PIE JĒKABPILS POLIKLĪNIKAS PĀRBŪVĒ KĀPNES

Šonedēļ Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorās daļas (poliklīnikas) ēkas apkārtnē uzsākti vides pieejamības uzlabošanas darbi, proti, ārējo kāpņu pārbūve.

Atgādinām, ka šobrīd Jēkabpils reģionālās slimnīcas stacionārajā un ambulatorajā daļā notiek pārbūves darbi projekta “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana” ietvaros. Projekta ietvaros pie poliklīnikas ēkas tiks veikta āra kāpņu un lieveņu pārbūve, kā arī tiks izveidota jauna pandusa konstrukcija. Tāpat tiks likvidētas šaurākās no galvenajām kāpnēm, bet vecā betona paneļu seguma vietā paredzēts ieklāt bruģakmeņa segumu. Vēsturiskā betona baseina konstrukcija tiks saglabāta un tajā tiks ierīkoti apstādījumi. Pie poliklīnikas ēkas tiks uzstādīti arī jauni soli un atkritumu urnas.

Tā kā šobrīd darbu zona ir nožogota, aicinām poliklīnikas apmeklētājus izmantot divas esošās uzbrauktuves, kas atrodas paralēli ēkas fasādei, un nepārvietoties pa Stadiona ielas braucamo daļu.

 

Informāciju sagatavoja:

Lāsma Vindule

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
komunikacija@jrslimnica.lv

“Man vienmēr bijuši brīnišķīgi kolēģi un interesants darbs” 

Šogad maijā tika sumināti Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbinieki, kas 2020. gadā saņēma Jēkabpils pašvaldības Goda un Atzinības rakstus. Viņu vidū bija arī Dace Podniece, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” dienas stacionāra virsmāsa, ārsta palīgs – par augstu profesionalitāti SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” veselības aprūpes darbā.

-Kas jūs pamudināja izvēlēties mediķa profesiju?

-Vispirms gribu pateikties kolēģiem par izvirzīšanu uz apbalvojumu, ko saņēmu maijā. Bet mans stāsts ir šāds. Bērnībā ļoti baidījos no ārstiem. Kad bija jādodas uz vietējo ambulanci uz potēm, mammai nācās solīt dažādus labumus, lai mani pierunātu. Ļoti nepatika  feldšerpunkta  zāļu aromāts, kas tajā laikā bija ļoti izteikts. Aptuveni trīs gadu vecumā biju paņēmusi no vecmammas zāļu skapīša zāles un gardi apēdusi. Vecāki ātri veda uz vietējo ambulanci, kur sniedza pirmo palīdzību, pēc tam sekoja  ārstēšanās slimnīcā. Tie bija mani pirmie piedzīvojumi saistībā ar medicīnu, bet vēlāk, nezinu pat kāpēc, sāku  rotaļlietu lāčiem špricēt ūdeni. Tad   mammas brālis apprecējās ar feldšeri. Laikam saklausījos sarunas un saskatījos baltos halātus, un tā radās interese par medicīnu. Doma neizgāja no galvas un cits nekas arī vairs neinteresēja. Līdz tam gan, kas tik negribēju būt: pulksteņmeistars,  krāsotāja, skolotāja. Tagad smieklīgi atcerēties, kā kaut ko tādu varēju izdomāt.
-Kā veidojās profesionālās darba gaitas, cik gadus jau strādājat Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, cik ilgi dienas stacionārā?

-Pēc Rīgas 2. medicīnas skolas pabeigšanas feldšera specialitātē, Jēkabpils slimnīcas galvenais ārsts nosūtīja strādāt uz Atašienes ambulanci. Mēroju tālu ceļu uz vietu kur nebiju bijusi un viss bija svešs. Ierādīja dzīvokli virs kultūras nama. Paši saprotat, cik gāja jautri un interesanti dzīvojot tādā vietā. Sākās patstāvīgs darbs ambulancē. Vajadzēja pieņemt pacientus izvērtēt, izmeklēt, nozīmēt ārstēšanu. Kolēģi darbā bija atsaucīgi un palīdzēja visur kur radās šaubas, jo viss bija jauns un pieredzes nekādas. Braucu viena pa mājas vizītēm. Kuriozu arī bija pietiekoši.  Ar laiku iedzīvojos un pieradu.
Mainot dzīves vietu, sāku meklēt darbu Jēkabpilī vai tās apkārtnē. Tā uz aptuveni četriem gadiem nokļuvu medicīnas sabiedrībā “Katarse”.  Kad interesējos par darbu slimnīcā, daktere Ruta Miķelsone piedāvāja strādāt Neatliekamajā palīdzībā. Divas reizes atteicu,  trešajā piekritu. Sākās interesants, atbildīgs, sarežģīts darbs, kurš prasīja lielas zināšanas, precizitāti, ātru reakciju, nemitīgu zināšanu papildināšanu kursos. Mums tajā laikā visi kursi noslēdzās ar eksāmeniem, un viegli tas nebija.  Ar kolēģiem maiņā bijām kā liela ģimene, ar saviem priekiem, piedzīvojumiem,  nepārspīlētu draudzību: viens par otru praktiski visu zinājām.  Pat vēl tagad ar daudziem uzturam kontaktus.  Tā pieredze, redzētais, piedzīvotais  kas gūta ātrajā palīdzībā, nekad neizgaisīs no atmiņas. Liels paldies visiem kolēģiem par neatliekamajā palīdzībā pavadīto laiku, kur  nostrādāju 15 gadus.

