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” ārste, infektoloģe Rita Zdūne sacīja, ka Jēkabpilī pirmie ar gripu saslimušie tika reģistrēti decembrī un arī janvārī tiek reģistrēti arvien jauni gadījumi, taču kopējais pacientu skaits pagaidām nav liels.

Jēkabpilī, tāpat kā citviet valstī, cirkulē A tipa gripas vīruss ar H1N1 apakštipu, kas ir agresīvāks nekā B tipa. Proti, sākas straujāk, norit smagāk, ar daudz augstāku temperatūru un lielākām iespējamām komplikācijām. Patlaban Jēkabpils slimnīcas infekciju nodaļā ārstējas vairāki pieaugušie ar gripas izraisītajām komplikācijām, bērniem nevienā no saslimšanas gadījumiem ar gripu nav bijušas komplikācijas.

Rita Zdūne norāda, ka gripas epidēmijas laikā iedzīvotājiem jāievēro piesardzība, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, savukārt saslimšanas gadījumā primāri jāvēršas pie ģimenes ārsta. Profilakses nolūkos, dodoties ārā, jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, bieži jāmazgā rokas, jāizvairās atrasties telpās, kur pulcējas liels skaits cilvēku. Ja zināms, ka telpā atrodas saslimušais, jāuzturas vismaz viena metra attālumā no personas ar gripas simptomiem. Ja cilvēks ir slims ar gripu, viņš vismaz piecas līdz septiņas dienas ir infekcijas avots. Tāpat arī bieža roku mazgāšana vai dezinficēšana palīdzēs izsargāties no vīrusiem. Bieži vīrusi izplatās, ja persona aizskar kaut ko, kas satur izraisītājus, un pēc tam pieskaras sava vai citas personas, piemērām, bērna acīm, degunam vai mutei. Kā ziņots, efektīvākā profilakse ir vakcinācija.

Gripas pazīmes ir ļoti akūts slimības sākums – strauji, ar drebuļiem paaugstinās ķermeņa temperatūra līdz 38°C – 40°C, stipras galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes, kasīšanās sajūta rīklē, sauss kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.

Ja cilvēkam parādās gripai līdzīgie simptomi, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu. Slimniekam jāpaliek mājās un jāizolējas atsevišķā istabā, ja tas nav iespējams, slimnieka gultu jānorobežo ar vismaz 1,5 metru augstu aizslietni. Rūpīgi jāvēdina telpas. Slimniekam jālieto atsevišķus traukus un higiēnas piederumus. Deguna šņaukšanai jāizmanto vienreizlietojams mutautiņš jeb salvetes, kas pēc lietošanas jāiznīcina. Visiem jārūpējas par roku tīrību, ja rokas nav iespējams mazgāt zem krāna ūdens, tās jātīra ar mitrām salvetēm, salvetes pēc lietošanas jāizmet. Jādzer daudz šķidruma – tējas, dabīgas sulas, minerālūdens. Medikamentu lietošanu jāsaskaņo ar ārstu.

Epidemiologi norāda, ka šīs nedēļas aukstums gripas cirkulāciju neietekmēs, jo vīrusam “patīk” zemas gaisa temperatūras. Tā laboratorijā audu kultūrās tas dzīvojot -96°C grādos. Saslimstot ar gripu, galvenais – pēc iespējas ātrāk sākt lietot recepšu pretvīrusa zāles, kuras izraksta ģimenes ārsts.


1-1200x800.jpg

24/01/2019 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” Dzemdību nodaļa piedāvā topošajām māmiņām, grūtniecēm plašu pakalpojumu klāstu, kas ārpus Rīgas pieejams Jēkabpilī, bet nav pieejams citās mūsu reģiona slimnīcās.

Plašāk par šo piedāvājumu uzzināsim sarunā ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekli Innu Budovsku un galveno vecmāti Agitu Ciemiņu.

– Pastāstiet, ko savām klientēm piedāvā Jēkabpils slimnīcas dzemdību nodaļa?

Inna Budovska: SIA “Jēkabpils reģionālajā slimnīcā” speciālisti ir pieejami visu diennakti un visas septiņas dienas nedēļā, to nosaka reģionālās slimnīcas statuss. Slimnīcā dežūrē plaša profila speciālisti: ginekoloģi, neonatologi – speciālisti, kuri ārstē jaundzimušos bērnus līdz viena mēneša vecumam, anesteziologi, kā arī vecmātes, māsas un māsu palīgi.

