DONORU DIENAS MAIJĀ

Nākamās Donoru dienas notiks – 9. un 23.maijā, Jēkabpils reģionālās slimnīcā (A.Pormaļa ielā 125), konferenču zālē 4.stāvā no pl.9:00-13:00. Informācijai par Donoru dienu norises datumiem seko līdzi www.jrslimnica.lv.

Lai varētu palīdzēt ārstiem glābt smagi slimu pacientu dzīvības, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Valsts asinsdonoru centrs (VADC) aicina ikvienu iedzīvotāju, kurš jūtas vesels, kļūt par asinsdonoru. Viens donors, nododot asinis, var izglābt dzīvību pat trīs cilvēkiem.

Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu.

Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto.

Atgādinām, ka mazinoties ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumiem, no 2022.gada aprīļa Donoru dienas atkal notiek Jēkabpils reģionālās slimnīcas telpās.

3.maijā par SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāju tika iecelts Ervīns Keišs. Darba pienākumus viņš sāks pildīt no 12.maija. Pēc apstiprināšanas E.Keišs sacīja: “Balstoties uz līdzšinējo profesionālo pieredzi varu teikt, ka man ir padziļināta izpratne un zināšanas par kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas plānošanu un īstenošanu, administratīvo un finanšu vadību, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību. Uzsākot darbu, padziļināti iepazīšos ar aktuālo situāciju kapitālsabiedrībā.”

Atklātais konkurss uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja amatu tika izsludināts šī gada 22.martā un 8.aprīlī noslēdzās kandidātu pieteikšanās termiņš. Kandidāti uz valdes priekšsēdētāja amatu tika vērtēti divās kārtās, nominācijas process notika attālināti. Ar rīkojumu tika noteikta Nominācijas komisija, kuras sastāvā bija piesaistīts arī eksperts -Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs.

Nominācijas komisija valdes priekšsēdētāja amatu kandidātus novērtēja, balstoties uz nominācijas komisijas 21.03.2022. sēdē apstiprinātiem vērtēšanas kritērijiem. Konkursa pirmajā kārtā nominācijas komisija veica sākotnējo pārbaudi atbilstoši pretendentu iesniegtajiem dokumentiem.

Konkursa otrajā kārtā tika veikts pretendentu kompetenču izvērtējums un tika vērtēts iesniegtais uzņēmuma attīstības redzējums, atbilstoši uzņēmumam izvirzītajiem vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem, uzņēmuma vidējā termiņa stratēģijai.

Apkopojot konkursa abu kārtu kandidātu vērtējumus, nominācijas komisija  pieņēma lēmumu SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja amatam izvirzīt kapitāla daļu turētājam izvērtēšanai vienu kandidātu- Ervīnu Keišu. E.Keišs absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Kopš 2012.gada E. Keišs vadījis veselības aprūpes uzņēmumu “Kirsh veselības fabrika”.

Autors: Sabiedrisko attiecību un digitālās komunikācijas nodaļa

30.aprīlī vienlaicīgi visā Latvijā norisinājās Lielā talka 2022. Atzīmējot SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” 110.gadi un iesaistoties nozīmīgajās infrastruktūras pārmaiņās, ko šobrīd piedzīvo slimnīca, Jēkabpils reģionālās slimnīcas un Jēkabpils novada pašvaldības darbinieki šogad pirmo reizi talkoja slimnīcas teritorijā, to sakopjot un labiekārtojot.

Kopīgiem spēkiem, piedaloties vairākiem desmitiem talkotāju, tika sakopts slimnīcas iekšpagalms, salaboti soli, bet SIA “Sedumi” dāvināja ziedus, kurus talkotāji un “Sedumi” darbinieki kopīgi iestādīja pērnā gada nogalē atjaunotajā un sakārtotajā poliklīnikas ārtelpā – puķu dobēs pretī ieejai poliklīnikā.

Paldies slimnīcas darbiniekiem, Jēkabpils novads Attīstības pārvaldei, SIA Sedumi par slimnīcas teritorijas sakopšanu un labiekārtošanu!

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” veiksmīgi turpina realizēt vairākus projektus, piesaistot investīcijas un attīstot pakalpojumu klāstu un veicinot pieejamību veselības aprūpei reģiona iedzīvotājiem. Vairāki iesāktie projekti tuvojas noslēgumam, tāpat arī slimnīcas vadība plāno uzsākt jaunus projektus, attīstot iestādi un piesaistot finanšu līdzekļus. Jēkabpils slimnīcai pagājušais gads bijis veiksmīgs, iestāde strādājusi ar peļņu – 1,1 miljons eiro.

Plašāk par aktualitātēm Jēkabpils slimnīcā saruna ar valdes locekli Renāru Putniņu.

• Pastāstiet par aktualitātēm būvniecības jomā Jēkabpils slimnīcā?