Tad slimnīcas teritorijā tika celta jauna ēka, kur tagad atrodas dienas stacionārs. Sākoties pārmaiņu laikiem “ātrajos”, daudzi kolēģi atrada darbu citur. Tā arī es pārnācu darbā uz dienas stacionāru.  Nu jau pagājuši astoņi gadi. Strādāju par ārsta palīgu, un pildu arī virsmāsas pienākumus.  Kopā medicīnā pavadīti 33 gadi.

-Kas īsti jāsaprot ar jēdzienu “dienas stacionārs”, kāda ir tā darba specifika? Vēl ne tik sen šāds jēdziens bija svešs un šādas nodaļas slimnīcās nebija?

-Dienas stacionārs ir paredzēts tajos gadījumos, kad pacientam vajag ārstēšanos, bet nav jāatrodas slimnīcā visu diennakti. Tas būtu: nepieciešams lietot medikamentus, kuru saņemšanai vajag mediķu uzraudzību, izmeklējumu diagnostikā nepieciešams lietot anestēziju, operācijas, pēc kurām pacients var doties mājās, kā arī citi sekundāri ambulatori izmeklējumi un pakalpojumi.  Domāju tas ir arī psiholoģiski labāk pacientam.

-Kā līdz ar mazinvazīvu pakalpojumu – izmeklējumu, operāciju – attīstību ir attīstījies JRCS dienas stacionārs: kādi pakalpojumi pieejami, kādi tiek plānoti?

-Dienas stacionārā atrodas pacienti, kuriem ir nozīmētas injekcijas sistēmu veidā, LOR operācijas bērniem un pieaugušajiem, kolonoskopija un gastroskopija narkozē, dažādu ādas veidojumu izoperēšana, ginekoloģiska un uroloģiska rakstura operācijas, traumatoloģiskas un ķirurģiskas manipulācijas un operācijas.  Šajās dienās būs pieejams tāds jaunums kā proktoloģiskas operācijas. Ja būs vēl kādas jaunas darbības, visa informācija ir un būs pieejama slimnīcas mājaslapā.

-Ar ko darbs dienas stacionārā atšķiras no darba citās nodaļās?

Darbs ir spraigs, dinamisks, interesants, jāstrādā ātri, precīzi. Katru dienu ir citi dažādu profilu pacienti: traumas, izmeklējumi, LOR pacienti un citi. Tad jāprot ātri pārslēgties, restartēties no viena profila uz otru.  Ir daudz pacientu, kuri jāved uz operāciju zāli, uz izmeklējumiem. Šeit smags darbs ir māsu palīgiem. Tā ir milzīga fiziska slodze, jo pacients ir jāaizved gan tur, gan atpakaļ, jāpārceļ u. c., jāsakārto palāta, jāpārklāj gultas, kur nu vēl citi darbi. Ir dienas kad iestājas 15 līdz 19 pacienti,un tajā pašā dienā izrakstās. Katrs jāapčubina, viss jāizstāsta,  jo mums pacients ir prioritāte. Ir ļoti liels prieks, ja izejot no nodaļas pacients ir apmierināts un gandarīts par attieksmi pret viņu.

-Kādas ir Jēkabpils un apkārtējo novadu iedzīvotāju priekšrocības, saistībā ar iespēju veikt mazinvazīvas operācijas Jēkabpils reģionālās slimnīcas dienas stacionārā, tuvāk mājām?

-Jēkabpils un apkārtējā reģiona iedzīvotājiem ir tā priekšrocība, ka var apmeklēt dienas stacionāru un pēc pāris stundām jau doties mājās. Pie mums brauc arī no citām pilsētām un tālienes, tāpēc cenšamies iespēju robežās pacientam izpalīdzēt, visu izkārtot tā, lai viņš pēc manipulācijām paspētu uz sabiedrisko transportu. Priekšrocība arī ir tā, ka pie mums strādā un operācijas un izmeklējumus veic augsta ranga tautā iecienīti ārsti speciālisti.