Jēkabpils slimnīca nodrošina perinatālās aprūpes centra specializēto palīdzību. Visā pasaulē katru gadu priekšlaikus piedzimst līdz 10% no visiem jaundzimušajiem. Gan priekšlaikus dzimušie bērni, gan jaundzimušie pēc smagām dzemdībām un dažādām saslimšanām nonāk jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās, kurām ir jānodrošina ar atbilstošu personālu un atbilstošu infrastruktūru bērnu dzīvības funkciju glābšanai.

Latvijā vēsturiski ir izveidojušies trīs reģionālie perinatālās aprūpes centri (PAC), kas nodarbojas ar priekšlaikus un smagi dzimušo jaundzimušo aprūpi. Viens no šiem centriem atrodas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Centrs nodrošina neatliekamo palīdzību jaundzimušajiem visā Austrumlatvijas reģionā.

Jēkabpils slimnīcas Dzemdību nodaļa piedāvā iespēju noslēgt līgumu ar ārstu vai vecmāti. Šis pakalpojums sniedz iespēju vienoties ar konkrētu speciālistu par dzemdību palīdzību. Kad grūtniece atbrauc uz dzemdībām, speciālists, ar kuru tika noslēgts līgums, tiek izsaukts.

Jēkabpils Dzemdību nodaļā ir iespēja veikt augļa izmeklēšanu ar dopleru: augļa asinsvadu ultrasonogrāfijas izmeklējums, ko parasti veic 2. – 3. trimestrī, novērtējot augļa asinsvadus un placentas
stāvokli. Šo izmeklējumu veic gadījumos, ja auglim ir skābekļa trūkums, ja parastajā ultrasonogrāfijā auglim konstatē asins apgādes traucējumus, nepareizussirds toņus, ja auglis ir par mazu un neatbilst grūtniecības laikam, ja ir placentas nepietiekamība, ja mātei ir hroniskas saslimšanas – cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, nieru problēmas u.c.
Dzemdību nodaļā ir pieejamas jaunākās paaudzes ultrasonogrāfijas ierīces, kuras dod iespēju veikt precīzus izmeklējumus. Šeit ir sešas plašas ģimenes palātas, kur tētis var kopā ar jauno māmiņu un jaundzimušo pavadīt bērna pirmās dienas.

Jēkabpils reģionālā slimnīca aicina pie sevis grūtnieces arī no plašāka reģiona. Slimnīcas personāls šajā svarīgajā dzīves mirklī parūpēsies ne tikai par jaundzimušo, bet arī par māmiņu. Nav nepieciešams zvanīt uz slimnīcu un sarunāt dzemdības iepriekš. Jebkurai dzemdētājai, kas atbrauc uz slimnīcu, tiek sniegta palīdzība un ir pieejams viss plašais pakalpojumu klāsts. Taču visas potenciālās klientes tiek aicinātas iepriekš atbraukt un apskatīt nodaļu, iepazīt personālu.

Tāpat aicinām topošās māmiņas apmeklēt „ Māmiņu skolas” nodarbības, kuras notiek katru ceturtdienu plkst. 14.00 Dzemdību nodaļas telpās. Bez iepriekšējā pieraksta! Maksa par vienu nodarbību – 4 €. Šīs skoliņas apmeklēšana vēlama, sākot ar 32. grūtniecības nedēļu.

– Kāds ir Jēkabpils dzemdību nodaļas kolektīvs un tā darbinieku pieredze?

Inna Budovska: Nodaļā strādā 10 vecmātes, trīs bērnu aprūpes māsa, pieci ārsti-ginekologi un četri ārsti-neonatologi. Visi speciālisti ir sertificēti. Būtiski ir tas, ka nodaļā strādā gan speciālisti ar milzīgu pieredzi, gan arī jaunie speciālisti, kuri ir apguvuši vismodernākās metodes un turpina gūt jaunas zināšanas.

Galvenā vecmāte Agita Ciemiņa stāsta: “Dzemdību process nav mainījies. Kā dzemdēja pirms gadu desmitiem un simtiem, tā tas kopumā notiek arī šodien. Bet būtiski ir mainījusies slimo un neiznēsāto bērniņu aprūpe. Šeit ir svarīgi sekot līdzi visām modernajām tendencēm un apgūt jaunās tehnoloģijas un metodes”.

