ATKLĀJ ATJAUNOTĀS REHABILITĀCIJAS NODAĻAS TELPAS

Mēdz teikt, ka skaists smaids un veseli, kopti zobi ir katra cilvēka rota. Turklāt zobu stāvoklis arī atspoguļo mūsu vispārējo veselību, tāpēc regulāra mutes dobuma pārbaude un kopšana ir ne tikai higiēnas, bet arī profilakses pasākums. Zobu higiēna ir tik būtiska, ka jau vairākus gadus zobārsti tai pat atvēlējuši veselu mēnesi – visbiežāk novembri, pasludinot to par zobu higiēnas mēnesi, lai vērstu papildu uzmanību, cik ļoti šīs ikdienas procedūras ir vērtīgas un nepieciešamas.

Ikviens no mums zina, ka zobi jātīra no rīta un vakarā, nereti pēc ēdienreizēm mēdzam ķerties pie košļenēm, kas palīdz atbrīvot zobus no ēdiena pārpalikumiem. Bet vai tas ir viss, ko varam darīt zobu higiēnas labā? Par to saruna ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” zobu higiēnisti Daigu Runci.

• Kas ir zobu higiēna un, kāpēc tā ir svarīga?

D.R.: Mutē ir ļoti daudz un dažādu baktēriju un katra pilda savu funkciju. Ir gan labās, gan sliktās un tās kopā veido mutes mikrobiomu. Daļa no baktērijām var izraisīt zobu bojājumus un smaganu iekaisumu. Tas var novest pie smaganu asiņošanas un pat pie zobu izkrišanas. Profesionālās zobu higiēnas laikā tiek noņemts baktēriju pilnais mīkstais aplikums un zobakmens no visiem zobiem, pat grūti aizsniedzamajās vietās. Tā ir nepieciešama, lai ilgtermiņā  saglabātu veselus zobus un nerastos dažādas mutes saslimšanas. Pazīmes, kas liecina par profesionālās zobu higiēnas nepieciešamību ir: asiņojošas, sāpīgas, sarkanas vai zilas smaganas, slikta elpa, atsegušies vai jūtīgi zobu kakliņi. Procedūras laikā tiek izmantots ultraskaņas skeileris un manuālie instrumenti. Kad aplikums un zobakmens ir noņemts, zobi tiek izdiegoti un nopulēti.

• No cik gadiem pirmo reizi jāapmeklē zobu higiēnists un kas ir Jūsu klienti?

D.R.: Zobu higiēnista klients ir jebkurš cilvēks, nav nozīme vecuma grupai. Pirmā vizīte pie zobu higiēnista ir ieteicama 2,5-3 gadu vecumā, kad ir pilns piena sakodiens. Apmeklējuma biežums ir atkarīgs no kariesa riska grupas. Optimāli zobārsts un zobu higiēnists ir jāapmeklē reizi sešos mēnešos vai arī pēc zobu higiēnista vai zobārsta rekomendācijas.

• Vai ir atšķirības darbā ar pieaugušajiem un bērniem?

D.R.: Darbā ar bērniem vai jebkuru citu pacientu grupu ir jābūt iejūtīgam, empātiskam. Visa pamatā ir pozitīva komunikācija un savstarpējā kontakta nodibināšana. Katrs pacients ir jāiepazīstina ar manipulācijām, kas tiks veiktas. Jāizvēlas valoda un termini, ko saprot pacients. Viņam nevajadzētu just kaunu vai nosodījumu. Darbā ar bērniem ir jābūt ļoti pacietīgam, maigam, jāiegūst bērna uzticība, jābūt gatavam pielietot fantāziju. Bērns ir pakāpeniski jāiepazīstina ar zobārstniecības aparatūru, instrumentiem, jāsniedz paskaidrojumi “bērnu valodā”, piemēram, pūsteris jāsauc par vējiņu, jāļauj to izjust uz rokas, lai bērns pārliecinātos, ka tas neizraisa sāpes.  Pirmā vizīte ir vairāk kā iepazīšanās, nevajadzētu uzreiz sākt ar procedūru, ja nav sadarbības ar bērnu. Ar pieaugušajiem ir nedaudz vieglāk. Pirmā vizīte nav jāvelta iepazīstināšanai ar kabinetu, bet var jau veikt manipulācijas.

• Bērns pie zobu higiēnista jāved pēc vizītes pie zobārsta vai otrādi?

D.R.: Vispirms ir jāved pie zobu higiēnista, lai rastos iespaids par zobārstniecības kabinetu. Zobu higiēnists sīki un smalki izskaidros, kā pareizi tīrīt zobus, cik bieži, cik ilgi. Palīdzēs izprast zobu mazgāšanas nozīmi, notīrīs zobus, aplicēs fluorīdus saturošus līdzekļus pret kariesu. Vizītes pie zobu higiēnista pamazām pieradina pie manipulācijām, tādā veidā mazinot bailes no zobārstniecības.

• Cik bieži ir jātīra zobi un kā to pareizi darīt? 