-Atšifrējiet, ko nozīmē jēdziens – ārsta palīgs? Tautā jau lieto vienu nosaukumu – māsiņa. Kādi ir jūsu pienākumi dienas stacionārā?

Kādreiz bija profesija feldšeris, tad feldšerus pārdēvēja par ārsta palīgiem, kas ir ārstnieciska persona, kura sniedz neatliekamo palīdzību slimnīcas un pirmsslimnīcas etapā, var strādāt patstāvīgi, noteikt pacientiem diagnozes, nozīmēt ārstēšanu, izrakstīt recepšu zāles. Ārsta palīgs nodrošina nepārtrauktu medicīnisku palīdzību kopā ar ārstu, organizē un vada savu un kolēģu darbu. Jā, arī slimnīcā  pacienti ārsta palīgus sauc par māsiņām, domāju tas tā sirsnīgāk.

Lai strādātu jebkurā medicīnas specialitātē,nepieciešami nemitīgi kursi, mācības, zināšanu atjaunošana, saspringtas darba stundas, ir stress. Ja nav tam gatavs, tad tādu darbu nevar strādāt.Mani pienākumi darbā ir gādāt, lai nodaļas darbinieki varētu pilnvērtīgi strādāt, sekot līdzi dokumentācijai, pacientam izstāstīt visu kā notiks izmeklējums vai operācija, izrunāt neskaidros jautājumus, ja vajadzīgs pieaicināt ārstu, sastādīt darba grafikus,pasūtīt medikamentus un medicīnas preces aptiekā, tātad visi organizatoriskie darbi.

-Medicīnā viens noteikti nav spēlētājs bez kolektīva atbalsta.

-Man visur ir palaimējies  ar kolēģiem. Arī slimnīcā – gan ar māsiņām,  virsmāsām,  ārstiem,  grāmatvedību, operatoriem, IT speciālistiem, uzkopšanas dienestu.Ar pilnīgi visiem  darbiniekiem ir jāuztur labas attiecības.  Nākam viens otram pretī daudzos jautājumos, jo kā gan citādi strādāt. Liels paldies slimnīcas valdei, visiem vadošajiem speciālistiem, jo tieku vienmēr uzklausīta, un agrāk vai vēlāk varam rast kopsaucēju.  Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi strādāt komandā,ja nav komandas darba nav arī laba rezultāta. Svarīga ir arī savstarpējā komunikācija gan ar pacientu, gan kolēģiem.

-Kas ir tas, ko jūs gribētu pateikt vai novēlēt saviem pacientiem?

-Protams, visiem gribu novēlēt būt veseliem, bet, ja gadās sasirgt, ātri izveseļoties, domāt labas domas, kas šajā periodā ir īpaši svarīgi. Saprotu, ka ne vienmēr tas ir viegli izdarāms, bet tomēr.

-Kur rodat atelpu no saspringtās mediķa ikdiena, kas jūs iepriecina, palīdz pārvarēt stresu un atgūt spēkus.

-Brīvajos brīžos, kuru nudien nav daudz, cenšos atslēgties no medicīnas. Reizēm gan tas neizdodas tā kā gribētos. Katru vakaru, aizbraucot mājās pie durvīm sagaida mūsu ģimenes mīlulis siāmas runcis. Tas ir tāds mīļums! Brīvdienās apciemoju vecākus, kādreiz kaut kur aizbraucam, ar draugiem saorganizējam kādu pikniku.Tā kā darbā visu laiku ir  nemitīga rosība, gribas klusumu, vienkārši atpūsties. Brīvdienas paiet ātri, un atkal jāpošas uz darbu.  Noteikti gribu teikt lielu paldies savai ģimenei: vīram Edgaram, dēliem Marekam un Valteram, vecākiem, kuri mani vienmēr atbalsta, saprot, palīdz kaut ar vārdiem, ja nevar savādāk. Liels paldies visiem kolēģiem, draugiem, radiem. Jūs visi esat vislabākie!

Dace Podniece(ceturtā no kreisās) kopā ar dienas stacionāra kolektīvu

Dace Podniece kopā ar kolēģi Inu Žuravčiku

Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Rīgā, 2021. gada 24.maijā

 

Melanomas pacientu atbalsta biedrība Soli priekšā melanomai aicina Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu sadarbībā ar ārstu profesionālajām organizācijām un pacientu aizstāvības organizācijām izstrādāt skaidrus, vienotus kvalitātes kritērijus valsts apmaksātiem dermatologa pakalpojumiem un pārskatīt tarifus atbilstoši prasībām.