– Kāda ir dzimstības statistika un tendences?

Inna Budovska: Dzimstības statistika ir lejupejoša: 2016 .gadā – 708 jaundzimušie; 2017.gadā – 720 jaundzimušie; 2018.gadā – 577 jaundzimušie.
Kā redzat, dzimstības samazinās. Kritums ir būtisks un vienīgais skaidrojums ir demogrāfiskā krīze.

Agita Ciemiņa: “Šī demogrāfiskā problēma ir problēma valsts līmenī. Jaunie vecāki baidās, ka nespēs izaudzināt bērnus un dzimstība krītas.”

– Pastāstiet par Jēkabpils slimnīcas Dzemdību nodaļas nākotnes plāniem?

Inna Budovska: Jēkabpils reģionālās slimnīcas dzemdību nodaļā tuvākajā laikā būs pieejama epidurālā anestēzija. Tas būs maksas pakalpojums. Tāpat arī plānota jaunu speciālistu piesaiste. Šobrīd mēs gaidām divas jaunas vecmātes, kuras drīzumā pabeigs studijas un nāks strādāt uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Tiek strādāts arī pie sertificētu ārstu un ārstu-rezidentu piesaistes. Plānojam arī jaunu pakalpojumu – grūtnieču vingrošanu. Tas būs pieejams jau tuvākajā laikā. Šo pakalpojumu grūtnieces varēs izmantot, sākot ar 16. grūtniecības nedēļu. Lai grūtniece nodarbotos ar vingrošanu, jāsaņem ārsta atļauja.


IMG-20190123-WA0000.jpg

23/01/2019 JAUNUMI

Paldies Aizkraukles novada vidusskolas skolotājām un pārējām darbiniecēm par Jūsu jaukajiem rokdarbiem!

Mēs ļoti augsti novērtējam Jūsu palīdzību!

Paldies!


sand.jpg

02/01/2019 JAUNUMI

VALSTS VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA

Ņemot vērā, ka turpinās darbs pie datubāzes izveides un valsts veselības apdrošināšanas informācijas atspoguļošanas E-veselības sistēmā, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no 1. janvāra ārstniecības iestādes var turpināt ievērot līdzšinējo kārtību valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā – nešķirojot pacientus atbilstoši apdrošināšanas statusam.
Šāda kārtība ir noteikta, lai aprakstītajā situācijā pacientiem netiktu ierobežotas tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un kompensējamos medikamentus.

E-NOSŪTĪJUMI

Saistībā ar to, ka no 2019. gada janvāra Latvijā paredzēts uzsākt elektronisko jeb e-nosūtījumu izmantošanu, Nacionālais veselības dienests (NVD) jau publiski informējis, ka šobrīd tiek turpināts intensīvs darbs pie e-nosūtījuma funkcionalitātes pilnveides. Jau šobrīd e-nosūtījumā iestrādāta daļa uzlabojumu, kurus identificējuši un norādījuši ārējo sistēmu izstrādātāji, integratori un ārstniecības speciālisti. Ņemti vērā arī speciālistu ieteikumi e-nosūtījuma dizaina un lietojamības jomā.
Jānorāda, ka e-nosūtījuma pakalpojums sastāv no trīs daļām – e-nosūtījuma (lai ārsts pacientu varētu nosūtīt uz medicīnisku konsultāciju vai izmeklējumu), pieraksta (lai e-nosūtījumu varētu izpildīt konkrētā ārstniecības iestāde) un nosūtījuma rezultāta (varēs apskatīt pats pacients un ārstniecības procesā iesaistītās personas). NVD jau iepriekš norādījis, ka sarežģīta pakalpojuma ieviešanā paiet zināms pilnveides laiks, iekams pakalpojums kļūst ērts ikdienas lietošanā.
Tādēļ, ja pēc šī gada 1. janvāra e-nosūtījuma izveidošana nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ, ārstniecības personai tāpat kā līdz šim būs tiesības nosūtījumu noformēt papīra formā. Līdzīgs process savulaik noritēja, ieviešot arī e-recepti un e-darbnespējas lapu, kad, ņemot vērā ārstu un farmaceitu ieteikumus, abi pakalpojumi tika pakāpeniski uzlaboti.


palia-1200x799.jpg

20/12/2018 JAUNUMI

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” no 1.novembra tiek piedāvāts jauns pakalpojums – paliatīvā aprūpe. To veic sertificēta ārste Jeļena Buceniece. Šāds pakalpojums, ko sniedz sertificēts paliatīvās aprūpes speciālists pagaidām ārpus Rīgas Latgales reģionā ir vienīgais, citviet ārstniecības iestādēs tiek piedāvātas īslaicīgās sociālās aprūpes gultas.