D.R.: Mutes dobums jāsāk kopt jau zīdaiņa vecumā ar samitrinātu marlīti notīrot smaganas, mēli un vaigus no iekšpuses. Zobi jātīra līdz ar pirmā zobiņa parādīšanos, jau tad, kad zobiņu tikai nedaudz var redzēt caur smaganu. Nav jāgaida, kad zobs izaugs pilnībā vai izaugs visi zobi. Jo ātrāk tiks sākti mazgāt zobiņi, jo mazāka iespēja rasties kariesam. Kamēr pirmais zobiņš nav izšķīlies līdz galam, mutes dobums ir jātīra ar ūdenī samitrinātu marles gabaliņu vai uzpirksteni. Pirmajam zobiņam pilnīgi izšķiļoties ir jāsāk lietot zīdaiņu zobu sukas ar īpaši mīkstiem sariņiem. Zobu mazgāšana, biežums nemainās. Mainās tikai zobu pastas daudzums. Ir pierādīts, ka mazgājot zobus divas minūtes, zobs tiek kārtīgi nomazgāts no visām virsmām. Tomēr ir jāpievērš liela uzmanība zobu birstes un zobu pastas izvēlei. Izvēloties pareizi, zobu tīrīšana ir daudz efektīvāka. Ja runa ir par bērniem, tad ļoti svarīga ir zobu pārmazgāšana, kas jāveic vecākiem pēc katras zobu mazgāšanas, jo bērna motorika nav tik attīstīta kā pieaugušajiem un tas liedz zobus iztīrīt pietiekami labi. Tas nenozīmē, ka pašam bērnam nav jāmazgā zobi, bet vecākiem ir jāpārbauda, cik labi zobiņi ir izmazgāti. Bērna zobi jāpārmazgā apmēram līdz 12 gadu vecumam. Protams, ka nedrīkst aizmirst par zobu diegu, kas jāizmanto katru vakaru pirms zobu mazgāšanas gan bērniem, gan pieaugušajiem.

• Kas jāņem vērā, izvēloties atbilstošu zobu birsti un zobu pastu?

D.R.: Zobu pasta jāizvēlas ar neitrālu garšu. Zobu pastas sastāvā obligāti ir jābūt fluorīdiem 1000-1500ppm. Zobu pastas daudzums, kas jāliek uz zobu birstes atšķiras – līdz divu gadu vecumam jāliek plāns slānītis, no trīs gadu vecuma pastas daudzums jāpalielina līdz “zirņa lielumam” un no sešu gadu vecuma rekomendē zobu pastu likt pa visu zobu birstes galviņu. Bērni nedrīkst lietot baltinošās pastas, balinošās pastas un pastas ar antibakteriālu darbību. Jālieto neabrazīvas pastas, piemēram, ELMEX Caries Protection. Zobu birstei jābūt ar mīkstiem sariņiem. Bērniem domātās zobu birstes ir ar mazāku galviņu un kātu, lai varētu efektīvi iztīrīt zobus. Lai bērnam padarītu patīkamāku zobu tīrīšanu, es iesaku zobu birstes izvēlē iesaistīt arī bērnu.

• Vai ir pareizi lietot elektriskās zobu birstes? 

D.R.: Elektriskā zobu birste aplikumu noņem daudz efektīvāk nekā manuāli lietojamā zobu birste. Tā veic 62000 vibrējošas kustības minūtē. Elektriskajām zobu birstēm jau ir ieprogrammēts divu minūšu taimeris, respektīvi, tā pati izslēdzas, kad ir pagājušas divas minūtes. Philips Sonicare zobu birstes ir pieejamas ar bluetooth funkciju, kas ļauj zobu birsti savienot ar aplikāciju telefonā, kas bērniem zobu tīrīšanu padarīs daudz jautrāku. Elektriskajām zobu birstēm ir spiediena sensors, kas brīdinās par to, ka tiek pielietots pārāk liels spēks tīrot zobus. Philips zobu birstēm ir dažādi intensitātes režīmi. Elektriskā zobu birste ir liels ieguldījums zobu veselībā, tāpēc arī viena ģimene var lietot vienu elektriskās zobu birstes kātu un mainīt tikai galviņas, katram ģimenes loceklim nav jābūt savai elektriskajai zobu birstei, tikai galviņai.

• Rūpējoties par zobiem, daudzi pēc ēdienreizēm lieto košļājamās gumijas vai tīrot zobus izmanto zobu bakstāmos, zobu diegu vai mutes skalojamos līdzekļus. Vai tas dod kādu efektu ? 

D.R. : Košļājamā gumija palielina siekalu sekrēciju jeb izdalīšanos, kas veicina dabīgu siekalu izdalīšanos un palīdz notīrīt pārtikas pārpalikumus. Iesaku izvēlēties košļājamo gumiju, kuras sastāva ir ksilitols, kas ir draudzīgais saldinātājs zobiem. Es neiesaku izmantot zobu bakstāmos, tie var traumēt smaganas. Mutes skalojamie jālieto tikai tādā gadījumā, ja to iesaka zobārsts vai zobu higiēnists. Zobu diegs ir ļoti svarīgs, jo tikai tā var iztīrīt aplikumu starp zobiem. Netīrot zobu starpas, netiek notīrītas 40% no zobu virsmas. Alternatīva zobu diegam ir starpzobu birstītes, kas ir arī jāizmanto atsevišķos gadījumos, bet to izmēri atšķirās. Lai neapjuktu piedāvājumu klāstā, ir jādodas pie zobu higiēnista, kurš piemeklēs pareizo izmēru. Gan zobu diegu, gan starpzobu birstītes ir jāprot pareizi lietot un to arī iemāca zobu higiēnists. Izmantojot šos palīglīdzekļus, var pasargāt zobus no bojāšanās. 