Melanomas modrības mēneša noslēgumā biedrība iesniegusi atbildīgajām valsts isntitūcijām vēstuli, vēršot  uzmanību, ka Latvijā ir reģioni, kur dermatologi pacientiem nav pieejami vispār – ne par maksu, ne valsts apmaksāti. Vietās, kur dermatologi ir pieejami, rindas bieži ir vairāku mēnešu garumā. Piemēram, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā visas pieraksta vietas ir aizņemtas līdz augusta vidum.

Šogad maijā melanomas modrības mēnesī  biedrība „Soli priekšā melanomai” jau otro gadu rīkoja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņuBalts arī ir skaisti par melanomu – bīstamāko ādas vēža formu, no kuras mūsu valstī ik gadu mirst vairāk nekā 70 cilvēku, bet vairāk nekā 200 saslimt.

Daudzos gadījumos gan saslimšana, gan nāve varētu tikt novērsta, ja mūsu valstī būtu sakārtotāka, labāk organizēta pacientu piekļuve dermatologam – speciālistam, kura apmeklējumam aizdomīga ādas veidojuma gadījumā ir jānotiek pēc iespējas agrīni. Ir zinātniski pierādīts – tikai par 0,2 mm plānāka melanoma atklāšanas brīdī nozīmē par 15% vairāk izglābtu dzīvību nākamajos 20 gados, uzsver Sondra Zaļupe, biedrības pārstāve, viena no vēstules autorēm.

Kā vēstulē norada biedrība, šobrīd dermatologa pakalpojumu sniegšanas prakse dažādās ārstniecības iestādēs var būtiski atšķirties, īpaši izbraukuma konsultācijās, kurās nereti nav viss pilnvērtīgas pacienta apskates veikšanai nepieciešamais aprīkojums.

Biedrība arī aicina palielināt valsts apmaksāto dermatologu konsultāciju skaitu pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku ādas slimību, kā arī paredzēt, ka nosūtījumu pie onkologa aizdomu gadījumā par onkoloģisku saslimšanu var izsniegt arī dermatologs, kuram nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu, lai nodrošinātu ātru, ērtu, savlaicīgu pacienta nokļuvi pie onkologa.

Šobrīd, ja dermatologs pacientam ir atklājis aizdomīgu ādas veidojumu vai to pat izgriež un apstiprina histoloģiski, cilvēkam ir jāiet pie ģimenes ārsta un jāsaņem nosūtījums onkologa apmeklējumam. Tas ir lieks solis, kas nevajadzīgi sarežģī un aizkavē ātru ārstniecības procesa uzsākšanu, kas melanomas gadījumā var maksāt dzīvību

Tāpat biedrība aicina rast iespēju nodrošināt ārstu specializētās apmācības vai izveidot apakšspecialitāti dermatoonkoloģijā, lai panāktu labāku agrīnas melanomas diagnostiku un izpratni par ārstēšanu onkologiskas saslimšanas gadījumā.

“No pacientu viedokļa mēs vēlētos skaidri atšķirt tos ārstus, kuri prot strādāt ar pacientiem, kam ir aizdomas par onkoloģisku ādas saslimšanu no tiem, kuriem šādu zināšanu trūkst,” uzsver S. Zaļupe.

Apzinoties problēmas agrīnas melanomas diagnostikas jomā, šogad biedrība sadarbībā ar dermatologiem melanomas modrības kampaņas “Balts arī ir skaisti!” laikā iedzīvotājiem organizēja aptuveni 150 bezmaksas vizītes ādas veidojumu pārbaudei ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā, Tukumā, Ventspilī un Jēkabpilī. Pārbaužu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet jau tagad ir saņemtas ziņas par vairākiem atklātiem ādas vēža, tostarp arī melanomas gadījumiem, kas ir potenciāli bīstami dzīvībai. Vairākiem pacientiem atklāti arī  aizdomīgi ādas veidojumi, kur diagnoze vēl jāprecizē.

Vēstule iesniegta Veselības ministram Danielam Pavļutam, Nacionālā veselības dienesta direktoram Ārim Kasparānam, Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Dermatovenerologu asociācijai, Latvijas Dermatovenerologu biedrībai un biedrībai “Dermatologi pret ādas vēzi”.