Jeļena Buceniece stāsta, ka Jēkabpils slimnīcā uroloģijas un ginekoloģijas nodaļās kopējās palātās ir izvietotas desmit paliatīvās aprūpes pacientu gultas un palīdzība tiek sniegta jau pirmajiem pieciem pacientiem. Paliatīvā aprūpe tiek piedāvāta cilvēkiem, kuriem konstatēta onkoloģiskās saslimšanas ceturtā stadija, kas nozīmē, ka pacients ir nedziedināmi slims, bet viņam var atvieglot un uzlabot dzīves apstākļus. Jeļena Buceniece teic, ka ne vienmēr pacienti, kuri nonāk paliatīvajā aprūpē ir guļoši, tāpēc ir svarīgi tos neizolēt, jo atrašanās kopīgā palātā un kontakts ar citiem cilvēkiem uzlabo noskaņojumu.

Jeļena Buceniece pieņem pacientus arī poliklīnikā, 415.kabinetā katru trešdienu no pulksten 14.00-17.00. Pierakstīties var, zvanot pa tālruni: 62203333 vai arī poliklīnikas reģistratūrā. Līdzi nepieciešams ņemt nosūtījumu no ģimenes ārsta un iepriekš veikto izmeklējumu un stacionēšanas rezultātus, it īpaši onkologa slēdzienu.

SIA “Jēkabpils slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš teic, ka šī pakalpojuma piedāvāšana Jēkabpils slimnīcā ir liels pluss pakalpojumu sniegšanā pacientiem. “Visu noteic cilvēciskais faktors. Uz Jēkabpils slimnīcu atnāca strādāt sertificēts paliatīvās aprūpes speciālists un radās iespēja ieviest šo pakalpojumu,” saka Gvido Liepiņš.

Viņš atzīmē, ka slimnīcai šī pakalpojuma ieviešana papildus finansējumu neprasa, toties ir liels pluss pacientiem, kuriem nepieciešams šāds pakalpojums. Tie nepieciešamo aprūpi saņem līdzās dzīvesvietai un netiek uz ilgāku laiku šķirti no tuviniekiem, aprūpe norit sadarbībā ar ģimenes ārstu, jo pacienti visu laiku neuzturas slimnīcā, bet saņem ieteiktos medikamentus arī mājas apstākļos.

Paliatīvā aprūpe ir aktīva, visaptveroša to pacientu aprūpe, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, un kurā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību un nodrošina pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – gan mājās, gan slimnīcā, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Pakalpojuma saņemšanas soļi:
• Pacients ar iepriekš veikto izmeklējumu un stacionēšanas rezultātiem, it īpaši onkologa slēdzienu, vēršas pie ģimenes ārsta.
• Ar ģimenes ārsta nosūtījumu pacients pierakstās pie paliatīvās aprūpes speciālista pa tālr. 62203333 vai poliklīnikas reģistratūrā.
• Pacients var saņemt pakalpojumu katru trešdienu no plkst. 14:00 līdz 17:00.


2-1200x471.jpg

30/11/2018 JAUNUMI

Kā izmantot e-nosūtījumu?

Ārsts sagatavo e-nosūtījumu
E-nosūtījums attiecas uz visiem medicīnas pakalpojumiem, izņemot laboratoriskos izmeklējumus un veselības aprūpi mājās. E-nosūtījumu izmanto, nosūtot pacientu uz valsts apmaksātu vai maksas pakalpojumu.

Pacients pierakstās pakalpojuma saņemšanai
Telefoniski, elektroniski vai klātienē (atbilstoši ārstniecības iestādes piedāvātajām pieraksta iespējām). Pierakstoties reģistratūras darbinieks ir jāinformē ar saņemto e-nosūtījumu. ​

Pacients saņem pakalpojumu
Pirms tam reģistratūras darbiniekam ir jāuzrāda pase vai personas apliecība. Ja pacients ir jaunāks par 15 gadiem un viņam nav pase vai personas apliecība, personas pārbaudei izmanto dzimšanas apliecību.