RP.: Iepriekšējā valde, vēl kopā ar Margaritu Epermani (bijušo – Meļņikovu), šo triju gadu laikā strādājusi pie vairākiem projektiem, par kuru norisi aktīvi esam informējuši sabiedrību. Realizējām divus ERAF projektus. Vienu no tiem, sākot darbu slimnīcas valdē, saņēmām no iepriekšējās valdes un tajā brīdī šis projekts bija tālu no vēlamā. Mums izdevās projektu sakārtot un saglabāt piešķirto finansejumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Šajā projektā izveidojām jaunu uzņemšanas nodaļu stacionārā un atjaunojam poliklīnikas telpas.  Projekta realizēšanas laikā bija iespēja pieteikties vēl uz vienu ERAF projektu sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Projektam no visiem ģimenes ārstiem pieteicās tikai trīs, projekta kopējās izmaksas ir 24 000 eiro.  Projekts jau ir realizēts un ģimenes ārsti strādā atjaunotās telpās. Ar tiem ārstiem ar kuriem esmu runājis, ir apmierināti ar izremontētām telpām, atjaunotiem kabinetiem, kuros  viņiem ir ērtāk strādāt un arī pacientiem ērtāk saņemt pakalpojumu. Ambulatorās daļas jeb poliklīnikas otrā stāva kreisais spārns ir izremontēts. Mums bija plānots visu otro stāvu atdot ģimenes ārstiem. Kā zināms, slimnīca nesniedz ģimenes ārstu pakalpojumus, bet izīrē telpas ģimenes ārstiem. Šiem ārstiem bija iespēja piesaistīt ERAF finansējumu, ko piedāvājām pilnīgi visiem. Diemžēl lielākā daļa ģimenes ārstu, atsaucoties uz iepriekšējo slikto pieredzi, atteicās no šī projekta. Otrā stāva labo spārnu varēsim atjaunot tikai daļēji, veicot remontu gaitenī un atjaunojot gaiteņa sienas, plašākiem darbiem līdzekļu nepietiks. Šis projekts ir pabeigts.

Nākamie ar būvniecību saistītie projekti, kas jau realizēti, ir Covid kapacitātes stiprināšanas finansējums – kopsummā 5,9 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem, kā jau medijos ziņots, izveidots pilnībā jauns dialīzes jeb mākslīgās nieres kabinets, paplašinātas un labiekārtotas slimnīcas aptiekas telpas, lai izpildītu MK noteikumus, kas paredz uzglabāt trīs mēnešus slimnīcai vajadzīgo zāļu apjomu. Trešais lielākais un vērienīgākais projekts par Covid līdzekļiem, par kuru esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes gan no universitātes slimnīcu kolēģiem, gan Veselības ministrijas ir reanimācijas nodaļa, kuru mēs pilnībā pārbūvējām, paplašinājām un izveidojām nodaļu ar 15 reanimācijas gultām. Mēs esam izveidojuši vienu no modernākajām, ja ne  šobrīd modernāko reanimācijas nodaļu Latvijā.

Ko plānojam tuvākajā nākotnē attiecībā uz projektu īstenošanu? Iepriekšējās valdes sastāvā esam uzrakstījuši projektu poliklīnikas fasādes siltināšanai, tādejādi arī fasādes vizuālai uzlabošanai, lai poliklīnikas fasāde būtu vienā vizuālajā stilā ar stacionāra ēkas izskatu, esam pieteikušies ERAF energoefektivitātes projektam sadarbībā ar VARAM. Mūsu projekts ir atzinīgi novērtēts un saņemta ziņa, ka šī projekta atbalstam nauda ir rezervēta. Ja viss noritēs veiksmīgi, vasaras sākumā uzsāksim poliklīnikas siltināšanu un fasādes remontu. Pilnīgi iespējams, ka vasaras beigās poliklīnikas fasāde būs atjaunota, bet šobrīd to garantēt nevaru, jo tie ir plāni, kas gan ir jau daļēji apstiprināti ar finansējumu, bet vēl jāsagaida gala lēmums. Finansējuma apmērs, kas varētu tikt piesaistīts poliklīnikas siltināšanai, ir aptuveni miljons eiro.

Iepriekšējās valdes sastāvā, kopā ar Margaritu Epermani, esam saņēmuši arī tā dēvēto atveseļošanās fonda finansējumu divu miljonu eiro apmērā un ar tā palīdzību ir plānots attīstīt Dienas stacionārā sniegto ambulatoro pakalpojumu klāstu, kā rezultātā novada iedzīvotājiem būs pieejamāks medicīniskais pakalpojums. Par atveseļošanās fonda līdzekļiem jau ir atjaunotas Endoskopijas telpas. Drīzumā par atveseļošanās fonda finansējumu slimnīcai tiks piegādāts mikroskops, ar kuru varēs strādāt mūsu LOR speciālisti. Drīzumā darbu slimnīcā sāks arī vēl viens LOR speciālists. Mikroskops ļaus sniegt plašāku un kvalitatīvāku LOR pakalpojumu mūsu slimnīcā, varēs veikt sarežģītākas operācijas un arī pateicoties šim mikroskopam es varēšu veikt mugurkaula ķirurģijas operācijas Jēkabpilī, tādējādi izveidojot jaunu pakalpojumu, respektīvi, mugurkaula ķirurģija būs pieejama arī Jēkabpils slimnīcā.