• Cik bieži ir jāapmeklē zobu higiēnists ?

D.R. : Zobu higiēnista apmeklējumu biežums ir atkarīgs ne tikai no saslimšanām vai ikdienas ieradumiem, bet arī no tā, cik ļoti cilvēks rūpējas par saviem zobiem. Protams, ka es kā zobu higiēnists veicu higiēnu un apmācu pacientu, kā rūpēties par saviem zobiem, bet vai to tiešām pacients arī darīs, tas jau ir pavisam cits jautājums. Es cenšos motivēt savus pacientus mainīt savus ieradumus un vairāk pievērst uzmanību zobu kopšanai, jo, ja nav kārtība mutē, tad nevar arī gaidīt kārtību organismā. Baktērijas, kas ir mutē, ceļo pa visu organismu, tāpēc ir jāapmeklē higiēnists, kas veiks profesionālo zobu higiēnu un, protams, ka arī zobārsts, lai veiktu nepieciešamo ārstēšanu. Cilvēkiem ar sirds asinsvadu saslimšanām vai cukura diabētu ir biežāk jāapmeklē zobu higiēnists, bet apmeklējumu biežums var arī samazināties, ja pēc regulārām vizītēm esmu guvusi pārliecību, ka pacients izdara savu mājas darbu.

• Kāds ir Jēkabpils reģionālās slimnīcas higiēnista cenrādis?

D.R. : Zobu higiēna pieaugušajiem maksā 40 eiro. Bērniem līdz 18 gadiem šis pakalpojums ir bez maksas jeb valsts apmaksāts vienu reizi gadā, kā arī 7,11 un 12 gadu vecumā šis pakalpojums ir valsts apmaksāts divas reizes gadā. Ir arī iespējams uzlikt silantu, bet tas ir maksas pakalpojums. Vizīti var pieteikt gan zvanot uz poliklīnikas reģistratūru, gan izmantojot e-pierakstu. Rindas nav garas, nav ilgi jāgaida.

• Kādi šobrīd noteikti ierobežojumi, apmeklējot zobārstu ?

D.R. : Zobu higiēnista apmeklējumam bērniem līdz 12 gadu vecumam nav ierobežojumu, bet bērniem no 12 gadu vecumam ir jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam, derīgs ir arī skolās veiktais tests ar negatīvu rezultātu. Pieaugušajiem jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam, derīgs negatīvs RNS testa rezultāts (siekalu vai oro/nazofaringeālais tests).

• Kāpēc izvēlējāties zobu higiēnista profesiju un, ko darāt ārpus darba tiešajiem pienākumiem ? 

D.R.: Mana profesijas izvēle nav tas ideālais variants, kad jau bērnu dārzā būtu sapņojusi kļūt par zobu higiēnisti. Viss notika lēni un pamazām, vidusskolas pēdējās klasēs, kad tiešām bija jāpieņem lēmums, ko tad īsti izvēlēties. Domājām visa ģimene. Bija jālīdzsvaro vēlmes ar iespējām, jāsaprot, vai mana izvēlētā joma būs vajadzīga vienmēr un visur, un līdz ar to es būtu pieprasīta darba tirgū. Mans galvenais uzstādījums ir – jebkurš darbs ir labs, bet tas jādara profesionāli un pēc labākās sirdsapziņas. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā strādāju kopš šī gada augusta. Strādāju ar jaunu aparatūru un aprīkojumu. Brīvo laiku maksimāli cenšos pavadīt aktīvi. Visbiežāk pastaigājos vai skrienu ar savu mīluli, suni Aleksu. Gara pastaiga pēc nogurdinošas dienas ir vislabākais veids kā restartēties. Man ir sēdošs darbs, tāpēc ir jāvingro, lai ar laiku nerastos veselības problēmas.

• Un visbeidzot – ko novēliet sev, savai ģimenei, kolēģiem, klientiem un Latvijai Valsts svētkos?

D.R.: Sargāt un kopt mūsu zemi, sargāt un kopt mūsu valodu, kultūru, latviskās tradīcijas un darba tikumu – visu, kas dārgs mums pašiem un kas stiprina mūsu valsti! Lai mūs nekad nepamet mīlestība, rūpes un lepnums par savu ģimeni un par savu valsti!

• Paldies par sarunu ! 

Sandra Mikanovska,
Radio1, Ceturtdiena

Apmeklētāju ievērībai!

No 15.novembra Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā ZOBĀRSTS turpmāk pieņems tikai ceturtdienās un piektdienās no pl.9:00-12:00, pārējās dienās zobārsta pakalpojumi nav pieejami.

Novembris ir patriotu mēnesis, kad jo īpaši atceramies mūsu Latvijas varoņus, kuri kopīgi kaldināja mūsu valsts neatkarību! Arī šobrīd mēs varam vienoties rūpēs vienam par otru un sniegt atbalstu tiem, kas cīnās par savu dzīvību slimnīcās!

Valsts asinsdonoru centrs ziņo, ka šobrīd vairāku pacientu liktenis ir atkarīgs no pieejamā asins krājuma, ko iespējams nodrošināt tikai ar asinsdonoru palīdzību. Aicinām Tevi atvēlēt vien 15 minūtes, lai glābtu kādam dzīvību – dodies ziedot asinis!Aicini kopā ar Tevi doties arī ģimenes locekļus, draugus vai darba kolektīvu un kopīgi parūpēties par lielāko dāvanu līdzcilvēkiem – dzīvību un veselību!