Jāņem vērā, ka ar e-nosūtījumu pakalpojuma saņemšanai var pieteikties tikai vienā ārstniecības iestādē! Tas nozīmē, ka nav iespējams vienlaicīgi pierakstīties vairākās gaidīšanas rindās. Ja pacients pārdomā, veikto pierakstu var atcelt un izmantot to pašu e-nosūtījumu, lai pierakstītos citā ārstniecības iestādē.

Svarīgi!

Pirms 2019. gada 1. janvāra izsniegtie papīra nosūtījumi joprojām būs derīgi.​
E-nosūtījuma sagatavošanas laikā būtiski ar ārstu pārrunāt rīcību pēc pakalpojuma saņemšanas – rezultātu pārrunāšana, pierakstīšanās atkārtotai vizītei u.c.​
Informāciju par visām ārstniecības iestādēm, kurās sniedz valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus, kā arī gaidīšanas rindu garumiem to saņemšanai, var noskaidrot interneta vietnē www.rindapiearsta.lv

Kādu pakalpojumu saņemšanai ārsts var sagatavot e-nosūtījumu?

E-nosūtījumu var izmantot ārstu-speciālistu konsultāciju saņemšanai, diagnostisko izmeklējumu veikšanai, kā arī citu ambulatoro, dienas stacionāra (slimnīcā) u.c. pakalpojumu saņemšanai. Izņēmums – laboratoriskie izmeklējumi un veselības aprūpe mājās.​
Tāpat kā līdz šim bez nosūtījuma var doties pie tiešās pieejamības speciālistiem. Piemēram, ginekologa, pediatra, oftalmologa (acu ārsta).

Kur var apskatīt savus e-nosūtījumus?

Autorizējoties E-veselības portālā, ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem (internetbankas piekļuves datiem, e-parakstu vai eID karti). Saņemtie e-nosūtījumi ir pieejami sadaļā “Mani nosūtījumi un rezultāts”.

Kādas priekšrocības sniedz e-nosūtījums?

Ērtums. Nav jāuztraucas par ārsta rokraksta salasīšanu vai nosūtījuma nozaudēšanu. ​
Informācijas pieejamība. E-nosūtījuma ieviešana nodrošina informācijas pieejamību par būtisku pacienta veselības aprūpes posmu, tajā skaitā mazina atkārtoto izmeklējumu skaitu.​
Mazāks papīra patēriņš. Samazinās papīra dokumentācijas apjoms veselības aprūpē.


provais.jpg

01/11/2018 JAUNUMI

Gundegas Provais dzimtā puse ir Sēlpils pagasts, Salas novadā, nesen viņa kā dermatoloģe – veneroloģe pabeidza rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē, un gandrīz jau divus gadus pieņem pacientus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

“Gatavojoties pirmajai pieņemšanai kā dermatologam-venerologam Jēkabpils reģionālās slimnīcas poliklīnikā, domāju arī par pacientu plūsmu/daudzumu, kas varētu apmeklēt mani kā jauno speciālistu. Protams sapratu, ka interese būs, bet liels bija mans pārsteigums, kad pieņemšanas rītā, reģistratūrā saņemot pieraksta informāciju, ieraudzīju, ka pieraksts ir pilns – 18 cilvēki. Pacientu ir daudz, un līdz šim mans pieraksts vienmēr ir pilns, garlaikoties darba laikā nav sanācis un tas man patīk!”

Daktere G. Provais divas reizes nedēļā pacientus pieņem patstāvīgi: “Apsveicami, ka Jēkabpils pašvaldība šādā veidā atbalsta jaunos mediķus, jo viņu reģionos trūkst. Gadā, kad uzsāku rezidentūru, manai specialitātei bija viena budžeta vieta, kuru ieguva Latvijas Universitātes rezidentūra, tādēļ manas studijas rezidentūrā ir par maksu un pašvaldības ikmēneša stipendija valstī noteiktās minimālās algas apmērā man ir būtisks atspaids. Daudziem liekas, ka viss beidzas ar Rīgu, bet tā nav! Līguma nosacījums ir, ka pašvaldības ārstniecības iestādē jānostrādā 3 gadi pēc rezidentūras pabeigšanas. Plānoju dzīvi saistīt ar dzimto pusi un palikt strādāt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Tā ir nozīmīga reģionam, jo pacienti te ārstējas arī no tālākām vietām – Madonas, Varakļāniem, Līvāniem un pat Aizkraukles. Mani priecē vietējo cilvēku gandarījums par manu darbu.” Gundega turpina: “Katra diena manā darbā ir interesanta. Pacienti un viņu problēmas ir dažādas, un arī pieeja katram ir nedaudz atšķirīga. Es cenšos iedziļināties un analizēt, papildus lasīt un mācīties jaunākās pieejas un ārstēšanas, pēc iespējām iekļaujot tās savā ikdienas praksē. Man patīk strādāt reģionā – augstu vērtēju cilvēku vienkāršību un godīgumu. Tā ģimenē mums ieaudzināts būt godīgam pret sevi un cilvēkiem sev apkārt! Būt cilvēcīgiem! Mūsu mamma vienmēr darbā vai mājās ir strādājusi un bijusi kustībā, ar savu piemēru iemācījusi mums dzīves pamatvērtības, tā arī mēs ar brāli nepārtraukti mācāmies, lai labāk un efektīvāk palīdzētu katram pacientam!”