Vēl šogad visā slimnīcā tiks nomainītas gultas uz jaunām multifunkcionālām gultām.

• Lūdzu komentējiet Jēkabpils slimnīcas 2021.gada pārskatu?

RP.: Jāteic, ka ir laime nelaimē, proti, saistībā ar Covid ārstniecību Jēkabpils slimnīcai tika piesaistīti lieli naudas līdzekļi. Šis finansējums tika ieguldītas slimnīcas pamatkapitālā un tas arī daļēji veido slimnīcas peļņu. Iepriekšējais gads ir pabeigts ar izcili lielu peļņu Jēkabpils slimnīcai, kas ir 1,1 miljons eiro. Jāsaprot, ka liela daļa šīs peļņas ir ieguldīta slimnīcas pamatkapitālā un nav skaidrā naudā kasē paņemama, bet tā ir peļņa. Atcerēsimies, ka šai valdei uzsākot darbu, situācija Jēkabpils slimnīcā bija citāda, proti, zaudējumi mīnus 800 000 eiro apmērā. Taču tagad ir peļņa – plus 1,1 miljons eiro.

Pats svarīgākais, kas paveikts pagājušā gadā, ir piesaistīti 14 jauni speciālisti, kuri ir uzsākuši darbu Jēkabpils slimnīcā. Tas ir visgrūtākais un lielākais izaicinājums valdei – atrast un piesaistīt speciālistus Jēkabpils slimnīcai, jo visā valstī trūkst ārstu, trūkst vidējā personāla – medicīnas māsas un māsu palīgi. Jaunos speciālistus esam piesaistījuši no Rīgas, piemēram, mūsu ambulatorās daļas vadītāju, vienu no vadošajiem onkoloģijas ķirurgiem Latvijas onkoloģijas centrā Dr. Gunti Ancānu. Kā minēju iepriekš, esam atjaunojuši un paplašinājuši endoskopijas kabinetu un esam noslēguši līgumu ar gremošanas slimību centru “GASTRO”, kas ir viens no vadošajiem gremošanas slimību centriem Baltijā. Viņu speciālisti veic izmeklējumus mūsu endoskopiju kabinetā, kas jau devis labus rezultātus. Kopš šīs sadarbības mērķtiecīgas attīstīšanas, mūsu slimnīcā ir izdevies pacientus izmeklēt un atklāt audzēju sākuma stadijā. Šogad Dr.G.Ancāna vadībā jau ir veiktas divas operācijas, kādas nekad līdz šim nav veiktas Jēkabpils slimnīcā. Abas operācijas bija veiksmīgas, pacienti turpina ārstēties mājās. Jēkabpils slimnīca ir augusi ar to, ka mēs spējam diagnosticēt sarežģītu diagnozi un arī to ārstēt, veikt operāciju, pateicoties Dr. Ancānam un GASTRO centra speciālistiem. Ja runājam par gastroenteroloģiju, tad Latvijā kopumā gadā tiek atklāti tikai 20 šāda audzēja gadījumi – plakanšūnu vēža gadījumi tūpļa kanālā. Šī ir reta saslimšana, šo saslimšanu izraisa papilomas vīruss. Ja gadā izdodas atklāt tikai 20 šādus gadījumus, tad šogad divi atklāti Jēkabpilī, kas ir pozitīvs sasniegums. Tas rāda to, cik mums ir laba diagnostika. Vienā gadījumā pacientam likās ka viņam ir hemoroīdi, otrā – ģimenes ārsts pacientam bija ārstējis tūpļa kanāla plīsumu. Abus gadījumus diagnosticēja savlaicīgi, un laikus tika saņemta ārstēšana. Gribu uzsvērt, ka ir jāvēršas pie speciālistiem laikus un nevajag mājās pašiem nodarboties ar sevis ārstēšanu. Ģimenes ārstiem vēršu uzmanību, ka Jēkabpils slimnīcā ir kvalitatīva izmeklēšana, diagnostika, ārstēšana. Var droši sūtīt pacientus uz Jēkabpils slimnīcu.

Vēl svarīgs faktors, ka no 2022.gada vakcinācija pret papilomas vīrusu ir valsts apmaksāta arī vīriešiem. Aicinu visus iedzīvotājus – vīriešus un sievietes veikt gan izmeklējumus, gan vakcināciju pret šo vīrusu.

• Šonedēļ valdība paziņoja, ka Latvijas slimnīcām no neparedzētiem līdzekļiem atvēli 4,9 miljoni eiro dažādu izmaksu segšanai. Vai finansējums pienāksies arī Jēkabpils slimnīcai?

RP.: Jēkabpilij no šī finansējuma tiks piešķirts salīdzinoši nedaudz, un šie līdzekļi ir saistīti ar Covid ārstniecības izdevumiem, mūsu slimnīcai no šīs naudas tiek segti individuālās aizsardzības līdzekļi. Vēl vasarā ir paredzēts slimnīcā pilnībā pārbūvēt un atjaunot skābekļa sistēmas padevi. Saistībā ar Covid pacientu ārstēšanu, redzējām, ka bija daudz pacientu, kuriem bija vajadzīgs skābeklis, arī mākslīgā plaušu ventilācija, bet slimnīcas pašreizējā sistēma nav pietiekami spēcīga un jaudīga. Ar šo finansējumu paredzēts slimnīcā izveidot jaunu, daudz jaudīgāku skābekļa apgādes sistēmu. Tas ir pozitīvs moments un to paveiksim šī gada laikā.