Tuvākās Donoru dienas Jēkabpilī notiks 15. un 29. novembrī Jēkabpils sporta hallē, Brīvības 289B no pl.9:00-13:00!
Vairākus donorus 15.novembrī gaidīs pārsteiguma suvenīri no Jēkabpils reģionālās slimnīcas, BK “Jēkabpils” un Jēkabpils sporta centra!

Jūlijā, kad visu Latviju pāršalca Valsts asinsdonoru centra ziņa par kritisko situāciju asins krājumos, jēkabpilieši izrādīja rekordlielu atsaucību un šajā mēnesī asinis ziedoja 238 cilvēki! Vai varam šo rekordu atkārtot vai pārspēt?!

Jēkabpils reģionālā slimnīca aicina atsaukties ikvienu jēkabpilieti, kura veselības stāvoklis ļauj ziedot asinis un piedalīties Donoru dienās!

Jo īpaši aicinām atsaukties darba kolektīvus!

Padalieties ar savu pieredzi, apmeklējot Donoru dienas, arī sociālajos tīklos, tādējādi iedrošinot to darīt citus!

Pamatojoties uz Ministru kabineta 30.06.2020. izdoto rīkojumu Nr.354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021.gadā”, Jēkabpils reģionālā slimnīca strādās saskaņā ar pārceltās darba dienas grafiku – 13.novembrī būs darba diena, bet 18., 19., 20. un 21. novembrī darbs noritēs brīvdienu režīmā.

Informācijā par medicīnu un slimnīcu darbu šobrīd pirmajā plānā ir Covid–19 situācija – ar vīrusu inficēto skaita  pieaugums, līdz spēku izsīkumam strādājoši mediķi. Neskatoties uz to, ka tas ir lielākais izaicinājums, Jēkabpils reģionālās slimnīcas (JRS) valde un kolektīvs turpina darbu pie izvirzīto attīstības virzienu īstenošanas. Par sasniegto un iecerēm stāsta JRS valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.

– Pastāstiet par līdzšinējo sadarbību ar medicīnas mācību iestādēm, no­drošinot studentiem prakses vietas JRS. Kādi ir JRS  kolektīva izaicinājumi un ieguvumi, nodrošinot studentiem praksi? Informē­jiet par šovasar piesaistītajiem rezidentiem, noslēgtiem līgumiem un šo mediķu specialitātēm.

– Kopumā esam izvirzījuši trīs Jēkabpils reģionālās slimnīcas attīstības virzienus: personāla piesaiste, infrastruktūras attīstība un darbinieku apmācības un tālākizglītība. Attiecībā uz trešo virzienu – varam to sadalīt vairākos posmos. Pirmkārt, mēs nodrošinām prakses iespējas studentiem, kuri ir uzsākuši vai turpina studijas universitāšu medicīnas fakultātēs vai kādā no koledžām – iegūstot māsas, ārsta palīga vai fizioterapeita izglītību. Šajā posmā students iegūst primāro priekšstatu par slimnīcu kā iestādi un kā vienu no potenciālām nākotnes darba vietām.

Tam seko otrs posms, kad jaunais ārsts, kurš jau ir diplomēts, bet iegūst savu specializāciju, savas rezidentūras laikā slimnīcā iziet kādu no rezidentūras cikliem. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā kādu no rezidentūras cikliem iziet tie rezidenti, kuriem mūsu slimnīca ir rezidentūras bāzes slimnīca un kuriem mēs varam šo ciklu nodrošināt pietiekamā kvalitātē, lai rezidents iegūtu maksimālās zināšanas un pieredzi cikla ietvaros, piemēram, topošajiem ģimenes ārstiem – ķirurģijas ciklu. Un kā trešo posmu varētu pieminēt studentu un rezidentu darba iespējas atbilstoši jau apgūtajai specialitātei. Studenti var veikt medicīnas asistenta pienākumus, kas sākotnēji atbilst māsas palīga, bet pēc tam māsas pienākumiem. Savukārt ārsti, kas ir pabeiguši medicīnas fakultāti, var veikt ārsta stažiera darbus sertificēta ārsta uzraudzībā, kā arī rezidenti var veikt ārsta speciālista darba pienākumus savas specialitātes ietvaros sertificēta ārsta vadībā vai tiešā uzraudzībā.

Lai visus šos posmus ap­tvertu, nepieciešams regulārs un ilglaicīgs darbs no slimnīcas puses, gan darbs ar studentiem (sadarbība ar konkrētu jomu studentu zinātniskajiem pulciņiem), gan tiešā komunikācija, gan sadarbība ar mācību iestādēm, sniedzot pietiekamu informāciju par prakses iespējām, rezidentūras vietām, mūsu piedāvājumiem studentiem un rezidentiem.

