DONORU DIENA 20. NOVEMBRĪ

Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai veltītajā svinīgajā sarīkojumā “Es savai Tēvzemei” mūsu kolēģi saņēma Jēkabpils pilsētas domes apbalvojumus:

Uldis Urtāns – Goda pilsoņa titulu par nopelniem iedzīvotāju veselības aprūpē, ieguldījumu kultūrā, sabiedrisko aktivitāti, godā turot kristīgās un ģimeniskās vērtības

Sandra Teimane – Goda rakstu par ieguldījumu un augstu profesionālu darbu veselības aprūpē

Gunārs Siliņš – Goda rakstu par ilggadēju augsti kvalitatīvu darbu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā

Jurģis Urtāns – Pateicības rakstu par augstu profesionalitāti iedzīvotāju veselības aprūpē

Atbildība un patiesais smagums strādāt veselības aprūpe ne vienmēr ir atzīts, bet tas vienmēr prasa ziedošanos un pašaizliedzīgu darbu, jo strādāt šajā jomā var tikai tie, kam tas ir aicinājums un sirds darbs.

Kā slimnīcas valdes priekšsēdētāja varu tikai lepoties ar to, ka man ir iespēja strādāt ne tikai ar šiem četriem kolēģiem, kas 18.novembrī saņēma pilsētas apbalvojumus, bet ar visiem, kas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā veic kādu pienākumu. Nav lielāku vai mazāku darbu, atbildīgu vai mazāk atbildīgu darbu, jo katram pienākumam ir sava vieta un nozīme, lai darbs slimnīcā ritētu raitāk un iedzīvotāji saņemtu arvien pieejamākus, kvalitatīvākus veselības aprūpes pakalpojumus.

Valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova

Lielākā vērtība ir un būs cilvēki – gan tie, kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz, gan tie, kas šos pakalpojumus saņem. Mijiedarbība, kurā viens bez otra nevar.

8.novembrī apritēja 100 dienas, kopš SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdi vada Margarita Meļņikova un valdē strādā Renārs Putniņš. No novembra darbu valdē atstāja Andrejs Miļčevskis, kas tajā darbojās vēl no iepriekšējā valdes sastāva. Pagaidām slimnīcas valde darbu turpina divu cilvēku sastāvā. Par godu darba pirmajām 100 dienām notika preses konference, kurā slimnīcas vadība iepazīstināja ar paveikto, bet lielāku uzsvaru liekot uz nākotnes skatījumu.

Margarita Meļņikova, sākot preses konferenci, pirmkārt, pateicās slimnīcas kolektīvam, katram darbiniekam par viņu darbu pacientu labā, kā arī sniegto atbalstu un sapratni. Viņa uzsvēra, ka ienākt jaunā kolektīvā nav viegli, vēl jovairāk, ja vadība mainās bieži. Jāatzīst, ka pirmās 100 dienas nebija vieglas nedz jaunajai valdei, nedz slimnīcas kolektīvam, jo pārmaiņas nekad nenāk viegli.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības vadītājs Aivars Kraps, uzrunājot preses konferences dalībniekus, atzīmēja, ka ir prieks, jo slimnīcas kolektīvs ir pieņēmis jauno valdi un izmaiņas medicīnas iestādē ir pozitīvas. Par to liecinot viņa sarunas ar mediķiem un dzirdētās atsauksmes, kā arī iestādes finanšu rādītāji. Aivars Kraps piebilda, ka līdz jaunajam gadam valde strādās divu cilvēku sastāvā, pēc tam tiks lemts vai izsludināt konkursu trešā valdes locekļa amatam. Viņš arī atzina, ka valdei darbā ir devis brīvību un tās lēmumos neiejaucas, taču viņš tiekot informēts par plānotajiem lielākajiem darbiem un svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem.

Arī domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola atzina, ka pašvaldībai ir izveidojusies laba sadarbība ar slimnīcas valdi. Viņa uzsvēra, ka par slimnīcas valdes darbu varot teikt tikai to labāko. Viņa uzsvēra, ka ir prieks, ka valde sakārtojusi jautājumus saistībā ar ERAF projektu un viss tiek darīts, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus. Kristīne Ozola vēlēja, lai slimnīcas darbs ir veiksmīgs un pēc iespējas mazāk par to tiek saņemtas sūdzības.

Margarita Meļņikova piebilda, ka jaunajai slimnīcas valdei ir izveidojusies laba sadarbība ar arodbiedrību. Arī tās vadītāja Margarita Saveļjeva uzsvēra, ka arodbiedrībai ar valdes vadītāju ir izdevies panākt kopsaucēju dažādos jautājumos. Viņa izteica cerību, ka arī turpmāk sadarbība būs tikpat konstruktīva un produktīva.