• Patlaban visi sekojam līdzi notikumiem Ukrainā. Cik, jūsuprāt, ja rastos vajadzība, ir gatavas Latvijas un Jēkabpils slimnīca karā gūtu ievainojumu ārstēšanai?

RP.: Protams, kara medicīnai ir sava specifika – kā ārstē kara brūces, ķīmiskos apdegumus utt. Speciālisti, kuri to ir īpaši apguvuši, šādiem gadījumiem būs vairāk sagatavoti. Uzskatu, ka Latvijā vajadzētu būt ķirurgu grupai, kas apgūst apmācības kara medicīnā, atjaunojot zināšanas un prasmes vismaz reizi gadā. Ja sekojam līdzi situācijai Ukrainā, tad, visticamāk, arī Latvijā no karadarbības teritorijām nonāks ukraiņu pacienti, kuriem būs jācīnās ar ievainojumu sekām. Proti, pirmo palīdzību veic un veiks Ukrainā uz vietas, taču mums būs jāpalīdz ar šo traumu seku novēršanu un tur mēs varam iesaistīties diezgan labi – Latvijā ir labi rehabilitologi, kas spēj strādāt ar šādiem pacientiem. Taču jāņem vērā, ka visā valstī mediķu kapacitāte ir ļoti zema, par ko medicīnas darbinieki un organizācijas runā jau visus 30 neatkarības gadus. Esam visu laiku šīs problēmas uzsvēruši valdībai un arī Covid pandēmija to uzskatāmi pierādīja, ka ir nepieciešams sakārtot veselības aprūpes sistēmu, kā arī izstrādāt vai pārskatīt vadlīnijas, ja kaut kas, nedod Dievs, notiek Latvijā vai tuvu pie Latvijas – lai mēs būtu gatavi palīdzēt arī kara medicīnā.

• Nākamnedēļ Latvijā svinam Baltā galdauta dienu, 4.maiju – Latvijas neatkarības dienu, ko šajos svētkos novēlāt savam kolektīvam, pacientiem, laikraksta lasītājiem?

RP.: Novēlu šajā nemiera pilnajā laikā saglabāt visiem mieru un iekšēju sirds mīlestību pret valsti, pret saviem tuvajiem un novērtēt to, kas mums ir – brīvību un neatkarību. Mēs redzam, ka pavisam netālu no mums cilvēki par to cīnās un atdod dzīvības, lai nosargātu savas valsts neatkarību. Mums tas viss ir, tādēļ priecāsimies un novērtēsim to, kā arī darīsim visu, lai neatkarību un brīvību nosargātu un rūpētos par to, lai mūsu valsts augstu un attīstītos! Vēlu – sirds mieru, sirds siltumu un jaukus ģimeniskus baltā galdauta svētkus!

• Paldies par sarunu!

Sandra Mikanovska, Radio1, Ceturtdiena

Par jaunajām iespējām diagnostikā un ārstniecībā stāsta ķirurgs Guntis Ancāns.

Guntis Ancāns ir ķirurgs koloproktologs, ķirurgs onkologs. Vienpadsmit gadus strādājis Latvijas onkoloģijas centrā abdominālās ķirurģijas nodaļā, kur praktiski veica visa apjoma onkoloģiskās operācijas, kas saistītas ar gremošanas sistēmas onkoloģiskām slimībām, sākot ar barības vada operācijām un beidzot ar taisnās zarnas onkoloģiskām operācijām. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā viņš strādā no pagājušā gada maija. Ir dienas stacionāra un ambulatorās medicīnas klīnikas vadītājs un operācijas bloka vadītājs. Atbild par darba organizāciju dienas stacionārā un ambulatorajā daļā un operāciju blokā.

-Pastāstiet par savu specializāciju.

-Pēdējos gados esmu specializējies tieši resnās zarnas ķirurģijā un onkoloģijā, un arī papildus nostiprināju iemaņas un papildināju  zināšanas tieši proktoloģijā ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanā. Pats pieņemu Jēkabpils poliklīnikā kā koloproktologs un proktologs. Jāpiebilst ka koloproktologs specializējas resnās un taisnās zarnas slimību onkoloģiskajā ārstēšanā, savukārt proktologs galvenokārt specializējas tūpļa kanāla labdabīgo slimību ķirurģiskā un neķirurģiskā        ārstēšanā. Ja ir pacienti ar onkoloģiskām slimībām, tad Jēkabpils slimnīcā mēs viņiem veicam izmeklējumus – endoskopiju, biopsiju, datortomogrāfiju, ja nepieciešams arī magnētisko rezonansi, veicot pilna spektra izmeklējumu, tāpat kā tas tiek darīts lielajās universitātes slimnīcās, piemēram, Latvijas Onkoloģijas centrā. Pacients tiek izvērtēts, un tālāk viņam tiek piedāvāta ārstēšana vai nu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā vai, ja tas ir nepieciešams, viņš tiek nosūtīts uz kādu no universitātes slimnīcām zaļā koridora ietvaros, kur viņam tiek piemērota ārstēšana atkarībā no slimības izplatības un pacienta vispārējā stāvokļa.