Ļoti nozīmīgs darbs šeit ir priekšstata maiņa par mūsu slimnīcu, lai pārliecinātu studentus, ka esam slimnīca, kurai ir nepieciešami jaunie speciālisti, un mūsu pieredzējušie ārsti speciālisti jaunos kolēģus gaida un labprāt iepazīstinās un ievadīs darbos. Tas arī ir lielākais izaicinājums studentu piesaistē. Taču jaunu speciālistu piesaiste ir ieguvums pārējam kolektīvam. Pieredzes bagātie mediķi iegūst kolēģus ar ci­tādāku skatījumu par darbu norisi, jo, nenoliedzami, jaunajiem speciālistiem ir dzirksts un vēlme ieguldīt savu pienesumu savas izvēlētās nozares attīstībā. Jā­atzīst, ka šajā procesā nevar izvairīties no paaudžu konfliktiem vai viedokļu atšķirībām. Bet šeit ir jāsaprot, kas mums ir būtiskākais – un tā ir kvalitatīva un uz pacientu vajadzībām orientēta, atbilstoša ārstniecība, kur, protams, mums visiem ir jāseko arī jaunajām metodēm un tehnoloģijām.

Noslēgti līgumi (gan ar pašvaldības atbalstu stipendijai un studiju maksai, gan bez tās) ar diviem medicīnas studentiem (par anestezioloģiju-reanimatoloģiju un dermatoveneroloģiju),  diviem rezidentiem (anestezioloģijā-reanimatoloģijā un kardioloģijā) un diviem ģi­menes medicīnas rezidentiem. Vienlaikus noslēgti lī­gumi par kvalifikācijas celšanu, metodes apgūšanu – USG metodes apgūšana (muskuloskeletālā) un ra­di­ografera izglītības apgūšanai.

Šobrīd pašvaldībā esam iesnieguši lūgumu veikt grozījumus stipendiju piešķiršanas kārtībā, lai noteiktu at­balsta pasākumus ne tikai rezidentiem, bet arī tādām specialitātēm, kur studenti iegūst profesionālo izglītību un mācību process neparedz rezidentūru, piemēram, zobārsti, fizioterapeiti u.c. specialitātes.

Jāatzīmē, ka rezidenti ir nozīmīgs atbalsts mums šī brīža smagajā situācijā ar Covid-19 pacientu stacionēšanu. Patlaban Covid-19 nodaļā darbu uzsākuši trīs no četriem ģimenes ārstu rezidentiem, kā arī viena rezidente ir atsaukusies un ir gatava iesaistīties Covid pacientu aprūpē, tiklīdz būs akūta nepieciešamība un tiks atvērtas papildus Covid gultas. Tāpat Covid pacientu aprūpē ir iesaistījušies  arī mūsu rezidenti ķirurģijas un anestezioloģijas reanimatoloģijas specialitātēs. Savu­kārt rezidente kardioloģijas specialitātē ir atsaukusies, lai stiprinātu uzņemšanas nodaļas ārstu komandu kā ārsts stažieris brīvdienās. Līdz ar to varu teikt tikai vislabākos vārdus par mūsu rezidentiem, viņu atsaucību, iesaisti un rūpēm. Gribētu uzteikt, ka jaunie ārsti nebaidās, bet labprāt iesaistās, lai palīdzētu mūsu sertificētajiem ārstiem šajā grūtajā laikā, kā arī sniegtu medicīnisko palīdzību rūpēs par pacientiem.

– Augustā JRS mācības uzsāka 52 LU Rīgas 1. Me­di­cīnas koledžas studenti – topošie ārsta palīgi. Kāpēc izšķīrāties par studiju no­drošināšanu Jēkabpilī? Vai studenti ir ne tikai no Jē­kabpils novada, bet arī no reģiona? Vai tie ir speciālisti, kas papildina zināšanas, vai tai skaitā arī personas, kas uzsākušas me­dicīnas studijas kā ārstu palīgi?

– Ar LU Rīgas 1. Medi­cīnas koledžu ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība, tādēļ šāds lēmums ir pašsaprotams. Turklāt līdzīgu praksi īsteno arī citos reģionos, lai nodrošinātu izglītības apgūšanu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Studenti ir no plašāka reģiona, ne tikai no Jēkabpils. Ārsta palīga profesija ir patstāvīga augstākā izglītība, kuru var apgūt gan jau ar esošo izglītību kādā citā nozarē, gan apgūstot šo profesiju kā pirmo.

– Pastāsties par oktobra nogalē notikušo konferenci «Politraumu un polimorbidu pacientu ārstēšanas iespējas reģionālā slimnīcā». Kāpēc tā ir aktuāla tieši šobrīd? Kādi ir plānotie ieguvumi personāla izaugsmē?

– Konferences organizēšana ir viens no mūsu izvirzītajiem attīstības virzieniem, par ko jau minēju sākumā. Mēs vēlamies būt aktīvi ve­selības aprūpes sistēmas dalībnieki, ku­riem rūp ak­tuālās tēmas, kā arī iesaistāmies, lai šos jautājumus vai problēmas risinātu. Kāpēc tieši politraumas un polimorbidu pacientu ārstēšana? Politraumu ārstēšana ir vienmēr aktuāla tēma, jo būtiskākais politraumu ap­rūpes organizēšanā ir koordinēta pieeja pirmsstacionēšanas un stacionāra posmā, speciālistu prasmju un zināšanu regulāra pilnveide. Savukārt politrauma jeb multitrauma tiek definēta kā divu vai vairāku anatomisko rajonu ievainojums, ja vismaz viens no tiem apdraud dzīvību. Traumas dēļ pacientam rodas fizisks, psihisks vai psihosociāls defekts (arī invaliditāte), kas apdraud dzīvību vai darba spējas. Politraumas aprūpi pamato koncepcija «pareizo pacientu uz pareizo slimnīcu īstajā laikā» – RRR princips («Right patient to the Right hospital in the Right time» – Donald Trunkey.)