Slimnīcas valdes priekšēdētāja īsumā iepazīstināja ar paveikto pirmajās simts dienās. Viņa sacīja, ka no 1.novembra ir sadalītas valdes locekļu atbildības sfēras. Tās publicētas arī slimnīcas mājaslapā. Margarita Meļņikova atbild par uzņēmuma stratēģisko vadību, finanšu, personāla un administratīvo procesu vadību. Savukārt valdes locekļa Renāra Putniņa pārziņā ir iepirkumu procesi, investīciju projekti, saimnieciskā nodrošinājuma vadība un no 1.novembra arī ārstnieciskā procesa vadība. Taču tas nenozīmējot, ka šīs atbildības sfēras nodalītas kā ar nazi, jebkurš jautājums, kas skar lielākā vai mazākā mērā slimnīcas kolektīvu, tiek kopīgi pārrunāts.

Slimnīcas vadības mērķis, lai Jēkabpils reģionālā slimnīca būtu uz attīstību vērsta, droša un pacientiem draudzīga multidisciplināra slimnīca, kuras pamatvērtības ir darbinieki, pacienti un vide. Tādēļ slimnīcas vadība ir “instruments”, kas tikai ar visu darbinieku līdzdalību un atbalstu var šo mērķi sasniegt. Tādēļ arī slimnīcas galvenās prioritātes: slimnīca sabiedrības acīs jeb komunikācija; cilvēkresursi – personāls; slimnīcas struktūra un procesi; veselības aprūpes pakalpojumu attīstība un modernizācija; kā arī uzņemšanas nodaļas renovācijas projekts.

Masu mediji tika informēti, ka slimnīcas Uroloģijas nodaļā darbu ir sācis jauns vadītājs, kas iepriekš te strādāja kā rezidents. Viņa atzina, ka tas ir zināms risks no valdes puses, uzticēt nodaļas vadību jaunam speciālistam, taču jau šobrīd esot skaidrs, ka risks attaisnosies, jo jaunais nodaļas vadītājs ierosinājis vairākas labas pārmaiņas un redzams, ka speciālists ir savā vietā. Slimnīcā darbu sācis arī jauns kardiologs. Arī viņš iepriekš šeit strādājis kā rezidents. Kardiologs savus pakalpojumus sniedz uz pusslodzi strādājot slimnīcā un uz pusslodzi poliklīnikā. Tāpat no novembra darbu ir uzsākusi jauna uzņemšanas nodaļas vadītāja, kura ar savu skatījumu no malas spēs iedvest pozitīvas pārmaiņas, kas nāks par labu gan pašiem darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, kuri vērsīsies uzņemšanas nodaļā pēc palīdzības.

Valdes darba pirmajās simts dienās pārmaiņas skārušas arī slimnīcas laboratoriju. Kliedējot šaubas par to, ka vadība gribētu nodot laboratoriju ārpakalpojumā, tika uzsvērts, ka slimnīcas vadībai ir ambiciozi mērķi panākt, ka slimnīcas laboratorija ir konkurētspējīga ar visām citām privātajām laboratorijām. Margarita Meļņikova piebilda, ja “nebūs ambiciozu mērķu, mēs paliksim tur, kur esam”. Lemjot par laboratorijas vadītāju, bija svarīga potenciālā laboratorijas vadītāja pieredze un kompetence ne tikai klīniskajā laboratorijā, bet arī tuberkulozajā un mikrobioloģiskajā jomā.

Priecē starpperioda pārskats par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kas liecina, ka SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” periodu noslēgusi ar zaudējumiem – mīnus 19 997 eiro, salīdzinot, pērn pirmos deviņus mēnešus slimnīca noslēdza ar mīnus 464 339 eiro un 2018.gadu ar mīnus – 824 721 eiro. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos apgrozījums palielinājies par 1 310 206 eiro jeb 16%, kas saistīts ar to, ka palielinājies Nacionālā veselības dienesta finansējums. Tomēr būtiskākais ir strādāt griboši un optimistiski darbinieki un apmierināti pacienti. Tādēļ finanšu rādītāji svarīgi, bet nesaraujami ar slimnīcas galveno uzdevumu: sniegt kvalitatīvus un pacientiem drošus veselības aprūpes pakalpojumus.