-Kāpēc izvēlējāties darbu Jēkabpils slimnīcā? Nereti tiek teikts, ka tas ir brīnums, ja ārsti no Rīgas pārnāk darbā uz reģionu.

-Nav nekāds brīnums, starp slimnīcām notiek speciālistu rotācija, un cilvēki izvēlas strādāt tur, kur viņi redz iespēju sevi realizēt, kur viņiem parādās jaunas iespējas. Mani interesēja gan proktoloģija, gan kolorektālā ķirurģija, lai paplašinātu savu profesionālo izaugsmi tieši proktoloģijā es saskatīju izaugsmes iespējas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.  Un es neesmu vienīgais jaunais ārsts, kas ir izvēlējies pāriet uz Jēkabpils slimnīcu no universitātes slimnīcām. Līdzīgas tendences novērojamas arī citās reģionālajās slimnīcās. Liels bija ieguldījums no slimnīcas valdes, kas ilgstoši uzrunāja, stāstīja par slimnīcas attīstību un piedāvāja veidot jaunu nozari. Pilsētas dome, savukārt, mani nodrošināja ar labiekārtotu dienesta dzīvokli. Slimnīcas valdes redzējums sakrita ar manu skatījumu par personīgo profesionālo attīstību, un tāpēc arī izvēlējos turpināt darbu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.

-Ko papildus pacientiem dod jaunās diagnosticēšanas iespējas sadarbībā ar Gastro centru?

-Ilgus gadus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā strādāja dakteris endoskopists Juris Kozuls, kurš savā jomā bija ļoti labs speciālists, bet viņam tuvojās pensijas gadi, un skolnieku pēc sevis viņš nebija atstājis. Kopā ar slimnīcas vadību domājām, ko darīt šajā situācijā, kā palīdzēt pacientiem, kā nepārtraukt pakalpojumu sniegšanu un to attīstīt. Izskatījām dažādus variantus un nonācām pie slēdziena, ka viens no risinājumiem varētu būt sadarbība ar Gastro centru. Jāteic, ka Gastro centrs strādā jau vairāk nekā 20 gadus, un ir viens no lielākajiem specializēto pakalpojumu sniedzējiem valstī ar milzīgu pieredzi gan universitātes slimnīcās, gan arī strādājis kā ambulatorā dienas stacionāra iestāde. Mēs redzējām to kā iespēju kvalitatīvi sniegt pakalpojumu un paplašināt pakalpojumu spektru. Tas ļoti labi integrējās kopīgā skatījumā, kā attīstīt slimnīcu. Varu pateikt, ka slimnīca attīstās uzreiz vairākos virzienos. Viena lieta ir endoskopijas un to veikšanai pareizi sagatavoti pacienti, tad izmeklējumi, ja nepieciešams datortomogrāfija, ko sniedz radioloģiskais dienests, kur arī slimnīcā ir jauni darbinieki, un plus ķirurģija, kas palīdz risināt problēmas terapeitiskā virzienā. To visu saliekot kopā slimnīca tādā medicīniskā līmenī ir ļoti kvalitatīvi spērusi lielus soļus uz priekšu pēdējo gadu laikā, lai sniegtu, nebaidīšos teikt, pakalpojumu universitātes slimnīcas līmenī. Rezultātā vairāki dienesti, kas iesaistīti šo struktūrvienību darbā, arī ceļ savu kvalifikāciju un pielāgojas jaunām prasībām, kas ir galvastiesu augstākas nekā bija iepriekš. Ieguvēji ir visi, bet kopumā galvenais, kāpēc mēs attīstām savu pakalpojumu, ir tas, ka ieguvējs ir cilvēks. Galamērķis ir sniegt kvalitatīvu mūsdienām atbilstošu ārstniecisku pakalpojumu, jo slimnīca ir radīta pacientiem nevis ārstiem. Ja mēs to darām Jēkabpilī, tad kvalitāte nedrīkst atšķirties no universitātes slimnīcām. Mans personīgais uzstādījums ir tāds, ka, vienalga, vai jūs operējat Jēkabpilī vai P. Stradiņa vai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā,  ķirurģijas un radioloģisko izmeklējumu līmenim ir jābūt vienādam. Tas nedrīkst atšķirties, jo ārsti pēc augstskolas strādā pēc vieniem standartiem, prasības visiem ir vienādas.

-Līdz šim Jēkabpils slimnīcā bija pieejami izmeklējumi – kolonoskopija un gastroskopija. Vai tagad ir papildu iespējas un jaunu pakalpojumu ieceres?