“Mūsu biedrības galvenā prioritāte ir pacients un uz pierādījumiem balstīta pacientu aizstāvība. Ir zinātniski pierādīts, ka agrīna melanomas diagnostika glābj dzīvības.  Tāpēc mūsu biedrība ir gatava aktīvi iesaistīties un sniegt priekšlikumus melanomas ārstēšanas procesa pilnveidē, lai panāktu svarīgāko – būtiski palielināt ikviena melanomas pacienta izredzes uz kvalitatīvu dzīvi,” uzsver Olga Valciņa, biedrības dibinātāja.

Sondra Zaļupe, Laura Breidaka, Olga Valciņa,
biedrības „Soli priekšāmelanomai”
dibinātājas

https://soliprieksamelanomai.lv/

Kontakti:
Dace Plato
SIA Baltic Communication Partners
dace.plato@bcp.lv
Tālr.: +371 26101 986

Aicinām iedzīvotājus izmantot iespēju vakcinēties pret Covid-19 Jēkabpilī, liela mēroga vakcinācijas centrā Jēkabpils sporta hallē – šobrīd iespējams pieteikties uz vakcināciju jau šonedēļ – piektdien, 28.maijā, un sestdien – 29.maijā.

Atgādinām, ka kopš 3.maija ir iespēja vakcinēties ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Pieteikties vakcinācijai pret Covid-19 Jēkabpils liela mēroga vakcinācijas centrā var šādos veidos:

• Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājas lapā jrslimnica.lv, sadaļā “e-pieraksts”;
• Elektroniski, rakstot uz covid_vakcina@jrslimnica.lv;
• Vai vietnē manavakcina.lv vai tālr. 8989.

Abās minētajās internetvietnēs (slimnīcas mājas lapā vai manavakcina.lv) jāizvēlas konkrēts vakcinācijas laiks (piesakoties manavakcina.lv jāizvēlas arī vakcinācijas vieta, bet piesakoties caur slimnīcas mājas lapu, jūs pieteiksieties uz vakcināciju tieši Jēkabpils vakcinācijas centrā (sporta hallē)).

Katru darba dienu strādā arī vakcinācijas kabinets Jēkabpils reģionālās slimnīcas ambulatorajā daļā (poliklīnikā), taču uz vakcināciju šeit ir jāveic pieraksts iepriekš, zvanot uz tālr.nr. 62102798 vai rakstot uz covid_vakcina@jrslimnica.lv.

Informējam, ka personām, kas ir vakcinējušās pret Covid-19, ir iespēja saņemt apliecinājumu par veikto vakcināciju pret Covid-19.

Apliecinājumu par pilnībā vai daļēji veiktu vakcināciju (abām vai vienu saņemto vakcīnas devu) Jēkabpilī iespējams saņemt Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorās daļas vakcinācijas kabinetā – 213.kabinetā, darba laiks no pl. 8:00-16:30. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un vakcinācijas pase vai vakcinācijas dokuments. Apliecinājumu var saņemt par jebkurā vakcinācijas punktā vai centrā veikto vakcināciju.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” un laikraksts “Ceturtdiena” turpina sarunas ar mediķiem, gan tiem, kas nupat uzsākuši darba gaitas, gan tiem, kas strādā jau ilgus gadus un ar savu darbu ieguvuši nedalītu pacientu cieņu un mīlestību. Tā kā maijā tika atzīmēta Starptautiskā vecmāšu diena, šoreiz uz sarunu aicinājām SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” vecmāti Zandu Cepurīti.

Iesakot viņu intervijai, slimnīcas vadība norāda: “Zanda komentārus neprasa – jau daudzus gadus viena no iemīļotākajām vecmātēm Jēkabpilī, bijusi nominēta balvai “Gada vecmāte Latvijā”, nupat Jēkabpils pilsētas pašvaldība pasniedza viņai Goda rakstu par ieguldījumu veselības aprūpē un SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” attīstībā”.

 

• Sarunu sākam ar tradicionālu jautājumu: Cik ilgi strādājat Jēkabpils slimnīcā?

 

ZC.: Jēkabpils slimnīcā strādāju kopš 1993.gada, jau 28 gadus. Esmu no Talsiem, uz Jēkabpili mani atveda mīlestība, izgāju pie vīra un pārcēlos šeit uz dzīvi. Jēkabpils slimnīcā visus šos gadus, izņemot īsu periodu sākumā, strādāju dzemdību nodaļā. Es jau kopš agras bērnības zināju, ka būšu mediķe un man gribējās, lai šis darbs ir priecīgs, tāpēc izvēlējos būt vecmāte, jo kas gan vēl varbūt priecīgāks par mirkli, kad bērniņš nāk pasaulē. Protams, arī dzemdību zālē viss ir kā dzīvē ir gan priecīgi mirkļi, kad dzimst veseli bērniņi, gan ne tik priecīgi, kad mazuļiem ir veselības problēmas, tomēr jauko brīžu ir  daudz, daudz vairāk. Mācījos un profesiju apguvu Rīgā Paula Dauges 1.medicīnas skolā ( tagad medicīnas koledža).