“Savā ziņā neapzinātas pamata atziņas medicīnā es ieguvu no sava brāļa, kurš arī ir ārsts – ķirurgs un darbojas praktiskajā medicīnā – konsultē un operē pacientus. Savukārt iedvesmu savu dzīvo saistīt ar eksaktajām zinātnēm es ieguvu Salas vidusskolā mācoties pie lieliskām, profesionālām un entuziasma pilnām skolotājām Pārslas Stirnas (bioloģija) un Dainas Sondore (ķīmija), uzskatu, ka bez šiem pamatiem, kas tika ielikti pamatskolā un pats nozīmīgākais aizrautība, ar kādu tas tika pasniegts un ieinteresēja ikkatru skolēnu, iespējams, es nebūtu izvēlējusies ārsta profesiju,” šodien atzīst G.Provais. Lai saprastu, vai medicīna ir pareizā izvēle jau vidusskolā, vasaras brīvlaikos Gundega strādājusi Aizkraukles slimnīcā operāciju blokā par sanitāru: “Kā tagad atceros, cik sirsnīgi pēc diennakts dežūras 18 dzimšanas dienā mani apsveica operāciju bloka kolektīvs.” Medicīnas studiju laikā 4 gadus Gundega nostrādājusi NMPD Imantas apakšstacijā uz NMP brigādes: “Tā ir “pieredzes skola”, kuru nepieciešams iziet katram ārstam. Neatliekamā medicīna iemāca strādāt komandā, reaģēt nekavējoties un būt atbildīgam par saviem lēmumiem.” Rezidentūra dermatoloģijā-veneroloģijā G.Provais bija RSU un studiju programmas vadītāja profesore Ilona Hartmane, pamatus apguvusi Rīgas 1. slimnīcas Dermatoloģijas un STS klīnikā.

Dermatoloģija ir vizuāla zinātne, bet ir nepieciešama spēja analizēt cēloņsakarības, ļoti svarīga ir anamnēze, ko pacients pastāsta, uzsver G.Provais: “Pacientu vērtēju kā vienotu veselumu, līdz ar to savas kompetences robežās sniedzu arī rekomendācijas par speciālistiem, kuri būtu jāapmeklē. Konsultējos ar kolēģiem no citām nozarēm. Ir situācijas, kad pacients pārliecināts, ka viņam ir tikai ādas problēma, bet beigās no manis tiek nosūtīts pie ķirurga un tiek veikta operācija. Piemēram, pacients atnāk ar sūdzībām par pigmentāciju uz apakšstilbiem, bet izvērtēju, ka tā ir sekundāra un patiesībā pacientam ir hroniska venoza mazspēja un nepieciešams doties pie ķirurga, veikt doplerogrāfiju un operāciju.” /Teksts sagatavots ar Latvijas Avīzes un Jēkabpils reģionālās slimnīcas atbalstu/

Gundega Provais pieņem pacientus Jēkabpils poliklīnikā, Stadiona ielā 1,
ceturtdienās, piektdienās 8.00–13.00 un 14.00-16.00, 16.00–17.00 (maksas pakalpojums).
Lai pierakstītos uz pieņemšanu, lūdzu zvaniet 62203333.


Kontakti

Pacientu pieraksta tel. 62203333
Uzņemšanas nodaļas tel. 65237816
E-pasts: info@jrslimnica.lv

A.Pormaļa iela 125, Jēkabpils
LV-5201