-No pacienta viedokļa nav svarīgi, kas sniedz pakalpojumu, ir svarīga pakalpojuma kvalitāte un pieejamība. Gastro centrs no citiem atšķiras ar augstiem izmeklējuma standartiem. Pacienta sagatavošana pirms izmeklējuma ir ļoti būtiska, lai sniegtu kvalitatīvu izmeklējumu. Jāsaka, ka bieži vien endoskopiskie kabineti grēko ar to, ka koncentrējas uz pakalpojuma sniegšanu, bet ne uz to, ka ir svarīga pareiza pacienta sagatavošana, izvērtēšana, anketēšana, un tikai tad izmeklējums, bet pēc tam visi slēdzieni tiek caurskatīti un ģimenes ārstam sniegtas rekomendācijas, kā konkrētajā gadījumā rīkoties. Komplekss process ir tas, ar ko šobrīd endoskopija Jēkabpilī atšķiras no endoskopijas kādā citā reģionālā slimnīcā. Gastro centrs Jēkabpils slimnīcā strādā divas reizes nedēļā, un daļēji tiek piesaistīti arī Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbinieki. Ja runā par jauniem pakalpojumiem, tad ir saruna par to, ka slimnīca varētu uzsākt piedāvāt endoskopisko retrogrādo holangiopankreatogrāfiju (ERH). Tas ir integrēts izmeklējums, kur vienlaicīgi tiek veikta augšējā endoskopija jeb gastroskopija kopā ar rentgenoskopiju. Mērķis ir diagnosticēt un ārstēt komplicētas žultsakmeņu slimības. Mēs cenšamies šobrīd nodrošināt šo iespēju, bet ātri tas nav izdarāms. Esam apzinājuši vajadzības, kas vēl papildus jānodrošina, lai varētu šo darbību veikt. Process nozīmē to, ka endoskopijas laikā veic arī rentgenoskopiju, konstatē, kur žultsvados akmens atrodas. Tad ir ārstnieciska manipulācija, ar kuras palīdzību nodrošina žultsakmens evakuāciju no žultsvada. Tuvākās iespējas tādu procedūru veikt ir Daugavpils slimnīcā vai P. Stradiņa un Rīgas Austrumu klīniskajās  universitātes slimnīcās. Tas ir sarežģīts izmeklējums uz kuru ir rindas. Kad Jēkabpils slimnīcā nonāk šādi pacienti, mēs esam spiesti viņus norīkot uz citu slimnīcu, un tur gaidīšanas laiks ir divas nedēļas un ilgāk. Tāpēc ar Gastro centru cenšamies attīstīt šo pakalpojumu, lai nodrošinātu ātrāku palīdzību Jēkabpils novada iedzīvotājiem. Cerams, ka jau tuvāko mēnešu laikā Jēkabpils poliklīnikā būs pieejamas arī gastroenterologa konsultācijas. Papildus ir iespēja jau šobrīd veikt endoskopisko ultrasonogrāfiju. Tas ir tāds izmeklējuma veids ar kura palīdzību var vizualizēt izmaiņas kuņģa sieniņā, lai agrīni atšķirtu labdabīgas izmaiņas no ļaundabīgām. Pagaidām pieprasījums nav liels, bet jādomā, ka tad, kad darbu pie mums uzsāks gastroenterologs, šo pakalpojumu izmantos vairāk. Nevarētu teikt, ka mēs specializēsimies šādu slimību ārstēšanā. Drīzāk tas ir nākamais solis attīstot gastroenteroloģiju kā nozari slimnīcā. Ķirurģijas un terapijas nodaļā ārstējas pacienti ar komplicētām gremošanas slimībām, bet ir arī tā, ka liela reģionāla slimnīca nonāk bezizejā, ja ir pacients, kuram nevar palīdzēt, un viņš jāsūta uz universitātes slimnīcām. Bet tās nav bezizmēra, un tad veidojas rindas. Bet, ja mums tagad šeit ir augsti kvalitatīvs endoskopiju dienests, mēs varam šo pakalpojumu klāstu paplašināt, lai pacients nav jāsūta citur. Savukārt iedzīvotājiem ir pieejams plašs pakalpojumu grozs.

-Jūs Jēkabpils slimnīcā jau esat veicis arī onkoloģiskas operācijas?

-Jēkabpilī ir iespējas veikt onkoloģiskas operācijas. Ja kvalitatīvas endoskopijas laikā mēs redzam, ka pacientam ir onkoloģiskā slimība, mēs saprotam, kādi ir nākamie soļi, un mums ir jāveic papildu izmeklējumi. Ja redzam resnās zarnas audzēju, varam veikt datortomogrāfiju. Ja audzēji ir nelieli, tad ir iespējams veikt mazinvazīvas operācijas. Jēkabpils slimnīcā esmu arī veicis liela apjoma resnās zarnas operācijas ar paplašinātām limfadenektomijām, un tālāk pacienti tika nosūtīti uz Onkoloģijas centru, lai veiktu ķīmijterapiju. Tāpat arī pacientam, kas vērsās pie manis kā proktologa, tika konstatēts tūpļa kanāla vēzis un paņemta biopsija un veikta pagaidu ķirurģiska ārstēšana  pirms staru terapijas. Gastrocentra ienākšana Jēkabpils reģionālās slimnīcas pakalpojumu grozā dod iespēju atklāt onkoloģiskās slimības un savlaicīgi veikt izmeklējumu vai operāciju, ja ir tāda nepieciešamība. Ja tādas nav, vai vajag veikt kompleksu ārstēšanu, pacients tiek sūtīts  uz universitātes slimnīcu. Ja slimība ir izplatīta, tad pamata ārstēšanas metode ir ķīmijterapija, ko mēs nenodrošinām. Bet akūtu problēmu, piemēram,  zarnu necaurejamību mēs novēršam ar ķirurģisku ārstēšanu, un tālāk pacients tiek sūtīts uz universitātes slimnīcu.