 

• Kādas rakstura īpašības nepieciešamas, lai būtu vecmāte?

 

ZC.: Pacietība, iekšējs miers, ātrs prāts un mierīgas rokas.

 

• Jums ir iespēja salīdzināt, kā gadu gaitā mainījusies sadarbība ar topošajām māmiņām dzemdību zālē?

 

ZC.: Šobrīd topošās māmiņas ir daudz zinošākas nekā bija laikā, kad sāku strādāt. Toreiz dzemdību tēma bija tabu un par to nerunāja, paļaujoties, ka viss notiks kā daba devusi. Tagad par šo procesu daudz runājam, stāstam, ir pieejama informācija internetā un topošās māmiņas uz dzemdībām nāk ļoti zinošas. Tas, protams, ir labi, taču, manuprāt, tas arī zināmā mērā traucē izbaudīt šo unikālo mirkli, procesu. Zināšanas bloķē emocijas un dzemdību procesa neatkārtojamās izjūtas, māmiņa vairāk kontrolē to, kas notiek un kā jābūt, nekā ļaujas bērniņa nākšanai pasaulē. Īpaši jaukas ir dzemdības, kad viss notiek savā ritmā un mediķis līdzās topošajai māmiņai vairāk ir kā vērotājs. Ir arī reizes, kad topošā māmiņa atnāk nobijusies, nezinot, kas un kā būs, bet apskatot viņu redzams, ka process jau sācies un viss norit labi.

 

Visbiežāk pirmajās dzemdībās sievietes ir nezinošākas un vairāk ļaujas dzemdību procesam un mediķu rekomendācijām. Es arī māmiņu skolā, kuru apmeklē topošās māmiņas, aicinu izbaudīt bērniņa nākšanu pasaulē, jo tas patiesībā ir īss, unikāls, neatkārtojams process. Jā, sāpīgs, bet arī to var izbaudīt un priecāties par katru mirkli. Dzemdības ir darbs gan no mediķu, gan māmiņas puses. Topošo māmiņu skolā mēs visas vecmātes piedalāmies un stāstam par dzemdību procesu, iepazīstinām ar literatūru par šo tēmu. Patlaban pēc dzemdībām, ja viss ir labi, māmiņa ar bērniņu jau trešajā dienā dodas mājās, sen pagātnē laiks, kad slimnīcā pavadīja nedēļu un bērniņu māmiņa redzēja tikai barošanas reizē. Jaunā māmiņa ir vesels cilvēks un varētu mājup doties jau uzreiz pēc dzemdībām, taču slimnīcā paliek, jo mazuļiem tiek veikta obligātā vakcinācija un to veic trešajā dienā pēc dzemdībām.

 

• Vai atbalstāt, ka dzemdībās piedalās arī tēvs?

 

ZC.: Man tas netraucē. Patīk, ja tēvs ir sagatavojies dzemdību procesam un zina, kas un kā notiks, ka tas ir nopietns darbs un ir dzemdībās palīgs topošajai māmiņai. Protams, ir reti gadījumi, kad tēvs, piedaloties dzemdībās, vairāk iejūtas sievas advokāta, ne palīga lomā un nepārtraukti nāk pie mediķiem ar jautājumiem, kāpēc sievai ir tā vai citādi, kāpēc sāp, kāpēc neviens neko nedara, neizprotot, ka dzemdības ir process.

 

• Kāda ir Jūsu darba diena?

 

ZC.: Strādāju maiņās no deviņiem rītā līdz nākamās dienas deviņiem. Cik intensīva vai nosacīti mierīga būs maiņa, to nekad iepriekš nevar prognozēt. Darba dienās notiek plānveida dzemdības – ķeizargriezieni un dzemdību indukcijas.

 

• Ko varat teikt par komandu, ar kuru strādājat kopā?

 

ZC.: Dzemdības ir saskaņots komandas darbs, jo viens neko nevar izdarīt. Ir neskaitāmi daudz darbiņu, kas jāpaveic dzemdību procesam sagatavojoties un vadot to, pat, ja kādam kaut kas šajā procesā aizmirstas, tad es droši varu paļauties, ka kolēģis to pamanīs un izdarīs un otrādi. Mums ir laba, zinoša un saliedēta komanda. Maiņā strādā ārsts, vecmāte, bērnu ārsts un bērnu māsiņa.