Bet polimorbidu pacientu ārstēšanas jautājums arvien kļūst aktuālāks, jo sabiedrība noveco, līdz ar to kļūst arvien vairāk gados vecāku pacientu skaits, kuriem ir vairākas diagnozes un tās visas prasa savu noteiktu ārstēšanas taktiku. Turklāt pie «nobadinātās» veselības aprūpes sistēmas pacienti nereti laikus netiek pie ārsta garo rindu, savu baiļu, bet pēdējo gadu laikā arī Covid-19 pandēmijas laikā apturēto plānveida pakalpojumu dēļ. Tāpēc šobrīd pacientu ar vairākām diagnozēm kļūst vairāk, un tie ir arī smagāki un ar ilgāku ārstēšanas laiku slimnīcā.

Tieši šo iemeslu dēļ vēlējāmies aktualizēt šīs tēmas ārstu vidū un diskutēt par jaunākajām tendencēm, ārstēšanas pamatprincipiem un veidiem.

Konferences vieslektoru vidū bija gan akadēmiskajā, gan profesionālajā vidē pazīstami ārsti, profesori, kas ir cienīti savā nozarē, un viņu viedoklis tiek ņemts vērā un viņos ieklausās. Konference tiešsaistē pulcēja teju 400 dalībniekus, un saņēmām pozitīvas atsauksmes par vērtīgo konferences programmu.

– No 18. septembra JRS uzsākta pacientu pieņemšana arī sestdienās. Kāpēc radās iecere attīstīt šo pakalpojumu? Kādu speciālistu konsultācijas tiks nodrošinātas? Vai viņi pieņems regulāri?

– Ambulatorās pieņemšanas sestdienās plānojam kā regulāru aktivitāti, jo mums ir būtiski, lai pakalpojums būtu pēc iespējas ērtāk pieejams ikvienam, proti, arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespēja darba dienās «izrauties» uz ambulatoro pieņemšanu.

Vienlaicīgi ņemam vērā arī ārstu speciālistu iespējas nodrošināt papildus pieņemšanas, kuras nereti izdodas ieplānot tikai brīvdienās, jo darbadienas jau ir piepildītas ar citiem darbiem. Pašlaik šādas iespējas ir mūsu bērnu ķirurgam. Līdz ar ko dažkārt idejas rodas atkarībā no noteiktiem apstākļiem. Līdz šim sestdienu ambulatorās pieņemšanas nodrošināja šādi speciālisti:  bērnu ķirurgs, ķirurgs proktologs, USG speciālists, ginekologs, endoskopists. Strādāsim pie tā, lai speciālistu klāsts sestdienās paplašinātos un iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamība tikai uzlabotos. Mēs skatāmies gan no pakalpojumu pieprasījuma, gan speciālistu pieejamības prizmas. Tās ir nepieciešams saskaņot, lai spējam apmierināt pieprasījumu ar pieejamiem ārstu resursiem un iespējām. Jo pa­liek nemainīgs princips  «Pareizais pacients pareizā laikā un vietā», un kopumā mū­su galvenā vērtība ir pa­cients un spēja sniegt ārst­niecību atbilstoši veselības stāvoklim un vajadzībai.

Inese Zone, laikraksts “Brīvā Daugava”

Šodien Jēkabpils reģionālajai slimnīcai starptautiskās palīdzības ietvaros piegādātas četras mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas no Zviedrijas.

Jau ziņots, ka Latvijas cīņai ar Covid-19 pandēmiju atbalstu sniegušas Somija, Ungārija, Nīderlande un Zviedrija. Jēkabpils reģionālā slimnīca atbalstu saņēmusi caur ES civilās aizsardzības mehānismu, kas paredz aprīkojuma piešķiršanu uz sešiem mēnešiem.

Ventilācijas iekārtas paredzētas Covid-19 reanimācijas pacientu ārstēšanai un tas ļaus paplašināt Covid-19 reanimācijas jeb intensīvās terapijas gultu skaitu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā no deviņām līdz 13.

Intensīvās terapijas gultu skaits līdz 13 gultas vietām Jēkabpils reģionālajā slimnīcā varētu tikt palielināts iespējami drīzākā laikā, tiklīdz tiks pabeigti centrālās skābekļa sistēmas komunikāciju pilnveidošanas darbi.

Ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju interesi par vakcinēšanos, Jēkabpils reģionālā slimnīca, novirzot papildus resursus, ir spējusi kāpināt vakcinācijas jaudas un Jēkabpils pilsētā nodrošinās 3 vakcinācijas punktu darbību.