Ir lietas, kas ir izdarītas, bet vēl vairāk ir tās lietas, kas vēl ir jāveic un jārisina. Preses konferencē netika slēpti tie jautājumi, kas ir problemātiski un rada arī neērtības un neapmierinātību iedzīvotājos. Tas attiecas gan uz telefonsakaru problēmām, gan komunikāciju starp personālu un iedzīvotājiem, gan personāla izdegšanas riskiem. Tādēļ tiek strādāts pie slimnīcas mājaslapas satura, lai iedzīvotājiem tā būtu “parocīga” un tajā būtu atrodama iedzīvotājus interesējošā informācija, gan par slimnīcas sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, gan pakalpojumu saņemšanas kārtību, gan citiem iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem. Tāpat ir būtiski atjaunot uzņemšanas nodaļas prestižu iedzīvotāju vidū, jo uzņemšanas nodaļa ir slimnīcas “seja”. Tieši tādēļ izstrādes procesā ir inforgrafikas iedzīvotājiem par uzņemšanas nodaļas darba organizāciju, pacientu grupēšanu pēc prioritātēm, “par to, kur pazūd laiks”. Tiek domāts arī par vienota medicīniskā personāla apģērbu, kas primāri tiks ieviests tieši uzņemšanas nodaļā un pakāpeniski arī citās nodaļās. Prioritāri risināmos jautājumos ietilpst arī atalgojuma politikas pārskatīšana, ko plānots izdarīt līdz šā gada beigām. Neiztrūkstoša sadaļa ir ārstnieciskā procesa caurskatīšana, komunikācijas jautājumu risināšana, vienotu vadības procesu izstrādāšana un aktualizēšana, antibiotiku lietošanas monitoringa un lietošanas vadlīniju iestrādāšana ikdienas procesos, kas ir būtiski multirezistento baktēriju risku mazināšanai.

Ņemot vērā pastāvošās telefonsakaru problēmas, par kurām iedzīvotāji arvien biežāk izsaka nepamierinātību. No šobrīd esošās “vecās telefoncentrāles” četrām zvanu līnijām, darbojas tikai divas, tāpēc daudzi pacienti nesaņem savienojumu ar ģimenes ārsta vai speciālista kabinetu. Šīs problēmas tiks novērstas, turpinot telefonsakaru atjaunošanu.

Iepazīstoties ar situāciju slimnīcā, diemžēl secināts, ka ilgstošā laika periodā nav veikti slimnīcas infrastruktūras uzturēšanas darbi. Tāpēc tiek apzināti veicamie darbi un pakāpeniski tiek veikti, ievērojot prioritātes un steidzamības pakāpes – slimnīcas teritorijas apgaismes sistēmas modernizācija, ventilācijas sistēmas apkope, apkārtējās teritorijas infrastruktūras sakārtošana, darbinieku auto novietošanas kārtība.

Renārs Putniņš sacīja, ka tiek turpināta ERAF līdzfinansētā projekta “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” īstenošana. Ir izveidota profesionāla projekta vadības grupa, kurai ir izdevies novērst projekta izstrādes problēmjautājumus un panākt projekta veiksmīgu turpināšanu. Ņemot vērā, ka bija jārisina jautājumi par būvprojektu atbilstību tehniskajai specifikācijai un normatīvajiem aktiem, nebija iespējams pabeigt būvprojektu izstrādi sākotnēji paredzētajos termiņos un nonākt līdz būvniecības iepirkumam līdz ša gada beigām. Tādēļ tika pieņemts lēmums primāri izsludināt iepirkumus par iekārtām, kas tādejādi nodrošina maksājumu plūsmu un projekta sekmīgu virzību atbilstoši prasībām.

Projekta kopējās izmaksas ir 6 409 808 eiro, no šīs summas 1,6 miljoni paredzēti aparatūras iegādei, bet 4,8 miljoni būvniecībai. Jāatzīst, ka sākotnējā būvprojekta tāme bija izstrādāta uz gandrīz septiņiem miljoniem eiro, kas būtiski pārsniedz projektā paredzētos 4,8 miljonus. Tādēļ šīs neatbilstības bija prioritāri risināmas, lai būvprojekts būtu atbilstīgs un to būtu iespējams īstenot gan no finansiālajiem aspektiem, gan medicīniskajām prasībām un vadlīnijām, attiecībā uz ārstniecības iestādēm.

Jau ziņots, ka projekta ietvaros paredzēta slimnīcas piecstāvu ēkas pirmā stāva uzņemšanas nodaļas pārbūve, ambulatorās daļas pārbūve, kā arī jaunu tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža-divi ultrasonogrāfi, datortomogrāfs stacionāra diagnostikas nodaļai, trīs rentgena iekārtas (divas – stacionāra diagnostikas nodaļai, viena – ambulatorajā daļā), kā arī divas jaunās paaudzes mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas Austrumlatvijas perinatālā aprūpes centra jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļai.

Projektu sākotnēji bija paredzēts realizēt līdz 2020.gada decembrim, bet, ņemot vērā pārņemtā projektā identificētās problēmas, bet kuras tiek veiksmīgi risinātas, projekta ieviešanas termiņš ir pagarināts līdz 2022.gadam. Līdz ar to esam optimistiski noskaņoti, ka slimnīca 110.gadu jubileju varēs sagaidīt ar veiksmīgi īstenotu ERAF līdzfinansēto projektu “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”.