 

• Kur smeļaties enerģiju darbam un kādi ir Jūsu vaļasprieki?

 

ZC.: Man patīk aktīvs dzīvesveids un es bieži kopā ar savu sunīti dodos skriet pilsētas Mežaparkā. Tāpat arī es peldos visu gadu, arī ziemā. Pēc dabas esmu siltummīlis, taču ziemas peldes sniegtā relaksācija ne ar ko nav aizvietojama. Šo nodarbi sāku pirms desmit gadiem un bez tās vairs sevi nevaru iedomāties, kad es iebrienu aukstajā ūdenī, pazūd viss stress, nogurums, viss negatīvais izgaist kā nebijis.

 

Vēl man patīk apgleznot zīdu un ar eļļas krāsām gleznot uz audekla. Zīda apgleznošanu mācījos pie Gitas Cankales, savukārt gleznošanā manas skolotājas ir Jolanta Ābele un Sanda Mālniece.

 

Man patīk arī pārgājieni. Kopā ar draudzenēm jau vairākus gadus dodamies pastaigā gar jūru, kopumā esam nogājušas no Engures līdz Užavai apkārt Kolkas ragam. Katru gadu vienu vai divas reizes dodamies šādos pārgājienos, dienā noeejot vismaz 30 kilometrus un katru nākamo reizi pārgājienu sākam no vietas, kur iepriekšējā reizē to noslēdzām. Šopavasar jau devāmies pirmajā pārgājienā, nākamo plānojam vasarā.

 

• Vai Jums ir kāds sapnis, ko gribētos realizēt?

 

ZC.: Gribētos darbā atkal strādāt, tā, lai jādomā tikai par to, ko dari, lai nav šo Covid-19 analīžu un visu citu ierobežojumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, lai ir tikai darbs, kuram tu no sirds nododies. Gribētos, lai slimnīcas dzemdību nodaļas vide ir pietuvināta mājas atmosfērai, lai dzemdētājas te jūtas kā mājās. Varbūt šī iemesla dēļ ir modē mājdzemdības, par kurām es nefanoju, jo uzskatu, ka iekšējās brīvības un miera sajūtai, kādu var sniegt mājas atmosfēra, cieši līdzās jābūt visām medicīniskajām iespējām palīdzēt ātrā laikā, ja tas nepieciešams. Tāpēc gribētos, lai dzemdību nodaļā pēc iespējas ir mājas atmosfēra.

 

• Ko novēlāt topošajām māmiņām un kolēģiem?

 

ZC.: Māmiņām novēlu dzemdību laikā uzticēties un paļauties savam ķermenim un izbaudīt unikālo un neatkārtojamo dzemdību procesu, vēlu veselus bērniņus.

 

Kāds garīdznieks reiz teica, ka cilvēks vistuvāk Dievam ir tad, kad tur rokās tikko dzimušu bērniņu. Tad, kolēğes, novērtēsim to, kas mums ir dots.

 

Valdei – paldies, ka mums ir darba vieta un vēlu –  īstenot iezīmētos mērķus!

 

• Paldies par sarunu!

 

Sandra Mikanovska,

Radio1, Ceturtdiena

Vēršam uzmanību Jēkabpils reģionālās slimnīcas un liela mēroga vakcinācijas centra apmeklētājiem!

13.maijā tika uzsākti ceļa remontdarbi Andreja Pormaļa ielas posmā no R.Blaumaņa ielas līdz Kapu ielai. ❗️Remontdarbu laikā ielas posms būs slēgts satiksmei.

Tas nozīmē, ka ir apgrūtināta piekļuve Jēkabpils slimnīcai, poliklīnikai un vakcinācijas centram, jo ielu remontdarbi turpinās arī Brīvības ielā!

Pilsētas autobusi virzienā uz poliklīniku un ārpilsētas autobusi virzienā uz Salu kursēs pa R.Blaumaņa, Zvanītāju un Celtnieku ielām. Slēgta pietura Pormaļa ielā. Pietura „Celtnieku iela” pārcelta pie veikala “Sprīdītis” Celtnieku ielā.

SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka būvdarbi minētajā A.Pormaļa ielas posmā turpināsies līdz 21.maijam.

Maijs ir Melnomas modrības mēnesis. Šogad kampaņas “Balts arī ir skaisti!” laikā pirmo reizi bija iespēja veikt ādas veidojumu pārbaudi bez maksas vai par pazeminātu cenu pie Baltā saraksta ārstiem, kas iesaistījās akcijā.