1) Poliklīnikā, Stadiona ielā 1 (Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā) darbību turpina 2 vakcinācijas kabineti, kas izvietoti ēkas pirmajā stāvā. Lūdzam ņemt vērā, ka poliklīnikas ēkā no 1.novembra ir nodalītas 2 apmeklētāju plūsmas – saņemt ambulatoros pakalpojumus var tikai iedzīvotāji ar derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina pilnu vakcinācijas kursu vai pārslimošanu pēdējo 6 mēnešu laikā, vai iedzīvotāji ar laboratorijā veikta Covid-19 testa negatīvu rezultātu, kas nav vecāks par 48 stundām. Iedzīvotāji, kas ietilpst kādā no šīm grupām, aicināti izmantot centrālo ieeju poliklīnikas ēkā (blakus reģistratūrai). Savukārt iedzīvotājiem, kas dodas veikt vakcināciju poliklīnikas vakcinācijas kabinetos, jāizmanto otra ieeja poliklīnikas ēkā, proti, ieeja uz tā saucamo “bērnu konsultāciju”. Poliklīnikas ēkas ārpusē un iekšā ir izvietotas norādes, kas palīdzēs iedzīvotājiem atrast sev nepieciešamo ieeju un kabinetu.

2) Papildus vakcinācijas punkts ir izveidots slimnīcas teritorijā Dienas stacionāra telpās (divstāvu ēkas korpuss, kas savienots ar slimnīcas stacionāru). Lūdzam iedzīvotājus ņemt vērā, ka šis vakcinācijas punkts atrodas dienas stacionāra ēkas stāvā un ieeja tajā ir no meža masīva puses pa metāla kāpnēm. Tādēļ seniorus un cilvēkus ar pārvietošanās vai kustību traucējumiem aicinām jau piesakoties vakcinācijai, izvēlēties citu vakcinācijas punktu, jo šis minētajām iedzīvotāju grupām var būt grūtāk sasniedzams kā citi. Šis vakcinācijas punkts ir atvērts uz neilgu laika periodu, tādēļ iedzīvotājiem, kas šajā punktā saņems pirmo vakcīnas devu, ir pašiem vēlreiz jāpiesakās uz 2.devas saņemšanu kādā no citiem vakcinācijas punktiem, līdzīgi kā tas ir izbraukuma vakcinācijās.

3) No 3.novembra darbību uzsāks vēl viens vakcinācijas punkts, kas atradīsies Jēkabpils stadiona/sporta halles teritorijā – skatītāju tribīņu ēkā (ieeja no āra sporta laukumu puses) Brīvības 289. Šis punkts nodrošinās 2 paralēlas vakcinācijas plūsmas jeb līnijas.

Uz šo vakcinācijas punktu var doties BEZ IEPRIEKŠĒJA PIERAKSTA. Darba laiks – no pl.8:30-16:30.

Pieteikties vakcinācijai var šādos veidos:

• Zvanot uz Jēkabpils vakcinācijas kabinetu – t.62102798 vai 27824773;
• Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājas lapā jrslimnica.lv, sadaļā “e-pieraksts”.

Piesakoties vakcinācijai, lūdzam iedzīvotājus pievērst īpašu vērību gan noteiktajam vakcinācijas laikam (un ierasties uz vakcināciju ne ātrāk kā 10 minūtes pirms tā), gan vakcinācijas punkta adresei. Vakcinācijas punkti poliklīnikā un stadiona teritorijā ir pieejami vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet šīm iedzīvotāju grupām nav ieteicams apmeklēt Dienas stacionāra vakcinācijas punktu. Tāpat vēršam uzmanību, ka saistībā ar Dienas stacionāra vakcinācijas punkta īslaicīgo darbību, iedzīvotājiem, kas šeit saņems pirmo vakcīnas devu, būs pašiem jāpiesakās uz 2.devas saņemšanu kādā no citiem punktiem.

Ceturtdien, 28.oktobrī, tiešsaistē tika aizvadīta pirmā Jēkabpils reģionālās slimnīcas organizētā multidisciplinārā konference “Politraumu un Polimorbīdu pacientu ārstēšanas iespējas reģionālā slimnīcā”, kas pulcēja teju 400 dalībniekus. Konferences mērķis bija stiprināt multidiciplināru pieeju politraumu un polimorbidu pacientu ārstēšanā, paaugstināt kvalifikāciju un iesaistīt ārstniecības personālu jaunākās literatūras izpētē un jaunāko metožu pielietošanas izzināšanā, daloties ar klīniskām praksēm un pieredzi. Konferences mērķauditorija bija daudzprofila slimnīcās strādājošie ārsti, speciālisti, ģimenes ārsti, rezidenti un medicīnas fakultātes studenti, Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstniecības personāls.

“Jēkabpils reģionālā slimnīca ar šo konferenci vēlas pieteikt savu vietu apmācību, tālākizglītības nodrošināšanas jomā, proti, stiprināt un attīstīt gan darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu, gan veicināt kvalitātes standartu uzlabošanu ārstniecības jomā, īpaši reģionālajās slimnīcās,” – atklājot konferenci, uzsvēra Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra: “Veselības ministrija vēlas redzēt labi pārvaldītas un modernas reģionālās slimnīcas, kas var dalīties ar savu pieredzi un zināšanām, lai kopīgi attīstītu uz pacientu interesēm orientētu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, tādēļ ļoti novērtējam šādas konferences organizēšanu,”.

Konferencē savās zināšanās un praktiskajā pieredzē dalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Dr. A. Višņakovs, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas traumatologs un RSU pasniedzējs Dr. I.Terjajevs, Anesteziologs reanimatologs prof. A. Miščuks, P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas kardioloģe Dr. S.Jēgere, u.c. savas nozares profesionāļi.

Tāpat konferencē ar saviem ziņojumiem uzstājās Jēkabpils reģionālās slimnīcas mediķi – radiologs diagnosts Matīss Breikšs, farmaceite Marina Kirsanova, bet neiroloģe Kristīne Sūna dalījās ar klīniskā gadījuma analīzi.

“Izvēlētās divas tēmas – politraumas un polimorbīdi pacienti – nav izvēlēti nejauši, jo abos gadījumos ir būtisks komandas darbs un dažādu speciālistu iesaistīšanās, lai nodrošinātu kvalitatīvu un laika ziņā efektīvu pacienta ārstēšanu. Abas tēmas ir vienlīdz sarežģītas un aktuālas visās daudzprofila slimnīcās. Ja pirmo tēmu varam vairāk pieskaitīt pie neatliekamās un akūtās palīdzības, tad otra tēma nereti vairāk saistās uz gados vecākiem pacientiem,  vai pacientiem ar vairākām saslimšanām, kas prasa koordinētu un sarežģītu ārstēšanas pieeju. Polimorbīdu pacientu ārstēšana jo īpaši aktuāla ir kļuvusi COVID-19 pandēmijas laikā, kad pacienti atlikuši vizīti vai nav savlaicīgi tikuši pie ārsta. Mūsu mērķis ir kvalitatīva un uz pacientiem orientēta veselības aprūpe, neatkarīgi no tā, kur šo veselības aprūpi pacients saņem – galvaspilsētā vai kādā no reģionālām daudzprofila slimnīcām, tādēļ vēlamies būt daļa no veselības aprūpes attīstības “zobrata”!” uzsver Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.

Konferenci organizēja Jēkabpils reģionālā slimnīca un Jēkabpils slimnīcas atbalsta fonds.

Informāciju sagatavoja:

Lāsma Vindule
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
komunikacija@jrslimnica.lv

Ieeja poliklīnikā – tikai ar Covid-19 sertifikātu vai laboratorijā veiktu testu

 Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un rūpēm par darbinieku un apmeklētāju veselību un drošību, no 1.novembra Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatoro daļu (poliklīniku) var apmeklēt tikai pacienti ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai pēdējo 48 stundu laikā laboratorijā veiktu Covid-19 testu ar negatīvu rezultātu.

Vēršam uzmanību, ka nodalīta atsevišķa ieeja iedzīvotājiem, kas apmeklēs vakcinācijas kabinetus Jēkabpils poliklīnikā – dodoties vakcinēties, jāizmanto ieeja tā saucamajā “bērnu konsultācijas” daļā, bet iedzīvotājiem, kas dodas uz pieņemšanu vai izmeklējumiem poliklīnikā, jāizmanto ieeja, kas atrodas pie reģistratūras.

Bezmaksas eksprestesti pie ieejas šobrīd netiek veikti!

Atgādinām, ka Veselības ministrija ir atteikusies no ieceres no 1.novembra likt ambulatorajām ārstniecības iestādēm uz vietas veikt eksprestestus, īstenojot tagad to kā pilotprojektu tikai atsevišķās ārstniecības iestādēs. Ja šāda iespēja tiks nodrošināta Jēkabpils poliklīnikā, tad par to iedzīvotājus informēsim atsevišķi, taču šobrīd šādas iespējas nav, tādēļ nevakcinētajiem apmeklētājiem 48 stundu laikā pirms vizītes tests ir jāveic pašiem kādā no laboratorijām.

Kādēļ nav derīgi pašu iedzīvotāju veiktie “ātrie” testi? 

Pašu iedzīvotāju veiktie eksprestesti (kādi nopērkami aptiekās vai lielveikalos) nevar tikt ņemti vērā saņemot ambulatoros pakalpojumus, jo to precizitāte nav tik liela kā laboratoriskajiem testiem, tāpat nav iespējams identificēt personu un laiku, kad tests veikts (piemēram, var uzdot citas personas testu par savu).

Aicinām vakcinēties!

Saprotam, ka iedzīvotājiem šī jaunā kārtība rada neērtības, taču jāizprot, ka ierobežojumi tiek noteikti ar mērķi apturēt Covid-19 vīrusa straujo izplatību! Atgādinām, ka vakcinētām personām šobrīd nav nekādu ierobežojumu ambulatoro veselības pakalpojumu saņemšanai, tāpat plašai sabiedrības vakcinācijai ir izšķiroša nozīme vīrusa izplatības mazināšanā un iespējami drīzā slimnīcu pārslodzes mazināšanā un ierobežojumu atcelšanā! Tādēļ aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem pret savu un līdzcilvēku veselību, ievērot valstī noteiktos ierobežojumus pēc būtības un izmantot iespēju vakcinēties tiem, kas to vēl nav izdarījuši. Jēkabpils reģionālā slimnīca šobrīd nodrošina 3 atsevišķu vakcinācijas punktu darbību un brīvi pieraksta laiki uz vakcināciju pieejami jau šonedēļ. Pieteikties vakcinācijai var šādos veidos:

• Zvanot uz Jēkabpils vakcinācijas kabinetu – t.62102798 vai 27824773;
• Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājas lapā jrslimnica.lv, sadaļā “e-pieraksts”.

Ja neesi vakcinējies – ieplāno laiku testam!

Aicinām iedzīvotājus izturēties ar sapratni, laicīgi plānot vizīti pie speciālista un attiecīgi testa nodošanu līdz 48 stundām pirms izmeklējuma vai vizītes.