Pozitīvais, kas ir nācis no sadarbības ar Gastro centru, ir tas, ka esam konstatējuši: kļūst vairāk pacientu, kas tiek nosūtīti uz endoskopijām arī no citiem reģioniem, pilsētām, tostarp arī no Rīgas. Tātad  speciālisti atpazīst Gastro centra kvalitātes zīmolu, un savus pacientus sūta uz Jēkabpili. Esam konstatējuši pacientu skaita palielinājumu no citām pilsētām, no ģimenes ārstiem, kas iepriekš nav sūtījuši pacientus uz endoskopiju Jēkabpils slimnīcā. Tāpēc varu teikt, ka šobrīd sadarbība ir ļoti pozitīva gan ar pacientiem, gan ārstiem.  Kopā ar Gastro centru mēs arī īstenojam izglītojošus pasākumus – konferences. Viena Jēkabpils reģionālajā slimnīca jau notika 22. martā. Tās auditorija bija slimnīcas darbinieki, jo  pacienti no slimnīcas stacionāra arī tiek sūtīti uz izmeklējumiem, ko nodrošina Gastro centrs. 19. aprīlī kopā ar Gastro centru rīkojām semināru – konferenci ģimenes ārstiem un ārstu prakšu māsām, kur informējām par jaunumiem endoskopijā un jaunajiem pakalpojumiem, ko var saņemt Jēkabpils slimnīcā, un par to, kā sagatavot pacientu pirms izmeklējuma. Ģimenes ārsti, pēc konferences apmeklēšanas, saņēma Ārstu biedrības piešķirtus tālākizglītības punktus, kuri ir nepieciešami resertifikācijai. Kopumā skatos optimistiski uz nākotni un esmu pateicīgs Gastro centram par šādu iespēju.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā (poliklīnikā) pieejamas proktologa-ķirurga un onkologa-ķirurga konsultācijas.

Proktologs specializējas taisnās zarnas un starpenes slimību diagnostikā un ārstēšanā (gan medikamentozā, gan ķirurģiskā). Proktologs sniedz konsultācijas pacientiem ar jebkurām sūdzībām taisnās zarnas vai tās izejas daļas (tūpļa) apvidū.

Pieņemšanas laiks:

Pirmdienās  9:15-11:20 – proktologs-ķirurgs;

Otrdienās  13:00-15:20 proktologs / onkologs-ķirurgs

Trešdienās 12:00-14:00 – proktologs-ķirurgs;

Pacientus pieņem dr.Guntis Ancāns.

Jēkabpils reģionālā slimnīca sadarbībā ar Gremošanas slimību centru “Gastro” Andreja Pormaļa ielā 125, Jēkabpilī sniedz šādus pakalpojumus:

–           Gastroenterologu konsultācijas, tai skaitā (video) attālinātas;

–           Visplašākais endoskopisko izmeklējumu piedāvājums, kas tiek veikti narkozē:

1)         Augšējās endoskopijas (gastroskopijas);

2)         Apakšējās endoskopijas (kolonoskopijas);

–           Helikobaktērijas (H.pylori) elptests;

–           Endoskopisku retrogrādu holangiopankreatogrāfiju (ERHP).

Lūdzam pacientus rūpīgi sekot ārsta sniegtajiem ieteikumiem par zarnu sagatavošanu kolonoskopijas procedūrai!

REĢISTRATŪRAS TĀLRUNIS: 62203333

ELEKTRONISKAIS PIERAKSTS: PIERAKSTS@JRSLIMNICA.LV;  ATCELT-PIERAKSTU@JRSLIMNICA.LV

Interviju sagatavoja: Inese Zone, laikraksts “Brīvā Daugava”

Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 1.aprīļa valstī ir atcelti daudzi līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Tomēr atgādinām, ka ierobežojumi tiek saglabāti vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks, piemēram, slimnīcās.

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem, joprojām ir noteiktas izmaiņas dzemdību pakalpojuma sniegšanā.

Noteikumi, kas jāievēro Jēkabpils reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā:

• Iestājoties stacionārā uz PLĀNVEIDA dzemdībām (plānveida ķeizargrieziens; plānveida dzemdību indukcija jeb ierosināšana) grūtniecei jāuzrāda pēdējo 72 stundu laikā laboratorijā veikts Covid-19 tests ar negatīvu rezultātu (gan vakcinētām, gan nevakcinētām grūtniecēm);
• PAVADOŠĀ persona, ierodoties uz ģimenes dzemdībām (gan plānveida, gan akūtām), uzrāda pēdējo 72 stundu laikā laboratorijā veiktu Covid-19 tests ar negatīvu rezultātu (gan vakcinētas, gan nevakcinētas personas);
• Atgādinām, ka ja pavadošā persona ir iestājusies nodaļā, tad uzturēšanās laikā nedrīkst īslaicīgi pamest nodaļu (lai apmeklētu veikalu, uzsmēķētu, utt.).