Dzimumzīmju pārbaudes bija pieejamas Rīgā, Jelgavā, Tukumā, Jēkabpilī un Ventspilī – kopumā vairāk nekā 150 bezmaksas vizītes, no kurām visvairāk vietu bija tieši Jēkabpilī – 50! Turklāt visas 50 pieraksta vietas tika aizņemtas jau pirmajā pusotrā stundā pēc pieraksta izsludināšanas! Tas nebūtu iespējams bez mūsu patiesi dedzīgās un enerģiskās dermatoloģes Gundegas Provais, kura pacientu konsultēšanai Jēkabpilī šajā dienā piesaistīja arī ārstes rezidentes Lindu Ošāni un Viktoriju Muraško. Iedzīvotāju interese par pārbaudēm bija patiesi milzīga, diemžēl lielai daļai interesentu bija jāatsaka, jo pieraksts aizpildījās zibenīgi. Taču -ja ir aizdomīgi ādas veidojumi vai sen nav būts pie dermatologa, Dr.Provais aicina nekavēties un veikt pierakstu pie kāda no dermatologiem, pie kuriem pieraksts pieejams pēc iespējas ātrāk.Akcijas laikā tika diagnosticētivairākiaizdomīgi un ļaundabīgiadās veidojumi, sniegtas rekomendācijas tālākai novērošanai un darbībām.

Liels paldies Melanomas pacientu atbalsta biedrībai “Soli priekšā melanomai” par akcijas organizēšanu! Vislielākais paldies Gundegai, Lindai un Viktorijai par iespēju bez maksas saņemt speciālistu konsultācijas!

Gundegas Provais zināšanas, enerģija un pacientu atzinība ir ļoti novērtēta gan mūsu slimnīcā, gan Jēkabpils sabiedrībā – Dr.Provais pasniedzām arī Jēkabpils pilsētas pašvaldības apbalvojumu “Atzinības raksts”par augstu profesionalitāti SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” veselības aprūpēs darbā.

Informējam, ka personām, kas ir vakcinējušās pret Covid-19, ir iespēja saņemt apliecinājumu par veikto vakcināciju pret Covid-19.

Apliecinājumu par pilnībā vai daļēji veiktu vakcināciju (abām vai vienu saņemto vakcīnas devu) Jēkabpilī iespējams saņemt Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorās daļas vakcinācijas kabinetā – 213.kabinetā, darba laiks no pl. 8:00-16:30. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un vakcinācijas pase vai vakcinācijas dokuments. Apliecinājumu var saņemt par jebkurā vakcinācijas punktā vai centrā veikto vakcināciju.

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka šobrīd noris aktīvs darbs pie digitālā zaļā sertifikāta ieviešanas, vienlaikus, ņemot vērā, ka Latvijas Republikas iedzīvotājiem jau šobrīd var rasties nepieciešamība pēc apliecinājuma par veikto vakcināciju pret Covid-19, NVD ir izstrādājis veidlapu “Apliecinājums par personas vakcināciju pret Covid-19”.

Jauns speciālists!

Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā (poliklīnikā) jaunums – proktologa-ķirurga un onkologa-ķirurga konsultācijas.

Pieņemšanas laiks:
Pirmdienās  9:15-11:20 162.kab. – proktologs-ķirurgs;
Trešdienās 12:00-14:00 162.kab. – proktologs-ķirurgs;
Piektdienās 9:00-11:00 164.kab. – onkologs-ķirurgs.

Pacientus pieņems dr.Guntis Ancāns.

Starptautiskajā māsu dienā aicinājām pastāstīt par savu profesijas izvēli un māsu profesiju dažas no mūsu māsām, kuras pārstāv dažādas nodaļas – Perinatālās aprūpes centru, Ambulatoro daļu, Operāciju bloku un Uzņemšanas nodaļu!

Sveicam Jēkabpils reģionālās slimnīcas māsas svētkos! Pateicamies par jūsu rūpēm, darbu, zināšanām un spēku!

Starptautiskā Māsu diena tiek atzīmēta visā pasaulē katru gadu 12.maijā saistībā ar Florensas Naitingeilas – māsu profesijas pamatlicējas – dzimšanas gadadienu. Viņa ir devusi būtisku ieguldījumu māsu profesijas attīstībā. Florensa Naitingeila formulēja māsu profesijas pamatmērķus un bija pirmā, kas uzsvēra, ka māsas prioritārais uzdevums ir pacienta aprūpe. Viņas iesāktais virziens – atbalstīt veselības kopšanu un novērst slimības – kā galvenais mērķis turpinās arī mūsdienu māsu praksē.