Šie ierobežojumi nepieciešami Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Paldies par sapratni!

No 2022. gada 15. aprīļa ģimenes ārsta Jurija Jermaka reģistrētie pacienti tiks atreģistrēti sakarā ar līgumattiecību pārtraukšanu. Atreģistrētie pacienti aicināti reģistrēties pie ģimenes ārstes Aijas Graudiņas pa tālruni 26654527, Viestura iela 37, Jēkabpils, LV-5201.

Vienoties par reģistrāciju var arī ar citu ģimenes ārstu, kuram ir līgums ar valsti par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Saraksts pieejams dienesta mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā Iedzīvotājiem> Veselības aprūpes pakalpojumi > Ģimenes ārsti > Ģimenes ārsti atbilstoši teritorijām.

Jautājumu gadījumā sazinieties ar Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļu, tālr. 63027249, e-pasta adrese: zemgale@vmnvd.gov.lv.

Paplašinot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, Jēkabpils reģionālās slimnīcas Dienas stacionārā atvērts tuvākajā reģionā vienīgais Aritmologa kabinets, kas pirmos pacientus pieņems no 7.aprīļa.

Aritmologs-kardiologs pacientus pieņems reizi nedēļā. Pieraksts: rakstot e-pastu uz pieraksts@jrslimnica.lv vai zvanot uz vienoto pacientu pieraksta tālruni 62203333.

Aritmologa kabinetā būs pieejami šādi pakalpojumi (gan valsts apmaksāti, gan maksas):

• Vienkameru/divkameru implantējama kardiovertera defibrilatora (ICD) pārbaude un programēšana, ieskaitot aritmologa-kardiologa konsultāciju
• Vienkamēru/divkamēru elektrokardiostimulatora (EKS) pārbaude un programēšana, ieskaitot aritmologa-kardiologa konsultāciju
• Divkamēru implantējamas sirds resinhronizācijas iekārta ar/bez defibrilatora funkcijas (CRT/CRT-D) pārbaude un programēšana, ieskaitot aritmologa-kardiologa konsultāciju
• Implantējama elektrokardiogrāfa (ILR) pārbaude, ieskaitot aritmologa-kardiologa konsultāciju
• Maksas aritmologa-kardiologa konsultācija.

Aritmoloģija ir medicīnas nozare, kas pēta sirds ritma traucējumus, to ārstēšanu un profilaksi.

Aritmija ir sirds ritma traucējumi, bieži vien to var sajust arī pats slimnieks, kā pastiprinātas vai ātras sirdsklauves vai pretēji – palēnināta sirdsdarbība, sirds pukstu īslaicīga apstāšanās, sāpes krūškurvī, taču iespējama arī slimības attīstība bez jūtamiem simptomiem. Aritmija, kā jebkura cita sirds saslimšana, ir nopietns apdraudējums veselībai, tādēļ būtiski ir savlaicīgi noteikt diagnozi un uzsākt ārstēšanās kursu.

Aritmologs ir kardiologs, kas specializācijas aritmijas ārstēšanā. Izmantojot mūsdienīgas metodes un izmeklējumus, aritmologs nosaka diagnozi un sniedz informāciju par ārstnieciskajām procedūrām. Pie aritmologa var vērsties pacienti ar akūtiem vai hroniskiem sirds ritma traucējumiem.

Jēkabpils reģionālā slimnīca sadarbībā ar Gremošanas slimību centru GASTRO aicina ģimenes ārstus un ārstus speciālistus, īpaši no Latgales un Sēlijas reģioniem, kā arī visus citus interesentus pieteikties konferencei “Gastroenteroloģijas aktualitātes – reģionālā dimensija”. Konference notiks šī gada 19.aprīlī plkst. 14:00 – 18:00 Jēkabpils reģionālās slimnīcas lielajā zālē (A.Pormaļa ielā 125, Jēkabpilī) un ZOOM platformā.

Pieteikšanās: https://ieej.lv/IZd5D

Mazinoties ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumiem, no 2022.gada aprīļa Donoru dienas atkal notiks Jēkabpils reģionālās slimnīcas telpās.

Nākamās Donoru dienas notiks – 11. un 25.aprīlī, Jēkabpils reģionālās slimnīcā (A.Pormaļa ielā 125), konferenču zālē 4.stāvā no pl.9:00-13:00. Informācijai par Donoru dienu norises datumiem seko līdzi www.jrslimnica.lv.

Lai varētu palīdzēt ārstiem glābt smagi slimu pacientu dzīvības, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Valsts asinsdonoru centrs (VADC) aicina ikvienu iedzīvotāju, kurš jūtas vesels, kļūt par asinsdonoru. Viens donors, nododot asinis, var izglābt dzīvību pat trīs cilvēkiem.

Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja  visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu.

Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam (pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto.